# | Lemma | Šķirklis |
---|---|---|
1 | Aala | Aala (5) s. f. npers. Aa#la (3), Aa#las (1), Aa#lu (1)Āhola (arī Ohola); VDUn tai leelakai bija Aa#la Wahrds/ un wiņņa Mahśai Aaliba/ un tahs kļua man par Śeewahm/ un d§emdeja Dehlus un Meitas: Śchee bija wiņņu Wahrdi: Aa#la irr Samarija/ un Aa#liba irr Jeru§aleme. VD1689_94 Ech 23:4. < vc. Ahala[2020-02] |
2 | Aaliabs, Aalijabs | Aaliabs, Aalijabs (6) s. m. npers. Aa&liabs (2), Aa&liabu (2), Aa&lijabs (1), Aa#lijabs (1)Oholiābs (arī Āholīābs); VDTAd §trahdaja Bezalee#ls un Aa&liabs/ un ikweens/ kam śamanniga Śirds bija/ kam tas KUNGS bij Gudribu un Śapraśchanu dewis/ ka tee §innatu wiśśu Darbu par Kalpośchanu tahs śwehtas Weetas/ pehz wiśśu/ ko tas KUNGS bij pawehlejis. VD1689_94 2Moz 36:1. < vc. Ahaliab ↔ Aalibams [2020-11] |
3 | Aaliba | Aaliba (6) s. f. npers. Aa#liba (2), Aa#libas (1), Aa#libu (1), Aaliba (2)Āholība (arī Oholiba); VDUn tai leelakai bija Aa#la Wahrds/ un wiņņa Mahśai Aaliba/ un tahs kļua man par Śeewahm/ un d§emdeja Dehlus un Meitas: Śchee bija wiņņu Wahrdi: Aa#la irr Samarija/ un Aa#liba irr Jeru§aleme. VD1689_94 Ech 23:4. < vc. Ahaliba[2020-02] |
4 | Aalibama | Aalibama (6) s. f. npers. Aa&libama (1), Aa&libamas (2), Aa#libama (1), Aa#libamas (1), Aalibamu (1)Āholībāma (arī Oholibāma); VDUn śchee irr Aa&libamas/ Ee§awa Śeewas Dehli/ tas Waldneeks Jeu#s/ tas Waldneeks Ja&e&lams/ tas Waldneeks Korus/ śchee irr Aa&libamas Ee§awa Śeewas Waldneeki. VD1689_94 1Moz 36:18. < vc. Ahalibama[2020-11] |
5 | Aalibams | Aalibams (1) s. m. npers. Aa&libamam (1)Oholiābs (arī Āholīābs); VDWiņ§ch irr tam arrid§an Śirdi^ dewis (zittus) mahziht/ tam un Aa&libamam Aki§amaka Dehlam/ no Danna Zilts. VD1689_94 2Moz 35:34. < vc. Ahalibama (personvārds sajaukts ar vc. Ahaliab) ↔ Aaliabs, Aalijabs[2020-02] |
6 | Aalibamus | Aalibamus (1) s. m. npers. Aa&libamus (1)Āholībāma (arī Oholibāma); VDTas Waldneeks Aa&libamus/ tas Waldneeks Eelus/ tas Waldneeks Pinons. VD1689_94 1Moz 36:41. < vc. Ahalibama[2020-11] |
7 | Aalijabs | Aalijabs → Aaliabs, Aalijabs[2020-02] |
8 | Aarans, Ārans | Aarans, Ārans (5) s. m. npers. Aaran (1), Aaranu (1), Aaraņa (1), Aaraņu (1), Ahrana (1)Ārons; VD, JDWings ghodiya Aaran wehl wairak / vnd dehwe tam Bährna Manntibu / ar Wahrdu / wi§śus pirrmayus wings tam pee§kire. Manc1631_Syr, 60325. Tas Zilts Ahrana lai zerre us to Kungu/ tas irr wiņņa Paligs in Bruņņas. LGL1685_K1, 27710. < vc. Aaron ↔ Aarons[2020-02] |
9 | Aarim | Aarim → Kiriat Aarim[2020-02] |
10 | Aarons | Aarons (390) s. m. npers. Aa#ronam (1), Aa#rons (17), Aa#ronu (19), Aa#roņa (21), Aa#roņam (13), Aa&rona (4), Aa&ronam (2), Aa&rons (74), Aa&ronu (69), Aa&roņa (82), Aa&roņam (47), Aa&roņam{Aa&ro ņam} (1), Aa`rons (2), Aa`roņa (2), Aa~roņa (1), Aaron (7), Aarona (3), Aaronam (2), Aarons (5), Aaronu (6), Aaroņa (11), Aaroņam (1)Ārons; VD, JDTas nams Aaron zerrey vß tho Kunge tas gir thems pallix vnde §kide. Ps1615, 6324. Un Aa&rons nomirre tur us ta Kalna Wirs=Gallu/ tad nahze Moh§us un Eelea§ars no ta Kalna §emme^. VD1689_94 4Moz 20:29. - Aarona / Aaroņa bērni; bērni Aarona / Aaroņa (9) Aa#roņa.. behrneem (1), Aa&roņa behrneem (3), Aa&roņa.. behrneem (1), Aarona bährni (1), Aaroņa behrni (1), bährni Aarona (1), behrni Aaroņa (1)- Aarona / Aaroņa zizlis; zizlis Aaroņa (4) Aa&rona §i§lis (1), Aa&roņa §i§lis (2), §i§lis Aaroņa (1)- Aarons, tas priesteris; priesteris Aarons (22) Aa#rons tas pree§teris (1), Aa#roņa ta pree§teŗa (4), Aa#roņam tam pree§teŗam (1), Aa&ronam tam pree§teŗam (1), Aa&roņa ta pree§teŗa (7), Aa&roņa ta.. pree§teŗa (1), Aaroņa ta pree§teŗa (1), pree§teŗa Aa#roņa (1), pree§teŗa Aa&rona (1), pree§teŗa Aa&roņa (3), pree§teŗa Aa`roņa (1)- Aarons, tavs brālis; tavs brālis Aarons (7) Aa#rons taws brahlis (1), Aa#roņam tawam brahļam (1), Aa&ronu tawu brahli (1), Aa&roņam tawam brahļam (2), tawam brahļam Aa&roņam (1), tawu brahli Aa&ronu (1)- Aarons un Mirjama / Mirjame; Mirjame un Aarons (6) Aa#ronu un Mirjamu (1), Aa&ronu un Mirjami (1), Aa&ronu un.. Mirjami (2), Mirjame un Aa&rons (2)- Aarons un Mozus; Mozus un Aarons (88) Aa#roņa un Moh§us (1), Aa&rons un Moh§us (1), Aa&ronu un Moh§u (1), Aa&ronu un.. Moh§u (1), Aa&roņa un Moh§us (1), Moh§u un Aa#ronu (5), Moh§u un.. Aa#ronu (5), Moh§u.. un Aa#ronu (1), Moh§u un Aa&ronu (15), Moh§u un.. Aa&ronu (14), Moh§u un Aarons (1), Moh§u un Aaronu (1), Moh§um un Aa&ronam (1), Moh§um un Aa&roņam (1), Moh§um un Aa&roņam{Aa&ro ņam} (1), Moh§us un Aa#rons (4), Moh§us un Aa&rons (25), Moh§us un Aa&roņa (2), Moh§us un Aa`rons (2), Moh§us un Aarons (2), Moh§us un Aaroņa (1), Moh§us un.. Aa&roņa (2)- Aarons un viņa dēli / dēls (60) Aa#ronu un.. wiņņa dehleem (1), Aa#ronu un wiņņa dehlu (1), Aa#ronu un wiņņa dehlus (3), Aa#roņa un.. wiņņa dehleem (1), Aa#roņam un wiņņa dehleem (5), Aa&rona un wiņņa dehlu (3), Aa&ronam.. un wiņņa dehleem (1), Aa&rons un wiņņa dehli (7), Aa&ronu un wiņņa dehleem (2), Aa&ronu un.. wiņņa dehleem (3), Aa&ronu un wiņņa dehlus (6), Aa&ronu.. un wiņņa dehlus (1), Aa&roņa un wiņņa dehleem (1), Aa&roņa un.. wiņņa dehleem (2), Aa&roņa un wiņņa dehlu (4), Aa&roņam un wiņņa dehleem (17), Aa&roņam un.. wiņņa dehleem (1), Aaronu un.. wiņņa dehleem (1)- Aaroņa dēls (priesteris) / dēli (priesteŗi); priesteris / priesteŗi, Aaroņa dēls / dēli (48) Aa#roņa dehleem (1), Aa#roņa dehleem.. pree§teŗeem (2), Aa#roņa dehli (1), Aa#roņa dehls (1), Aa#roņa.. dehlu (1), Aa&roņa dehla (1), Aa&roņa.. dehla (2), Aa&roņa dehleem (9), Aa&roņa.. dehleem (1), Aa&roņa dehleem.. pree§teŗeem (4), Aa&roņa dehli (5), Aa&roņa.. dehli (1), Aa&roņa dehls (2), Aa&roņa.. dehls (2), Aa&roņa dehls.. pree§teris (1), Aa&roņa dehlu (2), Aa&roņa.. dehlu (1), Aa&roņa dehlu.. pree§teri (1), Aa&roņa dehlus (2), Aa&roņa dehļa.. pree§teŗa (1), Aaroņa dehls (1), pree§teŗeem Aa#roņa dehleem (1), pree§teŗeem Aa&roņa dehleem (1), pree§teŗeem Aaroņa dehleem (1), pree§teŗi Aa&roņa dehli (1), pree§teris Aa&roņa dehls (1), pree§teŗus Aa&roņa dehlus (1)∆ Aaroņa dzimums (3) Aa&roņa d§immuma (2), Aa&roņa.. d§immuma (1)Ārona pēcnācējiNe weenam no Aa&roņa D§immuma/ kad tas §pittaligs irr/ jeb kam ta Meeśa pill/ buhs no tahm śwehtahm Leetahm eh§t/ teekams tas śchķih§ts tohp/ ir kas jeb kuŗŗu neśchķih§tu Meeśu aiskaŗŗ/ no kahda Miŗŗoņa/ jeb kam gulloht Śehkla ispill. VD1689_94 3Moz 22:4. ∆ Aaroņa koks (3) Aa#roņa kohks (1), Aa#roņa kohku (1), Aa&roņa kohks (1)Ārona zizlis, spieķisUn Rihta Deena^/ kad Moh§us Leezibas Telti^ eegahje/ tad raugi/ Aa&roņa Kohks preekśch to Lewja Nammu §aļļoja/ un tahs Seedas bij isśittuśchas/ un bij Mandeles neśśuśchas. VD1689_94 4Moz 17:8. ∆ Aaroņa nams; nams Aarona (6) Aa&roņa namma (1), Aa&roņa nammu (1), Aa&roņa nams (2), namme Aaron (1), nams Aaron (1)Ārona dzimta, Ārona pēcnācējiTas nams Aaron zerrey vß tho Kunge tas gir thems pallix vnde §kide. Ps1615, 6324. Lai śakka Aa&roņa Nams: Wiņņa Schehla§tiba paleek muh§chigi. VD1689_94 Ps 118:3. < vc. Aaron ↔ Aarans, Ārans[2023-04] |
11 | Aasverus, Ahasverus | Aasverus, Ahasverus (36) s. m. npers. Aa#§werus (2), Aa#§weruśa (1), Aa#§weruśu (1), Aa#sweruśa (1), Aa&§werus (18), Aa&§weruśa (7), Aa&§weruśu (1), Aa§werus (1), Aa§weruśa (2), Aa§weruśam (1), Aha§werus (1)Ahasvers (arī Ahasvērs); VDKonings Aha§werus zeenija auxte to Haman / wi§śai Pils=Śaimei by prek§ch to klanniteeß. Manc1654_LP1, 54619. TAs notikkahs Aa§weruśa Laika^/ (śchis irr tas Aa&§werus/ kas no Jndijas lihd§ Moŗu=Semmei waldija/ pahr śimts diwideśmits un śeptiņahm Wal§tibahm). VD1689_94 Est 1:1. - ķēniņš / konings Aasverus / Ahasverus (30) ķehniņ§ch Aa#§werus (9), ķehniņa Aa#§weruśa (1), ķehniņa Aa&§werus (9), ķehniņa Aa&§weruśa (5), ķehniņa Aa§werus (1), ķehniņa Aa§weruśa (1), ķehniņam Aa§weruśam (1), ķehniņu Aa#§weruśu (1), ķehniņu Aa&§weruśu (1), konings Aha§werus (1) < vc. Ahasveros [2020-11] |
12 | Aazbajs | Aazbajs (1) s. m. npers. Aa&sbaja (1)Ahasbajs (arī Ahasebajs); VDEeliwelets/ Aa&sbaja Dehls ta Dehla Mae#kataja. Eelijams/ Akitoweļa Dehls ta Giloniteŗa. VD1689_94 2Sam 23:34. < vc. Ahasbais (gen.)[2020-04] |
13 | aba | aba 1 (14) conj. ab (11), abba (2), abbe (1)vai (šķīruma saiklis)Cekart tu Dewe wa'rd' nä pattes minneyß Ab oter cilwek wälnam wäleyß norauwt.. Elg1621_GCG, 18612. Tapätz nä bädaiateeß §atzidami: Ko mäß ädi§im / abba ko dzär§im / iäbb ko apwilk§im. Reit1675_UeP, 1820. ∆ aba.. aba (3) ab.. ab (2), abba.. abbe (1)vai nu.. vaiAb ekßan helles ab ekßan debbe§§e.. Elg1621_GCG, 1821. Nä weenß nä warr diwim Kungim kalpoot. Abba wing§ch too weenu eenidäß / un~ too otru myläß; Abbe to weenu wing§ch paturräß / unn too otru ap§meeß. Reit1675_UeP, 1714, 15. < bkr. vai po. abo 'vai' ↔ abu[2021-01] |
14 | aba | aba 2 (22) s. indecl. abba (22)Abba, tas ir tehws. Vater lieber. Fuer1650_70_1ms, 1611. Abba, tas ir Tehws, lieber Vater. Fuer1650_70_2ms, 18. tēvs (netulkots aramiešu valodas vārds) Ja tas tha warreth buuthe / ka ta §tunde §edtczen edthe / vnde ßatcy: Abba mans Thews / tu war wue§§es lethes darryth.. EvEp1587, 7519. ..juhśo Śirdi^s/ tas śauz: Abba/ Tehtit. JT1685 Gal 4:6. ∆ aba tēvs / tētīt (20) abba.. tähws (7), abba tehtit (2), abba.. tehws (4), abba.. thews (7)mans tēvs; mīļais tēvs..vnde ßatcy: Abba mans Thews / tu war wue§§es lethes darryth.. EvEp1587, 7519. Un wiņśch śazzija: Abba Tehws/ tu §pehj wiśśahs Leetahs: üemm ścho Biķķeri no mannim.. JT1685 Mk 14:36. < aram. aba 'tēvs'[2020-03] |
15 | Abacinijus | Abacinijus (1) s. m. npers. Abazinijus (1)Habacinja; VDTad jehmu es Je§aniju to Dehlu Jeremijus/ ta Dehla Abazinijus/ lihd§ an wiņņa Brahļeem/ un wiśśeem wiņņa Dehleem/ un wiśśu to Rekabiteŗo Nammu. VD1689_94 Jer 35:3. < vc. Habazinja[2022-01] |
16 | Abadons | Abadons (1) s. m. npropr. Abbaddons (1)Abadons; JD nāves eņģelis, elles valdnieksUn pahr teem bija weens Ķehniņśch/ tas Eņģelis ta Besdibbeņa/ wiņņa Wahrds bija Ebra`i§ki: Abbaddons/ un Greeķeŗo Walloda^: Apollion. JT1685 Atk 9:11. < vc. Abaddon ↔ Apollion[2016-05] |
17 | Abagts | Abagts (1) s. m. npers. Abagtu (1)Abagts; VDŚeptita^ Deena^/ kad ta Ķehniņa Śirds no Wihna eelihgśmojahs/ śazzija wiņ§ch us Meu#manu/ Bi§tu/ Arbonu/ Bigtu un Abagtu/ Setaru un Karku/ teem śeptiņ Kambar=Junkuŗeem/ kas ta Ķehniņa Aa&§weruśa Preekścha^ kalpoja. VD1689_94 Est 1:10. < vc. Abagtha[2022-01] |
18 | Abajus | Abajus (2) s. m. npers. Abajus (2)Habaja; VDUn no to Pree§teŗu Behrneem/ Abajus Behrni/ Akoza Behrni/ Bar§illaja Behrni/ kas no Bar§illaja ta Gileaditeŗa Meitahm bij Śeewu ņehmis/ un tappe pehz wiņņo Wahrdu dehwehts. VD1689_94 Ezr 2:61. < vc. Habaja[2022-01] |
19 | Abakuks | Abakuks (5) s. m. npers. Abakuka (2), Abakuks (2), Abakuku (1)Habakuks; VDTo Danjeļu Deews arri ne aismirśa/ kad tas §tarp teem Lauweem śehdeja/ Śawu Eņģeli peeśuhtija tas tam/ In likka tam Barribu peene§t/ zaur śawu Kalpu Abakuku. LGL1685_K1, 12021. ŚChi irr ta Na§ta/ ko tas Praweets Abakuks irr red§ejs. VD1689_94 Hab 1:1. - praviets Abakuks (3) praweeta Abakuka (2), praweets Abakuks (1) < vc. Habakuk [2019-09] |
20 | abapušgriezīgs | abapušgriezīgs (1) adj. abbapu§ch ghree§iex (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasBett pehtz ruhktas ka Wehrmedes / vnd a§śas ka abbapu§ch ghree§iex Sohbins. Manc1637_Sal, 1413. ↑ la. abapuš + griezt (pēc vc. zweischneidig) ↔ abejpusgriezīgs, abpusgriezīgs, abejpusgriežams [2020-04] |
21 | Abarims | Abarims (8) s. m. nloc. Abarim (6), Abarima (1), Abarimu (1)Abarima kalni (arī Abārīma kalni); VDKahp uhs to Lihbanu/ un śauzi/ un pazelli tawu Balśi Bah§ana^/ un brehz no Abarima/ jo wiśśi tawi Mihletaji irr śatreekti. VD1689_94 Jer 22:20. - kalni / pakalni / kalns Abarim; Abarimu kalni (7) Abarimu kalneem (1), kalneem Abarim (2), kalnu Abarim (2), pakalneem Abarim (2) < vc. Gebirge Abarim [2020-07] |
22 | Abava | Abava (2) s. f. nloc. Abaua (1), Abawa (1)Abaua, f. die Abau, der fluß. Fuer1650_70_1ms, 168. Abawa, f. die Abau der fluß. Fuer1650_70_2ms, 19. Abava, upe KurzemēAbaua, f. die Abau, der fluß. Fuer1650_70_1ms, 168. ↓ abavietis, abavnieks[2014-12] |
23 | abavietis | abavietis (1) s. m. abauweetis (1)Abauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. abavietis, Abavas upes piekrastes iedzīvotājsAbauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. ↑ la. Abava ↑ Abava, ↔ abavnieks[2016-02] |
24 | abavnieks | abavnieks (2) s. m. abauneeks (2)Abauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. Abauneeks, einer der ander Abau wohnet.. Fuer1650_70_2ms, 110. abavietis, Abavas upes piekrastes iedzīvotājsAbauweetis, Abauneeks, Einer der an der Abau wohnet. Fuer1650_70_1ms, 169. ↑ la. Abava ↑ Abava, ↔ abavietis[2016-07] |
25 | Abdeelis | Abdeelis (1) s. m. npers. Abdee#ļa (1)Abdeēls (arī Abdēls); VDWehl pawehleja tas Ķehniņ§ch Jerameeļam Ameleka Dehlam/ un Serajum A§rie#ļa Dehlam/ un Selamijum Abdee#ļa Dehlam/ to Rak§titaju Bahruku/ un to Praweetu Jeremiju grahbt/ bet tas KUNGS bij tohs apślehpis. VD1689_94 Jer 36:26. < vc. Abdeel[2022-01] |
26 | Abdons | Abdons 1 (1) s. m. nloc. Abdons (1)Abdona; VDUn no Ah§eŗa Zilts Mi§eale/ un wiņņas Preekśch=Pilsśahti/ Abdons un wiņņa Preekśch=Pilsśahti. VD1689_94 Joz 21:30. < vc. Abdon[2020-07] |
27 | Abdons | Abdons 2 (4) s. m. npers. Abdons (3), Abdonam (1)Abdons; VDUn Abdons/ Jllela ta Pireatoniteŗa Dehls nomirre/ un tappe aprakts Pireatona^ Eewra#ima Semme^/ us to Amaleķiteŗu Kalnu. VD1689_94 Sog 12:15. < vc. Abdon[2020-07] |
28 | Abdus | Abdus (4) s. m. npers. Abda (1), Abdus (3)1. Abdī (arī Abdijs); VDTad zehlahs tee Lewiti/ Makats Ama§aja Dehls/ un Joels A§arija Dehls/ no to Ka&a&titeŗu Behrneem. Un no Meraŗa Behrneem/ Kis Abda Dehls/ un A§arijus Jealee#ļa Dehls. Un no teem Ger§oniteŗeem/ Jous Simma Dehls/ un Edens Jouśa Dehls. VD1689_94 2L 29:12. 2. Abda; VDUn Matanijus/ Mikus Dehls/ ta Dehla Sabdus/ ta Dehla Aśśawa/ bija tas pirmajs/ kas Luhgśchana^ to Pateikśchanu eeśahze. Un Bakbukijus/ bija tas ohtrs no śaweem Brahļeem/ un Abdus/ Sammuu#s Dehls/ ta Dehla Galala/ ta Dehla Jedutuņa. VD1689_94 Neh 11:17. < vc. Abdi, Abda[2022-01] |
29 | Abeca | Abeca (1) s. f. nloc. Abeza (1)Ebeca; VDUn Rabita/ un Ki§eons/ un Abeza. VD1689_94 Joz 19:20. < vc. Abez[2020-07] |
30 | Abednegus | Abednegus (17) s. m. npers. Abednego (1), AbedNego (1), AbedNegu (5), AbedNegum (1), AbedNegus (9)Abed-Nego; VDSadrach / Me§ach und Abednego tappa ded§igha` Krahßny / kattra ka Kallgka=Zepplis däggha / ka tee ghaja unnd §tahweja / arr Drahnam / Mehteleem / Kurrpehm / eemä§ti / teitan by teem Pällno=pällnohß śadeggt / tapehtz{tapeptz} kad tee nhe ghribbeja no tahß ih§tänas Titzibas attkahpt / unnd to Paggaņo Titzibu usjembt.. Manc1654_LP2, 287{267}27. Teju irr Judu Wihri/ ko tu par Waldneekeem pahr to Babeles Wal§ti eśśi eezehlis/ Sadraks/ Me§aks un AbedNegus/ śchee Wihri ne leek tawu Ķehniņa Wahrdu wehra^/ un ne gohda tawus Deewus/ un ne peeluhd§ to §elta Bildi/ ko tu eśśi uszehlis. VD1689_94 Dan 3:12. - Zadraks, Mezaks / Mezeks un(d) Abednegus (16) Sadrach Me§ach und Abednego (1), Sadraka Me§aka un AbedNegus (2), Sadrakam Me§akam un AbedNegum (1), Sadraks Me§aks un AbedNegus (7), Sadraku Me§aku un AbedNegu (4), Sadraku Me§eku un AbedNegu (1) < vc. Abed-Nego[2022-01] |
31 | abējādi | abējādi (6) adv. abbejadi (5), abbejahdi (1)Abbejadi bey"derley".. Fuer1650_70_1ms, 124. abējādiAbbejadi warr śazziht, man kan bey"des, bey"derley" sagen. Fuer1650_70_1ms, 124. Eepuhtihśi tu D§irk§teli^/ tad taps leels Ugguns no tahs/ bet śpļauśi tu us D§irk§teli/ tad apd§eh§t ta/ in abbejadi warr nakt no tawas Muttes. VLH1685_Syr, 42A1. ↑ la. abējāds ↑ abējāds, ↔ abijādi[2019-12] |
32 | abējāds | abējāds (6) adj. abbeiade (1), abbejads (1), abbejadu (1), abbejahds (1), abbeyadu (2)Abbejads der es mit bey"den halt, neuter.. Fuer1650_70_1ms, 123. Abbejahds, der es mit beiden hält, neuteral.. Fuer1650_70_2ms, 120. abējāds, divējādsDod mums tho Thewe patte§e ad§idt / matce mums arriczan JE§um tho Dele paßidt / töw Dews abbeiade Gars.. Ps1615, 762. Töw abbejadu Gharru tee§cham śaprohtam. LGL1685_V5, 8727. ↑ la. abējs ↑ abējs, abēja, ↔ abējādi[2016-07] |
33 | abejpus | abejpus (1) praep. gen.sg. f. abbei puś (1)abpus..un pa abbei puś tahs Uppes bija tahs Kohks tahs D§ihwibas. JT1685 Atk 22:2. ↑ la. abējs + puse ↑ abējs, abēja, ↓ abejpusgriezīgs, abejpusgriežams, abejpusrakstīta, ↔ abipus[2019-12] |
34 | abejpusgriezīgs | abejpusgriezīgs (1) adj. abbei puśś gree§igs (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasJo Deewa Wahrds irr d§ihws un §pehzigs/ un aśśaks ne ka kahds abbei puśś gree§igs Sohbins.. JT1685 Ebr 4:12. ↑ abejpus, ↔ abapušgriezīgs, abpusgriezīgs, abejpusgriežams[2020-03] |
35 | abejpusgriežams | abejpusgriežams (1) adj. abbei puśs gree§chamus (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasWiņņu Mutte pa=aug§tinahs to STJPRU DEEWU/ un turrehs abbei puśs gree§chamus Sohbiņus Rohka`. VD1689_94 Ps 149:6. ↑ la. abejpus + griezt (pēc vc. zweischneidig) ↑ abejpus, ↔ abapušgriezīgs, abejpusgriezīgs, abpusgriezīgs[2020-03] |
36 | abejpusrakstīta | abejpusrakstīta (1) adj. abbei puśs rak§titas (1)no abām pusēm izrotāta ar rakstuWuj tad wiņņai ne atraddihs un isdallihs to Laupijumu/ weenu Meitiņu jeb diwi preekśch weena Wihra/ preekśch Siśśeru weenu Laupijumu no raibahm rak§titahm Drehbehm/ raibas rak§titas Drehbes par Laupijumu/ raibas abbei puśs rak§titas Drehbes apkahrt Kaklu. VD1689_94 Sog 5:30. ↑ la. abejpus + rakstīt ↑ abejpus[2020-11] |
37 | abējs, abēja | abējs, abēja (92) pron. abbeja (1), abbejahm (10), abbejahs (2), abbejahß (1), abbejas (1), abbeja^ (2), abbeja^s (13), abbejeem (16), abbeji (2), abbejo (3), abbejo^s (14), abbeju (10), abbejus (15), abejus (1), abieim (1)Abbeji masc. bey"de zusam~en. Abbejahs foem. bey"de zusam~en. Fuer1650_70_1ms, 119, 20. Abbeji. masc. beide zusammen{}. Abbejahs. foem. beide zusammen. Fuer1650_70_2ms, 117, 18. 1. abi, abasTas abbeju darbs das ist bey"der thun.. Fuer1650_70_1ms, 120. Un Jonatanam Saula Dehlam bij weens Dehls/ tas bija abbejahm Kahjahm tiślis.. VD1689_94 2Sam 4:4. - abējas / abēju acis (4) abbejahm azzim (1), abbejo azzis (1), abbeju azzis (2)- abējas kājas (3) abbejahm kahjahm (3)- abēja(s) puse(s) (14) abbeja? puśśe^ (1), abbeja^ puśśe^ (1), abbeja^s puśśe^s (9), abbejahß pu§śehß (1), abbejas puśśes (1), abbeju puśśi (1)- abējas rokas (5) abbeja^s rohka^s (1), abbejahm rohkahm (4)- abēji gali (6) abbejeem galleem (1), abbejo^s gallo^s (2), abbejo^s.. gallo^s (2), abbejus.. gallus (1)- abēji sāni (9) abbejeem śahneem (1), abbejeem.. śahneem (1), abbejo^s śahno^s (5), abbejo^s.. śahno^s (2)- abējiem piesūtīt (4) abbejeem peeśuhtihs (4)2. abējāds, abējāda; divējāds, divējāda..Tew abbeju Garru teeścham śaprohtam. LGL1685_K1, 6418. ↑ la. abi ↑ abi, abas, ↓ abējādi, abējāds, abejpus[2020-03] |
38 | Abel | Abel (1) s. g.? nloc. Abel (1)lielais sēru akmens; VDUn tahs Selta Pelles bija pehz to Pulku wiśśo Wili§teŗu Pilsśahtu/ appakśch teem peezeem Leeleem=Kungeem/ tik labbi to §tipro Pilsśahtu/ ka` ir to Mee§to/ lihd§ tam leelam Akmiņam Abel/ kur tee ta KUNGA Śchķir§tu bij nozehluśchi/ kas lihd§ śchodeen ir us Jo§uaśa ta Bet§eemiteŗa Tihrumu. VD1689_94 1Sam 6:18. < vc. Abel[2022-01] |
39 | Abela, Ābela | Abela, Ābela (3) s. f. nloc. Abela^ (1), Abelas (1), Ahbelu (1)Abela (arī Ābela); VDTad runnaja wiņņa/ un śazzija: Wezzo^s Laiko^s tappe ta` runnahts un śazzihts: Kas grib waizaht/ lai tas Abela^ waiza/ un tad labbi isdewahs. VD1689_94 2Sam 20:18. < vc. Abel[2022-01] |
40 | Abel Betmaaka | Abel Betmaaka → Abel Betmaeka [2020-07] |
41 | Abel Betmaeka | Abel Betmaeka (3) s. f. nloc. Abel Bet=Mae#ku (1), Abel BetMeaku (1), Abela^ Bet Maa#ka^ (1)Ābel-Bet-Maaha (arī Ābel-Bēt-Maaha); VDUn Ben=Adads klauśija tam Ķehniņam Aśśum/ un śuhtija śawus Kaŗŗa=Spehka Wirśneekus us J§rae&ļa Pilsśahteem/ un kawe Jionu un Dannu/ un Abel Bet=Mae#ku/ un wiśśu Kinerotu pee wiśśas Semmes Nawtaļa. VD1689_94 1Ken 15:20. < vc. Abel-Beth-Maecha, Abel Beth-Maacha[2020-11] |
42 | Abel Betmeaka | Abel Betmeaka → Abel Betmaeka [2020-07] |
43 | ābele | ābele (3) s. f. ahbele (1), ahbeles (1), ahbeles=§arrß (1)ābeleMehs attrohdam to Kunghu JE§um eek§chan tahß śwähtas Chri§tibas / kad mehß Chri§titi kļuam / tad kļuam mehs Winjam ee=deh§titi / ka kahds Ahbeles=Sarrß zitta` §aļļa` Kohka` kļu§t ee=däh§ts / §aļļo / und krahßnus Augļus näß. Manc1654_LP1, 11611. Jtt ka` weena Ahbele §tarp Me§cha Kohkeem/ ta` irr mans Draugs §tarp teem Dehleem. VD1689_94 Dz 2:3. ↓ vilkābele, ↔ ābole[2019-08] |
44 | Abel Maima | Abel Maima (1) s. g.? nloc. Abel Maimu (1)Ābel-Maima (arī Ābel-Majima); VDTad klauśija Ben=Adads tam Ķehniņam Aśśum/ un śuhtija śawus Kaŗŗa Wirśneekus prett J§rae#ļa Pilsśahteem/ un tee kawe Ejonu/ un Danu/ un Abel Maimu/ un wiśśus Nawtaļa Spihķeŗu Pilsśahtus. VD1689_94 2L 16:4. < vc. Abel-Maim, Abel Maim [2020-11] |
45 | Abelmeola | Abelmeola (2) s. f. nloc. Abelmeolas (1), Abel Meolas (1)Abel-Mehola (arī Ābel-Mhola); VDUn Jeu# Nim§a Dehlu śwaidi par Ķehniņu pahr J§raelu/ un Eli§u Sawata Dehlu no Abelmeolas śwaidi par Praweetu tawa^ Weeta^. VD1689_94 1Ken 19:16. < vc. Abel-Mehola[2020-07] |
46 | Abels, Ābels | Abels, Ābels (23) s. m. npers. Abel (1), Abela (1), Abels (8), Abeļa (3), Ahbels (5), Ahbelu (4), Ahbeļa (1)Ābels; VD, JD..wue§§e tas tai§nyx aßens katteers i§ledtcz gir wuer§on Semmes no to A§§enne tha tay§ne Abels is{js} to a§§enne Zacharie tha Dhele Barrachie kattre yuus nokouwu§§che e§§eth §tarpan tho Ba§nice vnde Altare. EvEp1587, 222. Un Ahbels atwedde arrid§an no śawo Awju pirmd§imteem/ un no wiņņu Taukeem: Un tas KUNGS usluhkoja to Ahbelu un wiņņa Uppuri. VD1689_94 1Moz 4:4. - asens / asin(i)s tā taisna Abela / Abeļa (6) a§§enne tha tay§ne Abels (2), a§śini tha taißna Abeļa (1), aśśina Abeļa (1), aśśinim ta taiśna Abela (1), aśśinim tha taiśna Abeļa (1) < vc. Abel[2022-01] |
47 | Abelzitim | Abelzitim (1) s. g.? nloc. Abel=Sittim (1)Ābel-Šitīma (arī Ābel-Šitima); VDUn tee apmettahs pee Jardaņas/ no Bet=Je§imot/ lihd§ Abel=Sittim/ Moaba Klaijumo^s. VD1689_94 4Moz 33:49. < lat. Abelsitim[2023-05] |
48 | aber | aber (10) conj. abber (10)Jeb. oder. abber. id.. Fuer1650_70_2ms, 1519. vai (šķīruma saiklis)Kad Sirnus gribb wahriht abber seht, tad buhs tohs pluhdinaht, wenn man will Erbsen kochen oder säen, muß man Sie senken, schwem~en. Fuer1650_70_2ms, 3907. < vc. aber 'bet, vai'[2016-06] |
49 | Abi | Abi (1) s. f. npers. Abi (1)Ābī (arī Abija); VDUn wiņ§ch bija diwideśmits un peezus Gaddus wezz/ kad wiņ§ch par Ķehniņu tappe/ un waldija diwideśmits un dewiņus Gaddus Jeru§aleme^/ un wiņņa Mahtei bija Abi Wahrda/ Sakarijaśa Meita. VD1689_94 2Ken 18:2. < vc. Abi[2022-01] |
50 | abi, abas | abi, abas (168) pron. abbahm (1), abbahms (1), abbas (4), abba^s (1), abbe (8), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbee (29), abbeem (31), abbeems (7), abbes (2), abbi (61), abbi=diwi (3), abbidiwi (4), abbim (2), abbo (3), abbus (7)Abbi, bey"de.. Fuer1650_70_1ms, 113. Abbi beide. Com. Anom. Fuer1650_70_2ms, 111. abi, abas..vnd attrade abbe Mariam vnd Jo§eph / vnd to Bherne exkan to Szillite gullite. EvEp1587, 161. Kad nelaulahts Wihrs ar ohtra Wihra laulatas Śeewas/ jeb nelaulata Śeewa ar ohtras Śeewas laulata Wihra Laulibu pahrkahp/ tad buhs.. un wehl par to abbeem Baśnizas=Teeśu ne§t. SKL1696_KB, 91. p. - abas / abi laivas (4) abbas laiwas (1), abbes laywes (2), abbi laiwas (1)- abas / abi puses / puši (9) abba^s puśse^s (1), abbe pu§§e (1), abbeem pu§§eem (1), abbeem pu§śeem (2), abbi pu§śeh (1), abbi pus (1), abbi puśchi (1), abbi puśs (1)- abas rokas; abi roki (6) abbahm rohkam (1), abbahms rohkams (1), abbas rohkas (1), abbeem rohkeem (1), abbi rohku (2)- abi kopā (5) abbee kohpa^ (2), abbeem kohpa^ (1), abbi kohpa (1), abbi kohpa^ (1)∆ abi divi (40) abbe duewe (2), abbediwi (2), abbeduewe (2), abbee diwi (4), abbeem diweem (1), abbi diwi (22), abbi=diwi (3), abbidiwi (4)Allbeid/ abbidiwi. Manc1638_L, 18B2. abiNhe ßakryte the abbeduewe exkan to Beddre? EvEp1587, 1481. ..tee abbee diwi bija pilni Kweeścho=Miltu ar Eļji śajaukto/ par Ehdamu=Uppuri. VD1689_94 4Moz 7:19. ↓ abējs, abēja, abējāds, abējādi[2020-03] |
51 | Abiaila | Abiaila (1) s. f. npers. Abia&ilu (1)Abihaila (arī Abīhaila); VDUn Rekabeams ņehme pahri pahr Mae&latu Jerimota Dahwida Dehla Meitu/ Abia&ilu Elijaba/ J§aja Dehla Meitu. VD1689_94 2L 11:18. < vc. Abihail[2022-01] |
52 | Abiails | Abiails (2) s. m. npers. Abia&ila (2)Abihails (arī Abīhails); VDPehz to rak§tija ta Ķehniņinne E§tere/ Abia&ila Meita/ un Mardakajus tas Schihds/ un darbojahs ścho Grahmatu no teem Purim ohtra^ Rei§e^ ap§tiprinaht. VD1689_94 Est 9:29. < vc. Abihail ↔ Abikailis[2020-07] |
53 | Abialbons | Abialbons (1) s. m. npers. Abialbons (1)Abialbons (arī Abī-Albons); VDAbialbons/ tas Arbatiteris. A§mawets/ tas Barumiteris. VD1689_94 2Sam 23:31. < vc. Abialbon [2022-01] |
54 | Abias | Abias → Abijass[2020-07] |
55 | Abiasaps | Abiasaps (1) s. m. npers. Abbiaśśaps (1)Abiāsafs (arī Abīāsāfs); VDUn Korus Behrni: Aśśirs un Elkanus un Abbiaśśaps; śchahs irr to Koriteŗu Śaimes. VD1689_94 2Moz 6:24. < vc. Abiasaph[2022-01] |
56 | ābiba mēnesis | ābiba mēnesis (6) s. m. ahbiba mehneśi (1), ahbiba mehneśi^ (1), ahbiba^ mehneśi^ (4)ābība mēnesis (arī labības mēnesis), mēnesis jūdaisma kalendārā; VDŅEmm wehra^ to Ahbiba Mehneśi/ ka tu tam KUNGAM tawam Deewam tohs aśśa=Śwehtkus turri/ jo Ahbiba Mehneśi^ irr tas KUNGS taws Deews tew no Egiptes=Semmes isweddis Nakti^. VD1689_94 5Moz 16:1. < vc. der Mond Abib[2022-01] |
57 | Abidans, Ābidans | Abidans, Ābidans (5) s. m. npers. Abidanam (1), Abidans (2), Ahbidans (1), Ahbidaņa (1)Abidans (arī Abīdāns); VDUn pahr to Benjamiņa Behrnu Zilts Spehku bija Abidans/ Gideoņa Dehls. VD1689_94 4Moz 10:24. - Abidans / Ābidans, Gideoņa dēls (5) Abidanam Gideoņa dehlam (1), Abidans Gideoņa dehls (2), Ahbidans Gideoņa dehls (1), Ahbidaņa Gideoņa dehla (1) < vc. Abidan[2022-01] |
58 | abidivi | abidivi → abi, abas[2014-12] |
59 | Abidus | Abidus (1) s. m. npers. Abidus (1)Abida (arī Abīda); VDUn Midijana Behrni bija Eepa un Eewers/ un Anoks/ un Abidus/ un Eldau#s/ śchee wiśśi/ bija Ķeturas Behrni. VD1689_94 1Moz 25:4. < vc. Abida[2022-01] |
60 | Abielis | Abielis (2) s. m. npers. Abie#ļa (2)Abiēls (arī Abīēls); VDUN weens Wihrs bija no Benjamiņa/ Kis Wahrda/ weens Dehls Abie#ļa/ ta Dehla Zerora/ ta Dehla Bekora/ ta Dehla Apija/ weena Wihra Dehls no Jemini/ tas pats Wihrs Jemini/ bija weens warrens §tiprs Wihrs. VD1689_94 1Sam 9:1. < vc. Abiel[2022-01] |
61 | Abiezers | Abiezers (4) s. m. npers. Abie#§ers (1), Abie#§eru (1), Abie#§eŗa (1), AbiEe§eŗa (1)1. Abīezers (arī Abiēzers); VDAbie#§ers/ tas Antotiteris. Mebunajus/ tas U§atiteris. VD1689_94 2Sam 23:27. 2. abīezerieši (arī abiēzerieši); VD Abīezera pēcnācējiTad apģehrbe ta KUNGA Gars Gideanu/ un wiņ§ch trummeteja ar Trummetehm/ un śaśauze Abie#§eru/ ka tee wiņņam pakkaļ nahktu. VD1689_94 Sog 6:34. < vc. Abieser[2020-07] |
62 | Abigaile | Abigaile (16) s. f. npers. Abiga#ile (2), Abiga#ilei (1), Abiga#iles (1), Abiga&ile (4), Abiga&iles (4), Abiga&ili (4)Abigaila (arī Abīgaila); VDUn Abiga#ile §teid§ehs un zehlehs/ un jahje us weenu Eh§eli ar śawahm peezahm jaunahm Meitahm/ kas wiņņai pakkaļ=§taigaja/ un ta gahje Dahwida Weh§tneścheem pakkaļ/ un tappe wiņņam par Śeewu. VD1689_94 1Sam 25:42. - Abigaile, Nābala sieva (6) Abiga#ilei Nahbala śeewai (1), Abiga#iles Nahbala śeewas (1), Abiga&ile Nahbala śeewa (1), Abiga&iles Nahbala śeewas (2), Abiga&ili Nahbala.. śeewu (1) < vc. Abigail[2020-07] |
63 | Abija | Abija (1) s. f. npers. Abija (1)Abija; VDJEiskijus tappe par Ķehniņu/ kad tas diwideśmits peezus Gaddus wezz bija/ un waldija diwideśmits un dewiņus Gaddus Jeru§aleme^. Un wiņņa Mahtei bija Abija Wahrda/ Zakarija Meita. VD1689_94 2L 29:1. < vc. Abia[2020-07] |
64 | abijāda | abijāda (1) adj. abiade (1)abējādaPy kattrems gir wuße wen lidcz lab loune no abiade pu§§ems.. Ps1615, 15920. ↑ la. abi ↓ abijādi[2022-01] |
65 | abijādi | abijādi (1) adv. abbiad (1)abējādiKa mums abbiad §cheit vnde turp / pamante buß yempt tho cziwibe.. Ps1615, 1606. ↑ la. abi ↑ abijāda, ↔ abējādi[2016-08] |
66 | Abijams | Abijams (6) s. m. npers. Abijama (1), Abijams (4), Abijamu (1)Abijāms (arī Abījāms); VDUn Abijams aismigge ar śaweem Tehweem/ un tee aprakke wiņņu Dahwida Pilli^/ un wiņņa Dehls Aśśus tappe par Ķehniņu wiņņa Weeta^. VD1689_94 1Ken 15:8. < vc. Abiam[2020-07] |
67 | Abijass | Abijass (3) s. m. npers. Abias (1), Abiaśu (1), Abijaśa (1) Abija; VD, JDUn Salamans d§imdinaja Roboamu/ un Roboams d§imdinaja Abiaśu: Un Abias d§imdinaju Aśśu. JT1685 Mt 1:7. < vc. Abia ↔ Abijus[2022-01] |
68 | Abijus | Abijus (32) s. m. npers. Abius (1), Abiju (5), Abijus (26)1. Abija; VDKad nu Abijus §tiprs kļua/ apņehme wiņ§ch tśchetrpadeśmits Śeewas/ un d§emdinaja diwideśmits un diwi Dehlus/ un śeśchpadeśmits Meitas. VD1689_94 2L 13:21. ↔ Abijass2. Abijs (arī Abīhū); VDPehz to buhs tew tawu Brahli Aa&ronu/ un wiņņa Dehlus ar wiņņu pee tew atwe§t no J§rae&ļa Behrneem/ ka wiņ§ch mans Pree§teris eśśus (prohti) Aa&rons/ Nadabs un Abius; Elea§ars un Jhtamars/ Aaroņa Dehls. VD1689_94 2Moz 28:1. - Nadabs un Abijus (9) Nadabs un Abijus (7), Nadabs un Abius (1), Nadabu un Abiju (1) < vc. Abia, Abihu[2022-01] |
69 | Abikailis | Abikailis (1) s. m. npers. Abika&iļa (1)Abihails (arī Abīhails); VDUn to Raddu nu Meraŗa tehwi§ka Namma Wirśneeks laid irr Zurie#ls/ Abika&iļa Dehls/ teem buhs klaht ta D§ihwokļa/ prett Seemeli to Lehģeri apme§t. VD1689_94 4Moz 3:35. < vc. Abihail ↔ Abiails[2022-01] |
70 | Abilene | Abilene (1) s. f. nloc. Abilenes (1)Abilene; JD..kad Ponzius Pilatus Semmes Śohgis eekśch Judejas bija/ un Erodus Waldneeks eekśch Galilejas/ un Wilips wiņņa Brahlis Waldneeks Jturias/ un tas Teeśas Trakonitis/ un Li§anias Waldneeks eekśch Abilenes. JT1685 Lk 3:1. < vc. Abilene[2016-05] |
71 | Abimaels | Abimaels (1) s. m. npers. Abima&e&lu (1)Abimaēls (arī Abīmāēls); VDUn Obalu/ un Abima&e&lu/ un Sebu. VD1689_94 1Moz 10:28. < vc. Abimael[2022-01] |
72 | Abimeleks | Abimeleks (74) s. m. npers. Abimelech (1), Abimeleka (6), Abimelekam (7), Abimeleks (36), Abimeleku (24)Abimelehs (arī Abīmelehs); VDKaß noticka tam Abimelech / kaß śöw jauzehß ar to tracku Pullku eek§chan Sichem / und leelu Dumpi eek§chan J§rael eeśahka? Manc1654_LP2, 388{368}23. Un Abimeleks gahje pee ta no Geraras/ un weens no wiņņa Draugeem Au#§ats un Pihkols wiņņa Kaŗŗa=Spehka Wirśneeks. VD1689_94 1Moz 26:26. - Abimeleks, to vīlisteŗu ķēniņš (3) Abimeleks to wihli§teŗu ķehniņ§ch (1), Abimeleku to wihli§teŗu ķehniņu (2) < vc. Abimelech[2022-01] |
73 | Abinadabs | Abinadabs (8) s. m. npers. Abinadaba (5), Abinadabs (1), Abinadabu (2)Abinadabs (arī Abinādāvs); VDUn J§aja trihs wezzakee Dehli nogahje Kaŗŗa^ Saulam pakkaļ/ un wiņņa treijo Dehlo Wahrdi/ kas Kaŗŗa^ gahje/ bija: Elijabs tas pirmd§immis/ un wiņņa ohtrajs Abinadabs/ un tas treśchajs Sammus. VD1689_94 1Sam 17:13. < vc. Abinadab ↔ Aminadabs[2022-01] |
74 | Abinoams | Abinoams (4) s. m. npers. Abinoama (4)Abinoāms (arī Abīnoams); VDTad tappe Siśśeram śluddinahts/ ka Baraks Abinoama Dehls bij us Tahboŗa Kalnu gahjis. VD1689_94 Sog 4:12. - Abinoama dēls (4) Abinoama dehls (3), Abinoama dehlu (1) < vc. Abinoam[2022-01] |
75 | abipus | abipus (1) praep. abbipus (1)pa abbipus auff beiden Seiten. Fuer1650_70_2ms, 111. abpus, abās pusēspa abbipus auff beiden Seiten. Fuer1650_70_2ms, 111. ↑ la. abi + puse ↑ abi, abas, ↔ abejpus[2016-07] |
76 | Abirams | Abirams (14) s. m. npers. Abiram (3), Abirama (3), Abiramam (1), Abirams (4), Abiramu (3)Abirāms (arī Abīrāms); VDJrr czitti ghanna vsmettehs prettie to vnd eniede to / Tuxne§śy / ar Wahrdu / kattri ar Dathan vnd Abiram by / vnd ta tracka Draud§e Korah. Manc1631_Syr, 60319. Un Eeliaba Dehli bija Nemue#ls/ un Datans/ un Abirams. Śchis Datans un Abirams bija tee Aizinati tahs Draud§es/ kas prett Moh§u un Aa&ronu bahrahs eekśch Korus Śapulzinaśchanas/ bahrdamees prett to KUNGU. VD1689_94 4Moz 26:9. - (Korus,) Datans in / un(d) Abirams (13) Core Dathan und Abiram (1), Datan in Abiram (1), Datanam un Abiramam (1), Datans un Abirams (3), Datanu un Abiramu (3), Dathan vnd Abiram (1), Korus Datana un Abirama (2), Korus Datans un Abirams (1) < vc. Abiram[2022-01] |
77 | Abitala | Abitala (1) s. f. npers. Abitalas (1)Abitala (arī Abītala); VDUn tas zettortajs Adonijus/ tas Dehls no Agitas. Un tas peektajs Sewatijus/ Abitalas Dehls. VD1689_94 2Sam 3:4. < vc. Abital[2020-07] |
78 | Abiuds | Abiuds (2) s. m. npers. Abiuds (1), Abiudu (1)Abihuds (arī Abīhūds); JDUn Zorobabels d§imdinaja Abiudu: un Abiuds d§imdinaja Eliakimu: un Eliakims d§imdinaja Azaru. JT1685 Mt 1:13. < vc. Abiud[2020-02] |
79 | Abius | Abius → Abijus[2020-07] |
80 | Abivus | Abivus → Urams Abivus[2020-07] |
81 | Abizaga | Abizaga (7) s. f. npers. Abi§aga (1), Abi§agas (1), Abi§agu (5)Abišaga (arī Abīšaga); VDTa` mekleja tee weenu jaunu §kai§tu Meitu wiśśa^s J§rae#ļa Rohbe§cha^s/ un atradde Abi§agu no Sunemes/ un wedde to pee ta Ķehniņa. VD1689_94 1Ken 1:3. - Abizaga no Zunemes (5) Abi§aga no Sunemes (1), Abi§agu no Sunemes (4) < vc. Abisag[2022-01] |
82 | Abizajus | Abizajus (20) s. m. npers. Abi§aja (1), Abi§ajam (3), Abi§aju (5), Abi§ajus (11)Abišajs (arī Abīšajs); VDTad śazzija Abi§ajus/ Zerujas Dehls us to Ķehniņu: Kapehz bij śchim nomirruścham Śuņņam mannu Kungu to Ķehniņu lahdeht? es no=eeśchu jelle/ un norauśchu wiņņam to Galwu. VD1689_94 2Sam 16:9. - Abizajus, Cerujas dēls (6) Abi§aju Zerujas dehlu (2), Abi§ajus Zerujas dehls (3), Abi§ajus.. Zerujas dehls (1) < vc. Abisai[2022-01] |
83 | Abizaloms | Abizaloms (2) s. m. npers. Abi§aloma (2)Abīšāloms (arī Absaloms); VDTrihs Gaddus waldija wiņ§ch Jeru§aleme^/ un wiņņa Mahtei bija Mae#ka Wahrda/ Abi§aloma Meita. VD1689_94 1Ken 15:2. < vc. Abisalom[2022-01] |
84 | Abizuus | Abizuus (1) s. m. npers. Abi§uus (1)Abišua (arī Abīšūa); VDTa Dehla Abi§uus/ ta Dehla Pineaśa/ ta Dehla Eelea§aŗa/ ta Dehla Aa&roņa/ ta aug§ta Pree§teŗa. VD1689_94 Ezr 7:5. < vc. Abisua[2022-01] |
85 | Abjatars | Abjatars (29) s. m. npers. Abjatara (4), Abjatars (12), Abjataru (10), Abjataŗa (2), Abjataŗam (1)Abjatars (arī Abjatārs); VD, JDKa tas eegahje Deewa^ Namma^ tha Aug§ta Pree§teŗa * Abjatara Laika^/ un ehde tahs Usluhkośchanas Mai§ehs/ kas ne peederrejahs eh§t/ bes ween teem Pree§teŗeem/ un dewe arrid§an teem kas ar wiņņa bija. JT1685 Mk 2:26. Un Dahwids śazzija us to Pree§teri Abjataru/ Akimeleka Dehlu: Dohd jelle to Eewodu śchurp/ un Abjatars neśśe to Eewodu pee Dahwida. VD1689_94 1Sam 30:7. - Abjatara / Abjataŗa dēls (4) Abjatara dehls (2), Abjataŗa dehls (2)- Abjatars, tas priesteris; priesteris Abjatars (9) Abjatars tas pree§teris (2), pree§teŗa Abjatara (1), pree§teri Abjataru (6)- (priesteŗi) Cadaks un Abjatars (7) pree§teŗeem Zadakam un Abjataŗam (1), pree§teŗeem Zadaku un Abjataru (1), pree§teŗi Zadaks un Abjatars (1), Zadaks un Abjatars (3), Zadaku un Abjataru (1) < vc. Abjathar[2022-01] |
86 | abji, abjas | abji, abjas (5) pron. abbjahm (1), abbjeem (2), abjahm (1), abye (1)abi, abas; arī adj. nozīmē abējāds..dar mums arridtczan Je§um to Dhele paßyth thöw dews abye Garre. UP1587, N4A19. Prett mann pa abjahm Puśśehm. LGL1685_K1, 14829. ↑ la. abi ↑ abi, abas [2019-12] |
87 | ablazāle | ablazāle (2) s. f. abla=sahle (2)Abla=sahle, Klee graß. Fuer1650_70_1ms, 214. Abla=Sahle, Klee=Graaß. Fuer1650_70_2ms, 215. āboliņšAbla=sahle, Klee graß. Fuer1650_70_1ms, 214. Abla=Sahle, Klee=Graaß. Fuer1650_70_2ms, 215. ↑ la. ābols + zāle (ar fonētisku pārveidojumu) ↑ ābols, ↔ āboliņš 1, ābolīši, ābolītes, āboļa zāle, abuls[2020-11] |
88 | Abners | Abners (65) s. m. npers. Abnera (9), Abneram (8), Abners (36), Abneru (12)Abners (arī Abnērs); VDUn Abners nahze pee Dahwidu uhs Eebronu/ un diwideśmits Wihri ar wiņņu/ un Dahwids darrija Abneram un teem Wihreem/ kas pee wiņņa bija/ D§ihres. VD1689_94 2Sam 3:20. - Abners, Nera dēls / viens dēls Nera (11) Abnera Nera dehla (1), Abneram Nera dehlam (1), Abners Nera dehls (4), Abners weens dehls Nera (1), Abneru Nera dehlu (4) < vc. Abner[2022-01] |
89 | ābolains | ābolains (2) adj. ahbolains (2)Ahbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelich Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ābolains, tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumiAhbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ↑ ābols ↑ ābols, ↔ ābolais[2019-08] |
90 | ābolais | ābolais (2) adj. emph. ahbolais (1), ahbolais{ahbola[is]} (1)Ahbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht. Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ābolains, tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumiAhbolains, Ein apfel=grauer}, Ahbolais{Ahbola[is] idem, apfelicht. Fuer1650_70_1ms, 29. Ahbolains. Ein Apffel=grauer. Ahbolais idem. Apffelicht. Fuer1650_70_2ms, 212. ↑ la. ābols ↑ ābols, ↔ ābolains[2023-04] |
91 | ābolakoks | ābolakoks → ābols[2020-11] |
92 | ābole | ābole (2) s. f. ahbole (2)Ahbole. der Apfelbaum.. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbole der Apffel=baum. Fuer1650_70_2ms, 123. ābeleAhbole. der Apfelbaum.. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbole der Apffel=baum. Fuer1650_70_2ms, 123. ↑ la. ābols ↑ ābols, ↓ vilkābole, ↔ ābele[2020-11] |
93 | āboliņš | āboliņš 1 (2) s. m. dem. aboliņi (1), ahboliņus (1)Kleegraß/ Aboliņi/ Ahbola=§ahle. Manc1638_PhL, 32814. āboliņšB. To Sem~esSahl vnd Ahboliņus weddieß vs Klehti/ to eß taupi§chu Aweem. Manc1638_Run, 462B12. ar saknes pārveidojumu no dābuoliņš ‘āboliņš’ ↔ ablazāle, ābolīši, ābolītes, abuliņš, abuls[2020-03] |
94 | āboliņš | āboliņš 2 (2) s. m. dem. ahbolinsch (1), ahboliņsch (1)der Apfel. Ahbolinsch dimin. Fuer1650_70_1ms, 127. Ahbols der Apffel. Ahboliņsch. dimin. Fuer1650_70_2ms, 124. ābolītis, neliels ābolsder Apfel. Ahbolinsch dimin. Fuer1650_70_1ms, 127. Ahbols der Apffel. Ahboliņsch. dimin. Fuer1650_70_2ms, 124. ↑ la. ābols ↑ ābols[2020-03] |
95 | ābolīši | ābolīši (1) s. m. pl. ahboli§chi (1)Klee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. āboliņšKlee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dāboliņš ‘āboliņš’ ↔ ablazāle, āboliņš 1, ābolītes, abuliņš, abuls[2022-01] |
96 | ābolītes | ābolītes (1) s. f. pl. ahbolites (1)Klee/ Ahbolites. Manc1638_PhL, 33122. āboliņšKlee/ Ahbolites. Manc1638_PhL, 33122. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dāboliņš ‘āboliņš’ ↔ ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, abuliņš, abuls[2022-01] |
97 | ābols | ābols (70) s. m. abboļeem (1), abo`l (1), abohls (1), abohlu (2), abola=dahrß (1), aboli (2), abolu (3), ahbohla=dahrß (1), abohlakohx (1), ahbola=kohx (2), abohļa=§ahle (1), ahbola=§ahle (1), ahboļa=§ahle (1), ahboļu=kohks (1), ahbohls (2), ahbola (1), ahbola` (1), ahbola=dahrß (1), ahboleems (1), ahboli (7), ahbols (7), ahbols{ahbo[ls]} (1), ahbolu (2), ahboļi (2), granat=ahboļi (1), granata=ahbols (4), granata=ahboļa (1), granata=ahboļeem (3), granata=ahboļu (4), granata=ahboļus (4), granatu=ahbola (1), granatu=ahboļeem (2), granatu=ahboļi (1), granatu=ahboļu (4), granatu=ahboļu=kohks (1)Ein Apffel/ Ahbohls. Manc1638_L, 22A21. Obs/ Ahboli. Manc1638_L, 133B17. Ein Apffel/ Abohls. Manc1638_PhL, 3241. Abols der Apfel. Fuer1650_70_1ms, 126. Ahbols der Apffel. Fuer1650_70_2ms, 124. ābolsKad winß to nawig' abo`l äde / Vnd kryts by' ekß' na'wes bäde / Tad winß to ko^k' lab patturräie Cour ko to wayn maxat gribbäie. Elg1621_GCG, 637. At§pird§inajeet mann ar Puķķehm/ un §pehzinajeet mann ar Abboļeem/ jo es eśmu wahja no Mihlibas. VD1689_94 Dz 2:5. ∆ ābola dārzs (3) abola=dahrß (1), ahbola=dahrß (1), ahbohla=dahrß (1)Baumgarten/ Abola=dahrß. Manc1638_L, 70A1. Obsgarte/ Ahbola=dahrß. Manc1638_L, 133B18. Apffelgarten/ Ahbohla=dahrß. Manc1638_PhL, 3242. ābeļdārzsBaumgarten/ Abola=dahrß. Manc1638_L, 70A1. ∆ ābolakoks, āboļu koks (4) abohlakohx (1), ahbola=kohx (2), ahboļu=kohks (1)Apffelbaum/ Abohlakohx. Manc1638_L, 22A22. Apffelbaum/ Ahbola=kohx. Manc1638_PhL, 3243. Apffelbaum/ Ahbola=kohx. Manc1638_PhL, 33318. ābeleApffelbaum/ Abohlakohx. Manc1638_L, 22A22. Tas Wihna=Kohks irr śakaltis/ un tas Wihges=Kohks eet bohja^/ tas Granatu=Ahboļu=Kohks/ ir tas Palmu=Kohks un Ahboļu=Kohks/ wiśśi Kohki Lauka^ irr nokaltuśchi/ un ta Lihgśmiba irr nonihkuśi pee teem Zilweku Behrneem. VD1689_94 Jl 1:12. ↑ ābols + koks (pēc vc. Apfelbaum)∆ ābola zāle, āboļa zāle (3) abohļa=§ahle (1), ahbola=§ahle (1), ahboļa=§ahle (1)Klee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. Kleegraß/ Aboliņi/ Ahbola=§ahle. Manc1638_PhL, 32814. āboliņšKlee/ Ahboli§chi/ Ahboļa=§ahle. Manc1638_L, 103A1. Bett weens labbs ghanns d§änn śawas Ahwis us tahdu ghannibu / kur labba tauka śmallka Sahle / kur ta Abohļa=§ahle augh / ai§to tahda Sahle tahms Ahweens gharrda und labba Sahle gir. Manc1654_LP1, 45611. ↔ ablazāle, āboliņš 1, ābolītes, abuliņš, abuls∆ granatābols, granata ābols, granatu ābols (25) granat=ahboļi, granata=ahbols (4), granata=ahboļa (1), granata=ahboļeem (3), granata=ahboļu (4), granata=ahboļus (4), granatu=ahbola (1), granatu=ahboļeem (2), granatu=ahboļi (1), granatu=ahboļu (4), granatu=ahboļu=kohks (1)1. granātābolsTawi Waigi irr ka` tee Tśchaumali pee Granatu=Ahbola/ §tarp tawahm Bi§ehm. VD1689_94 2Ken 25:17. 2. rotājums granātābola formā (piem., apģērbā)Un pee ta Uswalka Wihlehm darrija tee Granata=Ahboļus no Pa§illuma/ un Purpuŗa/ un dahrga Śarkanuma/ un śaśchķettinatahm śmalkahm D§ihjahm. VD1689_94 2Moz 39:24. < vc. Granat + ābols (pēc vc. Granatapfel)∆ Vāczemes āboli (2) Wahz=semmes ahboli (2)Wahz=Semmes ahboli, die Pom~erantzen{Pom~era[ntzen]} Citron. Fuer1650_70_1ms, 22. Wahz=Semmes Ahboli. Pom~erantzen Citronen.. Fuer1650_70_2ms, 24. citrusaugļi – pomerances, citroniWahz=Semmes ahboli, die Pom~erantzen{Pom~era[ntzen]} Citron. Fuer1650_70_1ms, 22. Wahz=Semmes Ahboli. Pom~erantzen Citronen. Fuer1650_70_2ms, 24. ↔ vācāboli∆ zemes āboli (1) semmes ahboli (1)Semmes Ahboli dieses Landes ein=heimische Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 128. vietējie āboliSemmes Ahboli dieses Landes ein=heimische Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 128. ◊ kā rūgts ābols (2) ka ruhkts ahbols (1), ka ruhkts ahbols{ahbo[ls]} (1)neizdevies, nelietīgskaut jelle wairak Bernu buhtu tas pats weens, ka ruhkts Ahbols{Ahbo[ls]} Fuer1650_70_1ms, 28. Kaut jelle wairak Behrnu buhtu tas pats weens, ka ruhkts Ahbols. Fuer1650_70_2ms, 211. ↓ ābolains, ābolais, ābole, dārzāboli, krie(v)ābols, mežāboli, vācāboli[2021-01] |
98 | āboļa zāle | āboļa zāle (1) s. f. abohļa=§ahle (1)āboliņšBett weens labbs ghanns d§änn śawas Ahwis us tahdu ghannibu / kur labba tauka śmallka Sahle / kur ta Abohļa=§ahle augh / ai§to tahda Sahle tahms Ahweens gharrda und labba Sahle gir. Manc1654_LP1, 45611. ↑ la. ābols + zāle ↔ ablazāle[2016-10] |
99 | Abors | Abors (2) s. m.? nloc. Abora (2)Habora (arī Hābora); VDUn tas Ķehniņ§ch no Aśśirijas aiswedde J§rae#lu us Aśśiriju/ un likke tohs eekśch Alas un Abora/ pee Go§ana Uppes/ un to Meedeŗu Pilsśahto^s d§ihwoht. VD1689_94 2Ken 18:11. - iekš Alas un Abora (2) eekśch Alas un Abora (2) < vc. Habor[2022-01] |
100 | abpusgriezīgs | abpusgriezīgs (1) adj. abbpuś=gree§igs (1)abpusgriezīgs, tāds, kam ir asas abas malasTa` śakka tas/ kam tas aśs abbpuś=gree§igs Sohbins irr.. JT1685 Atk 2:12. ↑ la. abpus + griezt (pēc vc. zweischneidig) ↔ abapušgriezīgs, abejpusgriezīgs, abejpusgriežams [2019-12] |
101 | abra | abra (6) s. f. abbra (1), abra (2), abra^s (1), abru (2)Brodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. Abra der brodt Trog. Fuer1650_70_1ms, 210. Abra der brodt=Trog. Fuer1650_70_2ms, 213. abra, garens koka trauks maizes mīklas gatavošanaiBrodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. Deews kuppina Maises Abru - läst im gähren übergehen. Fuer1650_70_2ms, 19114. ↓ abrakasa, abrakasis, abrakāsis, ↔ abris[2014-12] |
102 | Abraams, Ābraams | Abraams, Ābraams (275) s. m. npers. Abraama (1), Abraamam (1), Abraa`ma (1), Abra`a`ma (22), Abra`a`mam (13), Abra`a`ms (21), Abra`a`mu (7), Abra^a^mam (1), Abra&a&ma (5), Abra&a&mam (6), Abra&a&ms (10), Abra&a&mu (4), Ahbraams (2), Ahbraa#ma (7), Ahbraa#mam (4), Ahbraa#ms (8), Ahbraa#mu (5), Ahbraa#m~a (1), Ahbraa&ma (4), Ahbraa&mam (7), Ahbraa&ms (11), Ahbraa`mam (1), Ahbraa`mu (1), Ahbra`a`ma (1), Ahbra&ama (1), Ahbra&a#ma (1), Ahbra&a&m (1), Ahbra&a&ma (34), Ahbra&a&mam (22), Ahbra&a&ms (55), Ahbra&a&mu (17)Ābrahāms; VD, JDZaur to Tizzibu irr Abra`a`ms/ kad wiņśch kahrdinahts tappe/ to J§a`a`ku uppurejis un to weenpeed§imtu atneśśis/ kas tahs Apśohliśchanas dabbujis. JT1685 Ebr 11:17. Tapehz śakka tas KUNGS/ kas Abra&a&mu irr atpe§tijs us Jehkabu ta`: Jehkabs ne taps wairs Kauna^/ un wiņņa Waigs ne nobahlehs wairs. VD1689_94 Jes 29:22. - Abraama / Ābraama dēls (4) Abra`a`ma dehls (1), Ahbraa#ma dehla (1), Ahbra&a&ma dehla (2)- Ābraama kalps (3) Ahbraa#ma kalpu (1), Ahbra&a&ma kalps (2)- Ābraama laiks (4) Ahbraa#ma laika (1), Ahbra&a&ma laika^ (3)- (tēvi) Abraams / Ābraams, (un / in) Izaaks / Īzaaks / Īzaks (un / in Jēkabs) (23) Abra`a`ma un J§a`a`ka un Jehkaba (1), Abra`a`mu un J§aa~ku un Jehkabu (1), Ahbraa#ma Jh§aa&ka un Jehkaba (1), Ahbraa&mam Jh§aa#kam un Jehkabam (1), Ahbra&a#ma Jh§a&a&ka un Jehkaba (1), Ahbra&a&ma Jh§a&a&ka un Jehkaba (1), Ahbra&a&mam Jh§a&a&kam un Jehkabam (4), Ahbra&a&mam un Jh§a&a&kam (1), Ahbra&a&ms un Jh§aa#ks (1), Ahbra&a&mu Jh§a&a&ku un Jehkabu (1), Ahbra&a&mu J§a&a&ku un Jehkabu (1), Ahbra&a&mu in Ih§aku in Jehkabu (1), tehweem Ahbraa#mam Jh§aa&kam un Jehkabam (1), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa#kam un Jehkabam (3), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa&kam un Jehkabam (2), tehwi Ahbra&a&ms un Jh§aa#ks (1), tehwu Ahbra&a&ma un Jh§aa#ka (1)- tēvs Abraams / Ābraams; Abraams / Ābraams, [kāda] tēvs (25) Abra`a`ms.. tehws (2), Abra&a&ms.. tehws (1), Ahbra&a&ma.. tehwa (1), Ahbra&a&mu.. tehwu (1), tehwa Abra`a`ma (1), tehwa Abra&a&ma (1), tehwa Ahbra&a&ma (4), tehwam Abra`a`mam (2), tehwam Abra^a^mam (1), tehwam Abra&a&mam (1), tehwam Ahbra&a&mam (1), tehws Abra`a`ms (3), tehws Abra&a&ms (3), tehwu Abra`a`mu (1), tehwu Ahbra&a&mu (2)∆ Abraama / Ābrama Dievs; Dievs Abraama / Ābraama (19) Ahbra&a&ma Deewa (1), Ahbra&a&ma Deews (5), Ahbra&a&ma.. Deews (2), Ahbra&a&ma.. Deewu (1), Ahbraa#m~a Deewu (1), Deews Abra`a`ma (2), Deewu Abra`a`ma (1), Deews Ahbra&a&ma (5), Deews.. Ahbra&a&ma (1)Jahve, izraēliešu dievsEs eśmu tas Deews tawu Tehwu/ tas Deews Abra`a`ma/ un tas Deews J§a`a`ka/ un tas Deews Jehkaba. Un Mo§us śahze drebbeht/ un ne drihk§teja usluhkoht. JT1685 Apd 7:32. Ahbra&a&ma Deews/ un Nao#ra Deews/ un wiņņo Tehwu Deews/ lai teeśa §tarp mums. VD1689_94 1Moz 31:53. ∆ Abraama bērni (3) Abra`a`ma behrni (2), Abra&a&ma behrni (1)ticīgie (kristieši un jūdi) (?)Jo juhs eśśeet wiśśi=lihd§ weens eekśch Kri§tus JE§us. Bet ja juhs Kri§tum peederraht / tad eśśeet juhs Abra&a&ma Behrni / in Mantas=Ņehmeji pehz tahs Apśohliśchanas. VLH1685, 113. ∆ Abraama / Ābraama dzimums; dzimums Abraama / Ābraama (11) Abraa`ma d§immums (1), Abra`a`ma d§immums (2), Abra`a`ma d§immumu (1), Abra&a&ma.. d§immums (1), Ahbra&a&ma.. d§immumam (1), Ahbra&a#ma.. d§immumu (1), d§immuma Abra`a`ma (2), d§immumu Abra`a`ma (1), d§immums Ahbraa#ma (1)Ābrahāma pēcnācēji, izraēliešiTee atbildeja wiņņam: Mehs eśśam Abraa`ma D§immums/ un muh§cham ne weenam kalpojuśchi: Ka tad śakki tu/ juhs tapśeet śwabbadi? JT1685 Jn 8:33. Tu Abra&a&ma wiņņa Kalpa D§immums/ juhs Jehkaba wiņņa Jswehleta Behrni. VD1689_94 Ps 105:6. ◊ Abraama klēpis (3) Abraama klehpi (1), Abra`a`ma klehpi^ (1), Abra&a&ma klehpi^ (1)Ābrahāma klēpis; paradīzeBet tas Nabbags lehzehs mirris/ un tappa aisne§ts no teem Eņģeļeem Abra`a`ma Klehpi^/ un tas Baggats nomirre arrid§an/ un tappa aprakts. JT1685 Lk 16:22. < vc. Abraham↓ ↔ Abrahams, Abrahe, Abrams, Ābrams[2023-04] |
103 | Abrahams | Abrahams (151) s. m. npers. Abraham (80), Abrahama (23), Abrahamam (11), Abrahamas (1), Abrahami (1), Abrahams (28), Abrahamu (7)Ābrahāms; VD, JDKa thas treßeis gir mußems Thewems / Abraham / vnd winge ßekle mußige. UP1587, H3A13. Abrahams d§imdinaja J§aaku: un J§aaks d§imdinaja Jehkabu: un Jehkabs d§imdinaja Judu un wiņņa Brahļus. JT1685 Mt 1:2. ∆ Dievs Abrahama (4) Deews Abrahama (3), Deewu Abraham (1)Jahve, izraēliešu dievsTee Juddi pee=luhds to Deewu Abraham / J§aac und Jacob / taß pa=lieds teem nheneeka. Manc1654_LP2, 1117. Es eśmu tas Deews Abrahama/ un tas Deews J§a`a`ka/ un tas Deews Jehkaba? Tad nu Deews ne irr tho Mirruścho Deews/ bet tho D§ihwo. JT1685 Mt 22:32. ◊ Abrahama klēpis / klēpe (11) Abraham kleepe (2), Abrahama klehpi (1), Abrahama klehpy (4), Abrahamas klehpi (1), Abrahams klehpi (3)Ābrahāma klēpis; paradīzeBeth tas notickas / ka tas Nabbax muerre / vnde tappe ne§tz no tims Engelims / exkan Abraham kleepe. EvEp1587, 1404. Ack Kungs leehtz tawus miligus Engeli§chus pa§tara' Ghalla' manna dweh§eliht / aißne§t Abrahama klehpi :/: to Mee§śu §awa'{§aua'} ghullumakambaritu / it weegle beß wi§śo wahrd§ena§chan und Sahpes / du§§eht lieds pa§tara dehna.. LGL1685_V5, 45428. < vc. Abraham ↔ Abraams, Ābraams, Abrahe, Abrams, Ābrams[2023-03] |
104 | Abrahe | Abrahe (2) s. m. npers. Abrahe (2)Ābrahāms; VD, JDNu gir yo ta Szoli§chen Abrahe / vnde wingam Szheklam peßatcita. EvEp1587, 16911. Nu gir yo tha Szoli§chen Abrahe / vnd wingam Szheklam peßatcita. EvEp1615, 15014. < vc. Abrahe ↔ Abraams, Ābraams, Abrahams, Abrams, Ābrams[2023-03] |
105 | abrakasa | abrakasa (1) s. f. abbrakaśśa (1)abbrakaśśa. der ausgekazte Teig. Fuer1650_70_2ms, 212. (ar abrkasi) izkasītā mīkla, sakasnisabbrakaśśa. der ausgekazte Teig. Fuer1650_70_2ms, 212. ↑ la. abra + kasīt ↑ abra, ↔ abrakasis, abrakāsis[2016-07] |
106 | abrakasis | abrakasis (1) s. m. abbra kaśsis (1)Abbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. 1. mīklas paliekas abrā, sakasnisAbbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. 2. abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrāAbbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen. Fuer1650_70_2ms, 211. ↑ la. abra + kasīt ↑ abra, ↔ abrakasa, abrakāsis[2016-07] |
107 | abrakāsis | abrakāsis (2) s. m. abbra=kahśis (1), abra kahsis (1)Abra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abbra=kahśis das nachschrahpliz. item. ein trogschrape. alii Abbra kaśsis. a` kasiht schrapen.. Fuer1650_70_2ms, 211. 1. mīklas paliekas abrā, sakasnisAbra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. 2. abrkasis, ass, no metāla izgatavots darbarīks, ar kuru sakasa mīklas paliekas abrāAbra kahsis das nachschraapels. it. die Trog schraap.. Fuer1650_70_1ms, 212. ↑ la. abra + kasīt ↑ abra, ↔ abrakasa, abrakasis[2020-02] |
108 | Abrams, Ābrams | Abrams, Ābrams (74) s. m. npers. Abrama (3), Abramam (1), Abramma (1), Ahbrama (9), Ahbramam (12), Ahbrams (32), Ahbramu (16)Ābrams (arī Ābrāms); Ābrahāms; VD, JDJuhs Śeewas eśśeet paklauśigas śaweem Wihreem/ ka` tam Kungam/ ka` Sara Abramam paklauśiga bij/ in nośauze to śawu Kungu/ Kuŗŗas Meitas juhs kļu&u&śchas eśśeet/ ja juhs labbu darrajt/ in ne eśśeet tik bailigas. VHL1685_Cat, 281. Un tawam Wahrdam ne buhs wairs śauktam tapt Ahbrams/ bet Ahbra&a&ms buhs tawam Wahrdam buht: Jo es eśmu tew par Tehwu daud§ Ļau§chu lizzis. VD1689_94 1Moz 17:5. - Zarai, Ābrama sieva (3) Sara&i Ahbrama śeewa (2), Sara&i Ahbrama śeewas (1)∆ Abrama / Ābrama klēpis / klēpīte / klēpītis (5) Abrama klehpi^ (2), Abrama klehpiti^ (1), Abramma klehpitih (1), Ahbrama klehpite^ (1)Ābrahāma klēpis; paradīzeTas Dweh§§elites Krahjahs Abramma Klehpitih Tam Mee§śam labbi klahjahs Mehs tohpam d§immu§chi Pehz jaunas Buh§channas Mehs Deewa Behrni buhßim Jn pa§śargahti kļuhßim Noh Welna wiltibas. LGL1685_V5, 36920. < vc. Abram ↔ Abraams, Ābraams, Abrahams, Abrahe[2021-05] |
109 | abris | abris (1) s. m. abbris (1)Brodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 1274. abra, garens koka trauks maizes mīklas gatavošanaiBrodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714. ↔ abra[2016-06] |
110 | Abrons | Abrons s. m.? nloc. Abrona (1), Abrona^ (1)Abrona; VDUn tee isgahje no Abrona/ un apmettahs Eezeon=Gahbera^. VD1689_94 4Moz 33:35. < vc. Abrona[2020-08] |
111 | Absolons | Absolons (1) s. m. npers. Abśolon (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDWeena D§eeßma Dawida / kad wings bähd§e preek§chan śawu Dählu Abśolon. Manc1631_LGL, 4233. < vc. Absalom ↔ Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2020-08] |
112 | abu | abu (1) conj. abbu (1)vai (šķīruma saiklis)Ja kas śawam Tuwakam weenu Eh§eli/ jeb leelus/ jeb śihkus Lohpus/ abbu jebkuŗŗu Lohpu dohd glabbaht/ un tas mir§t/ jeb tohp draggahts/ jeb nod§ihts/ ka ne weens to red§. VD1689_94 2Moz 22:10. < bkr. vai po. abo 'vai' ↔ aba 1[2019-08] |
113 | abulens | abulens (2) adj. abulena (1), abulens (1)Abuls, Klee. vide. Am~uls, Abulens. kleeicht. Fuer1650_70_2ms, 214. tāds, kam raksturīgs āboliņš (piem., pļava)Abulena pļauwa, Kleeichter Heuschlag, wiese. Fuer1650_70_1ms, 217. ↑ la. abuls ↑ abuls[2020-11] |
114 | abuliņš | abuliņš (2) s. m. abuliņņu (1), abuliņsch (1)Śiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. āboliņšŚeens pajuku ar abuliņņu mit Klee vermengtes Heu. Fuer1650_70_1ms, 219. ∆ siknis abuliņš (1) śiknis abuliņsch (1)Śiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. sīkais āboliņšŚiknis abuliņsch, KleinerKlee, bludt gelb. Fuer1650_70_1ms, 215. ↑ la. abuls ↑ abuls, ↔ ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, ābolītes[2020-11] |
115 | abuls | abuls (4) s. m. abuleem (2), abuls (2)Abuls Klee vide} Amuls.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abuls, Klee. vide. Am~uls.. Fuer1650_70_2ms, 214. 1. ābolsNo teem abuleem dauds nammus peesehjuschees, Von den Äpffel sind viel häuser angestekket (mit der Pest). Fuer1650_70_1ms, 2153. No teem Abuleem dauds Nammus peeśehjuschees. Von den Äpffeln sind viel Häuser angestecket (mit der Pest). Fuer1650_70_2ms, 38117. 2. āboliņšAbuls Klee vide} Amuls.. Fuer1650_70_1ms, 212. Abuls, Klee. vide. Am~uls.. Fuer1650_70_2ms, 214. ar saknes un piedēkļa pārveidojumu no dābuols ‘āboliņš’ ↔ ablazāle, āboliņš 1, ābolīši, ābolītes, ↓ abulens, abuliņš[2020-11] |
116 | Abzalans | Abzalans (1) s. m. npers. Ab§alana (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDTa III. D§eeśma{D§eśma} Dahwida / kad wiņ§ch behd§e preekśch śawa Dehla Ab§alana. LGL1685_K1, 2563. < vc. Absalom ↔ Absolons, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2022-01] |
117 | Abzaloms | Abzaloms (117) s. m. npers. Ab§aloma (20), Ab§alomam (12), Ab§aloms (56), Ab§alomu (28), Ab§alomu{Ab§a lomu} (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDUn wiņņas Brahlis Ab§aloms śazzija us to: Jrr taws Brahlis Amnons pee tew bijis? nu tad/ manna Mahśa/ zeeti kluśśu/ wiņ§ch irr taws Brahlis/ ne ņemm ścho Leetu ta^ pee Śirds. Ta` palikke Tahmara weentuļa śawa Brahļa Ab§aloma Nam~a^. VD1689_94 2Sam 13:20. - brālis Abzaloms (4) brahli Ab§alomu (1), brahlis Ab§aloms (1), brahļa Ab§aloma (2)- dēls Abzaloms (6) dehla Ab§aloma (2), dehlam Ab§alomam (1), dehls Ab§aloms (3)- puisis Abzaloms (5) puiścha Ab§aloma (1), puiścham Ab§alomam (2), puiśi Ab§alomu (2) < vc. Absalom ↔ Absolons, Abzalans, Abzalons, Abzoloms, Abzolons[2020-08] |
118 | Abzalons | Abzalons (3) s. m. npers. Ab§alons (3)Absaloms (arī Abšāloms); VDAb§alons pazehle Dumpi prett śawu Kunnghu / Koninju und Tähwu Dawidu. Manc1654_LP2, 389{369}5. < vc. Absalom ↔ Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzoloms, Abzolons[2022-01] |
119 | Abzoloms | Abzoloms (4) s. m. npers. Ab§olom (3), Ab§oloms (1)Absaloms (arī Abšāloms); VD..Raudadams wings śacka: Manns Dähls Ab§olom / manns Dähls / buhtu Deewa Prahtz bijiß / ka eß butu tawa` Weeta` mirriß / Ock Ab§olom / manns Dähls / mans Dähls. Manc1654_LP3, 1167-8, 9. Un wiņņa ohtrs bija Kileabs no Abiga&iles/ Nahbala Śeewas ta Karmeliteŗa: Un tas treśchajs Ab§oloms/ tas Dehls no Ma&a&kas/ Talmaja ta Ķehniņa no Ge§ura Meitas. VD1689_94 2Sam 3:3. < vc. Absalom ↔ Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzolons[2022-01] |
120 | Abzolons | Abzolons (5) s. m. npers. Ab§olon (4), Ab§olons (1)Absaloms (arī Abšāloms); VDTurr buh§śim mehs dauds taißnaki nhe ka Adams / pirrms wings ghräkoja{ghräkaja} / dauds §tippraki nhe ka Sim§ons / dauds krahßnaki / nhe ka Ab§olons / dauds ghuddraki / nhe ka Salomons.. Manc1654_LP1, 2131. Weena D§eeßma Dawida / kad winns behd§e preek§chan §awu Dählu Ab§olon. LGL1685_V5, 31413. < vc. Absalom ↔ Absolons, Abzalans, Abzaloms, Abzalons, Abzoloms[2022-01] |
121 | Acars | Acars (2) s. m. npers. Azars (1), Azaru (1)Azurs (arī Azūrs); JDUn Azars d§imdinaja Zadaku/ un Zadaks d§imdinaja Akimu/ un Akims d§imdinaja Eliudu. JT1685 Mt 1:14. < vc. Asor[2022-01] |
122 | ačagārni | ačagārni (11) adv. atschagarni (6), atśchagarni (5)Atśchagarni rücklings über rück. Fuer1650_70_1ms, 1925. Atśchagarni rücklings über=Rück.. Fuer1650_70_2ms, 2619. otrādi, atmuguriski, arī pārn. nepareizi, nekārtīgi (piem., dzīvot)Atschagarni dsiwoht verkehrt unordentl. leben. Fuer1650_70_1ms, 205. Tad ņehme Sems un Jawets Drehbes/ un likke tahs us śaweem abbejeem Plezzeem/ un atśchagarni eijot apśed§e tee śawa Tehwa plikkas Meeśas.. VD1689_94 1Moz 9:23. ↑ atžagarni 'otrādi, atmuguriski' (ar fonētisku pārveidojumu; ž norāda uz iespējamu lituānismu) ↔ ačārni[2023-04] |
123 | ačārni | ačārni (2) adv. atscharni (2)otrādi, atmuguriskiman atscharni brauzoht galwa reibst. wenn ich rücklings fahre schwindelt mir der Kopff. Fuer1650_70_2ms, 2622. Schaggarus atscharni Krahsni bahst, den Strauch verkehrt im Ofen stecken. Fuer1650_70_2ms, 2624. ↑ atžagarni 'otrādi, atmuguriski' (ar fonētisku pārveidojumu; ž norāda uz iespējamu lituānismu) ↔ ačagārni[2023-04] |
124 | āda | āda (181) s. f. ada (4), adu (1), ahda (43), ahda^ (12), ahda^s (1), ahda{} (8), ahdai (1), ahdas (36), ahdas=joh§tu (2), ahdas=trauki (1), ahdas=trauko`s (1), ahdas=trauko^s (1), ahdas=traukus (1), ahdu (40), ah§cha=ahdas (1), aunu=ahdahm (3), aunu=ahdas (3), jähra=ahdahm (1), ka§as=ahda (1), ka§as=ahdu (1), luhścha=ahdas (1), saķķa=ahda (2), §all§cha=ahda (1), takas=ahdahm (9), takas=ahdas (4), takkas=ahdahm (1), willka=ahda (1)Fell/ Ahda. Manc1638_L, 59A12. Haut/ Ahda. Manc1638_L, 86B3. Lehder/ Ahda. Manc1638_L, 114B3. die Haut/ Ahda. Manc1638_PhL, 23620. die Haut/ ta Ahda. Manc1638_PhL, 26619. Ahda f. die Haut, das fell, leder. Fuer1650_70_1ms, 223. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Fuer1650_70_2ms, 222. 1. āda, ķermeņa (cilvēka vai dzīvnieka) ārējais apvalks, arī pārn...At§iedami ka tas mums gir myļoyis / tam Czillwäkam no §chäla§tibas dohd / ka tas no Kauleems / Mee§śu vnd Ahdu / Krahßne gir kohpa śatai§śietz / ka tas tahs deenas ghaißmu räds. Manc1631_LGL, 40710. Bet nu irr wiņņu Ģihmis aptumśchohts no Melluma/ ka tohs us Eelahm ne pa§ih§t/ wiņņu Ahda peelihp pee wiņņu Kauleem/ ta irr iskaltuśśi ka` Malkas Gabbals. VD1689_94 Rdz 4:8. - ādai niezēt (3) ahda neesa (2), ahda nee§a (1)- ādu (no)dīŗāt; nodīŗāt ādu (4) ahdu dieŗa (1), ahdu nodieŗaht (1), ahdu nodihŗa (1), nodieŗata ahda (1)- ādu noplēst; noplēst ādas / ādu (3) ahdu nopleh§t (1), noplehśe.. ahdas (1), noplehśchat ahdu (1)∆ miesas āda (11) meeśas ahda (1), meeśas ahda^ (7), meeśas ahdas (3)(ķermeņa) ādaUn tam Pree§teŗam buhs wiņņa Meeśas Ahdas Wainu apraud§iht/ ja tee Matti eekśch tahs Wainas irr balti tappuśchi/ un ta Waina d§iļļaka israugahs / ne ka` wiņņa Meeśas Ahda/ tad irr ta to Spittaļu=Waina/ kad tas Pree§teris to irr apraud§ijis/ tad buhs wiņņam to par neśchķih§tu §pree§t. VD1689_94 3Moz 13:3. ◊ ādai drebēt (1) ahda drebbeja (1)baidīties (piem., par savu dzīvību)Tapehtz nu teems Mahzekļeems Ahda drebbeja / und by teems bail / ka taß Kungs JE§us śaweems Eenaidneekeems / kattri tam Nahwas ghribbeja darriet / wehl rahdahß. Manc1654_LP1, 26925. ◊ āda niez (2) ahda nee§ (2)saka, ja kāds dedzīgi vēlas kaut ko darītKad Ķildu śchis jeb tas gribb zelt/ Tad dohma/ tas jaw ne buhs welt: Es labbis gribbu atkahptees; Laid kaśśahs/ kam ta Ahda nee§. LGL1685_K1, 13431. ◊ āda un kauli (1) ahda vnd kauli (1)saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvniekuEr i§t nur Haut vnd Knochen/ wings gir tickai Ahda vnd Kauli. Manc1638_PhL, 23622. ◊ dot uz ādas (1) dohd us ahdas (1)pērt, sodītWings śacka / nhe ghribbi tu nahkt / arr labbu aizenahtz / tad eß töw zittade aizenaśchu; jämm Riextiet / unnd dohd tam us Ahdas. Manc1654_LP2, 24127. ◊ (kādam) ir bieza āda (1) gir bee§a ada (1)saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēkudu ha§t eine dicke Haut/ töw gir bee§a Ada. Manc1638_PhL, 23724. 2. apstrādāta un attiecīgi izmantota dzīvnieku ādaDa§§ch gir Ghowaśuhdus no leelu baddu / da§chi tohß Śixnus no Śäddleems / tahß Ahdas no Brunņeems no krimtu§§chi vnd ähdu§chi / da§cheems gir Śeens Mutteh biyis / vnd gir tha nomirru§chi attraßti.. Manc1631_LVM, 22924. Un tahs Ka§lenu Ahdas aplikke ta apkahrt wiņņa Rohkahm/ un apkahrt wiņņa Kakla Plikkumu. VD1689_94 1Moz 27:16. - ādas josta (3) ahdas joh§tu (1), ahdas=joh§tu (2)∆ ādas mīt (3) ahdas miht (3)miecēt, ģērēt ādasgärben/ Ahdas miet. Manc1638_PhL, 40611. Ahdas miht leder treten, gerben.. Fuer1650_70_1ms, 223. ∆ āda(s) trauks (6) ahda trauks (1), ahdas=trauki (1), ahdas trauku (1), ahdas=trauko`s (1), ahdas=trauko^s (1), ahdas=traukus (1)ādas trauks, maissUn ne weens eeleij jaunu Wihnu wezzo^s Ahdas=Trauko`s/ zittadi tas jauns Wihns śaplohśa tohs Ahdas=Traukus/ un tas Wihns tohp isgah§ts/ un tee Ahdas=Trauki eet bohja^/ bet jauns Wihns jauno^s Ahdas=Trauko^s ja eeleij. JT1685 Mk 2:22. ∆ takas ādas (14) takas=ahdas (4), takas=ahdahm (9), takkas=ahdahm (1)kāda Bībelē minēta neskaidras nozīmes dzīvnieka ģērēta ādaWiņ§ch darrija arrid§an tahs Telts Apśeggu/ no paśarkanahm Aunu=Ahdahm/ un pahr to weenu Apśeggu no Takas=Ahdahm. VD1689_94 2Moz 36:19. < sebr. taḥaš 'kāds dzīvnieks' + āda∆ zalša āda (1) sall§cha=ahda (1)čūskas vai zalkša ādaSchlangenhaut/ Sall§cha=Ahda. Manc1638_PhL, 2949. ↓ ādainis, ād(a)min(i)s, āda=trauki, ādinis, ādiņa, priekšāda, zalšāda[2020-03] |
125 | Ada, Āda | Ada, Āda (8) s. f. npers. Ada (1), Adas (3), Adu (1), Ahda (2), Ahdu (1)Ada (arī Āda); VDUn Timna bija Eeliwaśa/ Ee§awa Dehla Śahnu=Śeewa/ un ta d§emdeja tam Eeliwaśam/ to Ahmaleku/ śchee irr Adas/ Ee§awa Śeewas Dehli. VD1689_94 1Moz 36:12. < vc. Ada[2021-05] |
126 | Adada | Adada (1) s. f.? nloc. Adada^ (1)Hadida (arī Hadīda); VDAdada^/ Zebo#ima^/ Neballata^. VD1689_94 Neh 11:34. < vc. Hadid[2022-01] |
127 | Ādada | Ādada (1) s. f. nloc. Ahdada (1)Adada (arī Adāda); VDUn Kina/ un Dimons/ un Ahdada. VD1689_94 Joz 15:22. < vc. Ad-Ada[2021-05] |
128 | Adadezers | Adadezers → Adadiezers[2020-08] |
129 | Adadiezers | Adadiezers (12) s. m. npers. Adad=Ee§ers (1), Adad=Ee§eru (3), Adad=Ee§eŗa (6), Adad=Ee§eŗam (1), Adad=E§eŗa (1)Hadadezers (arī Hadadēzers); VDUn Adad=Ee§ers śuhtija/ un likke tohs Sihreŗus nahkt/ kas wiņpuśs Upes bija/ un tee nahze us Eelamu/ un Sobaks Adad=Ee§eŗa Kaŗŗa Leels=Kungs/ gahje wiņņu Preekścha^. VD1689_94 2Sam 10:16. < vc. Hadadeser[2022-01] |
130 | Adad Rimmona | Adad Rimmona (1) s. f.? nloc. Adad Rimmona (1)Hadad-Rimmona; VDTai^ Deena^ buhs eekśch Jeru§alemes leela Raudaśchana/ ka` ta raudaśchana Adad Rimmona eekśch tahs Eeleijas Megidus. VD1689_94 Zah 12:11. < vc. Hadad-Rimon, Hadad-Rimmon[2022-01] |
131 | Adads | Adads (10) s. m. npers. Adad (1), Adads (7), Adadu (2)Hadads; VDKad nu Adads eekśch Egiptes d§irdeja/ ka Dahwids ar śaweem Tehweem bija aismid§is/ un ka Joabs tas Kaŗŗa Leels=Kungs bija nomirris/ tad śazzija Adads us Warau#: Atlaid manni/ ka es śawa^ Semme^ eemu. VD1689_94 1Ken 11:21. < vc. Hadad ↔ Adars 1[2022-01] |
132 | ādainis | ādainis (2) adj. ahdaiņi (1), ahdaiņus (1)tāds, kas darināts no ādasUn wezzus śaplihśuśchus/ un lahpitus ahdaiņus Wihna=Traukus/ ir wezzas un lahpitas Kurpes us śawahm Kahjahm/ un teem bija arrid§an wezzas Drehbes Muggura^/ un wiśśa wiņņo Zeļļu Mai§e bija kaltuśi/ un pellejuśi. VD1689_94 Joz 9:5. ↑ la. āda ↑ āda[2020-11] |
133 | Adajus | Adajus (6) s. m. npers. Adaja (2), Adajus (4)Adaja (arī Adāja, Adājāhu); VDUn wiņņa Brahļu/ kas to Darbu Namma^ darrija/ bija a§toņśimts/ diwideśmits un diwi. Un Adajus/ Jeroama Dehls/ ta Dehla Plalijus/ ta Dehla Amzi ta Dehla Sakarijus/ ta Dehla Paśśura/ ta Dehla Malkijus. VD1689_94 Neh 11:12. < vc. Adaja[2022-01] |
134 | Adalija | Adalija (1) s. m. npers. Adaliju (1)Adalja; VDUn Poratu/ un Adaliju/ un Aridatu. VD1689_94 Est 9:8. < vc. Adalja[2022-01] |
135 | Ādama | Ādama (6) s. f. nloc. Ahdama (2), Ahdamas (3), Ahdamu (1)Ādama (arī Adāma, Adma); pilsēta VDTad isgahje tas Ķehniņ§ch no Sodomas/ un tas Ķehniņ§ch no Gomorras/ un tas Ķehniņ§ch no Ahdamas/ un tas Ķehniņ§ch no Zebo&ima/ un tas Ķehniņ§ch no Belas/ śchi irr Zoa#ra/ un taiśijahs ar teem kautees/ eekśch tahs Eelejas Siddim. VD1689_94 1Moz 14:8. < vc. Adama[2022-01] |
136 | adāmais | adāmais (2) partic. addamais (2)Addikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. adīklisAddikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ adīkla, adīkle[2021-11] |
137 | Adami Nekebe | Adami Nekebe (1) s. f. nloc. Adami Nekebes (1)Adamī-Nekeba; VDUn wiņņu Rohbe§cha irr no Eelewes/ no Allona eekśch Zae#nanim/ un Adami Nekebes/ un Jabnee#la/ lihd§ Lakum/ un wiņņas Gals irr pee Jardaņas. VD1689_94 Joz 19:33. < vc. Adami-Nekeb[2022-01] |
138 | ād(a)min(i)s | ād(a)min(i)s (9) s. m. ahda=minnis (1), ahdamiņis (1), ahd=minis (1), ahd=minnis (1), ahdminni (2), ahdmiņņa (1), ahdmins (2)Gerber/ Ahdmins. Manc1638_L, 74A12. Gärber/ Ahdmins. Manc1638_PhL, 40610. Lehdergerber/ Ahdminis. Manc1638_L, 114B4. Ahda=minnis. Ahdinnis der ledertreter, gerber Gehrman~is Germ. Fuer1650_70_1ms, 225. Ahd=minnis. der Leder=treter, gerber Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. ādminis, amatnieks, kas apstrādā jēlādasGärber/ Ahdmins. Manc1638_PhL, 40610. Tapehz śuhti us Joppu/ un ataizina Śihmani/ ar Pawahrdu Pehteri/ śchis mahjo Śihmaņa ta Ahdmiņņa Namma^ pee Juhŗas: śchis atnahzis runnahs ar tew. JT1685 Apd 10:32. Fīrekera vārdnīcas 1. manuskriptā Ahda=minnis un 2. manuskriptā Ahdinnis. Ahdamiņis ir vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↑ āda, ↔ ādinis[2020-03] |
139 | Adams, Ādams | Adams, Ādams (127) s. m. npers. Adam (33), Adam' (1), Adama (21), Adamam (5), Adams (30), Adamu (16), Ahdama (7), Ahdamam (2), Ahdams (10), Ahdamu (2)Ādams; VD, JDTa czimo ka tas whettz Adams exkan mums czour deni§ke waydhe§chenne vnde atmitte§chenne nho Greekims buhs apßlitczenatam tapt vnde muerth ar wue§§ims Greekims vnde lounims Egribbe§chennims. Ench1586, E4A8. UN Ahdams at§inne Eewu śawu Śeewu/ un ta tappe gruhta/ un d§emdeja to Ka&inu/ un śazzija: Es eśmu to Wihru to KUNGU dabbujuśi. VD1689_94 1Moz 4:1. - Adama grēki (4) Adama ghrähkeem (1), Adama ghräkeems (1), Adama grehkeem (1), Adama grehki (1)- Adama / Ādama kritums (5) Adam krittum (2), Adama krittums (2), Ahdama krittumu (1)- Adama / Ādama noziegums (6) Adama no§eeghumu (1), Adama no§eegumu (1), Adama no§egumu (2), Adama .. no§egummi (2)- Adams / Ādams un(d) Eva / Ieva / Ieve (15) Adam und Eewei (1), Adam und Eva (1), Adam und Ewa (4), Adam unnd Ewa (1), Adamam und Ewai (1), Adams und Ewa (4), Adams unnd Ewa (1), Adamu unnd Ewas (1), Ahdamam un Eewai (1)- miesīgs Adams (4) mee§śiegs Adams (1), mee§śiex Adams (1), meßige Adams (1), meßix Adams (1)- pirmais cilvēks Adams (3) pirmajs zilweks Adams (2), pirrmaja zillwäka Adama (1)◊ vec(ai)s Adams / Ādams (iekš(k)an man / mums) (11) wätz Adam eek§chan mann (1), wätz Adams (1), wätza Adama (1), wätzam Adam (1), wätzam Adamam eek§chan mums (2), wätzu Adam (1), wezzajs Ahdams (1), wezzam Adamam (1), whettz Adams exkan mums (1), whetz Adams exkan mums (1)grēcīgs cilvēks (?)Ta czimo ka tas whettz Adams exkan mums czour deni§ke waydhe§chenne vnde atmitte§chenne nho Greekims buhs apßlitczenatam tapt / vnde muerth ar wue§§ims Greekims / vnde lounims Egribbe§chennims. Ench1586, E4A8. ..Un tad no ta Uhdens=Pluhda tahs śwehtas Kri§tibas/ ka ta taps eezelta/ tas wezzajs Ahdams apślihzinahts/ un weens jauns Zilweks peed§imis taps. VD1689_94 Ps 29:0. < vc. Adam[2022-01] |
140 | Adans | Adans → Nebuzar Adans[2020-08] |
141 | Adars | Adars 1 (2) s. m. npers. Adars (2)1. Hadads (arī Hādads); VDAdars un Temus/ Jeturs/ Nawis/ un Kedmus. VD1689_94 1Moz 25:15. ↔ Adads2. Hadars; VDUn Ba&a&l=Anans/ Akbora Dehls nomirre/ un wiņņa Weeta^ waldija Adars/ un wiņņa Pilsśahta Wahrds bija Pagus/ un wiņņa Śeewas Wahrds bija Mee#tabee&le/ Matredas Meita/ tahs Meitas Me§a&a&bas. VD1689_94 1Moz 36:39. < vc. Hadar[2020-08] |
142 | adars | adars 2 (9) s. m. adar (4), adara (1), adars (4)adāra mēnesis (arī ādāra mēnesis), mēnesis jūdaisma kalendārā; VDPirma^ Mehneśi^/ (śchis irr tas Mehnes Ni§ans) diwipadeśmita^ Gadda^ ta Ķehniņa Aa&§weruśa/ tappe meślohts preekśch Amaņa ikdeenas/ un ik Mehnes/ lihd§ tam diwipadeśmits Mehneśim/ tas irr Mehnes Adars. VD1689_94 Est 3:7. - mēnesis adars; adara mēnesis (9) adara mehneśi^ (1), mehnes adar (4), mehnes adars (4) < vc. der Mond Adar[2020-08] |
143 | Ādars | Ādars (1) s. m. nloc. Ahdaram (1)Adara (arī Ādara); VDUn eet zaur Ezronu/ un §teepjahs us augśchu lihd§ Ahdaram/ un eet apkahrt Karku/ un eet zauri lihd§ Azmonam/ un nahk ahra pee tahs Uppes no Egiptes/ un tahs Rohbe§chas Gals lai §teepjahs prett Juhŗu/ śchi laid irr juhśu Rohbe§cha Deenas Widdu^. VD1689_94 Joz 15:4. < vc. Adar[2021-05] |
144 | Adasa | Adasa (1) s. f. npers. Adaśśas (1)Hadasa; VDUn wiņ§ch bija tahs Adaśśas Wehrminderis/ ta irr E§tere/ śawa Brahlneeka Meita/ jo wiņņai ne bija nei Tehwa nei Mahtes/ un wiņņa bija jauna Meita ar krahśchnu Ģihmi/ un §kai§tu Waigu. VD1689_94 Est 2:7. < vc. Hadassa[2022-01] |
145 | āda=trauki | āda=trauki (2) s. m. pl. ahda=trauko`s (1), ahda=traukus (1)ādas trauki, maisiNeds jauns Wihns tohp wezzo^s Ahda=Trauko`s eeleets/ zittadi tee Trauki §prahg§t/ un tas Wihns tohp isgah§ts/ un tee Trauki eet bohja^: Bet jauns Wihns tohp jauno^s Trauko`s eeleets/ tad abbi tohp kopa^ śattureti. JT1685 Mt 9:17. ↑ la. āda + trauki ↑ āda[2020-02] |
146 | Adaza | Adaza (1) s. f.? nloc. Ada§a (1)Hadaša (arī Hadāša); VDZenans un Ada§a/ un Migdal=Gada. VD1689_94 Joz 15:37. < vc. Hadasa[2022-01] |
147 | Adbiels | Adbiels (1) s. m. npers. Adbeels (1)Adbeēls (arī Adbels); VDUn śchee irr J§mae#ļa Behrnu Wahrdi/ ar śaweem Ziltu Wahrdeem/ J§mae#ļa Pirmd§imtajs/ Nebajots un Kedars/ un Adbeels/ un Mib§ams. VD1689_94 1Moz 25:13. < vc. Adbeel[2022-01] |
148 | Adijs | Adijs (1) s. m. npers. Addija (1)Adijs (arī Adījs); JDTa (Dehla) Melkija/ ta (Dehla) Addija/ ta (Dehla) Koh§ama/ ta (Dehla) Elmodama/ ta (Dehla) Erra.. JT1685 Lk 3:28. < vc. Addi[2016-10] |
149 | adīkla | adīkla (1) s. f. addikla (1)Knüttwerck/ Addikla. Manc1638_PhL, 3533. adīklisKnüttwerck/ Addikla. Manc1638_PhL, 3533. ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ adāmais, adīkle[2021-11] |
150 | adīkle | adīkle (2) s. f. addikle (2)Addikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. adīklisAddikle, addamais das knütt werck. Fuer1650_70_1ms, 1623. Addikle Addamais. das Knütt=Werck. Fuer1650_70_2ms, 42. ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ adāmais, adīkla[2022-01] |
151 | ādinis | ādinis (2) s. m. ahdinnis (2)Ahdinnis der ledertreter, gerber.. Fuer1650_70_1ms, 225. Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. ādminis, amatnieks, kas apstrādā jēlādasAhdinnis der ledertreter, gerber.. Fuer1650_70_1ms, 225. Gehrmannis. Germ. alii} Ahdinnis. Ahdamiņis. Fuer1650_70_2ms, 34. ↑ la. āda Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā Ahdinnis ir vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīts papildinājums. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↑ āda, ↔ ād(a)min(i)s[2020-03] |
152 | Adino | Adino (1) s. m. npers. Adino (1)Adīno; VDŚchee irr to Warrenu Wahrdi/ kas Dahwidam bijuśchi. Ja§abeams Akmoņa Dehls/ tas aug§takajs §tarp teem Wirśneekeem/ śchis bija Adino tas Ezniteris. VD1689_94 2Sam 23:8. < lat. Adino[2023-05] |
153 | Adins | Adins (4) s. m. npers. Adina (3), Adins (1)Adīns (arī Ādīns); VDAdonijus/ Bigwajus/ Adins. VD1689_94 Neh 10:16. - Adina bērni (3) Adina behrneem (1), Adina behrni (2) < vc. Adin[2021-05] |
154 | ādiņa | ādiņa (4) s. f. dem. addiņņa (1), ahdiņa (2), ahdiņņa (1)das Häutlein/ Ahdiņa. Manc1638_PhL, 34819. Ahda f. die Haut, das fell, leder Addiņņa id. Fuer1650_70_1ms, 222. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Ahdiņņa. Dimin. id. Fuer1650_70_2ms, 222. ādiņaman muß ein new Häutlein einlegen/ ja=eeleek jauna Ahdiņa. Manc1638_PhL, 34821. Ahda. f. die Haut, das fell, leder. Ahdiņņa. Dimin. id. Fuer1650_70_2ms, 222. ↑ la. āda ↑ āda[2020-01] |
155 | adiņi | adiņi (2) s. m. pl. addiņus (2)vasaras rudziSche nemehds addiņus śeht hie pflegt man o~ Som~er Roggen etc. Fuer1650_70_1ms, 15711. Sche ne mehds addiņus seht. hie pflegt man o# Som~er=Roggen etc. Fuer1650_70_2ms, 2222. neskaidra cilme[2020-03] |
156 | adīšana | adīšana (2) s. f. addiśchana (1), addischana (1)Addiśchana das Knütten.. Fuer1650_70_1ms, 1618. Addischana, das Knütten. Fuer1650_70_2ms, 320. adīšanaAddiśchana das Knütten.. Fuer1650_70_1ms, 1618. Addischana, das Knütten. Fuer1650_70_2ms, 320. ↑ adīt ↑ adīt[2021-11] |
157 | adīt | adīt (6) v. addiht (3), addijis (2), addiet (1)knütten/ addiet. Manc1638_PhL, 3531. Addiht, stricken, knütten. Fuer1650_70_1ms, 1613. Addiht. stricken. Fuer1650_70_2ms, 37. adītknütten/ addiet. Manc1638_PhL, 3531. Kaut gan addijis, winņas ne weens warr peeaddiht. Man knütte (so viel man wolle) gleich genug, so kann man ihnen doch nicht genug knütten. Fuer1650_70_2ms, 412. ↓ adāmais, adīkla, adīkle, adīšana, adītājs, adītāja, adīties, aizadīt, apadīt, āzadīt[2022-01] |
158 | Aditaim | Aditaim (1) s. g.? nloc. Adita&im (1)Aditaima (arī Adītaima); VDUn Sae#ra&im/ un Adita&im/ un Gedera/ un Gederotaim/ tśchetrpadeśmits Pilsśahti/ un wiņņo Zeemi. VD1689_94 Joz 15:36. < vc. Adithaim[2022-01] |
159 | adītājs, adītāja | adītājs, adītāja (4) s. additaija (2), additais (1), additajs (1)Additais Ein stricker, knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_1ms, 1616. Additajs, ein Strickner, Knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_2ms, 319, 20. adītājs, adītājaAdditais Ein stricker, knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_1ms, 1616. Additajs, ein Strickner, Knütter. Additaija. f. Fuer1650_70_2ms, 319, 20. ↑ la. adīt ↑ adīt[2016-07] |
160 | adīties | adīties (4) v. refl. addischos (1), addiśchohs (1), additees (2)Additees für sich knütten. Fuer1650_70_1ms, 1714. Additees. für sich knütten. Fuer1650_70_2ms, 423. adīt sevEs addiśchohs pirkstaiņus zindus. Fuer1650_70_1ms, 1714. Es addischos pirkstaiņus zimdus. Ich will finger= Händschen für mich knütten. Fuer1650_70_2ms, 423. ↑ la. adīt ↑ adīt[2016-07] |
161 | Adlajs | Adlajs (1) s. m. npers. Adlaja (1)Hadlajs; VDTad zehlahs tee Wihri no Eewra#ima Behrnu Wirśneekeem/ A§arijus Joanana Dehls/ Berekijus Me§illemota Dehls/ un Jeiskijus Salluma Dehls/ un Ama§us Adlaja Dehls prett teem/ kas no Kaŗŗa=Spehka nahze. VD1689_94 2L 28:12. < vc. Hadlai[2021-05] |
162 | Admatus | Admatus (1) s. m. npers. Admatus (1)Admata (arī Admāta); VDTad nu śchee bija tee Tuwakee pee wiņņa/ Kar§enus/ Setars/ Admatus/ Tar§is/ Meres/ Mar§enus/ Memukans/ śeptiņi Leeli=Kungi to Per§eŗu un Meedeŗu/ kas ta Ķehniņa Preekścha^ bija/ un śehdeja aug§taka^ Weeta^ eekśch Wal§tibas. VD1689_94 Est 1:14. < vc. Admatha[2022-01] |
163 | Adnus | Adnus (3) s. m. npers. Adnus (3)Adna; VDUn ta` tappe tee lihd§inati pehz wiņņu Tehwu Nammeem: Eekśch Juhda bij par Ahwer§teem Adnus tas Wirśneeks/ un pee ta trihs śimts tuhk§tośchi warreni §tipri Wihri. VD1689_94 2L 17:14. < vc. Adna[2022-01] |
164 | Adoni Biezeks | Adoni Biezeks (3) s. m. npers. Adoni Bee§eks (2), Adoni Bee§eku (1)Adonī-Bezeks; VDUn Adoni Bee§eks behd§e/ bet tee d§innahs wiņņam pakkaļ/ un śaguh§tija to/ un nozirte tohs Jhkśchķus pee wiņņa Rohkahm un Kahjahm. VD1689_94 Sog 1:6. < vc. Adoni-Besek[2022-01] |
165 | Adonicedeks | Adonicedeks (3) s. m. npers. Adonizedeks (3)Adoni-Cedeks (arī Adonisedeks); VDTapehz śuhtija Adonizedeks tas Ķehniņ§ch no Jeru§alemes/ us Oa&mu to Ķehniņu no Eebrona/ un us Pireamu/ to Ķehniņu no Jarmutes/ un us Jawiu to Ķehniņu no Lahkiśa/ un us Debiru to Ķehniņu no Eglona/ śazzidams.. VD1689_94 Joz 10:3. - Adonicedeks, Jeruzalemes kēniņš / ķēniņš no Jeruzalemes (3) Adonizedeks.. Jeru§alemes ķehniņ§ch (1), Adonizedeks.. ķehniņ§ch no Jeru§alemes (2) < vc. Adoni-Zedek[2022-01] |
166 | Adonijus | Adonijus 1 (28) s. m. npers. Adoniju (5), Adonijum (3), Adonijus (20)Adonja (arī Adonījāhu); VDUn Adonijus uppureja Awis un Wehrśchus un baŗŗotus Lohpus pee ta Akmiņa Soe#let/ kas pee ta Awota Rogeli/ un aizinaja wiśśus śawus Brahļus ta Ķehniņa Dehlus/ un wiśśus Wihrus no Juhda ta Ķehniņa Kalpus. VD1689_94 1Ken 1:9. - Adonijus, Agitas dēls; Adonijus, dēls no Agitas (4) Adonijus Agitas dehls (3), Adonijus.. dehls no Agitas (1) < vc. Adonia[2022-01] |
167 | Adonijus | Adonijus 2 → Tob Adonijus[2021-05] |
168 | Adonikams | Adonikams (3) s. m. npers. Adonikama (3)Adonikāms (arī Adonīkāms); VDUn no Adonikama pehdejeem Behrneem/ kuŗŗu Wahrdi śchee bija: Eeliwelets/ Jeie#ls un Semajus/ un ar teem śeśchdeśmits no Wihra Kahrtas. VD1689_94 Ezr 8:13. - Adonikama bērni (3) Adonikama behrni (2), Adonikama.. behrneem (1) < vc. Adonikam[2021-05] |
169 | Adonirams | Adonirams (2) s. m. npers. Adonirams (2)Adonirāms (arī Adonīrāms); VDUn wiņ§ch śuhtija tohs us to Lihbanu/ deśmits tuhk§tośchus weena^ Mehneśi^ pa Pulkeem: Weenu Mehneśi bija tee us Lihbanu/ un diwi Mehneśchus bija tee Mahja^s/ un Adonirams bija pahr ścho islaśśitu Pulku. VD1689_94 1Ken 5:14. < vc. Adoniram[2021-05] |
170 | Adons | Adons (1) s. m. npropr. Addons (1)Adona; VDJr śchee gahje lihd§ us augśchu/ Mitels/ Melaks/ Tel Ar§us/ Ķerubs/ Addons/ Jmmers. Bet tee ne warreja śawa Tehwa Nam~u/ un śawu D§immumu parahdiht/ arrig tee no J§rae#ļa buhtu. VD1689_94 Neh 7:61. < vc. Cherub-Addon[2021-05] |
171 | Adoraima, Adoraims | Adoraima, Adoraims (1) s. g.? nloc. Adora&imu (1)Adoraima vai Adoraims; VDUn Adora&imu/ un Lakiśu/ un A§eku. VD1689_94 2L 11:9. < vc. Adoraim[2022-01] |
172 | Adorams, Ādorams | Adorams, Ādorams (5) s. m. npers. Adorams (2), Adoramu (2), Ahdoramu (1)Adorāms (arī Hadorāms); VDTad śuhtija tas Ķehniņ§ch Rekabeams Adoramu/ kas pahr to Mantu bija eezelts/ bet wiśs J§rae#ls nomehtaja to ar Akmiņeem/ ka tas nomirre. VD1689_94 1Ken 12:18. < vc. Adoram, Hadoram [2022-01] |
173 | Adraka [zeme] | Adraka [zeme] (1) s. f. nloc. §emmi Adraku (1)Hadraha zeme; VDŚChi irr ta Na§ta/ ko tas KUNGS runna pahr to Semmi Adraku/ un Dama§kus śawu Duśśeśchanu/ jo tam KUNGAM irr weena Azz pahr teem Zilwekeem/ un pahr wiśśahm J§rae#ļa Ziltim. VD1689_94 Zah 9:1. < vc. das Land Hadrach[2022-01] |
174 | Adrameleks | Adrameleks (3) s. m. npropr. Adramelekam (1), Adrameleks (2)1. Adramelehs; persona VDUn kad wiņ§ch Ni§roka śawa Deewa Namma^ peeluhd§e/ tad nokawe to Adrameleks un SarEzers wiņņa Dehli ar Sohbinu/ un tee aisbehd§e us to Semmi Ararat. VD1689_94 2Ken 19:37. 2. Adramelehs (arī Adram-Meleks); dievība VDUn tee Awiteŗi darrija Nibeaśu/ un Tartaku/ un tee Sewarwiteŗi śaded§inaja śawus Dehlus tam Adramelekam un Anamelekam/ teem Deeweem no Sewarwa&im ar Ugguni. VD1689_94 2Ken 17:31. < vc. Adramelech[2022-01] |
175 | Adramitina | Adramitina (1) s. f.? nloc. Adramitina^ (1)Adramitēna (arī Adramitija); JDUn mehs Laiwa^ Adramitina^ kahpuśchi gribbejam tahm A§ijas Weetahm śezzen eet nozehlamees un tur bija ar mums Ari§trakus tas Makedoneris no Teśśalonikas. JT1685 Apd 27:2. < lat. Adramitina 'Adramitijas'[2023-03] |
176 | Adrielis | Adrielis (2) s. m. npers. Adrie#ļam (2)Adriēls; VDBet kad tas Laiks nahze/ ka Dahwidam Meraba Saula Meita dohta taptu/ tad tappe ta Adrie#ļam tam Meolatiteŗam par Śeewu dohta. VD1689_94 1Sam 18:19. < vc. Adriel[2022-01] |
177 | Adrija | Adrija (1) s. f. nloc. Adrijas (1)Adrija, Adrijas jūraKad nu ta zettorta padeśmitta Nakts bij nahkuśi/ un mehs Adrijas (Juhŗa^) tappam ne§ti/ ap to Nakts widdu/ śchķitte tee Laiweneeki/ ka tee uhs kahdu Semmi ne uhsdurtohs. JT1685 Apd 27:27. < vc. Adria[2016-05] |
178 | Adullams | Adullams (8) s. m. nloc. Adullam (2), Adullama (2), Adullama^ (1), Adullamam (1), Adullams (1), Adullamu (1)Adullāma; apdzīvota vieta VDTas Ķehniņ§ch no Libnas weens/ tas Ķehniņ§ch no Adullama weens. VD1689_94 Joz 12:15. - Adullama ala; ala Adullam (3) Adullama alla^ (1), allu Adullam (2) < vc. Adullam[2022-01] |
179 | Adumim | Adumim (2) s. g.? nloc. Adumim (2)Adumims (arī Adumīmas pāreja); VDUn §teepjahs no Seemeļa Puśśes/ un nahk ahra us En=Seemes/ un istekk us Gelilotu/ kas prett Adumim §teepjahs/ un notekk us to Akminu Boe&ņa/ Ruhbeņa Dehla. VD1689_94 Joz 18:17. < vc. Adumim[2022-01] |
180 | Aelaba | Aelaba (1) s. f.? nloc. Ae#labu (1)Ahlaba (arī Ahlāba); VDAh§ers ne isd§inne Akas Eed§ihwotajus/ neds tohs Eed§ihwotajus eekśch Zihdona neds Ae#labu/ neds Ak§ibu/ neds Elbu/ neds Aweku/ neds Rekobu. VD1689_94 Sog 1:31. < vc. Ahelab[2022-01] |
181 | Aga | Aga (1) s. m. npers. Aga (1)Age (arī Āge); VDPehz wiņņu bija Sammus/ Aga Dehls tas Araiteris. Kad tee Wili§teŗi bij śapulzejśchees weena^ Zeema^/ un tur bij weens Tihrums ar Lehzahm/ un tee Ļaudis behd§e preekśch teem Wili§teŗeem. VD1689_94 2Sam 23:11. < vc. Aga[2022-01] |
182 | Agaba, Agabs | Agaba, Agabs (4) s. m. npers. Agaba (2), Agabas (1), Agabu (1)Hagaba (arī Hagabs, Hāgābs); VDAgaba Behrni/ Samlaja Behrni/ Anana Behrni. VD1689_94 Ezr 2:46. < vc. Hagab, Hagaba[2021-05] |
183 | Agabus | Agabus (2) s. m. npers. Agabus (2)Agabs (arī Hagabs); JDUn kad mehs daud§ Deenas tur bijam palikkuśchi/ nahze weens Praweets no Juddo=Semmes leija/ ar Wahrdu Agabus. JT1685 Apd 21:10. < vc. Agabus[2016-10] |
184 | agagiteris | agagiteris (5) s. m. agagiteri (1), agagiteris (1), agagiteŗa (2), agagiteŗam (1)agagietis (arī agāgietis); VDUn E§tere runnaja wairak preekśch ta Ķehniņa/ un kritte preekśch wiņņa Kahjahm §emme^/ un raudaja/ un luhd§e wiņņu/ ka wiņ§ch atņemtu to Ļaunumu Amaņa ta Agagiteŗa/ un wiņņa Dohmas/ ko wiņ§ch prett teem Judeem bij nodohmajs. VD1689_94 Est 8:3. - Amans, (Madatus dēls,) tas agagiteris (4) Amans/ Medatus dehls tas agagiteris (1), Amanu Medatus dehlu to agagiteri (1), Amaņa ta agagiteŗa (1), Amaņam Medatus dehlam tam agagiteŗam (1) < vc. Agagiter 'agagietis'[2022-01] |
185 | Agags | Agags (10) s. m. npers. Agags (2), Agagu (8)Agags; VDTad śazzija Samuels: Weddeet man śchurp Agagu to Amalekiteŗu Ķehniņu/ un Agags gahje pee wiņņu wehligi/ un Agags śazzija: Teeścham tahs Nahwes Ruhktums irr (no mannim) noh§t. VD1689_94 1Sam 15:32. - Agags, amalekiteŗu ķēniņš (4) Agagu.. amalekiteŗu ķehniņu (4) < vc. Agag[2022-01] |
186 | Agajus | Agajus (15) s. m. npers. Aggaju (5), Aggajus (10)1. Hagajs; pravietis VDTad śazzija Aggajus tas Weh§tneśis ta KUNGA/ kam ta KUNGA Weh§ts bija uhs teem Ļaudim/ un śazzija: Es eśmu ar jums/ śakka tas KUNGS. VD1689_94 Hag 1:13. - praviet(i)s Agajus (8) praweeścha Aggajus (1), praweeta Aggajus (2), praweets Aggajus (1), praweetu Aggaju (4)2. Hagijs (arī Hagi); VDUn Gadda Dehli: Ziwions/ un Aggajus/ Sumus/ Ezbons/ Erus un Arodus/ un Arelus. VD1689_94 1Moz 46:16. ↔ Agus < vc. Haggai1, Haggi2[2022-01] |
187 | Agara | Agara (10) s. f. npers. Agar (6), Agar{agar} (1), Agara (3)Hagare (arī Hāgare); VD, JDWens no tho kalne Sinai / katters py kalpo§chen peczem / kattra gir Agar. EvEp1587, 6226. Ścheem Wahrdeem irr śawa Śapraśchana: śchee irr tahs diwi Derribas: weena no ta Kalna Sina/ kas pee Kalpośchanas d§emde/ ta irr ta Agara. JT1685 Gal 4:24. < vc. Hagar ↔ Āgare, Hagare[2021-05] |
188 | Āgare | Āgare (14) s. f. npers. Ahgare (7), Ahgarei (1), Ahgares (2), Ahgari (4)Hagare (arī Hāgare); VD, JDUn Ahgare d§emdeja Ahbramam weenu Dehlu/ un Ahbrams nośauze śawa Dehla Wahrdu/ ko tam Ahgare bij d§emdejuśi J§mae#ls. VD1689_94 1Moz 16:15. < vc. Hagar ↔ Agara, Hagare[2021-05] |
189 | agariteŗi | agariteŗi (1) s. m. pl. agariteŗi (1)hagrieši; VDEedoma un to J§mae#liteŗu Teltis/ Moabs un tee Agariteŗi. VD1689_94 Ps 83:7. < Hagariter 'hagrietis'[2023-03] |
190 | Agita | Agita (5) s. f. npers. Agita (1), Agitas (4)Hagita; VDUn wiņņa Tehws ne gribbeja to śawa^ Laika^ apbehdinaht/ ka tas buhtu śazzijs: Kapehz darri tu ta`? Un wiņ§ch bija arri ļohti §kai§ts/ jo (Agita) bij wiņņu d§emdejśi pehz Ab§alomu. VD1689_94 1Ken 1:6. - Adonijus, Agitas dēls; Adonijus, dēls no Agitas (4) Adonijus Agitas dehls (3), Adonijus.. dehls no Agitas (1) < vc. Hagith[2022-01] |
191 | agiteŗi | agiteŗi (1) s. m. pl. aggiteŗu (1)hagieši, Hagija (arī Hagi) cilts; VDGada Dehli pehz śaweem Raddeem: no Zewoņa/ irr to Zewoniteŗu Raddi/ no Aggus irr to Aggiteŗu Raddi/ no Suhni irr to Suhniteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:15. < vc. Haggiter 'hagietis'[2022-01] |
192 | Agla | Agla (4) s. f. npers. Agla (4)Hagla (arī Hogla); VDJo Mae#la/ Tirza/ un Agla/ un Milka/ un Noa/ Zelaweada Meitas/ kļua śawa Tehwa Brahļa Dehleem par Śeewahm. VD1689_94 4Moz 36:11. < vc. Hagla[2021-05] |
193 | Agripa | Agripa (12) s. m. npers. Agrippa (12)Agripa; JDTizzi tu Ķehniņśch Agrippa teem Praweeścheem? es §innu ka tu tizzi. JT1685 Apd 26:27. - Agripa, ķēniņš; ķēniņš Agripa (7) Agrippa ķehniņśch (1), ķehniņśch Agrippa (6) < vc. Agrippa[2023-03] |
194 | Agurs | Agurs (4) s. m. npers. Agura (2), Aguŗa (2)Agurs (arī Āgūrs); VDSChee gir tee Wahrdi Aguŗa / Jake Dähla / Mahziba vnd Wahrdi tha Wiera Leithiel / Leithiel vnd Vchal. Manc1637_Sal, 9619. ŚChee irr tee Wahrdi Agura ta Dehla Jakes/ weena Mahziba/ ko §tah§tijs irr tas Wihrs no Jtie#ļa/ no Jtie#ļa un Ukala. VD1689_94 Sak 30:1. < vc. Agur[2023-04] |
195 | Agus | Agus (1) s. m. npers. Aggus (1)Hagijs (arī Hagi); VDGada Dehli pehz śaweem Raddeem: no Zewoņa/ irr to Zewoniteŗu Raddi/ no Aggus irr to Aggiteŗu Raddi/ no Suhni irr to Suhniteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:15. < vc. Haggi ↔ Agajus[2023-03] |
196 | ah | ah (12) excl. ach (12)1. ak (lieto, lai paustu dažādas emocijas, piem., izbrīnu, uzmundrinājumu, bēdas)..vnd ßatcy vs thems{thcms} : Ach gribbeth yuus nu gulleeth vnde du§§eeth ? ko gulleth yuus ? EvEp1587, 7620. Ta dwä§el §ak / ko tu runna: Ach nä by§tas tu Dewe §odybe / Tu es §olyß ekßan kru§tybe Päc Dewe pra'te dzygot / Winie warde nä prätty §tawät. Elg1621_GCG, 1764. 2. ak (lieto kā pastiprinājumu pirms uzrunas formas)ACH Dews mans wenix prekx vnde §weetums / Kadel gir manne Enaideneke ta doutz.. Ps1615, 13823. Ach mieļais Deews muh§śo §chälo / Pehtz muh§śu Nopällnu nhe dohd mums Allgu / Ab§chäloyees par mums zaur tawu lehnibu.. LGL1685_V5, 21922. < vc. ach 'ak, ai' ↔ oh[2020-11] |
197 | Ahabs | Ahabs (7) s. m. npers. Achab (4), Achaba (1), Achabs (2)Ahabs (arī Ahābs); VDKad taß Konings Achabs / klauśija ko tee willtighi Proweetes tam śatzija / kļua Wings arrid§an nickne peewilltz. Manc1654_LP1, 53828. < vc. Ahab ↔ Akabs[2023-03] |
198 | Ahas | Ahas (6) s. m. npers. Achas (4), Ahas (2)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDVNde tas Kunx treßeye atkal vs Achas / vnde ßatcy : pra§§e no man wene Szime no kunge touwe Dewe / tas gir appe§kan exkan to Helle / jeb tur wuerßon exkan to Auxtibe. EvEp1587, 21210. TAs Kunx runnaya vs Ahas / vnd śatziya: Pra§śais weenu Siem no to Kungu tawu Deewu / jeb appak§chan Elles d§iļļuma` / jeb auk§cham pa§§cha` Auxtuma`. Manc1631_LVM, 2073. < vc. Achas (arī Ahas) ↔ Akacs, Akass, Ākass[2016-10] |
199 | Ahasverus | Ahasverus → Aasverus, Ahasverus[2020-02] |
200 | Ahazia, Ahazias | Ahazia, Ahazias (2) s. m. npers. Aha§ia (1), Aha§ias (1)Ahasja (arī Ahazjāhu); VDTaß Konings Aha§ia tappa nhe=w䧜äls / wings no=śuhtija py Wällu us Ekron / Deews śohdija to Koninju / tam by mirrt. Manc1654_LP1, 15310. < vc. Ahasia ↔ Akazijus[2023-03] |
201 | Ahia | Ahia (1) s. m. npers. Ahia (1)Ahija; VD Ta Koninja Jerobeam Ghaspa§cha / kad winja Dähls apśirrgha / noghaja py Deewa Kallpu / to Ahia / ghribbädama py to Paddomu und Luhkśchanu dabbuit. Manc1654_LP2, 399{379}24. < vc. Ahia[2016-10] |
202 | Ahiabus | Ahiabus (1) s. m. npers. Achiabus (1)AhiabsTahdahß Śahpehß ghullädams pra§śa Wings Na§i śatzidams Wings ghribbohtz Abolu nolohbiet; bett Wings buhtu patz ar to Na§i nomaitajeeß nhe buhtu winja Mah§śas Dähls Achiabus to Rohku śaghrahbis. Manc1654_LP1, 1085. < lat. vai vc. Achiabus[2023-03] |
203 | Aiiezers | Aiiezers (2) s. m. npers. AiEe§ers (1), AiEe§eŗa (1)Ahīezers (arī Ahiēzers); VDUn par Pateikśchanas=Uppuri diwi Wehrśchi/ peez Auni/ peez Ah§chi/ peez gadskahrtigi Jehri. Śchis irr AiEe§eŗa/ AmmiSadaja Dehla Uppurs. VD1689_94 4Moz 7:71. < vc. Ahi-Eser ↔ Akiezers[2023-03] |
204 | Aikams | Aikams (20) s. m. npers. Aikama (17), Aikamam (2), Aikams (1)Ahikāms (arī Ahīkāms); VDUn J§mae#ls Netanijus Dehls zehlahs ar teem deśmits Wihreem/ kas pee wiņņa bija/ un kawe Gedaliju Aikama Dehlu/ ta Dehla Sawana ar Sohbinu/ ta` nokawe wiņ§ch to/ ko tas Ķehniņ§ch no Babeles bij pahr to Semmi eezehlis. VD1689_94 Jer 41:2. - Aikams, Zavana dēls / tas dēls Zavana (10) Aikama.. ta dehla Sawana (6), Aikama Sawana dehla (2), Aikamam Sawana dehlam (2)- Gadalijus / Gedalijus, Aikama dēls (16) Gadalijum Aikama dehlam (1), Gedaliju Aikama dehlu (9), Gedaliju Aikama.. dehlu (1), Gedalijum Aikama dehlam (1), Gedalijus Aikama dehla (1), Gedalijus Aikama dehls (3) < vc. Ahikam[2023-03] |
205 | Aimans | Aimans (1) s. m. npers. Aimanu (1)Ahimans (arī Ahīmans); VDUn Kahlebs isd§inne no turrenes tohs trihs Eenaka Dehlus/ Se§aju/ un Aimanu/ un Talmaju/ no Eenaka d§immuśchus. VD1689_94 Joz 15:14. < vc. Ahiman ↔ Akimans[2023-04] |
206 | Aina | Aina (4) s. g.? nloc. Aina (2), Ainam (1), Ainu (1)Aina (arī Ajina); VDUn Lebaots/ Silim/ un Aina/ un Rimons/ wiśśee śchee Pilsśahti irr diwideśmits dewiņ/ un wiņņu Zeemi. VD1689_94 Joz 15:32. < vc. Ain[2023-03] |
207 | Airus | Airus (2) s. m. npers. Airus (2)Ahīra (arī Ahīrs); VDDiwipadeśmita^ Deena^ uppureja to Nawtaļa Behrnu Wirśneeks/ Airus/ Eenaņa Dehls. VD1689_94 4Moz 7:78. < vc. Ahira[2023-03] |
208 | aitas | aitas (1) s. f. pl. aitas (1)aitasaitas greeschas. ein aberglaube der letten: die lämmer drehen sich in einem kreise herum. und dieses geschähe, wenn an dem abend der vor dem frey"tag vorhergehet gearbeitet wird. Fuer1650_70_2ms, 141k1. ↑ aitiņa (inverss šķietamas pamatformas darinājums no deminutīva) Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā vārds aitas ir ietverts vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstītā komentārā. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↑ aitiņa, aitiņš[2023-04] |
209 | aitiņa | aitiņa (9) s. f. dem. aitiņa (2), aitiņņa (1), aitiņņai (1), aitiņu (5)Awitiņņa, aitiņa id. Ein mutterschaff. Fuer1650_70_1ms, 156. Awitiņņa, Aitiņņa. id/. ein Mutter=Schaff.. Fuer1650_70_2ms, 3910. aitiņa, arī pārn. tas, kurš tic Dievam, ticīgais..tad śitt wings to Willku / und nhe dohd tam Waļļu / weenu Aitiņu maitaht.. Manc1654_LP1, 45113. Un a§tota^ Deena^ buhs tam diwi Jehŗus/ kas bes Wainas/ un weenu gadskahrtigu Aitiņu/ kas bes Wainas/ ņemt/ lihd§ ar trim Kweeśchu=Miltu Deśmiteem par Ehdamu=Uppuri.. VD1689_94 3Moz 14:10. ◊ Kristi Jēzu aitiņa (1) Chri§ti Jesv aitiņa (1)kristietisO ho / nhe ißtruhzenajeeß tu Chri§ti JESV Aitiņa / tu Deewa=Bährns: Taws Ghanns nhe ghull / neds śnau§ch / wings.. Manc1654_LP1, 45419. ↑ avitiņa (ar v zudumu) ↓ aitas, ↔ aitiņš[2023-04] |
210 | aitiņš | aitiņš (4) s. m. dem. aitiņ§ch (1), aitiņeems (1), aitiņņi (1), aitiņus (1)jērs; aitiņa, arī pārn. tas, kurš tic Dievam, ticīgaisWings ghribb śawu Aujo=pullku ghanniet ka kahds Ghanns / Wings tohß Aitiņus śawahß Rohkahß śajembs / und śawa` A§oty ne§śieß / und tahß Aujo=Mahtiteß waddieß. Manc1654_LP1, 44926. Raugi/ ka meeślohjahs Aitiņņi Lauka^/ Me§chiņņa Putniņņi klahjuma^ nahk.. Baum1699_LVV, --15. ↑ avitiņa (ar v zudumu) ↔ aitiņa[2023-04] |
211 | aizadīt | aizadīt (1) v. aisaddiht (1)Aisaddiht. zuknütten, das Versäumete wieder=holen, ersetzen.. Fuer1650_70_2ms, 43. aizadīt (?)Aisaddiht. zuknütten, das Versäumete wieder=holen, ersetzen.. Fuer1650_70_2ms, 43. ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ āzadīt[2021-11] |
212 | Aizars | Aizars (1) s. m. npers. Ai§ars (1)Ahišars (arī Ahīšārs); VDUn Ai§ars bija Aumei§teris. Un Adonirams Abdus Dehls/ bija pahr to Mantu. VD1689_94 1Ken 4:6. < vc. Ahisar[2023-03] |
213 | aizart | aizart (2) v. aisart (1), ais=art (1)ais= ahs=art. verpflügen. Fuer1650_70_2ms, 2018. aizart (?)Zeļļu aisart. Fuer1650_70_2ms, 2018. ↑ la. art ↑ art, ārt , ↔ āzart[2023-03] |
214 | aizaugt | aizaugt (1) v. ais augs (1)aizaugt, pāraugtwinsch winnu ahs - ais - augs, Er wird ihn überwachsen. Fuer1650_70_2ms, 3010. ↑ la. augt ↑ augt, ↔ āzaugt[2021-12] |
215 | aizdambēt | aizdambēt (1) v. aisdambeht (1)demmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t/ aisme§t/ wies §ich §chicken wil. Manc1638_L, 46B14. aizdambēt, aizsprostot, aizbāztdemmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t/ aisme§t/ wies §ich §chicken wil. Manc1638_L, 46B14. ↑ la. dambis [2021-11] |
216 | aizdarīt | aizdarīt (23) v. ais=darra (1), ais=darriht (1), aisdari (1), aisdarra (1), aisdarri (3), aisdarriet (3), aisdarriht (2), aisdarriya (1), aisdarrija (1), aisdarrijis (2), aisdarrijs (3), aisdarrijśchi (1), aisdarriśchu (1), aisdarritinas (1), aisdarritu (1)zuthun/ zu§chlie§§en/ aisdarriet/ ais§lehkt. Manc1638_L, 185A7. demmen/ zu§topffe~/ aisdambeht/ aisdarriet/ aisbah§t.. Manc1638_L, 46B14. Ais=darriht zumachen. Fuer1650_70_2ms, 9612. aizdarīt, aizvērt, aiztaisīt; aizslēgt; aizbāzt, aizsprostotthue das Maul zu/ oder es kommen Fliegen hinein/ Aisdari Mutt/ edder Mu§§chas nahx eek§chan. Manc1638_PhL, 25118. Tadehļ raugi/ es aisdarriśchu tawu Zeļļu ar Ehrkśchķeem/ un padarriśchu tur Śeenu preekścha.. VD1689_94 Hoz 2:6. - acis aizdarīt; aizdarīt acis (5) ais=darra atzis (1), aisdarri atzis (1), azzis aisdarra (1), azzis aisdarrijs (1), azzis aisdarrijśchi (1)◊ acis aizdarīt (4) atzis aisdarritu (1), atzis.. aisdarrijis (1), azzis aisdarrijs (1), azzis.. aisdarrijs (1)1. novērsties, neatbalstīt; izlikties neredzamBett kad Deews magkehniet śawas Atzis by aisdarrijis / iht ka ścheitan taß Kungs JE§us / und śawu Waighu ap=klah / tad Wings ißkleeds / und śacka: Eß ißbie§tohß. Manc1631_LVM, 1908. ..un no kuŗŗa Rohkas es Dahwanas ņehmis/ ka es śawas Azzis tadehļ buhtu aisdarrijs? VD1689_94 1Sam 12:3. 2. nomirtKad Deews śawu Rohku / unnd śawu Pallighu tickai weena` Atz=mirrckly attrautu / tad Mahte unnd Bährns Mutt und Atzis aisdarritu. Manc1654_LP2, 507. Bet śawas Azzis aisdarrijs/ Tad buhs man Meeriņ§ch Debbeśi^s; Tur es lihd§ pilnam at§pirgśchohs/ Us to es Behda^s preezajohs. LGL1685_K1, 21713. ↑ la. darīt ↔ āzdarīt[2020-03] |
217 | aizdars | aizdars (5) s. m. aisdara (1), aisdarru (1), aisdars (1), aisdarr (1), aisdarra (1)Aisdars. obsonium.. Fuer1650_70_2ms, 9613. aisdarra L.D. besser aisdars Lange. fett etc. so zur bauer Schnise hinzugethan wird. Fuer1650_70_2ms, 6l3. aizdars, pavalgsTihrs Uhdens ne mas aisdara, klar wasser o# ein bißchen fett etc. Fuer1650_70_2ms, 9617. ↑ la. darīt, aizdarīt Visi šī šķirkļa piemēri ir Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju, domājams, 18. gs. beigās ierakstīts, papildinājums, tā kā tekstā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]) un Liborija Depkina vācu-latviešu vārdnīcas paraugu. Sal. Aisdars (Lange 1773[1777], 7) un aisdarra (Depkin 1704, 13). Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↔ āzdars [2020-03] |
218 | aizdedzināt | aizdedzināt (1) v. aisded§inahs (1)Aisdedsinaht. entbrennen. Fuer1650_70_2ms, 852. aizdedzinātAisdedsinaht. entbrennen. Fuer1650_70_2ms, 852. ↑ la. dedzināt ↔ āzdedzināt[2021-11] |
219 | aizdegt | aizdegt (1) v. aisdeggs (1)aizdegties, kļūt stiprākam (par jūtām, piem., dusmām)Taß töw śohdies / kattra Wahrdu tu ścheitan e§śi nitzinajis / und nhe ghribbejis klau§śiet / tad winja Dußmiba par töw aisdeggs.. Manc1654_LP1, 229. ↑ la. degt ↓ aizdegties[2022-01] |
220 | aizdegties | aizdegties (1) v. refl. aisdegtees (1)Aisdegtees. sich entzünden.. Fuer1650_70_2ms, 8420. aizdegtiesAisdegtees. sich entzünden.. Fuer1650_70_2ms, 8420. ↑ la. degt, aizdegt ↑ aizdegt, ↔ āzdegties[2021-11] |
221 | aizdzīšana | aizdzīšana (1) s. f. aisd§ihśchanu (1)aizdzīšana, izraidīšana, izsūtīšanaUn wiśs/ kas juhśu Deewa Bauślibu/ un ta Ķehniņa Bauślibu ne darrihs/ pahr to lai tikkuśchi to Teeśu neśs/ jepśchu us Nahwi/ jepśchu us Aisd§ihśchanu/ jeb us Suśchanu wiņņa Mantas/ jeb us Zeetumu. VD1689_94 Ezr 7:26. ↑ la. aizdzīt ↑ aizdzīt[2021-11] |
222 | aizdzīt | aizdzīt (32) v. ais=dsiht (1), aisdsinna (1), aisd§enn (4), ais=d§enn (1), aisd§iet (1), aisd§ihdams (1), aisd§ihs (4), aisd§ihśchu (2), aisd§iht (1), aisd§ihta (2), aisd§ihti (5), aisd§ihts (2), aisd§ihtus (1), aisd§inna (1), aisd§innis (5)Apdsiht. herunter treiben ais=dsiht. zurück etc. Fuer1650_70_2ms, 10122. aizdzīt, aiztriekt, aizvestWeena^ bahni^ aisdsinna lohpus, auff einer Trifft, trieben Sie das Vieh weg. Fuer1650_70_2ms, 5321. Tad gree§ahs wiśśi Judi no wiśśahm Weetahm atpakkaļ/ kurp tee bij aisd§ihti/ un nahze uhs to Semmi Juhda pee Gedaliju uhs Mizpu/ un tee śakrahje warren daud§ Wihnu/ un Waśśarajus. VD1689_94 Jer 40:12. ↑ la. dzīt ↓ aizdzīšana, aizdzīt(ai)s, aizdzīta, ↔ āzdzīt[2022-01] |
223 | aizdzīt(ai)s, aizdzīta | aizdzīt(ai)s, aizdzīta (8) partic. aisd§ihtas (1), aisd§ihtee (2), aisd§ihto (1), aisd§ihtu (3), aisd§ihtus (1)aizdzītais, aizdzītā (lietv. nozīmē)Un es weddiśchu pahr Elamu tohs tśchetrus Wehjus/ no teem tśchetreem Debbes Stuhŗeem/ un iskaiśiśchu tohs śchinni^s paścho^s Wehjo^s/ un ne buhs ne kahda Tauta/ kurp Elama Aisd§ihtee ne nahks. VD1689_94 Jer 49:36. ↑ la. aizdzīt ↑ aizdzīt[2022-01] |
224 | aizdzīvot | aizdzīvot (1) v. aisdsihwoht (1)Aisdsihwoht. überleben, längerleben alß ein anderer. Fuer1650_70_2ms, 10222. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk (par kādu citu)Aisdsihwoht. überleben, längerleben alß ein anderer. Fuer1650_70_2ms, 10222. ↑ la. dzīvot ↔ āzdzīvot[2021-11] |
225 | aizkavēšana | aizkavēšana (2) s. f. aiskaweśchanas (1), aiskawkeśchanas (1)kavēšana, traucēšanaŚluddinadams to Deewa=Wal§tibu/ un mahzidams no ta Kunga JE§us Kri§tus ar wiśśas Drohśchibas/ bes Aiskawkeśchanas. JT1685 Apd 28:31. Jo wiśśa Paśaule tappe zaur §poh§chu Gaiśmu apgaiśmota/ un padarrija śawus Darbus bes Aiskaweśchanas.. VD1689_94 Sal 17:20. ↑ la. aizkavēt ↑ aizkavēt, aizkavēties[2022-01] |
226 | aizkavēt | aizkavēt (37) v. aiskawe (12), aiskawehs (1), aiskaweht (3), aiskawehts (4), aiskaweja (1), aiskawejam (1), aiskawejis (1), aiskawejs (3), aiskawejśchi (1), aiskawejuśi (1), aiskaweśi (1), aiskawetas (2), aiskaweteem (1), aiskaweti (5)1. aizkavēt, kavēt; aizturētUn kad tee pa Zeļļu gahje/ nahze tee pee kahdu Uhdeni: un tas Kambar=Junkurs śazzija: Red§ śche Uhdens: kas aiskawe manni kri§titam tapt? JT1685 Apd 8:36. Kas pretti Pattrul jeb Rundes=gahjejeem du§modams Sohbinu iswelk/ jeb Śkahdu teem darra/ jeb ka` tohs aiskawe/ tam buhs nomaitatam tapt. SKL1696_RA:47. 2. neļaut, traucēt; atturētUn tee zaur Wrigiu un to Galateŗu Teeśu gahjuśchi/ tappe no ta Śwehta Garra aiskaweti/to Wahrdu eekśch A§ijas runnaht. JT1685 Apd 16:6. Tapehz pawehlejt/ ka śchee Wihri tohp aiskaweti/ un ka śchis Pilsśahts ne tohp uszelts/ kamehr tas no mannim tohp pawehlets. VD1689_94 Ezr 4:21. ↑ la. kavēt ↓ aizkavēšana, aizkavēties[2022-01] |
227 | aizkavēties | aizkavēties (4) v. refl. aiskawejahs (2), aiskawejohs (1), ais=kawejahß (1)aizkavēties, nokavētTaß gir teeß / ka Deews wi§śenahdu Rohkas=darrbu śwähta` deena` darriet / aisleed§is gir / zaur kattru taß Zillwähx ais=kawejahß py Ba§nizas nahkt / Deewu peeluhkt / und winja Wahrdu klausśiet / unnd tam kallpoht. Manc1654_LP2, 302{282}23. Kas aiskawejahs us Krohņa Darbu eet/ tam buhs us Kohku=Sirgu śehdeht/ jeb usślehgtam tapt/ jeb Zeetuma^ pee Uhdens un Mai§es śehdeht. SKL1696_KB:51. ↑ la. aizkavēt, kavēt ↑ aizkavēt, ↓ aizkavēšana, ↔ aizkāvēties[2021-11] |
228 | aizkāvēties | aizkāvēties (2) v. refl. aiskahwejahs (2)aizkavēties, nokavētKad Ģadderiņņe tohp ar Bungham śi§ts/ tad ja=śa=eet ikkurram Saldahtam pee śawu Karrohgu/ kas aiskahwejahs/ tam buhs usślehgtam tapt. SKL1696_RA:58. ↑ la. aizkavēt, kavēt ↔ aizkavēties[2021-11] |
229 | aizkrist | aizkrist (2) v. ais=kriet (1), aiskri§t (1)aizkristBett nu taß Laix / ka mann pehtz manna Däbb䧜o Tähwa Prahtu mannas Atzis aiskri§t lickt / und mirrt buhß. Manc1654_LP3, 17316. ∆ ausis aizkrīt (1) au§śis ais=kriet (1)saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņasBett pehtz Krohgha` / jeb zitta` Weeta` / winjam tahda Mutt / ar beßkaunigheem Wahrdeem / ar Lahdeśchanu / ar Bahrśchanu / ka ghohdigham Zillwäkam Au§śis ais=kriet d§irrdoht. Manc1654_LP2, 16526. ↑ la. krist [2021-11] |
230 | aizķīlāt | aizķīlāt (1) v. ais=kihlaht (1)Ais=kihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_2ms, 17017. ieķīlāt, aizturēt, ieturēt (?)Ais=kihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_2ms, 17017. ↑ la. ķīlāt ↔ āzķīlāt[2020-03] |
231 | aizskriedināt | aizskriedināt (1) v. aisskreedinaht (1)aisskreedinaht pakal eilig nach schicken. Fuer1650_70_1ms, 2183. likt aizskriet, steigšus aizsūtītaisskreedinaht pakal eilig nach schicken. Fuer1650_70_1ms, 2183. ↑ la. aizskriet ↑ aizskriet[2016-07] |
232 | aizskriet | aizskriet (12) v. aisskreet (1), aisśkreen (2), ais§krees (4), ais§krehje (2), ais§krehjuśchi (2), aißkreen (1)1. aizlidotKa Puttnis aißkreen / vnd Beßdeeligha no§kreen / tha nhe=nopellnita Lah§ta nhe iß=dohdahß. Manc1637_Sal, 859. Eewra#ima Gohds ais§krees ka` Putnis no paśchas Peed§imśchanas/ un no Mahtes Meeśas/ un no Eed§imśchanas. VD1689_94 Hoz 9:11. 2. aizskrietMuhśu Muh§ch istekk us śeptiņ=deśmits Gaddeem/ in kad ilgi §tahw/ aisśneed§am mehs a§toņ=deśmits: In kad §keetam leelu Leetu bijuśchu/ (itt labbi d§ihwojśchi/) tad atrohdahs tikkai Behdas in Mohkas; jo tas peepeśch aistek/ itt ka` buhtum mehs §kreeśchus ais§krehjuśchi. LGL1685_K1, 2705. Ka wiśśi/ kas tewi red§/ no tewim ais§krees/ un śazzihs: Niniwe irr poh§tita! Kam tad tawa Zeeśchana śahpehs? VD1689_94 Nah 3:7. 3. aiztecēt, aizplūst Tee Kalni eeraud§ija tewi/ un teem tappe bail/ tas Paiśums ais§krehje/ tas D§iļļums kauze/ wiņ§ch pazehle śawas Rohkas aug§ti. VD1689_94 Hab 4:10. ↑ la. skriet ↑ skriet, ↓ aizskriedināt, ↔ āzskriet[2019-12] |
233 | aizsniegt | aizsniegt (5) v. aisśneegt (1), aisśneed§ (3), aisśneed§am (1)aizsniegt; sasniegtMuhśu Muh§ch istekk us śeptiņ=deśmits Gaddeem/ in kad ilgi §tahw/ aisśneed§am mehs a§toņ=deśmits.. LGL1685_K1, 26963. At§tahjeet wiņņu/ un eima ikkatrs śawa^ Semme^/ jo wiņņas Śohdiba śneed§ahs lid§ patt Debbeśim/ un aisśneed§ tahs aug§takas Padebbeśis. VD1689_94 Jer 51:9. ↑ la. sniegt ↔ āzsniegt[2021-12] |
234 | aiztveršana | aiztveršana (1) s. f. ai§twer§chen (1)tausteCeck gir prate thas me§ces? Pece / Red§echen / Sirde§chen / Boudi§chen / oh§e§chen / ai§twer§chen. CC1585, 337. ↑ la. aiztvert ↑ aiztvert[2023-03] |
235 | aiztvert | aiztvert (4) v. ai§twer (1), ais=twert{ais=} (1), aistwehris (1), aistwerram (1)Ais=twert{Ais=} Ahstwert verhalten. Fuer1650_70_2ms, 5009. 1. uzbruktKad te töw ai§twer O Dews / Vnde gribbey töw apryth / Bus thems arridtczan exkan mums tho karye pa§§u§t.. Ps1615, 15320. 2. aizturēt, aizkavētBurwis aistwehris leetu. Fuer1650_70_2ms, 5009. 3. atvilt, atņemt ..ka Śeewu/ Śaimi in Lohpus ne atwiļļam/ jeb nowehrścham/ (aistwerram/ jeb atluppinajam.) Bet tohs pamahzam/ lai tee paleek in darra/ kas teem peederr. VHL1685_Cat, 147. ↑ la. tvert ↓ aiztveršana, ↔ āztvert[2023-04] |
236 | aizzagt | aizzagt (1) v. ais=sagt (1)Ais=sagt bestehlen, diebisch entlehnen. Fuer1650_70_2ms, 33615. patapināt; zaglīgi paņemtAis=sagt bestehlen, diebisch entlehnen. Fuer1650_70_2ms, 33615. ↑ la. zagt ↔ āzzagt[2023-06] |
237 | aizzīmēt | aizzīmēt (1) v. ais=sihmeht{ais=} (1)Ap=sihmeht. bezeichnen. ais -- versiegeln. mit einem Zeichen verwahren.. Fuer1650_70_2ms, 3874. aizzīmogot (?)Ap=sihmeht. bezeichnen. ais -- versiegeln. mit einem Zeichen verwahren.. Fuer1650_70_2ms, 3874. ↑ la. zīmēt ↔ āzzīmēt[2021-11] |
238 | aizzvērēties | aizzvērēties (2) v. refl. ais=§wehreteeß (1), aiß=§wehrejahß (1)zvērot noliegtŚchiß Apu§tuls tick ļohte ghräko / śawas Titzibas Spähkeem par leeku titzädams / nhe ween no to Kunghu JE§um bähg / bett wings irr to pa§§chu aißleeds / und tadehļ aiß=§wehrejahß / Deewam jämmahß / und Wällam dohdahß. Manc1638_PhL, 6530. ↑ la. zvērēt, zvērēties ↑ zvērēt 1, zvērēties[2020-11] |
239 | Aja | Aja (41) s. f. nloc. Aja (2), Ajai (4), Ajas (21), Aju (14)Aja; pilsēta VDTa^ śuhtija tohs Jo§u&u&s: un tee gahje paślehptees/ un turrejahs §tarp Beteli/ un §tarp Aju/ Ajai prett Wakkaru/ bet Jo§uu#s palikke zaur Nakti §tarp teem Ļaudim. VD1689_94 Joz 8:9. - Aja un Betele; Betele un Aja (6) Ajas un Beteles (1), Beteles un Ajas (3), Beteles un.. Ajas (1), Beteli un.. Aju (1)- Ajas vīri; vīri no Ajas (6) Ajas wihreem (1), wihreem no Ajas (1), wihri no Ajas (1), wihri no.. Ajas (2), wihrus no Ajas (1)- ķēniņš no Ajas (5) ķehniņ§ch no Ajas (2), ķehniņu no Ajas (3) < vc. Ai[2023-04] |
240 | Ajalons, Ājalons | Ajalons, Ājalons (8) s. m. nloc. Ahjalona (1), Ahjalons (1), Ajalona (1), Ajalona^ (1), Ajalonam (1), Ajalonu (3)Ajalona; VDTad runnaja Jo§uu#s us to KUNGU tai^ Deena^/ kad tas KUNGŚ tohs Amoriteŗus nodewe J§rae#ļa Preekścha^/ un śazzija preekśch J§rae#lu: Śaule/ §tahwi kluśśu eekśch Gibeoņa/ un tu Mehnes Ahjalona Eeleija^. VD1689_94 Joz 10:12. < vc. Ajalon[2023-03] |
241 | Ajams | Ajams (1) s. m. npers. Ajams (1)Ahiāms (arī Ahīāms); VDSammus/ tas Arariteris. Ajams/ Sarara Dehls/ tas Arariteris. VD1689_94 2Sam 233:33. < vc. Ahiam[2023-03] |
242 | Ajata, Ajats | Ajata, Ajats (1) s. g.? nloc. Ajatu (1)Ajata vai Ajats; VDWiņ§ch nahk us Ajatu/ wiņ§ch eet zaur Migronu/ Mikmaśa^ taiśa wiņ§ch śawus Rihkus. VD1689_94 Jes 10:28. < vc. Ajath[2023-03] |
243 | Aka | Aka (1) s. f. nloc. Akas (1)Ako; pilsēta VDAh§ers ne isd§inne Akas Eed§ihwotajus/ neds tohs Eed§ihwotajus eekśch Zihdona neds Ae#labu/ neds Ak§ibu/ neds Elbu/ neds Aweku/ neds Rekobu. VD1689_94 Sog 1:31. < vc. Akko[2023-03] |
244 | Akabs | Akabs (106) s. m. npers. Akaba (42), Akabam (16), Akabs (37), Akabu (11)Ahabs (arī Ahābs); VDUn wiņ§ch §taigaja us to Zeļļu ta Namma Akaba/ un darrija/ kas tam KUNGAM ne patikke/ ittin ka` Akaba Nams/ jo wiņ§ch bija Akaba Nammam par Snohtu. VD1689_94 2Ken 8:27. - Akaba dēls (11) Akaba dehla (3), Akaba dehls (3), Akaba dehlu (5)- Akaba nams; nams Akaba (19) Akaba nam~a (1), Akaba nam~u (1), Akaba namma (5), Akaba nammam (2), Akaba nammu (4), Akaba nams (5), namma Akaba (1)- Akabs, (Izraeļa) ķēniņš; ķēniņš Akabs (11) Akaba J§rae#ļa ķehniņa (1), Akaba.. J§raeļa ķehniņa (1), Akaba.. ķehniņa (1), Akabam.. J§rae&ļa ķehniņam (1), Akabs.. J§rae&ļa ķehniņ§ch (2), Akabu.. J§rae#ļa ķehniņu (1), Akabu.. J§raeļa ķehniņu (1), ķehniņam Akabam (3) < vc. Ahab ↔ Ahabs[2023-04] |
245 | Akacs | Akacs (2) s. m. npers. Akaz (1), Akazu (1)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDUn Ozius d§imdinaja Joatamu: un Joatams d§imdinaja Akazu/ un Akaz d§imdinaja Ezekiu. JT1685 Mt 1:9. < vc. Achas (arī Ahas) ↔ Ahas, Akass, Ākass[2020-02] |
246 | Ākad | Ākad (1) s. g.? nloc. Ahkad (1)Akada; VDUn tas Eeśahkums wiņņa Wal§tibas bija Babele un Eerek/ un Ahkad/ un Kalne eekśch tahs Semmes Sinear. VD1689_94 1Moz 10:10. < vc. Akkad[2023-04] |
247 | Akaiks | Akaiks (2) s. m. npers. Akaiku (1), Aka`ika (1)Ahaiks; JDTa pirma Grahmata us teem Korinteŗeem rak§tita no Wilippehm zaur Stepiņu un Wortunatu un Akaiku un Timoteju. JT1685 1Kor 16:24. < vc. Achaicus[2023-03] |
248 | Akalijus | Akalijus (2) s. m. npers. Akalijus (2)Hahalja; VD(ŚCHee irr) tee Stah§ti Nee#mijus/ ta Dehla Akalijus. VD1689_94 Neh 1:1. < vc. Hachalja[2023-03] |
249 | Akans | Akans (9) s. m. npers. Akans (7), Akanu (2)1. Ahans (arī Āhāns); VDKa Śaime/ kad ta peewe§ta tappe pehz teem Śaimneekeem/ tad tappe Akans uhsrahdihts/ Karmus Dehls/ ta Dehla Sabdus/ ta Dehla Serus/ no tahs Juhda Zilts. VD1689_94 Joz 7:18. 2. Akans (arī Jaākans); VDŚchee irr Ezera Dehli/ Bilans/ un Sawans/ un Akans. VD1689_94 1Moz 36:27. < vc. Achan, vc. Akan[2023-03] |
250 | Akass, Ākass | Akass, Ākass (46) s. m. npers. Ahkaśs (1), Ahkaśu (1), Akas (30), Akaśa (11), Akaśam (1), Akaśu (2)Ahass (arī Āhāzs); VD, JDBet Ahkaśs śazzija: Es ne gribbu praśśiht / ka es to Kungu ne kahrdinaju. VLH1685, 10215. Un tas Praweets E§aijus peeśauze to KUNGU/ un tas likke to Ehnu deśmits Zelliņus atpakkaļ eet/ zaur teem paścheem Zelliņeem/ ka` ta us preekśchu bija gahjuśi pee Akaśa Śaules Stundeni. VD1689_94 2Ken 20:11. - Akass, tas / viens ķēniņš; ķēniņš Akass / Ākass (19) Akas tas ķehniņ§ch (1), Akas weens.. ķehniņ§ch (2), Akaśa ta ķehniņa (2), Akaśa ta.. ķehniņa (1), ķehniņ§ch Akas (12), (ķehniņu) Ahkaśu (1)- iekš tām dienām Akasa (4) eekśch tahm deenahm Akaśa (1), eekśch tahm deenahm.. Akaśa (3) < vc. Achas (arī Ahas) ↔ Ahas, Akacs[2023-04] |
251 | Akazijus | Akazijus (43) s. m. npers. Aka§ija (1), Aka§iju (7), Aka§ijum (2), Aka§ijus (33)Ahasja (arī Ahazjāhu); VDTad apgree§e Jorams śawu Rohku/ un behd§e/ un śazzija us Aka§iju: Śche irr Wiltus/ Aka§ijus. VD1689_94 2Ken 9:23. - Akazijus, tas / viens ķēniņš (9) Aka§iju to.. ķehniņu (2), Aka§ijus ta ķehniņa (1), Aka§ijus tas ķehniņ§ch (4), Aka§ijus.. tas ķehniņ§ch (1), Aka§ijus weens.. ķehni§ch (1)- Joass, Akazijus dēls (4) Joaśa Aka§ijus dehla (2), Joaśu Aka§ija dehlu (1), Joaśu Aka§ijus dehlu (1) < Ahasja ↔ Ahazia, Ahazias[2023-04] |
252 | Akbors | Akbors (6) s. m. npers. Akbora (2), Akboram (1), Akbors (1), Akboŗa (2)Ahbors; VDUn Sauls nomirre/ un wiņņa Weeta^ waldija Ba&a&l=Anans/ Akbora Dehls. VD1689_94 1Moz 36:38. - Akbora / Akboŗa dēls (4) Akbora dehls (2), Akboŗa dehls (1), Akboŗa dehlu (1) < vc. Achbor[2023-04] |
253 | Akeldama | Akeldama (5) s. g.? nloc. Akeldama (5)Hakeldama; JDVnd tas ißpauda §tarrpan wi§śeems kattri eek§chan Jeru§alemes d§iewo tha ka taß pattz Tierums śaucktz tohp vs śawu Wallodu Akeldama tas gir weens A§śinatierums ihß §cho pa§§chu Deenu. Manc1631_LVM, 9911. Un tas irr §innams tappis wiśśeem kas Jeru§aleme^ d§ihwo ka arrid§an tas pats Tihrums wiņņu ih§tena^ Walloda^ dehwehts irr Akeldama tas irr Aśśins=Tihrums. JT1685 Apd 1:19. < vc. Hakeldama [2023-03] |
254 | Akeva | Akeva (3) s. f. nloc. Akewas (2), Akewu (1)Ahava, upe; VDTad aisgahjahm mehs no tahs Uppes Akewas/ diwipadeśmita^ Deena^ ta pirma Mehnes/ ka mehs us Jeru§alemi eetum.. VD1689_94 Ezr 8:31. < vc. Aheva[2023-03] |
255 | Akiezers | Akiezers (3) s. m. npers. Akie&§ers (1), Akie#§eram (1), Akie#§ers (1)Ahīezers (arī Ahiēzers); VDTad zehlahs tas Danna Behrnu Lehģeŗa Karrohgs/ śaturredams wiśśus Lehģeŗus/ pehz wiņņu Pulkeem/ un pahr wiņņa Spehku bija Akie&§ers/ Ammi=Sadaja Dehls. VD1689_94 4Moz 10:25. < vc. Ahieser, Ahi-Eser ↔ Aiiezers[2023-03] |
256 | Akijus | Akijus (24) s. m. npers. Akija (2), Akiju (6), Akijus (16)1. Ahija; VDUn Akijus/ tas Dehls Akitaba/ ta Brahļa Jkabada/ ta Dehla Pineaśa/ ta Dehla Eelus/ bija ta KUNGA Pree§teris eekśch Sihlus/ ne§dams to Eewodu/ bet tee Ļaudis ne §innaja/ ka Jonatans bij nogahjis. VD1689_94 1Sam 14:3. - Akijus, tas ziloniteris (5) Akiju to siloniteri (3), Akijus ta siloniteŗa (1), Akijus tas siloniteris (1)- Baezus, Akija / Akijus dēls (4) Bae#§us Akija dehla (2), Bae&§us Akijus dehla (1), Bae§us Akijus dehls (1)- praviets Akijus (5) praweeścha Akijus (1), praweets Akijus (3), praweetu Akiju (1)2. Ahio (arī Ahjo); VDUn tee wedde to Deewa Śchķir§tu us jauneem Ratteem/ un ņehme to no Abinadaba Namma/ kas us to Pakalnu bija/ un U§ajus un Akijus/ Abinadaba Dehli d§in~e tohs jauns Rattus. VD1689_94 2Sam 6:3. < vc. Ahia, vc. Ahio (vai Ahjo)[2023-04] |
257 | Akila | Akila (5) s. m. npers. Akila (2), Akilas (1), Akilu (2)Akils (arī Akvila); JDUn śchis eeśahze drohśchi runnaht Ba§niza^. Un Akila un Pri§killa wiņņu d§irdejuśchi/ peeņehme wiņņu/ un is§tah§tija wiņņam arri jo gau§chi ta Kunga Zeļļu. JT1685 Apd 18:26. < vc. Aquila ↔ Aķila 1[2016-10] |
258 | Akiluds | Akiluds (4) s. m. npers. Akiluda (4)Ahiluds (arī Ahīlūds); VDUn Joabs Zerujas Dehls bija pahr to Kaŗŗa=Spehku/ un Jo§awats Akiluda Dehls bija Kanzleris. VD1689_94 2Sam 8:16. - Akiluda dēls (4) Akiluda dehlam (1), Akiluda dehls (3) < vc. Ahilud[2023-03] |
259 | Akimans | Akimans (2) s. m. npers. Akimanu (1), Akimau#s (1)Ahimans (arī Ahīmans); VDUn Juhda zehlahs prett teem Kananiteŗeem/ kas Eebrona^ d§ihwoja/ (bet Eebrona Wahrds bija pirmak Ķiriat Arba)/ un tee kawe to Se§aju/ un Akimanu/ un Talmaju. VD1689_94 Sog 1:10. < vc. Ahiman ↔ Aimans[2023-03] |
260 | Akimaus | Akimaus → Akimans[2022-09] |
261 | Akimeleks | Akimeleks (18) s. m. npers. Akimeleka (6), Akimeleks (4), Akimeleku (8)Ahimelehs (arī Ahīmelehs); VDTAd nahze Dahwids uhs Nobu pee to Pree§teri Akimeleku/ un Akimeleks gahje Dahwidam drebbedams pretti/ un śazzija us to: Kapehz nahz tu weens pats/ un ne kahds Wihrs ar tewi? VD1689_94 1Sam 21:1. - Akimeleka dēls (3) Akimeleka dehls (2), Akimeleka dehlu (1)- priesteris Akimeleks (3) pree§teŗa Akimeleka (1), pree§teri Akimeleku (2) < vc. Ahimelech[2023-03] |
262 | Akims | Akims (2) s. m. npers. Akims (1), Akimu (1)Jakīns (arī Jāhīns); JDUn Azars d§imdinaja Zadaku un Zadaks d§imdinaja Akimu un Akims d§imdinaja Eliudu. JT1685 Mt 1:14. < lat. Achim[2023-03] |
263 | Akinadabs | Akinadabs (1) s. m. npers. Akinadabs (1)Ahīnadabs (arī Ahīnādābs); VDAkinadabs Jddus Dehls/ bija eekśch Ma&a&na&im. VD1689_94 1Ken 4:14. < vc. Ahinadab[2023-03] |
264 | Akinoama, Akinoame | Akinoama, Akinoame (6) s. f. npers. Akinoama (1), Akinoamas (1), Akinoame (1), Akinoamu (3)Ahinoāma (arī Ahīnoama); VDUn Dahwidam d§imme Dehli Eebrona^/ wiņņa pirmd§immis bija Amnons/ no Akinoamas tahs Je§ree&literenes. VD1689_94 2Sam 3:2. - Akinoama, tā jezreeliterene (4) Akinoama ta je§ree#literene (1), Akinoamas tahs je§ree&literenes (1), Akinoamu tahs je§reeliterenes (1), Akinoamu to je§ree#litereni (1) < vc. Ahinoam[2023-03] |
265 | Akioname | Akioname → Akinoama, Akinoame[2022-09] |
266 | akiramiteŗi | akiramiteŗi (1) s. m. pl. akiramiteŗu (1)ahirāmieši (arī ahīrāmieši), cilts, Ahirāma pēcnācēji; VDBenjamiņa Dehli pehz śaweem Raddeem/ no Beelus irr to Beela&iteŗu Raddi/ no A§beļa to A§beliteŗu Raddi/ no Akirus to Akiramiteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:38. < vc. Ahiramiter 'ahirāmietis' ↔ Akirus[2023-03] |
267 | Akirota | Akirota (1) s. f. nloc. Akirotas (1)Hīrota (arī Pihahirota); VDUn tee isgahje no Akirotas/ un gahje widdu zaur to Juhŗu us to Tukśneśi/ un §taigaja treijo Deenu Zeļļa=Gahjumo^s Eetama Tukśneśi^/ un apmettahs Mahra^. VD1689_94 4Moz 33:8. < vc. Hiroth, Hachiroth[2023-03] |
268 | Akirus | Akirus (4) s. m. npers. Akiram (1), Akirus (3)1. Ahīra; VDUn tad buhs Nawtaļa Zilts/ un Akiram/ Eenaņa Dehlam/ buhs teem Nawtaļa Behrneem par Wirśneeku buht. VD1689_94 4Moz 2:29. - Akirus, Ienaņa dēls (3) Akiram Eenaņa dehlam (1), Akirus Eenana dehls (2)2. Ahirāms (arī Ahīrāms); VDBenjamiņa Dehli pehz śaweem Raddeem/ no Beelus irr to Beela&iteŗu Raddi/ no A§beļa to A§beliteŗu Raddi/ no Akirus to Akiramiteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:38. ↔ akiramiteŗi < vc. Ahira, vc. Ahiram[2023-03] |
269 | Akitabs | Akitabs (6) s. m. npers. Akitaba (6)Ahitubs (arī Ahītūvs); VDTad śazzija Sauls: Klauśi jelle tu Akitaba Dehls/ un tas śazzija: Red§/ śche es eśmu/ Kungs. VD1689_94 1Sam 22:12. - Akitaba dēls; dēls Akitaba (6) Akitaba dehla (1), Akitaba dehls (2), Akitaba dehlu (2), dehls Akitaba (1) < vc. Ahitob ↔ Akitobs[2023-03] |
270 | Akitobs | Akitobs (2) s. m. npers. Akitoba (2)Ahitubs (arī Ahītūvs); VDTa Dehla Salluma/ ta Dehla Zadaka/ ta Dehla Akitoba. VD1689_94 Ezr 7:2. < vc. Ahitob ↔ Akitabs[2023-03] |
271 | Akitovels | Akitovels (21) s. m. npers. Akitowels (11), Akitowelu (2), Akitoweļa (8)Ahitofels (arī Ahītofels); VDBet Ab§aloms un wiśśi Ļaudis to J§rae&ļa Wihru/ nahze uhs Jeru§alemi/ ir Akitowels ar wiņņu. VD1689_94 2Sam 16:15. - Akitoveļa padoms (7) Akitoweļa padohms (3), Akitoweļa.. padohms (1), Akitoweļa padohmu{Pa dohmu} (1), Akitoweļa padohmu (2) < vc. Ahitophel[2023-04] |
272 | Akiuds | Akiuds (1) s. m. npers. Akiuds (1)Ahihuds (arī Ahīhūds); VDUn no tahs Ah§eŗa Behrnu Zilts/ tas Wirśneeks Akiuds/ Seloņa Dehls. VD1689_94 4Moz 34:27. < vc. Ahihud[2023-03] |
273 | Akizamaks | Akizamaks (3) s. m. npers. Aki§amaka (3)Ahisāmaks (arī Ahizāmeks, Ahīsāmāhs); VDWiņ§ch irr tam arrid§an Śirdi^ dewis (zittus) mahziht/ tam un Aa&libamam Aki§amaka Dehlam/ no Danna Zilts. VD1689_94 2Moz 35:34. - Akizamaka dēls (3) Aki§amaka dehlam (1), Aki§amaka dehls (1), Aki§amaka dehlu (1) < vc. Ahisamach[2023-03] |
274 | Akmeta | Akmeta (1) s. f. nloc. Akmetas (1)Akmeta pils (arī Ekbatāna); VDUn eekśch tahs Pils Akmetas/ kas eekśch tahs Wal§tas Meeden irr/ tappe weena śatihta Grahmata atra§ta/ un eekśch tahs bija rak§tihts: Par Atgahdaśchanu. VD1689_94 Ezr 6:2. < vc. Ahmetha[2023-03] |
275 | Akmonis | Akmonis (1) s. m. npers. Akmoņa (1)Hahmons; VDŚchee irr to Warrenu Wahrdi/ kas Dahwidam bijuśchi. Ja§abeams Akmoņa Dehls/ tas aug§takajs §tarp teem Wirśneekeem/ śchis bija Adino tas Ezniteris. VD1689_94 2Sam 23:8. < vc. Hachmon[2023-04] |
276 | Akocs | Akocs (4) s. m. npers. Akoza (4)Hakocs (arī Kocs); VDUn no teem Pree§teŗeem Abajus Behrni/ Akoza Behrni/ Bar§illajus Behrni/ kas no Bar§illaja ta Gileaditeŗa Meitahm bija weenu Śeewu ņehmis/ un pehz wiņņa Wahrdu dehwehts bija. VD1689_94 Neh 7:63. < vc. Hakoz[2023-03] |
277 | Akors | Akors (5) s. m. nloc. Akora (3), Akors (1), Akoŗa (1)Ahoras (arī Āhoras) ieleja; VDUn tee uszehle pahr teem weenu leelu Akmiņo=Kohpu/ kas lihd§ śchodeen (paleek)/ ta` atgree§ahs tas KUNGS no ta Kar§tuma śawas Bahr§ibas/ tadehļ tohp tahs Weetas Wahrds nośaukts ta Eeleija Akors/ lihd§ śchai paśchai Deenai. VD1689_94 Joz 7:26. - Akora / Akoŗa ieleja (4) Akora eeleija (1), Akora eeleiju (2), Akoŗa eeleijas (1) < vc. (Tal) Achor[2023-04] |
278 | Akrabim | Akrabim (3) s. g.? nloc. Akrabbim (3)Akrabu kalni (arī Skorpiju pāreja vai augstiene); VDUn to Amoriteŗu Rohbe§cha bija no Rihta puśśes no Akrabbim/ un no ta Akmiņu Kalna/ un tad us augśchu. VD1689_94 Sog 1:36. < vc. Akrabbim[2023-04] |
279 | Aksa | Aksa (5) s. f. npers. Akśa (1), Akśu (4)Aksa (arī Ahsa); VDUn Kahlebs śazzija: Kas Kiriat=Seberu kauśs un uhsņems/ tam dohśchu es śawu Meitu Akśu par Śeewu! VD1689_94 Joz 15:16. < vc. Achsa[2023-03] |
280 | Aksave | Aksave (1) s. f. nloc. Akśawe (1)Akšafa (arī Ahšafa); pilsēta VDUn wiņņu Rohbe§cha bija Elkate/ un Alus/ un Betene/ un Akśawe. VD1689_94 Joz 19:25. < vc. Achsaph ↔ Akzaps, Akzavs[2023-03] |
281 | Aksibe | Aksibe (2) s. f. nloc. Akśib (1), Akśibei (1)Ahsiba (arī Ahzīva); VDUn śchi Rohbe§cha gree§chahs us Ramu/ un us to §tipru Pilsśahtu Tiru/ tad gree§chahs śchi Rohbe§cha us Ośśu/ un wiņņas Gals irr pee Juhŗas/ pehz ta Mehŗa=Aukli lihd§ Akśibei. VD1689_94 Joz 19:29. < vc. Achsib ↔ Aksibs, Akziba[2023-03] |
282 | Aksibs | Aksibs (1) s. m. nloc. Akśiba (1)Ahsiba (arī Ahzīva); VDTadehļ śuhti Dahwanas uhs Mare§eti eekśch Gattas. Tee Nammi no Akśiba taps teem J§rae#ļa Ķehniņeem par Melleem. VD1689_94 Mih 1:14. < vc. Achsib ↔ Aksibe, Akziba[2023-03] |
283 | Akubs | Akubs (6) s. m. npers. Akuba (3), Akubs (2), Akubs{Akuds} (1)Akubs (arī Akūbs); VDUn tee Wahrtu=Śargi Akubs/ Talmons ar śaweem Brahļeem teem Śargeem eekśch Wahrtim/ to bija śimts/ śeptiņdeśmits un diwi. VD1689_94 Neh 11:19. < vc. Akub[2023-03] |
284 | Akuvs | Akuvs (2) s. m. npers. Akuwa (2)Hakufa (arī Hakūfa); VDBakbuka Behrni/ Akuwa Behrni/ Arura Behrni. VD1689_94 Ezr 2:51. < vc. Hakupha[2023-03] |
285 | Akuzajus | Akuzajus (1) s. m. npers. Aku§ajus (1)Ahazajs (arī Ahzajs); VDUn Ama§ajus/ A§aree#ļa Dehls/ ta Dehla Aku§ajus/ ta Dehla Me§illamota/ ta Dehla Jmmeŗa. VD1689_94 Neh 11:13. < vc. Ahusai[2023-03] |
286 | Akzaps | Akzaps (1) s. m. nloc. Ak§apa (1)Akšafa (arī Ahšafa); pilsēta VDTas Ķehniņ§ch no Simron=Meroņa weens/ tas Ķehniņ§ch no Ak§apa weens. VD1689_94 Joz 12:20. < vc. Achsaph ↔ Aksave, Akzavs[2023-03] |
287 | Akzavs | Akzavs (1) s. m. nloc. Ak§awa (1)Akšafa (arī Ahšafa); pilsēta VDPEhz to/ kad Jabins tas Ķehniņ§ch no Azora/ ścho d§irdeja/ tad śuhtija wiņ§ch pee Jobabu to Ķehniņu no Madoņa/ un pee to Ķehniņu no Simroņa/ un pee to Ķehniņu no Ak§awa. VD1689_94 Joz 11:1. < vc. Achsaph ↔ Aksave, Akzaps[2023-03] |
288 | Akziba | Akziba (1) s. f.? nloc. Ak§ibu (1)Ahsiba (arī Ahzīva); VDAh§ers ne isd§inne Akas Eed§ihwotajus/ neds tohs Eed§ihwotajus eekśch Zihdona neds Ae#labu/ neds Ak§ibu/ neds Elbu/ neds Aweku/ neds Rekobu. VD1689_94 Sog 1:31. < vc. Achsib ↔ Aksibe, Aksibs[2023-03] |
289 | Aķila | Aķila 1 (1) s. m. npers. Aķilu (1)Akils (arī Akvila); JDApśweizina Priśku un Aķilu/ un Oneziwora Nammu. JT1685 2Tim 4:19. < vc. Aquila ↔ Akila[2023-03] |
290 | Aķila | Aķila 2 (3) s. g.? nloc. Aķilu (3)Hakilas (arī Hahīlas) pakalns; VDUn Sauls apmette to Lehģeri us to Pakalnu Aķilu/ kas preekśch tahs Tukśneśes irr Zeļļ=Malla^. VD1689_94 1Sam 26:3. - pakalnu Aķilu (3) pakalnu Aķilu (3) < vc. Hügel Hachila 'Hakilas (arī Hahīlas) pakalns'[2023-04] |
291 | aķils | aķils (2) adj. akkils (1), aķķils (1)Aķķils, a. hurtig, geschwinde.. Fuer1650_70_1ms, 425. Akkils, a. hurtig, geschwinde, in Eil. Fuer1650_70_1ms, 77. nasks, žigls, steidzīgsAķķils, a. hurtig, geschwinde.. Fuer1650_70_1ms, 425. Akkils, a. hurtig, geschwinde, in Eil. Fuer1650_70_2ms, 77. < liet. akýlas 'acīgs, vērīgs; gudrs, apsviedīgs' ↓ aķilums, ↔ atķīls, atķīla[2020-03] |
292 | aķilums | aķilums (2) s. m. akkilums (1), aķķilums (1)Aķķilums, m. geschwind, in Eyl. Fuer1650_70_1ms, 426. Akkilums. m. geschwind. in Eil. Fuer1650_70_2ms, 78. žiglums, steigaAķķilums, m. geschwind, in Eyl. Fuer1650_70_1ms, 426. Akkilums. m. geschwind. in Eil. Fuer1650_70_2ms, 78. ↑ la. aķils ↑ aķils[2020-01] |
293 | Aķimaacs | Aķimaacs (14) s. m. npers. Aķima&a&z (6), Aķima&a&za (1), Aķimaa&zu (1), Aķimaa#z (3), Aķimaa#za (2), Aķimaaz (1)Ahimaācs (arī Ahīmaacs); VDUn Saula Śeewas Wahrds bija Akinoame/ weena Meita Aķimaa#za; un tas Wahrds wiņņa Kaŗŗa=Wirśneeka bija Abners/ weens Dehls Nera/ Saula Brahlneeks. VD1689_94 1Sam 14:50. - Aķimaacs, Cadaka dēls (4) Aķima&a&z Zadaka.. dehls (1), Aķima&a&za Zadaka dehla (1), Aķimaa#z Zadaka dehls (2) < vc. Ahimaaz[2023-04] |
294 | āķis | āķis (4) s. m. ahki (2), ahkis (2)die Haken/ Ahki. Manc1638_PhL, 34814. Ahkis Ein hacken.. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken.. Fuer1650_70_2ms, 74. āķisdie Haken §ind ver§chli§§en/ Ahki ißdillu§śi. Manc1638_PhL, 34815. Ahkis ein Haaken.. Fuer1650_70_2ms, 74. < vlv. hake 'āķis' ↓ āķīši[2020-11] |
295 | Aķiss | Aķiss (26) s. m. npers. Aķis (10), Aķiśa (5), Aķiśam (1), Aķiśu (10)Ahišs (arī Ahīšs); VDTad zehlehs Dahwids/ un gahje us turren ar teem śeśchśimts Wihreem/ kas pee wiņņa bija pee Aķiśu Maoka Dehlu/ to Ķehniņu no Gattas. VD1689_94 1Sam 27:2. - Aķiss, ķēniņš no Gatas; ķēniņš Aķiss (5) Aķiśa.. ķehniņa no Gattas (2), Aķiśu.. ķehniņu no Gattas (2), ķehniņu Aķiśu (1) < vc. Achis[2023-03] |
296 | āķīši | āķīši (2) s. m. dem. pl. ahkischi (2)Ahkis Ein hacken, Ahkischi [dimin.]. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken, Ahkischi. Dimin. idem. Fuer1650_70_2ms, 74. āķīšiAhkis Ein hacken, Ahkischi [dimin.]. Fuer1650_70_1ms, 422. Ahkis ein Haaken, Ahkischi. Dimin. idem. Fuer1650_70_2ms, 74. ↑ la. āķis ↑ āķis[2022-01] |
297 | ala | ala (61) s. f. alla (5), alla` (1), alla^ (12), alla^s (7), alla' (1), allahm (5), allahs (1), allas (19), alla^s (6), allu (4)Alla, Eine höle in der Erden.. Fuer1650_70_1ms, 2917. Alla eine Höle in der Erden.. Fuer1650_70_2ms, 1210. alaTee Puttninyi appack§chan Debbeß / gir liexmi śawa` lißda` :/: Tahs Lap§as śawa` Alla` / Tohp no mann pa§śarghatas.. Manc1631_LGL, 35723. Wiņ§ch gluhne Śleppeniba^ ka` Lauwa śawa^ Alla^/ wiņ§ch gluhne to Behdigu laupiht.. VD1689_94 Ps 10:9. - Adullama ala; ala Adullam (3) Adullama alla^ (1), allu Adullam (2)- alā apslēpt; apslēpt(ies) alā(s) / iekš alas (7) alla^ apślehpis (1), apślehpahs.. alla^s (2), apślehpe.. alla^ (1), apślehpees.. alla^ (1), apślehpuśchees eekśch.. allas (1), apślehpuśchees.. alla^ (1)- iet alās (4) ees .. alla^s (4)∆ akmina / akmiņa kalna / kalnu ala(s) (7) akmiņa kalnu alla^s (2), akmina=kalna allas (1), akmina=kalna allu (1), akmiņa=kalnu alla^s (2), akmiņa=kalnu allahm (1)klints plaisa, aiza, alaTad nonahze trihstuhk§tośchi Wihri no Juhda us Eetama Akmina=Kalna Allu/ un śazzija us Sim§anu: Woj tu ne §inni/ ka tee Wihli§teŗi pahr mums walda? VD1689_94 Sog 15:11. ∆ alas caurums (3) allas zauruma (2), allas zaurumu (1)alas ieejaUn ap to Laiku/ kad ta Śaule no=eet/ pawehleja Jo§uu#s/ ka tee no Kohkeem noņemti taptu/ un tee nomette tohs tai^ Alla^/ eekśch ka tee bija apślehpuśchees/ un likke leelus Akmiņus preekśch tahs Allas Zauruma.. VD1689_94 Joz 10:27. < vlv. hol 'ala' (pastāv arī citi cilmes skaidrojumi) ↓ aliņa[2023-04] |
298 | āla | āla (1) s. f. ahla (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) ↔ āle, ālis, āļa[2020-03] |
299 | Ālaka kalns | Ālaka kalns (2) s. m. nloc. Ahlaka kalna (1), Ahlaka kalnam (1)Hālaka (arī Halaka) kalns; VDNo ta Ahlaka Kalna/ kas us augśchu lihd§ Seirei §teepjahs/ lihd§ Baa&l=Gadam/ eekśch tahs Lihbanus=Klaijuma/ us appakśchu pee ta Ermoņa Kalna/ wiņ§ch guh§tija arrid§an wiśśus wiņņo Ķehniņus/ kawe tohs/ un nokawe tohs. VD1689_94 Joz 11:17. < sebr. Halak[2023-03] |
300 | alamants | alamants (1) s. m. allamant (1)neskaidras nozīmes lamuvārdsKad Deewam śchähl / Wahza lahd / tad §chkeetahß Lattweetis tam arrid§an klahjahß śatziet: Katz Wandan /Katz Śackarmant/ Katz Allamant / kaß tha nhe §inna runnaht / taß nhe gir / §chkeetahß / Wahzeeti red§ejis: Kurr§ch Ammata=Wiers nhe §inna tohß Wahrdus ( prahw ) śatziet / taß jaw nhe buhß Selle / nei Mei§ters / nei śawu Ammatu parei§e mahzijeeß. Manc1654_LP3, 5225. neskaidra cilme[2020-11] |
301 | alandsaknis | alandsaknis (1) s. m. alandsśacknis (1)Alantwurtz/ Alandsśacknis. Manc1638_L, 18A23. ālante, staģe vai šī auga sakneAlantwurtz/ Alandsśacknis. Manc1638_L, 18A23. ↑ ālants + sakne ↑ ālants[2023-04] |
302 | ālants | ālants (1) s. m. alants (1)Alant/ Alants. Manc1638_PhL, 33027. ālante, staģe (augs)Alant/ Alants. Manc1638_PhL, 33027. < vlv. ālant 'ālante, staģe' ↓ alandsaknis[2023-04] |
303 | ālava | ālava (3) s. f. ahlaua (1), ahlawa (1), alawa (1)eine jü§te Kuhe/ Alawa. Manc1638_PhL, 27212. Ahlaua Ein gühste thier, unträchtig thier, alßStuhte, Kuh. etc. Fuer1650_70_1ms, 511. Ahlawa Ein ginste Thier, unträchtig. ut. Stuhte. Kuhe. etc. Fuer1650_70_2ms, 97. ālavaeine jü§te Kuhe/ Alawa. Manc1638_PhL, 27212. Ahlawa Ein ginste Thier, unträchtig. ut. Stuhte. Kuhe. etc. Fuer1650_70_2ms, 97. < skr. jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' ↔ ālavieta, āļavīce[2020-01] |
304 | ālavieta | ālavieta (2) s. f. ahlaweeta (1), ahla weeta (1)Ahlaweeta Eine die sich nicht besaamen will. Fuer1650_70_1ms, 512. Ahla weeta. eine die sich nicht besahmen will. Fuer1650_70_2ms, 98. ālavaAhlaweeta Eine die sich nicht besaamen will. Fuer1650_70_1ms, 512. Ahla weeta. eine die sich nicht besahmen will. Fuer1650_70_2ms, 98. < skr. jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' ↔ ālava, āļavīce[2020-11] |
305 | Albinus | Albinus (1) s. m. npers. Albinus (1)AlbīnsAlbinus tas Śohgis gir to ka kahdu Jegki §mehyis. Manc1631_LVM, 22430. < lat. vai vc. Albinus[2022-01] |
306 | aldermanis | aldermanis (7) s. m. aldermannis (7)Aldermannis, alterman, Germ. Fuer1650_70_1ms, 2910. amata vai kādas institūcijas vecākais, priekšnieksAldermannis, alterman, Germ. Basnizas kungu Aldermannis der Superintendent. Aldermannis par wißu semm der General Superintendens. Aldermannis Dobles Teeśśa^ der Doblensche praepositus Muhrneeku aldermannis, Mäurer Älterman.. Fuer1650_70_1ms, 2910-18. Aldermannis Dohbles Teesa der Doblensche Praepositus. Muhrneeki Aldermannis, Mäurer Altermann. Fuer1650_70_2ms, 128-9. < vlv. alderman 'vecākais, priekšnieks'[2020-11] |
307 | āle | āle (1) s. f. ahle (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) ↔ āla, ālis, āļa[2020-03] |
308 | aleksandereri | aleksandereri (4) s. m. pl. alekśandereŗu (1), alexanderer (2), alexanderero (1)aleksandrieši, Aleksandrijas iedzīvotājiTad czheles czitte auxkam / no tho Skole / kattre tur dhewe tho Libertiner / vnd tho Kyrener / vnd to Alexanderer vnd tho / kattre no Cilicia vnd A§ia bye / vnd apioutayas ßöw ar Stephano. EvEp1587, 207. Tad zehlahs zitti no tahs Ba§nizas/ kas dewe to Libertineŗu/ un Kireneŗu/ un Alekśandereŗu/ un to kas no Kilikias un A§ias bija/ un apjautajahs ar Stepiņu. JT1685 Apd 6:9. < vc. Alexanderer 'aleksandrietis' ↔ aleksandeŗi[2023-05] |
309 | aleksandeŗi | aleksandeŗi (1) s. m. pl. alek§andeŗu (1)aleksandrieši, Aleksandrijas iedzīvotājiSTeppans (Steppiņśch /) pilns Tizzibas in Spehka / darrija leelus Brihnumus in Sihmes §tarp teem Ļaudim. Tad zehlees zitti no tahs Skohlas (ko tee śauze to Lihbertihneŗu / in to Zireeneŗu / in to Alek§andeŗu / in to / kas bija no Zilizias in A§ias /).. VLH1685, 9515. < vc. Alexanderer 'aleksandrietis' ↔ aleksandereri[2023-05] |
310 | Aleksanderis | Aleksanderis (6) s. m. npers. Alekśanderis (1), Alekśanderu (1), Alexandri (4)AleksandrsVnde exkan to kad the tur aran gaye / attradde the wene Czilwheke / katters tur §etczenne gaya / no Kyrene ar wärde Simon / katters no to louke nätce / katters wens Thews by Alexandri vnd Ruffi to §pede the / ka tham winge kru§te ne§t bye.. EvEp1587, 9311. Un zitti no ta Pulka/ wilke Alekśanderu preekścha^/ kad wiņņu tee Juddi preekśch d§inne: Un Alekśanderis mette ar Rohku/ gribbedams preekśch Ļaudim aisbildinatees. JT1685 Apd 19:33. < vc. Alexander ↔ Aleksandria[2023-05] |
311 | Aleksandria | Aleksandria (4) s. f. nloc. Alekśandrias (3), Alexandria (1)AleksandrijaNo to leelu Pullku / kattru nhe warreya nhe iß=§kaitiet to kattri d§iewi by Rohka` jämbti / gir Titus śeptingpadeßmitt=tuhxto§chus / wi§śi jauni §tippri Wieri / vs Alexandria śuhtiyis / turrpatt ka muh§chigi Warrgi Ackminus ne§t vnd §tradaht. Manc1631_LVM, 23229. Un tur atradde tas Kapteine weenu Laiwu no Alekśandrias/ zeļļamu uhs Jtaliju/ un pahrzehle muhs eekśch tahs. JT1685 Apd 27:6. < vc. Alexandria ↔ Aleksanderis [2023-05] |
312 | alga | alga (231) s. f. alg' (1), alga (53), algai (2), algas (6), algaß (1), alge (24), algh (1), algu (69), allga (3), allge (2), allgha (7), allghu (62)Lohn/ Allgha. Manc1638_L, 119A6. Alga f. der lohn.. Fuer1650_70_1ms, 514. Alga f. der Lohn.. Fuer1650_70_2ms, 99. alga, atalgojums, nopelnītais, arī pārn. (piem., atzinība vai sods)..gre§e no§t d§elixs Teews / tho ganne pelnite alge / ka / bre§mige laike / lounne Zareb§chen / vnde karre walloed / meeretrummes / newe§celibe / vndde darge laike. CC1585, 583. Ja wiņņa Kungs klahtu bijis/ tad tam ne buhs makśaht/ ja tas śaderrehts irr/ tad tas irr par śawu Algu nahzis. VD1689_94 2Moz 22:15. - alga ir liela (5) alga buhs leela (1), alga irr leela (2), alga irr.. leela (1), leelaku allghu (1)- alga tās netaisnības; netaisna / netaisnīga alga (7) alga tahs netaiśnibas (1), algu tahs netaiśnibas (2), allghu tahß nhetaißnibas (1), neetai§nige alge (2), netaiśnu algu (1)- algu dabūt; (ne)dabūt algu (36) alge dabboes (1), alge.. dabbuy§§em (1), algu dabbu (1), algu dabbuhs (1), algu dabbujam (1), algu.. dabbu (1), allghu dabbu (1), allghu dabuja (1), allghu.. dabbu (1), allghu.. dabbuit (1), allghu.. dabbujiß (1), allghu.. dabbujuśchi (1), allgu dabbuis (2), dabbo.. alge (1), dabbu.. alga (4), dabbu.. allghu (1), dabbu.. allgu (1), dabbudami.. algu (1), dabbuhs algu (2), dabbuhs.. algu (3), dabbuja.. allghu (1), dabbujß allgu (1), dabbuśeet.. algu (1), dabbuy.. alge (2), ne dabbu.. algu (1), nedabboy.. alge (1), nhe dabbu.. allgu (2)∆ algu (ne)dot; atdot algu (20) addos.. alge (1), alga dohta (2), algh dohd (1), algu dohd (1), algu dohs (1), algu dohśchu (1), algu doht (2), algu ne dohd (1), allghu dohd (3), allghu dohß (1), allghu doht (3), allghu.. däwuśchi (1), allghu.. doht (1), allgu nhe dohd (1)- algu (no)pelnīt; (no)pelnīt algu (11) alga nopelnita (1), alge pelnis (2), algu peln (1), algu pelnahs (1), algu pelnijs (1), allga nopellnita (2), allgu pellniyis (1), nopelnitu algu (1), pelnite alge (1)- algu prasīt; prasīt algu / algai (4) allge pra§§iet (1), allghu pra§śiet (1), praśśi.. algai (1), praśśi.. algu (1)- dienas alga (6) deenas algu (1), deenas allghu (1), deenas allgu (1), dene alge (3)- grēku alga (3) ghräko allga (1), greeke alga (1), greeke alga (1)- kalpot par tādu algu / par tik algas; par algu kalpot (5) par allghu kallpoht (1), kalposchu par tahdu algu (2), kalposchu par tik algas (2)- ļauna alga (7) lioune alge (1), loune alge (2), ļaun algh (1), ļaunu algu (1), ļaunu allgu (2)- maucības / mauku alga (5) mauko algu (3), mauzibas alga (1), mauzibas algas (1)- mūžīga alga (7) muh§chighu allghu (3), muh§chigu algu (1), muh§chigu allgu (2), mußige alge (1)- zagļa alga (4) sagļa alga (1), sagļa alga (1), sagla algu (1), sagļa algu (1) ↓ algapuisis, algādzis, algādze ↔ algs[2022-01] |
313 | algādzis, algādze | algādzis, algādze (39) s. algad§cha (5), algad§cham (1), algad§cheem (4), algad§chi (1), algad§chu (1), algad§es (1), algad§i (2), algad§im (1), algad§is (6), algadschohs (2), algadse (3), algadsis (2), algahd§chu (1), allgahd§i (1), allghad§cheem (1), allghad§cheems (1), allghad§is (2), allghahd§cham (1), allghahd§eem (1), allghahd§is (2)Taglöhner/ Allghahd§is. Manc1638_L, 119A7. Taglöhner/ Allghahd§is. Manc1638_L, 181A15. Algadsis, m. Ein taglöhner, algadse, die Taglöhnerin.. Fuer1650_70_1ms, 518. Algadsis. m. ein Tag=Löhner. Algadse. f. Algadse f. eine Tag=löhnerin. Fuer1650_70_2ms, 913–14. algādzis, strādnieks, kas strādā par dienas nauduThae cetturte gir / patture§chen nopelnite alge / taes §tradenekes vnde algad§es.. CC1585, 3110. ..Auglus meklehdams, bett pee wi§§u pretz kas mann u§titzehts top, tiklabb pee Eejem§chanas, ka pee Jßdo§chanas, patz gribbu klat buht, un u§ Allghad§cheem nehpalai§tees.. Zv1698_Lig, 2634. ∆ algādžos iet (2) algadschohs eet (1), algadschos eet (1)Algadschohs eet für einen taglöhner sich gebrauchen laßen.. Fuer1650_70_1ms, 520. Algadschos eet. für einen Tag=löhner sich gebrauchen Laßen. Fuer1650_70_2ms, 915. strādāt par dienas nauduAlgadschohs eet für einen taglöhner sich gebrauchen laßen.. Fuer1650_70_1ms, 520. Algadschos eet. für einen Tag=löhner sich gebrauchen Laßen. Fuer1650_70_2ms, 915. ↑ la. alga (senāka forma algātis) ↑ alga, algs[2023-04] |
314 | algapuisis | algapuisis (1) s. m. allgepui§e (1)māceklisGrib tas wehl jlgack par allgepui§e py §auwe mei§ter jeb mei§terennes §trahdat, gir tems walle wens ar ottre §aderreth. LS1625, 8r1. ↑ la. alga + puisis ↑ alga, algs[2021-11] |
315 | algs | algs (1) s. m. algs (1)alga, atalgojums, nopelnītais, arī pārn. (piem., atzinība vai sods)Tas buhs Taws Algs in Gohds, Tas pu§chkos! §akki man Brahl? War es wehlet wehl, kad Tew ir Deews in gan. M.W. Witt1696_MMID, --11. ↑ liet. algà 'alga', pr. ālgas 'alga' (gen. sg.) ↓ algādzis, algādze, algapuisis, ↔ alga[2022-01] |
316 | aliņa | aliņa (2) s. f. dem. alliņa (1), alliņņa (1)Alla, Eine höle in der Erden, Alliņa id. Fuer1650_70_1ms, 2917. Alla eine Höle in der Erden. Alliņņa. id. Fuer1650_70_2ms, 1210. aliņaAlla, Eine höle in der Erden, Alliņa id. Fuer1650_70_1ms, 2917. Alla eine Höle in der Erden. Alliņņa. id. Fuer1650_70_2ms, 1210. ↑ la. ala ↑ ala[2023-03] |
317 | ālis | ālis (1) s. m. ahlis (1)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. nepastāvīgs, neuzticams cilvēks, kas nekur nav derīgs (?)ahla, ahle. ahlis. Lange. Fuer1650_70_2ms, 95. Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahla, Ahle, Ahlis. Ein unstätiger der an keinen Ort was taugt. (Lange 1773[1777], 5) ↔ āla, āle, āļa[2020-03] |
318 | aloe | aloe (11) s. f. aloe& (1), aloe&s (1), aloe# (2), aloen (2), aloes (3), alloe#s (1), aloe#s=kohki (1)alvejaBeth tur nätcze arridtczan Nicodemus / katters paprexke py tho Nackte / py Je§u nätczis by / vnde atneße Mirrhen vnde Aloen py ßumpte maertczinge. EvEp1587, 10114. Nardus un Sawrans/ Kalmus un Kanneles/ ar wiśśadeem Kohkeem no Wihraka/ Mirres un Aloe&s/ lihd§ ar wiśśadahm labbakahm Sahlehm. VD1689_94 Dz 4:14. ∆ aloes koki (1) aloe#s=kohki (1)alvejaJttin ka` tahs Uppes/ ta` isplattahs wiņņi/ ittin ka` tee Dahr§i pee Uppehm/ itt ka` Aloe#s=Kohki/ ko tas KUNGS irr §tahdijis/ itt ka` Zeedru=Kohki pee Uhdens. VD1689_94 4Moz 24:6. - mirres (un) aloes (10) mirre/ aloe& (1), mirrehm/ aloe# (2), mirres un aloe&s (1), mirrhen vnde aloen (2), mirrhes unnd aloes (1), myrrehm / aloes (1), myrrhes unnd aloes (1), myrrhes vnd alloe#s (1) < vc. Aloe 'alveja'[2021-01] |
319 | Āloezs | Āloezs (1) s. m. npers. Ahloe#§a (1)Hallohešs (arī Lohēšs); VDUn śahnis wiņņu §trahdaja Sallums/ Ahloe#§a Dehls/ tas Wirśneeks pahr weenu puśs Zettortni eekśch Jeru§alemes/ wiņ§ch un wiņņa Meitas. VD1689_94 Neh 3:12. < vc. Halohes [2023-05] |
320 | aloksājs | aloksājs → aloksnis[2019-08] |
321 | aloksnis | aloksnis (3) s. m. allohksais (2), allohkśchņi (1)Allohksais Ein herümbschweiffender, Irrender, Ein landt=streicher, it. Einer der wahren Gott nicht ken~et.. Fuer1650_70_1ms, 2226. Allohksais. ein herum schweiffender, Irrender, ein land=streicher. item einer der den Wahren Gott nicht kennet. Fuer1650_70_2ms, 1112. klaidonis, bezdievis; tas, kurš maldāsAllohksais Ein herümbschweiffender, Irrender, Ein landt=streicher, it. Einer der wahren Gott nicht ken~et.. Fuer1650_70_1ms, 2226. MIhļee Brahļi / Mehs arrid§an nelaiki bijam / neprahtneeki / nepaklauśigi / allohkśchņi / padewuśchees us Eekahrośchanu / in da§chadeem Kahrumeem / in d§ihwojam eekśch Blehdibas in Skaudibas / paśchi eenihdami / eenihdejam mehs zits zittu. VLH1685, 77. ↑ la. alot, aloties 'klīst, maldīties' T. Fennels, atsaucoties uz ME, uzskata, ka aloksājs Fīrekera vārdnīcā ir kļūdaina forma. T.G. Fennel. Fürecker’s dictionary: a Concordance. I. 21. lpp; ME I, 69 ↑ alot[2020-03] |
322 | alošana | alošana (18) s. f. alloschana (2), allośchanas (5), allośchannas (1), allośchanu (5), allo§chana (1), allo§chanas (1), allo§chanu (1), allo§chen (2)jrrung/ allo§chana/ bohxti§chana. Manc1638_L, 97A23. Alloschana, irrung, Irrtuhm. Fuer1650_70_1ms, 2224. Alloschana. Irrung. Irthum. Fuer1650_70_2ms, 1112. maldīšanās, maldiKunkxs mheere vnde wenepratibe ex§kan titcibes / bees wu§ce allo§chen vnnde §aiuck§chen / adgre§e mu§ces §cirdes pi i§tene greke waida§chen / vndde pi patte§ces ougles wenei Jounei §igo§chen.. CC1585, 5821. Ne d§enneetees ta` us Nahwi ar to Allośchanu juhśas D§ihwośchanas/ ne peewelzeet to Śamaitaśchanu ar juhśu Rohku Darbeem. VD1689_94 Sal 1:12. ↑ la. alot, aloties 'klīst, maldīties' ↑ alot, aloties[2020-12] |
323 | alot | alot (35) v. allo (6), alloht (8), allohtu (3), allodamas (1), allodameem (1), allodami (1), alloyam (1), alloyamme (2), alloyu (1), allojaht (3), allojam (3), allojams (1), allojamu (1), allojeeta (1), alloju (1), allojśchi (1)fählen/ jrren/ alloht/ malldiet/ mulldiet. Manc1638_L, 56B9. irren/ bohxtiet/ alloht.. Manc1638_L, 97A22. Alloht, irren. Fuer1650_70_1ms, 2224. Alloht. irren. Fuer1650_70_2ms, 1111. maldīties, noklīst, arī pārn.; pieviltiesAe§to yuus byet / kha te alloyamme Auwes / beth yuus e§§et nu atgre§the / py to Ganne vnde Py§kope yuu§es Dwhe§elles. EvEp1587, 1164. Teeścham tee allo/ kas Ļaunu padohma/ bet kas Labbu padohma/ tam nahkśees Schehla§tiba un Peetizziba. VD1689_94 Sak 14:22. ↓ aloties, alošana, alotāji, apalot, nealot[2020-03] |
324 | alotāji | alotāji (1) s. m. pl. allotayi (1)tie, kas maldās, nomaldījušies (?)Bett kas nhe gir ißmahzietz / tas proht mas / vnd tee allotayi Gharri dauds ļaun eeśahk. Manc1631_Syr, 37919. ↑ la. alot, aloties 'klīst, maldīties' ↑ alot[2020-11] |
325 | aloties | aloties (18) v. refl. alloes (1), allotees (3), allotohs (2), alloyahs (2), allojahs (4), allojahß (2), allojohs (2), allojuśchees (1), allośeeß (1)aloties, maldīties, nomaldīties, noklīst (piem., no ticības, baušļiem)Loecz to kas §tippers gir / vnde czetz kas §ackaltis gir / darre §lap / kas alloes wed vs czell. Ps1615, 1332. Tee Besdeewigee maldahs no Mahtes Meeśahm/ tee Melkuļi allojahs no paśchas Mahtes Meeśas. VD1689_94 Ps 58:4. ↑ la. alot 'klīst, maldīties' ↑ alot, ↓ alošana, izaloties, nealoties[2020-03] |
326 | āloties | āloties (1) v. refl. ahlohtees (1)Ahlohtees sich vexiren, auffziehen gehey"en. Fuer1650_70_2ms, 1118. muļķoties, kaitināt, zobotiesAhlohtees sich vexiren, auffziehen gehey"en. Fuer1650_70_2ms, 1118. ↔ āļoties[2020-01] |
327 | alūne | alūne (1) s. f.? allune (1)Allaun/ Allune. Manc1638_PhL, 3934. alauns, sērskābes dubultsāls, viela, piem., auduma, kodināšanaiAllaun/ Allune. Manc1638_PhL, 3934. < vlv. allūn 'alauns' ↔ alūns[2023-03] |
328 | alūns | alūns (1) s. m. aluns (1)Alaun/ Aluns. Manc1638_L, 18A25. alauns, sērskābes dubultsāls, viela, piem., auduma, kodināšanaiAlaun/ Aluns. Manc1638_L, 18A25. < vlv. allūn 'alauns' ↔ alūne[2023-03] |
329 | alus | alus (90) s. m. allu (19), allus (52), allus=mu§ścha (1), allus=muścha (3), allus=kanninju (1), allus=klappi (2), allus=mutzai (1), allus=mutzu (1), allus=śurrbiet (1), allß (9)Bier/ Allus. Manc1638_L, 34A22. Bier/ Allus. Manc1638_PhL, 32026. Allus bier, von alloht, weils irre macht im Koffe. Fuer1650_70_1ms, 522. Allus, bier, von alloht,weil es irre macht im Haupt - Kopff. Fuer1650_70_2ms, 1010. alus..§kaitie§chen thos §e§§che deßmettems vßjemptz buß tam wü§§e pirmige wehl wene mutz allß doth tems wü§§ems mei§terems vnd wü§§as te§as par püllnam doth. LS1625, 6r5. Neweenam Maraktenteram buhs Wallas buht Ba§nizas=Laika^ Allus/ Wihnu/ jeb Brand=Wihnu krohģet.. SKL1696_RA 15. p. - alus apziedājies / apziedējies / atziedējies (4) allus apseedejees (1), allus atseedejees (1), allus.. apseedajees (2)- alus kanna / kanniņa (3) allus kanninju (1), allus kannu (1), allus=kanninju (1)- alus muca; muca als (8) allus=mutzai (1), allus=mutzu (1), mutz allß (6)- jauns alus (3) jauns allus (3)∆ alu brūvēt (3) allu.. bruweht (3)Bierbrawen/ Allu darriet/ bruweht. Manc1638_L, 34A23. Allu darriht, wahriht. bier brauen, bruweht, Germ. Fuer1650_70_1ms, 617. Allu darriht, wahriht bier brauen, bruweht Germ. Fuer1650_70_2ms, 119. gatavot aluBierbrawen/ Allu darriet/ bruweht. Manc1638_L, 34A23. Allu darriht, wahriht bier brauen, bruweht Germ. Fuer1650_70_2ms, 119. ∆ alu darīt (3) allu darriet (1), allu darriht (2)Bierbrawen/ Allu darriet/ bruweht. Manc1638_L, 34A23. Allu darriht, wahriht. bier brauen, bruweht.. Fuer1650_70_1ms, 617. Allu darriht, wahriht bier brauen, bruweht Germ. Fuer1650_70_2ms, 119. gatavot aluBierbrawen/ Allu darriet/ bruweht. Manc1638_L, 34A23. Allu darriht, wahriht bier brauen, bruweht Germ. Fuer1650_70_2ms, 119. ∆ alus klape (2) allus=klappi (2)alus kanna ar vākuNackty usmohdis / leekahß attne§teeß Allus=Klappi / d§eŗŗ und §teep kamähr §peh.. Manc1654_LP1, 33521. ∆ vātēt alu (2) wahteht allu (2)Wahteht allu, bier faßen. Germ. Fuer1650_70_1ms, 30726. Wahteht allu. bier faßen. Germ. Fuer1650_70_2ms, 51712. liet mucās aluWahteht allu, bier faßen. Germ. Fuer1650_70_1ms, 30726. Wahteht allu. bier faßen. Germ. Fuer1650_70_2ms, 51712. ◊ alus muša (6) allus muscha (1), allus muścha (1), allus=mu§ścha (1), allus=muścha (3)Allus muścha Eine bierflieg. Ein Seuffer, -rin. Fuer1650_70_1ms, 611. Allus Muscha. eine bier=fliege. eine Seufferin. Fuer1650_70_2ms, 115. dzērājs, dzērājaAllus muścha Eine bierflieg. Ein Seuffer, -rin. Fuer1650_70_1ms, 611. ..tu kattra śwe§§chu Wieru ee=ghribbeeß / tu Plietneex und Allus=Muścha / Krahpeis / Willtneex / Sagglis / Burrwis / Śahls=Puhśchlätais / tu Mällkulls / und juhß wi§śi klau§śaiteeß / kattri juhß muh§cham us to pa§taru Stunndu nhe dohmajaht / d§iewojeeta beß Bähdahm.. Manc1654_LP3, 1282. ↓ alutiņš[2023-04] |
330 | alutiņš | alutiņš (4) s. m. dem. allutinsch (3), allutiņsch (1)Allus bier.. Allutiņsch id. dim. Fuer1650_70_1ms, 524. Allus, bier.. Allutinsch id. Dim. Fuer1650_70_2ms, 1012. alutiņšTahds allutinsch kas warr atdsertees, bet galwa no ta gan nereibs.. Fuer1650_70_1ms, 527. Tahds Allutinsch, ka` warr atdsertees bet galwa no ta gan nereibs. Fuer1650_70_2ms, 1015. ↑ la. alus ↑ alus[2023-03] |
331 | Āluza | Āluza (2) s. f. nloc. Ahlu§a^ (1), Ahlu§as (1)Ālūša (arī Aluša); VDUn tee isgahje no Ahlu§as/ un apmettahs Rawido^s/ bet tur ne bija Uhdens preekśch teem Ļaudim d§ert. VD1689_94 4Moz 33:14. < vc. Alus[2023-06] |
332 | Alvejs | Alvejs (4) s. m. npers. Alwea (1), Alweja (3)Alfejs; JDMateju un Tohmaśu/ Jehkabu Alweja Dehlu/ un Śimani/ kas dehwehts irr Zelotes. JT1685 Lk 6:15. < vc. Alpheus ↔ Alveuss[2022-01] |
333 | Alveuss | Alveuss (1) s. m. npers. Alweuśa (1)Alfejs; JDUn Andreju un Wilipu/ u` Behrtolmeju/ un Matte~uśu/ un Tohmu/ un Jehkabu/ tha Alweuśa (Dehlu)/ un Taddeuśu/ un Śihmani no Kanas. JT1685 Mk 3:18. < vc. Alpheus ↔ Alvejs[2022-01] |
334 | āļa | āļa (4) s. com. ahļa (4)Ahļa, ein unruhiges unstettiges Thier. mensch. Fuer1650_70_1ms, 57. Ahļa. ein unruhiges, unstätiges Tiehr. Mensch.. Fuer1650_70_2ms, 92. nemierīgs dzīvnieks, cilvēksTa Ahļa atkal no pauteem nolehkuśi.. Fuer1650_70_1ms, 59. Ta Ahļa atkal no pauteem nolehkuśi. Fuer1650_70_2ms, 93. ↔ āla, āle, ālis[2020-03] |
335 | āļavīce | āļavīce (1) s. f. ahļawize (1)ahļawize. Lang. Fuer1650_70_2ms, 96. ālavaahļawize. Lang. Fuer1650_70_2ms, 96. < jalovyj 'neauglīgs', jalovica 'ālava' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Ahļawa, Ahļawize. jühste Kuh. (Lange 1773[1777], 5) ↔ ālava, ālavieta[2020-03] |
336 | āļavīt | āļavīt (1) ahļawiht (1)ahļawiht, im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 9k2. ālēties, muļķoties, iznerrot (?)ahļawiht, im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 9k2. ↔ āļoties[2020-11] |
337 | āļot | āļot (1) v. ahļoht (1)ahļoht. herumlaufen Salisb. Fuer1650_70_2ms, 9k1. maldīties, klejot apkārtahļoht. herumlaufen Salisb. Fuer1650_70_2ms, 9k1. ↓ āļoties[2020-11] |
338 | āļoties | āļoties (4) v. refl. ahļohtees (2), ahļojahs (2)Ahļohtees, sich vexiren, gehey"en, auffzihen. Fuer1650_70_1ms, 2232. ahļotees. Possen angeben. Fuer1650_70_2ms, 95. ālēties, muļķoties, iznerrotTahdai ahļojahs, Er vexiret sich it. Es lumpet sich. will nicht fort. Fuer1650_70_1ms, 231. Tahdai ahļojahs, Er vexiret sich it: es lumpet sich, will nicht fort. Fuer1650_70_2ms, 122. ↔ āloties, ↑ āļot[2020-11] |
339 | Amaza | Amaza (1) s. m. npers. Ama§am (1)Amasa (arī Amāsa); VDTahds ghodiegs Puttniß by taß Joabs / taß śweizenaja und §kuhp§tija to Ama§am / und tomehr tick mielighe turrädammeeß / taß to ohtru §läppäne noduhre. Manc1654_LP2, 310{290}20. < vc. Amasa [2023-06] |
340 | Amazias | Amazias (1) s. m. npers. Ama§ias (1)Amacija (arī Amacja, Amacjāhu); VDJa da§§ch d§iŗŗahß ghohdighu Mahzetaju wiß no tahß Weetas iß=d§iet / ka tam śwähtam Proweetam Amos noticka / us to śatzija Ama§ias.. Manc1654_LP1, 3212. < vc. Amazia [2023-06] |
341 | Aminadabs | Aminadabs (3) s. m. npers. Aminadaba{Adminadaba} (1), Aminadabs (1), Aminadabu (1)Aminadabs (arī Ammīnādābs); JDUn Rams d§imdinaja Aminadabu/ un Aminadabs d§imdinaja Na~a~śśanu/ un Na~a~śśans d§imdinaja Salamanu. JT1685 Mt 1:4. < vc. Aminadab (arī Amminadab) ↔ Abinadabs[2023-06] |
342 | Ammon | Ammon (1) s. m. npers. Ammon (1)Amnons; VDKad taß Ab§alons śawu Brahļi to Ammon nokahwe / und tahdu Dumpi darrija / ka winja pa§ścha Tähwam tam Koninjam Dawid behgt by.. Manc1654_LP2, 15421. < vc. Amnon[2016-10] |
343 | Amoss | Amoss (4) s. m. npers. Amos (3), Amośa (1)Amoss; VD, JDJa da§§ch d§iŗŗahß ghohdighu Mahzetaju wiß no tahß Weetas iß=d§iet ka tam śwähtam Proweetam Amos noticka / us to śatzija Ama§ias.. Manc1654_LP1, 3212. Ta (Dehla) Mattatia/ ta (Dehla) Amośa/ ta (Dehla) Nauma/ ta (Dehla) Esla/ ta (Dehla) Nanga.. JT1685 Lk 3:25. < vc. Amos[2016-06] |
344 | Amplia, Amplias | Amplia, Amplias (1) s. m. npers. Ampliu (1)Ampliats; JDApśweizinajeet Ampliu mannu Mihligu eekśch ta Kunga. JT1685 Rm 16:8. < vc. Amplia (arī Amplias)[2016-10] |
345 | an | an (2) excl. an (1), ann (1)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken.. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' ↔ anīt, anuž[2016-07] |
346 | Ananijas | Ananijas (23) s. m. npers. Anania (2), Ananias (11), Ananias{Anainas} (1), Ananija (1), Ananijas (7), Ananiju (1)Ananija (arī Hananja); JDBett weens Mahzeklis by eek§chan Dama§co / ar wahrdu Ananias / vs to śatziya tas Kunx czaur ghiemi: Anania / vnd wings śatziya / Scheitan äßmo es Kunx. Manc1631_LVM, 2032, 3. Un irr red§ejis zaur Parahdiśchanu weenu Wihru ar Wahrdu Ananiju ee=eijam/ un to Rohku us to leekam/ ka tas atkal red§igs tohp. JT1685 Apd 9:12. < vc. Ananias[2020-02] |
347 | Andreas, Andres | Andreas, Andres (9) s. m. npers. Andrea (1), Andreas (2), Andres (6)Andress, AndrejsWens winge Maetceklis Andreas tas Bralis Simonis Petri ßatcy vs tho Scheit gir wens Puißis tam gir.. EvEp1587, 6413. Andres unnd Wilipps śatzija us Nathanael liexmodameeß: Mehß ä§śam to attradduśchi.. Manc1654_LP1, 23424. ∆ Andreja diena (1) Andrea deena (1)Andreae/ Andrea Deena. Manc1638_PhL, 38427. Svētā Andreja diena, 30. novembrisAndreae/ Andrea Deena. Manc1638_PhL, 38427. < vc. Andreas, Andres ↔ Andrejs, Andri, Andries[2023-06] |
348 | Andrejs | Andrejs (12) s. m. npers. Andreis (1), Andreja (3), Andrejam (1), Andrejs (2), Andreju (5)Andrejs; JDWihlips nahze un śazzija to Andrejam: un atkal Andrejs un Wihlips śazzija to JE§um. JT1685 Jn 12:22. ∆ Svētā Andreja diena (1) Śwehta^ Andreja deena^ (1)Svētā Andreja diena, 30. novembrisŚwehta^ Andreja Deena^. 30. Novembr.. VLH1685, 9328. < skr. Andrěj vai, vc. Andreas ↔ Andreas, Andres, Andri, Andries[2023-06] |
349 | Andres | Andres → Andreas, Andres[2023-04] |
350 | Andri | Andri (1) s. m. npers. pl. Andreem (1)Andreja diena, 30. novembrisein mahl vmb Jacobi/ das ander mahl vmb Andreae/ das dritte mahl vmb Georgij/ Ween reis ap Jäcopa deenu/ ohtru rei§u ap Andreem/ tre§§chu rei§u ap Jurgheem. Manc1638_PhL, 26924. < vc. Andreas, Andres ↔ Andreas, Andres, Andrejs, Andries[2023-06] |
351 | Andries | Andries (4) s. m. npers. Andrees (4)Andrejs; JDTad śazzija uhs wiņņu weens no wiņņa Mahzekļeem/ Andrees/ Śihmaņa Pehteŗa Brahlis.. JT1685 Jn 6:8. < vc. Andreas, Andres ↔ Andreas, Andres, Andrejs, Andri [2023-06] |
352 | anīt | anīt (2) excl. annit (2)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' ↔ an, anuž[2016-07] |
353 | Anna | Anna 1 (30) s. f. npers. Ann (1), Anna (26), Annai (1), Annas (1), Annu (1)Anna, HannaHans grib tu Anna yempt par wene loulate Szewe? Ench1586, HA10. Un tur bija weena Prawete/ Anna/ Wahnueļa Meita/ no A§eŗa Zilts/ ta bija wezziga/ un śeptiņus Gaddus ar śawu Wihru d§ihwojuśi pehz śawas Jumprawibas. JT1685 Lk 2:36. < vc. Hanna, vc. Anna ↓ Anniņa[2016-08] |
354 | Anna | Anna 2 (1) s. m. npers. Anna (1)Anna (arī Hanns); JDVnd Anna runnaja no ścho Kunghu Wi§śeem / kattri eek§chan Jeru§alemes us tahß Pe§tiśchanas ghaidija. Manc1654_LP1, 23422. < vc. Hannas ↔ Annas[2016-10] |
355 | Annas | Annas (5) s. m. npers. Annas (4), Anna§a (1)Anna (arī Hanns); JDTad te to notwär ka wen lioune §lapkouwe / Winie macekle wy§§e no to nobäge / Ar lele droudze tappe we§ts pe Annas Mu§e pe§titayß. Elg1621_GCG, 817. Un Annas tas Aug§ts=Pree§teris un Ka`iwas/ un Jahnis/ un Sanders/ un zeek tur no ta Aug§ta=Pree§teŗa Radda bija. JT1685 Apd 4:6. < vc. Hannas ↔ Anna 2[2016-10] |
356 | Anniņa | Anniņa (2) s. f. npers. dem. Anniņņa (2)AnniņaMaśiski runnaht klein machend reden. alß. Anniņņa, Jahnite dahrtiņņa. it. liebkosend reden. Fuer1650_70_1ms, 14314. Anniņņa, Jahnite, dahrtiņņa. it. liebkosend reden. Fuer1650_70_2ms, 21924. ↑ la. Anna ↑ Anna 1[2022-01] |
357 | Ansis | Ansis (2) s. m. npers. An§śis (2)AnsisAn§śis/ Mickelis. Manc1638_Run, 463B1. < vc. Hans [2016-05] |
358 | Antiņš | Antiņš (3) s. m. npers. dem. Anting (1), Antiņsch (2)Antiņštöllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 144. ◊ Antiņ(š), kur stabulīte / stabuliņ? (3) Anting kur stabbuling (1), Antiņsch kur stabbulite? (2)töllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur stabbulite? Hans wurst Proverb. Fuer1650_70_1ms, 2927. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 142. muļķistöllpi§ch/ Mullkis/ Anting kur Stabbuling. Manc1638_L, 186A26. Antiņsch kur Stabbulite? Proverb. Hans wurst, Maul=Affe, einfältiger Butfisch. Fuer1650_70_2ms, 144. ↑ la. Antis, Ante Siliņa-Piņķe 2015, 188–219.[2016-10] |
359 | Antiokia | Antiokia (19) s. m. nloc. Antiokiai (2), Antiokias (3), Antiokia^ (5), Antiokiu (9)Antiohija; JDBet śchi Ślawa no teem tappe d§irdeta no tahs Draud§ibas kas Jeru§aleme^ bija: un ta śuhtija Barnabu pahr§taigaht ihs Antiokiai. JT1685 Apd 11:22. < vc. Antiochia[2020-02] |
360 | Antipas | Antipas (1) s. m. npers. Antipas (1)Antipa; JDEs §innu tawus Darbus/ un kur tu peemahjo/ kur ta Śataņa Krehślis irr/ un ka tu mannu Wahrdu turri/ un ne eśśi mannu Tizzibu aisleed§is/ arrid§an tanni^s Deena^s/ kad Antipas mans peetizzigs Leezineeks pee jums irr nokauts tappis/ kur tas Śatans mahjo. JT1685 Atk 2:13. < vc. Antipas[2016-10] |
361 | antvarda | antvarda (3) s. f. antwahrdu (2), antwarda (1)Antwort/ Adbillde§chana/ Antwarda/ germani§mus. Manc1638_L, 22A2. atbildeAntwort/ Adbillde§chana/ Antwarda/ germani§mus. Manc1638_L, 22A2. Mieļi Draughi / aran ścho Ewangelio mahziteeß / ka taß śwähtz Jahnis diwi no śaweem Mahzekļeem py to Kunghu JE§um nośuhtijis / und kahdu Antwahrdu te dabbujuśchi. Manc1654_LP1, 2924. < vlv. antwārde 'atbilde'[2023-06] |
362 | anuž | anuž (2) excl. annusch (2)Ann, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. sauciens, ar kuru aicina zosisAnn, Annit, Annusch, Erdichte wörtl. die Gänse zu locken. Fuer1650_70_1ms, 2925. An, Annit. Annusch. erdichtet wörtlein die Gänse zu locken. Fuer1650_70_2ms, 142. < ig. hani 'zoss' ↔ an, anīt[2016-07] |
363 | āņķens | āņķens (3) s. m. ahnkens (3)Laßzapff/ Ahnkens.. Manc1638_L, 217A5. ein Hanechen/ Ahnkens. Manc1638_PhL, 3218. Me§§ings Mi§śinga Ahnkens. Manc1638_PhL, 3219. mucas krāns; mucas spundeLaßzapff/ Ahnkens.. Manc1638_L, 217A5. < vlv. haneken 'mucas krāns' ↔ āņķins[2022-01] |
364 | āņķins | āņķins (1) s. m. ahnkins (1)Han oder Laßzapff an Thonnen/ Ahnkins. Manc1638_L, 83B18. mucas krāns; mucas spundeHan oder Laßzapff an Thonnen/ Ahnkins. Manc1638_L, 83B18. < vlv. haneken 'mucas krāns' ↔ āņķens[2022-01] |
365 | apadīt | apadīt (4) v. apaddiht (2), apaddischu (1), apaddiśchu{apaddi[=]śchu} (1)Apaddiht beknütten.. Fuer1650_70_1ms, 1619. Apaddiht beknütten.. Fuer1650_70_2ms, 321. apadīt, apgādāt ar adījumiemnebba Es weens wissus apaddiśchu{apaddi[=]śchu}, Ich allein werde sie nicht alle beknütten. Fuer1650_70_1ms, 1620. nebba es weens wissus apaddischu. Ich allein werde Sie nicht alle beknütten. Fuer1650_70_2ms, 322. ↑ la. adīt ↑ adīt[2021-11] |
366 | apalošana | apalošana (13) s. f. ab allo§chen (1), apallo§chanas (1), apallo§chanu (4), apallo§chenne (5), apallośchanas (1), apallośchanu (1)nomaldīšanās, maldi, novēršanās (piem., no ticības)THa no ledtczeth nu no yums / peetcz to papre§chye Buu§chenne / to whetcze Czilwheke / katters ßöw czour Egribbe§chenne / exkan apallo§chenne Szammaitayas. EvEp1587, 18523. Un tadehļ śuhtihs teem Deews §pehzigu Apallośchanu/ ka tee teem Meleem tizz. JT1685 2Tes 2:11. ↑ la. apalot, apaloties ↑ apalot, apaloties[2020-03] |
367 | apalot | apalot (13) v. abollotes (1), apalloh§cheem (1), apalloht (1), apallohtas (1), apallośchas (1), apalloścheem (1), apallośchus (2), apallotes (1), apallotus (1), ap=allośchus (1), ap=allo§cheem (1), ap=allotus (1)Apalloht verirren, verirret machen.. Fuer1650_70_2ms, 1115. nomaldīties; maldināt (?)Wue§§es Apallotes vnde pewiltes atkal adgre§t. UP1587, E4B23. No Wiltus=Wahrdeem śarrgamees / Dohd ap=allo§cheem atgreeßees. LGL1685_V5, 4112. ↑ la. alot ↑ alot, ↓ apaloties, apalošana, ↔ apaļot[2020-03] |
368 | apaloties | apaloties (6) v. refl. ap=allotees (2), apallojśchees (1), apallojuśchees (2), apallośeetees (1)Ap=allotees. Sich verirren, in die irre zugehen. Fuer1650_70_1ms, 2229. Ap=allotees sich verirren, in die irre gehen.. Fuer1650_70_2ms, 1116. nomaldīties, noklīstAp=allotees. Sich verirren, in die irre zugehen. Fuer1650_70_1ms, 2229. Jo tee bija us Allośchanas Zeļļeem tahļu apallojśchees/ ka tee tohs Lohpus/ ko irr wiņņu Eenaidneeki negohdamus turreja/ par Deeweem zeenija/ un tappe ka` tee neprattigi Behrni peewilti. VD1689_94 Sal 12:24. ↑ la. aloties ↑ apalot, ↓ apalošana, neapaloties[2020-03] |
369 | apaļot | apaļot (1) v. apaļļoht (1)Apaļļoht, verirren, verirret machen. Fuer1650_70_1ms, 2226. nomaldīties; maldinātApaļļoht, verirren, verirret machen. Fuer1650_70_1ms, 2226. ↑ la. alot ↔ apalot[2020-01] |
370 | apart | apart (4) v. aparrt (1), aparrta (1), apart (1), ap=art (1)apart. bepflügen.. Fuer1650_70_1ms, 921. Ap=art bepflügen. Fuer1650_70_2ms, 2017. apartLaux näß Augļus / bett to buhß labbe zaure §tradaht / aparrt / ap=etzeht; Jhten tha taß Zillwähx labbe no śöw pa§ścham nhe darries / Deewam buhß to zaure §tradaht ar to Arrcklu śawa Wahrda / und tam tohß Ghräkus preek§cha turreht / ka taß to att§ie§t. Manc1654_LP1, 26417. Ap=art bepflügen. Fuer1650_70_2ms, 2017. ↑ la. art ↑ art, ārt [2023-04] |
371 | apasarāties | apasarāties (4) v. refl. ap=assarajees (1), ap=asśarajees (1), ap=assaratees (1), ap=asśaratees (1)ap=assaratees, beträhnen, mit thränen beweinen. Fuer1650_70_1ms, 114. Ap=asśaratees. betränen, mit Tränen beweinen. Fuer1650_70_2ms, 2314. apraudāties (ar asarām)ap=assaratees, beträhnen, mit thränen beweinen. Fuer1650_70_1ms, 114. Ap=asśarajees dem die Augen mit Thränen befloßen. Fuer1650_70_2ms, 2316. ↑ la. asara ↑ asara, asars 1[2022-01] |
372 | apaudzēt | apaudzēt (2) v. ap=audseht (1), apaudseht (1)Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. apaudzētApaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. ↑ la. audzēt, apaugt ↓ apaudzināt, ↑ apaugt[2021-12] |
373 | apaudzināt | apaudzināt (2) v. apaudsinaht (2)Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. ‘apaudzēt’Apaudseht, apaudsinaht bewachsen machen - laßen. Fuer1650_70_1ms, 2014. Ap=audseht, apaudsinaht, bewachsen - machen - laßen. Fuer1650_70_2ms, 2810. ↑ la. apaugt, apaudzēt ↑ apaudzēt, apaugt[2021-12] |
374 | apaugt | apaugt (3) v. apaud§is (1), apaugt (2)apaugt, bewachsen.. Fuer1650_70_1ms, 1227. Apaugt. bewachsen.. Fuer1650_70_2ms, 2912. apaugtapaugt, bewachsen.. Fuer1650_70_1ms, 1227. Un red§i/ tur bija Nahtres ween wirśu^/ wiśśur tas bija ar Dad§cheem apaud§is/ un wiņņa akmiņains Muhris bija apgŗu#is. VD1689_94 Sak 24:31. ↑ la. augt ↑ augt, ↓ apaudzēt, apaudzināt[2021-12] |
375 | apauklēt | apauklēt (2) v. ap=aukleht (2)Ap=aukleht pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 272. Ap=aukleht. pflegen. warten.. Fuer1650_70_2ms, 366. auklēt (noteiktu laiku) (?)Ap=aukleht pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 272. Ap=aukleht. pflegen. warten.. Fuer1650_70_2ms, 366. ↑ la. auklēt ↑ auklēt [2021-12] |
376 | apaust | apaust (3) v. apau§t (1), ap=aust (2)vmbweben/ apau§t. Manc1638_L, 203A14. Ap=aust, ümb weben. Fuer1650_70_1ms, 225. Ap=aust umbweben. Fuer1650_70_2ms, 336. apaustvmbweben/ apau§t. Manc1638_L, 203A14. Ap=aust umbweben. Fuer1650_70_2ms, 336. ↑ la. aust ↑ aust 2[2021-11] |
377 | apauši | apauši (7) s. m. pl. apauśchi (2), appau§chi (5)Halffter/ Appau§chi. Manc1638_L, 83A5. ein Halffter/ Appau§chi. Manc1638_PhL, 36115. Apauśchi die halffter, m. pl. Ko sirgam apauśim, apmauz. Fuer1650_70_1ms, 74. Apauśchi m. pl. die Halffter. ko Śirgam Ap auśim{Apauśim} apmauz. Fuer1650_70_2ms, 154. apauši, iemaukti bez laužņiemein Halffter/ Appau§chi. ein Ba§ten Halffter{} Luhka Appau§chi{} ein Riemen Halffter Śixna Appau§chi{App=au§chi} ein Hanffen Halffter{} kaņņepeja Appau§chi{}.. Manc1638_PhL, 36115-18. Apauśchi m. pl. die Halffter. ko Śirgam Ap auśim{Apauśim} apmauz. Fuer1650_70_2ms, 154. ↑ la. ap + auss (Saistījums ar la. auss var būt sekundārs. Pamatā, iespējams, balt. *austā 'mute, purns'.) ↑ auss[2023-06] |
378 | apbadīt | apbadīt (2) v. apbaddiht (2)Apbaddiht, zerstoßen, ümbher stechen. Fuer1650_70_1ms, 3923. Apbaddiht, zerstoßen, umbherstoßen. stechen.. Fuer1650_70_2ms, 4813. apbadīt, sabadīt; sadurstītApbaddiht, zerstoßen, ümbher stechen. Fuer1650_70_1ms, 3923. Apbaddiht, zerstoßen, umbherstoßen. stechen.. Fuer1650_70_2ms. ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-01] |
379 | apbārstīt | apbārstīt (2) v. ap=bahr§tiyu§śi (1), apbahr§titai (1)apbārstītEß Eßmu śawu Ghultas weetu ar Myrrehm / Aloes vnnd Kardemomem ap=bahr§tiyu§śi. Manc1637_Sal, 228. Juhśo Wallodai buhs alla§chiņ buht mihligai ar Śahli apbahr§titai/ ka juhs §innaht warrat/ ka jums peenahkahs ikweenam atbildeht. JT1685 Kol 4:6. ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt[2020-11] |
380 | apbaudīt | apbaudīt (2) v. apbaudiht (2)Eebaudiht, apbaudiht, prüfen, im schmack gerahten. Fuer1650_70_1ms, 437. Eebaudiht, apbaudiht. prüfen im Schmack schmeck. gerahten. Fuer1650_70_2ms, 5918. nogaršot, nobaudītEebaudiht, apbaudiht, prüfen, im schmack gerahten. Fuer1650_70_1ms, 437. Eebaudiht, apbaudiht. prüfen im Schmack schmeck. gerahten. Fuer1650_70_2ms, 5918. ↑ la. baudīt[2020-01] |
381 | apbauslot | apbauslot (2) v. apbauślojis (2)pavēstīt, pasludināt (?)Tas to wiśśur apbauślojis Er hats allenthalben verkündiget. Fuer1650_70_1ms, 3420. Ta wiņśch wissur apbauślojis er hatts allenthalben verkündiget. Fuer1650_70_2ms, 606. ↑ la. bauslot 'pavēstīt, izziņot'[2020-11] |
382 | apbēdāties | apbēdāties (2) v. refl. abbedayas (2)tikt apbēdinātam, skumdinātam..vnde paer wue§§e neelaimibe paglabba / ka touwe drougtczibe neenekade czour tho v§tetcze§chenne tho Enaideneke ßoew abbedayas / beth exkan wue§§e tai§nibe waddita thope.. UP1587, C2A19. ..vnde paer wy§§e neelaimibe paglabba / ka touwe drougtczibe neenekade czour tho v§tetcze§chenne tho Enaideneke ßöw abbedayas / beth exkan wy§§e tai§nibe waddita thope.. Ps1615, 232. ↑ la. bēdāties[2020-03] |
383 | apbēdenāt | apbēdenāt (10) v. ab=bädenatai (1), ab=bähdenati (2), abbähdena (1), abbähdenahs (1), abbähdenatai (1), abbähdenatay (1), ap=bähdenati (1), apbähdenayeeta (1), apbeedenatems (1)apbēdināt, skumdinātWue§§ems apbeedenatems vnde Bailigems pallidtczeth vnde epretczenaeth. UP1587, E4B31. ..tha=ba=dehļ arrid§an taß Kungs JE§us śawus ļaudis py śöw aizena / śatzidams: Nahzeeta śchurr py mann wi§śi kattri juhß ab=bähdenati und ar ( Ghräko ) Naßtu abghrutenati e§śeeta / śohlidams / tohß ee=preezenaht. Manc1654_LP1, 13016. - apbēdenāta sirde (3) abbähdenatai śirrdei (1), abbähdenatay śirdey (1), ab=bädenatai śirrdei (1) ↑ la. bēda, bēdas ↓ neapbēdenāt, ↔ apbēdināt[2020-11] |
384 | apbēdināšana | apbēdināšana (9) s. f. apbehdinaśchana (2), apbehdinaśchanas (3), apbehdinaśchanu (4)apspiešana, varmācība, pāridarīšanaBet wiņņa Tehws/ tapehz ka wiņ§ch ar Apbehdinaśchanu irr apbehdinajs/ ta Brahļa Mantu laupijs/ un darrijs kas nelabbi bija śawo Ļau§chu Widdu^/ raugi/ tas nomirs eekśch śawa No§eeguma. VD1689_94 Ech 18:18. ↑ la. apbēdināt ↑ apbēdināt[2020-01] |
385 | apbēdināt | apbēdināt (88) v. ab=bähdini (1), ap=bähdina (1), apbähdina (1), apbehdina (20), apbehdinahs (6), apbehdinaht (4), apbehdinahts (13), apbehdinaja (6), apbehdinajat (2), apbehdinajis (1), apbehdinajs (8), apbehdinajśchi (6), apbehdinaśchu (1), apbehdinaśi (3), apbehdinata (3), apbehdinatai (1), apbehdinati (5), apbehdinats (2), apbehdinatu (3), apbehdini (1)1. apbēdināt, skumdināt, sāpinātKas śawu Tähwu att§tay / tas kļuh§t śaymohtz / vnd kas śawu Maht apbähdina / tas gir nolahdätz no Kungu. Manc1631_Syr, 5219. Jo Wiņ§ch ne no śawas Śirds mohza/ un apbehdina tohs Zilweka Behrnus. VD1689_94 Rdz 3:33. - apbēdināta sirds (4) apbehdinata śirds (1), apbehdinatai śirdi (1), apbehdinatu śird' (2)2. apspiest, mocīt, pazemot vai kā citādi darīt pāri, kaitētKurr§ch Śaimneex to zee§ch / kad winja Kallps no śwe§śchu kļuh§t kulltz und śi§ts? ko §chkeet tad tu / O Zillwähx / ka Deews to zeetieß / kad tu winja Kallpam ļaun darri / und to ab=bähdini. Manc1654_LP1, 26317. Tad atmette tas KUNgs wiśśu J§rae#ļa D§immumu/ un apbehdinaja tohs/ un dewe tohs teem Laupitajeem Rohka^/ kamehr wiņ§ch tohs no śew bij atmettis. VD1689_94 2Ken 17:20. ∆ grūti apbēdināts / apbēdināta (3) gruhti.. apbehdinata (1), gruhti apbehdinati (2)smagi cietis, cietusiJo mehs ne gribbam jums ślehpt/ Brahļi/ muhśas Behdas/ kas mums eekśch A§ijas irr notikkuśchas/ ka mehs gruhti apbehdinati bijam/ wairak ne ka mehs §pehjam/ ka mehs ne śchķittam wairs d§ihwoht. JT1685 2Kor 1:8. Jrr weena Pateikśchana/ jepśchu ta kri§tita Draud§e da§chkahrt un gruhti irr apbehdinata tappuśi .. Tomehr tas taiśnajs Deews wiņņu alla§chiņ isglahbis.. VD1689_94 Ps 129:0. ↑ la. bēda, bēdas ↓ apbēdināšana, apbēdinātājs, apbēdināts, apbēdināta, neapbēdināt[2020-03] |
386 | apbēdinātājs | apbēdinātājs (10) s. m. apbehdinataja (5), apbehdinatajam (1), apbehdinataju (3), apbehdinatajus (1)apspiedējs, varmākaTa` śakka tas KUNGS: Neśśeet Teeśu un Taiśnibu/ un isglahbeet to Aplaupitu no ta Apbehdinataja Rohkas/ un ne plehśeet to Śweśchineeku/ Bahriņu/ neds Atraitni/ ne darrajt Warras=Darbu/ un ne isleijeet śchai^ Weeta^ neno§eed§igu Aśśini. VD1689_94 Jer, 223. ↑ la. apbēdināt ↑ apbēdināt[2020-01] |
387 | apbēdināts, apbēdināta | apbēdināts, apbēdināta (11) partic. apbehdinahts (1), apbehdinata (2), apbehdinatam (1), apbehdinatee (1), apbehdinateem (1), apbehdinateem (4), apbehdinatus (1)apspiestais, apspiestā; nelaimīgais, nelaimīgā (lietv. nozīmē)Kuŗŗai tohp Leeziba dohta no labbeem Darbeem/ ja ta irr Behrnus usaud§inajuśi/ ja ta labpraht irr peemahjojuśi/ ja ta to Śwehto Kahjas irr ma§gajuśi/ ja ta teem Apbehdinateem irr par Paligu nahkuśi/ ja ta pehz wiśśa labba irr d§innuśees. JT1685 1Tim 5:10. Tapehz klauśi jelle ścho/ tu Apbehdinata un tu Peed§ehruśi/ bet ne no Wihna. VD1689_94 Jes 51:21. ↑ la. apbēdināt ↑ apbēdināt[2020-03] |
388 | apbērnot | apbērnot (2) v. apbehrnota (2)dot, sagādāt bērnuUn ta śazzija: Red§/ śche irr manna Kalpone Bila/ eij pee tahs/ ka ta us mannu Klehpi d§emde/ un es arrid§an zaur wiņņu apbehrnota tohpu. VD1689_94 1Moz 30:3. ↑ la. bērns ↓ apbērnoties[2020-11] |
389 | apbērnoties | apbērnoties (6) v. refl. apbehrnojahs (2), apbehrnojuśees (2), apbehrnotees (2)Apbehrnotees, sich bekindern, besamen. Fuer1650_70_1ms, 357. Apbehrnotees sich bekindern, besaamen. Fuer1650_70_2ms, 6313. apbērnoties, palikt stāvoklī, dzemdēt Ta ir apbehrnojuśees. Sie hat sich besamet. Fuer1650_70_1ms, 358. Ta` arrid§an notiks tai Śeewai/ kas śawu Wihru at§tahj in ar zitta apbehrnojahs. VLH1685_Syr, 34B16. ↑ la. bērns ↑ apbērnot[2020-01] |
390 | apbērt | apbērt (3) v. apbehrt (3)be§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A5. apbehrt, begraben. bestättigen. Fuer1650_70_1ms, 3521. Apbehrt. begraben bestätigen. Fuer1650_70_2ms, 6410. 1. apbērtbe§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A5. 2. apglabātapbehrt, begraben. bestättigen. Fuer1650_70_1ms, 3521. Apbehrt. begraben bestätigen. Fuer1650_70_2ms, 6410. ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-11] |
391 | apbiedrināšana | apbiedrināšana (1) s. f. apbeedrinaśchanas (1)vienošanās, sadraudzēšanāsNo tahs Apbeedrinaśchanas ar wiņņa, darrihs wiņ§ch Wiltu. VD1689_94 Dan 11:23. ↑ la. apbiedrināt, apbiedrināties ↑ apbiedrināt, apbiedrināties[2020-12] |
392 | apbiedrināt | apbiedrināt (2) v. apbeedrinahts (1), apbeedrinatu (1)savienot, biedroties..bet tas Wahrds tahs (Deewa=Wahrda) Śluddinaśchanas ne palihd§eja teem/ tapehz ka tas ne bij ar to Tizzibu apbeedrinahts eekśch teem/ kas to bij d§irdejśchi. JT1685 Ebr 4:2. Un nemittejama Baggatiba nahk zaur wiņņas Rohku Darbeem/ un Śapraśchana zaur wiņņas apbeedrinatu Bildinaśchanu/ un labba Ślawa zaur to Beedribu wiņņas Wallodas.. VD1689_94 Sal 8:18. ↑ la. biedrs ↓ apbiedrināties, apbiedrināšana[2023-06] |
393 | apbiedrināties | apbiedrināties (9) v. refl. apbeedrinahśees (1), apbeedrinajahs (2), apbeedrinajees (2), apbeedrinajeetees (1), apbeedrinajohs (1), apbeedrinaśees (1), apbeedrinatees (1)biedroties, apvienotiesTadehļ ka tu ar Akaśiju eśśi apbeedrinajees/ tad irr tas KUNGS tawu Darbu śaplohśijs/ un tahs Laiwas śadau§ijs/ un tee ne warreja us Juhŗu braukt. VD1689_94 2L 20:37. ↑ la. biedrs ↑ apbiedrināt, ↓ apbiedrināšana, ↔ apbiedronāties[2020-12] |
394 | apbiedronāties | apbiedronāties (1) v. refl. apbeedronajuśchees (1)būt līdzdalīgamTomehr juhs eśśat labbi darrijuśchi/ ka juhs śew mannahm Behdahm lihd§ eśśat apbeedronajuśchees. JT1685 Fil 4:14. ↑ la. biedrs ↑ apbiedroties, ↔ apbiedrināties[2020-12] |
395 | apbiedrošana | apbiedrošana (1) s. f. apbeedrośchanu (1)līdzdalībaKa es wiņņu pa§ih§tu/ un to Spehku wiņņa Augśchamzelśchanas/ un to Apbeedrośchanu wiņņa Zeeśchanas/ un wiņņa Nahwei lihd§ tohpu. JT1685 Fil 3:10. ↑ la. apbiedroties ↑ apbiedroties[2020-11] |
396 | apbiedroties | apbiedroties (3) v. refl. apbeedrojahs (1), apbeedrojees (1), apbeedrojuśchees (1)apvienoties, sabiedrotiesBuhtum mehs muhśo Tehwo Laiko^s bijuśchi/ mehs ne buhtum ar teem apbeedrojuśchees/ tho Praweeścho Aśśino labbad. JT1685 Mt 23:30. Jonatans apbeedrojahs ar Dahwidu.. VD1689_94 1Sam 18:0. ↑ la. biedrs ↓ apbiedrošana, apbiedronāties[2020-03] |
397 | apbruņāt | apbruņāt (3) v. abbrunna (1), ap=bruņņatu (1), apbrunyat (1)apbruņot, arī pārn...ar Dewe brunyge mums apbrunyat / Amen / amen / tas gir te§e / Tad czedam mhes Haleluia. UP1587, LA9. Preek§ch Auxtu=Ba§nizas=Kunghu §tahwädams śweede Winjam weens Śullainis ar{} ap=bruņņatu= d§äll§a=Rohku Waigha` / §chkeetaht juhß / ka nhe śchahwehß A§śinis pa Mutt unnd Däggunu? Manc1654_LP3, 10921. ↑ la. bruņa, bruņas ↔ apbruņenāt, apbruņināt, apbruņot[2020-11] |
398 | apbruņenāt | apbruņenāt (4) v. abbrunņenati (2), abbruņņenati (1), apbruņņenahti (1)apbruņot, arī pārn.Jsbehkt tha Wälla Willtibu / Ar Deewa Brunņam abbrunņenati / Amen.. Manc1631_LGL, 29118. Isbehgt ta Wella Wiltibu/ Ar Deewa Bruņņahm apbruņņenahti/ Amen.. LGL1685_K1, 6710. ↑ la. bruņa, bruņas ↓ apbruņenāties ↔ apbruņāt, apbruņināt, apbruņot[2020-12] |
399 | apbruņenāties | apbruņenāties (1) v. refl. apbruņņenajeetees (1)apbruņoties, arī pārn.KAd tad nu Kri§tus preekśch mums zeetis irr Meeśa^/ tad apbruņņenajeetees ar to paśchu Prahtu/ jo kas Meeśa^ zeeśch/ tas irr mittejees no Grehkeem. JT1685 1P 4:1. ↑ la. bruņa, bruņas ↑ apbruņenāt[2020-12] |
400 | apbruņināt | apbruņināt (1) v. apbruņņinati (1)apbruņotBet Deews waddija tohs Ļaudis apkahrt us to Tukśnibas Zeļļu/ pee tahs Needru=Juhŗas/ un J§rae#ļa Behrni gahje augścham apbruņņinati no Egiptes=Semmes. VD1689_94 2Moz 13:18. ↑ la. bruņa, bruņas ↔ apbruņāt, apbruņenāt, apbruņot[2020-01] |
401 | apbruņošana | apbruņošana (1) s. f. apbruņņośchanu (1)apbruņošanaKad nu wiśśi Moabiteŗi d§irdeja/ ka tee Ķehniņi bij zehluśchees prett teem kaŗŗoht/ tad tappe tee śaśaukti wiśśi/ kas us Apbruņņośchanu gann wezzi/ un wehl wezzaki bija/ un §tahjahs us to Rohbe§chu. VD1689_94 2Ken 3:21. ↑ la. apbruņot, apbruņoties ↑ apbruņot, apbruņoties[2020-03] |
402 | apbruņot | apbruņot (38) v. ab=bruņnoht (1), ab=bruņņoht (1), ab=bruņņohtz (1), abbrunnņotu (1), abbrunņotu (1), abbruņņohtz (1), ap=brunnohtz (1), apbruņņohs (1), apbruņņohts (9), apbruņņohtu (1), apbruņņoteem (3), apbruņņoti (16), apbruņņots (1)bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A22. wapnen/ bruņņoht/ ab=bruņņoht. Manc1638_L, 201B7. apbruņot, arī pārn.bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A22. To Stipro Stohps irr śaluh§is/ un tee Wahjee irr apbruņņoti ar Stiprumu. VD1689_94 1Sam 2:4. - apbruņots (kaŗa)vīrs (10) ap=brunnohtz wiers (1), apbruņņohts wihrs (5), apbruņņoteem kaŗŗa=wihreem (1), apbruņņoteem wihreem (1), apbruņņoti kaŗŗa=wihri (1), apbruņņots wihrs (1) ↑ la. bruņa, bruņas ↓ apbruņošana, apbruņoties, apbruņots ↔ apbruņāt, apbruņenāt, apbruņināt[2020-03] |
403 | apbruņoties | apbruņoties (7) v. refl. apbruņņojahs (5), apbruņņośimees (1), apbruņņotees (1)apbruņotiesUn Ahbrams d§irdeja śawu Brahli eśśam Zeetuma^ aiswe§tu/ tad apbruņņojahs/ wiņ§ch ar śawu Śaimi/ kas śawa^ Namma^ peed§immuśchi/ trihsśimts un a§toņpadeśmits/ un d§innahs teem pakkaļ lihd§ Danei. VD1689_94 1Moz 14:14. ↑ la. bruņa, bruņas ↑ apbruņot, ↓ apbruņošana[2020-03] |
404 | apbruņots | apbruņots (11) partic. abbrunņohtz (1), abbrunyotz (2), abbruņņohtu (1), abbruņņotu (1), apbruņņotee (2), apbruņņoti (2), apbruņņoto (1), apbruņņotu (1)bewaffnet/ ab=bruņņohtz/ Bruņņineex . Manc1638_L, 199A24. apbruņotais (lietv. nozīmē); karavīrs, karaspēksKad wens §tippraax abbrunyotz ßouwe pille paßarge / tad pallecke wynge pils ar mere. EvEp1587, 6118. Un tee śeptiņ Pree§teŗi/ kas tahs śeptiņ Gawileśchanas Taures neśśe preekśch ta KUNGA Śchķir§ta/ gahje prohjam/ un taureja ar Taurehm/ un tee Apbruņņotee gahje teem preekścha.. VD1689_94 Joz 6:13. - stiprāks / stiprs apbruņots (5) §tippraax abbrunyotz (2), §tippris abbrunņohtz (1), §tippru abbruņņohtu (1), §tippru abbruņņotu (1) ↑ la. apbruņot ↑ apbruņot[2020-03] |
405 | apbūbēt | apbūbēt (1) v. apbuhbejs (1)appelēt, pārvilkties ar pelējuma kārtiņu (piem., par pienu)Tas peens apbuhbejs, apbuhbejees. die milch ist beschim~elt. Fuer1650_70_1ms, 4211. ↑ la. būbēt ↑ būbēt, ↓ apbūbēties[2020-01] |
406 | apbūbēties | apbūbēties (1) v. refl. apbuhbejees (1)appelēt, pārvilkties ar pelējuma kārtiņu (piem., par pienu)Tas peens apbuhbejs, apbuhbejees. die milch ist beschim~elt. Fuer1650_70_1ms, 4211. ↑ la. apbūbēt ↑ apbūbēt[2020-01] |
407 | apburšana | apburšana (1) s. f. apburr§chana (1)bezauberung/ noburr§chana/ apburr§chana. Manc1638_L, 33B18. apburšana, noburšana, burvestībabezauberung/ noburr§chana/ apburr§chana. Manc1638_L, 33B18. ↑ la. apburt ↑ apburt[2020-01] |
408 | apburt | apburt (5) v. ab=buhris (1), ab=buhris (1), abburr (1), ap=burrt (1), ap burrt (1)bezaubern/ ap=burrt. noburrt. Manc1638_L, 33B15. verzaubern/ ap burrt/ noburrt. Manc1638_L, 217A18. apburt, noburtbezaubern/ ap=burrt. Manc1638_L, 33B15. ..ka tee Ļaudis turrahß / weens ohtru ähdahß / ka Siwis Vhdeny / ka Willki / ka Lahtśchi zitts us zittu / kaß Mauku meckleh / jeb Maukohß eet / weens ohtru abburr / peewiļļ / ab§ohg ab=mälo.. Manc1654_LP2, 1195. ↑ la. burt ↓ apburšana[2020-11] |
409 | apcirpt | apcirpt (9) v. apzehrp (2), apzehrpj (1), apzirpe (2), apzirpta (2), apzirptai (1), apzirrpt (1)be§cheren/ apzirrpt. Manc1638_L, 154B22. apcirpt, apgriezt (par dzīvnieka vilnu, cilvēka matiem)be§cheren/ apzirrpt. Manc1638_L, 154B22. Tad buhs tew wiņņu tawa^ Namma^ we§t/ un lai wiņņa śawu Galwu apzehrpj/ un śawus Naggus apgrai§a. VD1689_94 5Moz 21:12. ∆ apcirpt galvu, galvu apcirpt (4) apzirpe.. galwu (1), galwu.. apzehrp (1), galwu apzehrpj (1), galwu apzirpe (1)apgriezt matusUn Pahwils wehl daud§ Deenas tur palizzis/ tappe no teem Brahļeem noraidihts/ un zehlahs pahri uhs Siriju/ (un ar wiņņu Pri§killa un Akila) un apzirpe to Galwu Kenkrea^/ jo wiņśch bij to Deewam apśohlijees.. JT1685 Apd 18:18. Un kad wiņ§ch śawu Galwu apzirpe/ (tas notikke tik ne ikgaddus/ ka wiņ§ch to nozirpe/ tapehz ka tee Matti wiņņam wiśśai gŗuhti bija/ tad nozirpe wiņ§ch tohs/) tad wilke wiņņa Galwas Matti diwiśimts Sihķeļus/ pehz ta Ķehniņa Śwarra. VD1689_94 2Sam 14:26. ↑ la. cirpt ↑ cirpt ↓ apcirpties [2020-03] |
410 | apcirpties | apcirpties (2) v. refl. apzirpahs (1), apzirptees (1)apgriezt sev matus un bārduTad śuhtija Warau#s/ un aizinaja Jah§epu/ un tee likke to ahtri no Bedres iseet/ un wiņ§ch apzirpahs/ un apwilke zittas Drehbes/ un nahze pee Wara&u&s. VD1689_94 1Moz 41:14. ↑ la. apcirpt ↑ apcirpt[2020-01] |
411 | apdarināt | apdarināt (4) v. abdarrinaya (1), apdarrinaja (1), apdarrinaśi (1), apdarrinatas (1)apdarināt, pabeigt, piešķirot galīgo formu; izgreznot; papildināt; aprīkot, arī pārn.Weenas waŗŗas leelas §tippras Wahrtis / eek§chan to eek§kigu Ba§nizu / kuŗŗas diwi deßmitteems Wiereems zelltt by / ghribbädami tahs attdarriet / kattras ar §tipprahms Atzläghams vnd D§äll§a=klinckeems by apdarrinatas / gir śöw pa§§chas app to śäßtu Stundu Nackty attdarriyu§§chahß. Manc1631_LVM, 2242. Jo tu ak KUNGS! śwehtiśi to Taiśnu/ un apdarrinaśi wiņņu ar Labpatikśchanu/ itt ka` ar preekśchturramahm Bruņņahm. VD1689_94, 512. ↑ la. darināt, darīt [2020-03] |
412 | apdarīt | apdarīt (5) v. apdarri (1), apdarriht (2), apdarrihts (2)..apdarriht ümbher bemachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. Apdarriht. umbher bemachen. Fuer1650_70_2ms, 9618. (visapkārt) izveidot, pagatavotapdarriht ümbher bemachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. Un tee Śahnu Kambaŗi isplattijahs jo aug§taki jo plattaki/ jo tas Nams tappe alla§chiņ us augśchu apdarrihts wiśsapkahrt.. VD1689_94 Ech 41:7. ↑ la. darīt [2020-03] |
413 | apdāvan(ā)šana | apdāvan(ā)šana (1) s. f. apdahwanśchana (1)dāvana, atlīdzībaRed§i/ Behrni irr ta Kunga Dahwana/ in Meeśas Augļi irr Apdahwanśchana. LGL1685_K1, 28017. ↑ la. apdāvanāt ↑ apdāvanāt[2020-11] |
414 | apdāvanāt | apdāvanāt (15) v. apdawan (1), apdahwana (2), apdahwanahs (2), apdahwanahß (1), apdahwanaht (2), apdahwanahts (1), apdahwanajis (1), apdahwanajs (3), apdahwanaju (1), apdahwani (1)apdāvināt, dāvinātNätcz Dews raditais / O §weetcz Gars / pemecklei to ßirdis tös czilweke töw ar ßeele§tibe{§teele§tibe} apdawan katters tu mu~s nu tuxes pa preex§che darris es.. Ps1615, 754. Tad śazzija Lea: Deews irr man apdahwanajs ar labbu Dahwanu/ ścho Brihdi peed§ihwohs man mans Wihrs/ tapehz/ ka es wiņņam śeśch Dehlus eśmu d§emdejśi/ un nośauze wiņņa Wahrdu Sebulons. VD1689_94 1Moz 30:20. ↑ la. dāvanāt, dāvana ↑ dāvanāt, ↓ apdāvan(ā)šana, ↔ apdāvenāt, apdāvienāt, apdāvināt[2020-03] |
415 | apdāvenāt | apdāvenāt (55) v. ab=dahwenaht (1), abdahwena (3), abdahwenahß (2), abdahwenaht (5), abdahwenaja (2), abdahwenata (1), abdahwenatam (1), abdawena (1), abdawenaes (1), abdawenais (2), abdawenaya (1), abdawenaye (2), abdawenays (2), abdawenaja (1), abdawenas (1), abdawenat (3), abdawenath (2), apdahwena (4), apdahwenadami (1), apdahwenahß (1), apdahwenaht (7), apdahwenahts (1), apdahwenahtz (1), apdahwenayis (1), apdahwenaja (1), apdahwenajis (2), apdahwenu (1), apdawenahß (2), apdawenas (2)begaben/ apdahwenaht. Manc1638_L, 29A12. begabe~/ dahwenaht/ apdahwenaht. Manc1638_L, 68B22. begabt/ apdahwenaht. Manc1638_L, 69A2. apdāvināt, dāvināt; dotNAatze Dews radditays O §weetcz Gars / Pemeckle to ßirde tho Czilwheke touwe / ar ßeele§tibe mums abdawena / Katters tu mums papreexke aran nheneke e§§e darrys. UP1587, N3B26. Mehß luhd§am töw / tu ghribbätu mums muh§śus Ghräkus peedoht / und ar tawu Deewigu Meeru und Weenaidibu apdahwenaht / ka mehß biedameeß und trie§śädami tawam Wahrdam kallpoyam.. LGL1685_V5, 30825. - apdāvenāt ar žēlastību; ar žēlastību apdāvenāt (6) abdahwena ar.. schäla§tibu (1), ar.. schäla§tibu.. abdahwenaht (1), ar.. schäla§tibu.. apdahwena (1), ar.. schäla§tibu apdahwenaht (1), ar ßeele§tibe.. abdawena (1), ßeele§tibe war.. abdawenat (1)- ar svētu garu apdāvenāt (5) ar.. śwähtu gharru abdahwenaht (2), ar śwähtu gharru.. apdahwenahtz (1), ar.. śwähtu gharru apdahwenajis (1), ar śwähtu gharru.. abdahwenatam (1) ↑ la. dāvenāt, dāvana ↑ dāvenāt, ↔ apdāvanāt, apdāvināt, apdāvienāt[2020-11] |
416 | apdāvienāt | apdāvienāt (2) v. abdahweena (1), apdaweenati (1)apdāvinātTahds Wälla Kallps und Laume kļuh§t zeeniti / ar leelahm Dawanahm apdaweenati: bett taß Wi§śewalldiegs Kungs JE§us Chri§tus gir aismirr§ts. Manc1654_LP2, 395{375}30. ↑ la. dāvienāt, dāvana ↔ apdāvanāt, apdāvenāt, apdāvināt[2020-03] |
417 | apdāvināšana | apdāvināšana (7) s. f. apdahwinaśchana (1), apdahwinaśchanai (1), apdahwinaśchanas (3), apdahwinaśchanu (2)dāvana, velte, devumsKa tawa Apdahwinaśchana paleek apślehpta: un taws Tehws/ kas Śleppeniba^ red§/ tas atmakśahs to tew Gaiśma^. JT1685 Mt 6:4. Tee Pahrjuhreeśchi Ķehniņi/ un tahs Śallas atneśśihs Dahwanas/ tee Arabijas un Mohŗu Ķehniņi atweddihs Apdahwinaśchanas. VD1689_94 Ps 72:10. ↑ la. apdāvināt ↑ apdāvināt[2020-01] |
418 | apdāvināt | apdāvināt (10) v. apdahwina (5), apdahwinahs (1), apdahwinaja (2), apdahwinajs (1), apdahwini (1)apdāvināt, dāvinātNAhtz Deews Radditais / O §wähtz Gharrs / Peemeckle tohß Śirrdes tawo Czillwäko / Ar Schäla§tibu mums apdahwini / Kattrus tu no nheneeka pirms e§śi raddiyis. Manc1631_LGL, 28926. Un us to wezzako un Raddo Wehleśchanu: Apdahwina wiņ§ch Rebekku ar Seltu un Śudrabu.. VD1689_94 1Moz 24:0. ↑ la. dāvināt, dāvana ↑ dāvināt, ↓ apdāvināšana, ↔ apdāvanāt, apdāvenāt, apdāvienāt[2020-03] |
419 | apdedzināt | apdedzināt (2) v. apdedsinaht (2)apdedsinaht bebren~en. Fuer1650_70_1ms, 6220. Apdedsinaht. bebrennen. Fuer1650_70_2ms, 851. apdedzinātapdedsinaht bebren~en. Fuer1650_70_1ms, 6220. Apdedsinaht. bebrennen. Fuer1650_70_2ms, 851. ↑ la. dedzināt, apdegt ↑ apdegt[2021-12] |
420 | apdegt | apdegt (4) v. apdeckt (1), apded§is (1), apdegt (2)abbrennen/ pa§§ive`, nodeckt. al§o: eedeckt/ śadeckt/apdeckt.. Manc1638_L, 40B19. apdegt, bebrennen.. Fuer1650_70_1ms, 6211. Apdegt bebrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. apdegteeded§is/ śaded§is apded§is. Manc1638_L, 40B20. Apdegt bebrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. ↑ la. degt ↓ apdedzināt[2021-12] |
421 | apdoma | apdoma (6) s. f. apdohma (2), apdohmas (2), apdomahm (2)apdohma bedachtsahmkeit, Andach t. Fuer1650_70_1ms, 598. Apdohma bedachtsamkeit. Andacht. Fuer1650_70_2ms, 888. apdoma, apdomāšana, apsvēršanaTu to bes apdohmas eśśi darrijis, du hast das ohne bedacht gethan. Fuer1650_70_1ms, 599. Nu d§eedait Ślaw' ar Apdomahm / Par Gohdu muhśam Kehniņam. LGL1685_V5, 8217. ↑ la. apdomāt ↑ apdomāt[2022-01] |
422 | apdomāšana | apdomāšana (2) s. f. apdohma§chana (1), abdohma§chen (1)betrachtung/ apdohma§chana. Manc1638_L, 186B9. apdomāšana, pārdomas (?)..zeekart taß to dar jeb attra§tcz tohp jeb newar tas §auwe neno§edcziebe nogre§t, würßon talahck abdohma§chen, bus tam ar §wehre§chen neiߧtaweth.. LS1625, 16v11. betrachtung/ apdohma§chana. Manc1638_L, 186B9. ↑ la. apdomāt ↑ apdomāt[2021-12] |
423 | apdomāt | apdomāt (400) v. ab=domajeeta (1), abdo`ma't (2), abdo^ma (2), abdo'ma (1), abdo'ma't (2), abdohma (22), abdohmahß (1), abdohmaht (18), abdohmaja (1), abdohmajam (1), abdohmajeeta (1), abdohmajeta (1), abdohmajis (1), abdoma (6), abdomadams (1), abdomaht (8), abdomai (1), abdomay (2), abdomajam (2), abdomajeeta (2), abdomam (1), abdomat (2), abdomäth (1), abdomath (3), ap=dohma (2), ap=dohmaht (3), apdohma (98), apdohma` (1), apdohmadama (2), apdohmadami (9), apdohmadams (16), apdohmah§śeeta (1), apdohmahs (1), apdohmahß (1), apdohmaht (72), apdohmahtu (1), apdohmais (1), apdohmayam (2), apdohmayu (4), apdohmayu§śi (1), apdohmaja (4), apdohmajam (8), apdohmajeet (1), apdohmajeeta (13), apdohmajeta (1), apdohmajis (4), apdohmajs (5), apdohmajt (3), apdohmaju (3), apdohmaju§śi (2), apdohmajuśi (2), apdohmat (2), apdohmatu (3), apdoma (8), apdomadami (1), apdomadams (3), apdomaet (2), apdomah§śi (1), apdomaht (14), apdomay§e (2), apdomaya (2), apdomayeeta (2), apdomajam (5), apdomajeeta (8), apdomat (1), apdomate (1), apdomathems (1)bedencken/ apdohmaht. Manc1638_L, 28B8. behertzigen / abdohmaht. Manc1638_L, 29B20. be§in~en / apdohmaht. Manc1638_L, 32A18. betrachten / apdohmaht. Manc1638_L, 32B23. in bedacht nehmen/ apdohmaht. Manc1638_L, 45A10. nach§innen / apdohmaht. Manc1638_L, 169B20. betrachten/ apdohmaht. Manc1638_L, 186B7. erwege~ / apdohmaht. Manc1638_L, 199B3. Dohmaht gedenken, apdohmaht idem. Fuer1650_70_1ms, 597. Dohmaht gedenken Apdohmaht. idem. Fuer1650_70_2ms, 887. apdomāt, pārdomāt, apsvērt (kaut ko), domāt, padomāt (par kaut ko)Dewedomige gramate la§cieth. Tho rukte ce§chen vnde mir§chen Chri§ti apdomaet / vnde tho §igo§chen taes miliges §chwetes. CC1585, 344. Jr tee Leeli=Kungi śeh§ch un runna prett manni/ bet taws Kalps apdohma tawus Likkumus. VD1689_94 Ps 119:23. - allaž(iņ) apdomāt; apdomāt allaž (10) abdohma alla§ch (1), alla§ch abdohmaht (1), alla§ch apdohmadams (1), alla§ch apdohmah§śeeta (1), alla§ch apdohmaht (1), alla§ch apdomaht (1), alla§ch.. apdohma (1), alla§ch.. apdohmahtu (1), alla§chiņ apdohmaht (1), alla§chiņ apdomat (1)- apdomāt arīdzan; arīdzan apdomāt (14) abdohma arridh§an (1), apdohma.. arrid§an (1), apdomajeeta.. arrid§an (1), arrid§an abdohmaht (1), arrid§an abdomaht (1), arrid§an apdohmaht (3), arrid§an apdohmayu§śi (1), arrid§an apdohmajis (1), arrid§an apdohmaju§śi (2), arridtczan apdomay§e (2)- apdomāt brīnumu; brīnumu apdomāt (4) abdohmaht.. brienumu (1), ap=dohmaht.. brienumu (1), brienumu ap=dohmaht (1), brienumu apdohmaht (1)- apdomāt Dieva bauslus (4) apdohma.. deewa bauślus (1), apdohma.. deewa baußlus (2), apdohma.. deewa=baußlus (1)- apdomāt dvēseli; dvēseli apdomāt (4) apdohma.. dweh§śel (2), apdohma.. dwehśeli (1), dweh§śel apdohmaja (1)- apdomāt iekškan savu sirdi / savā sirdī (8) apdohma śawa^ śirdi^ (1), apdohma śawa` śirrdi (1), apdohma śawa` śirrdy (1), apdohmadama śawa^ śirdi^ (2), apdomaya.. exkan ßouwe szirde (2), apdohmaja.. śawa` śirrdy (1)- apdomāt labi; labi apdomāt (39) abdo`ma't lab (1), abdohma labbe (1), abdohma.. labbe (1), abdoma lab (1), abdoma.. labbe (1), abdomay lab (1), apdohma labb (1), apdohma labbe (1), apdohmaht labb' (2), apdohmajeeta labb (1), apdohmajeeta labbe (1), apdomaht labb (1), apdomat labb' (1), lab abdo^ma (1), lab abdo'ma't (2), lab abdomäth (1), labb abdohmaht (2), labb abdomaht (1), labb.. apdohma (1), labbe abdohmahß (1), labbe abdohmaht (3), labbe abdohmajis (1), labbe abdomajam (1), labbe apdohma (1), labbe apdohmaht (3), labbe apdohmat (1), labbe.. apdohmaht (2), labbi apdohma (2), labbi apdohmaht (1), labbi.. apdohmaht (1)- apdomāt mokas; mokas / no mokām apdomāt (5) abdomajam.. mohkas (1), apdohma.. mohkas (1), apdohmaht.. mohkas (1), mohkas.. apdohmaht (1), no.. mohkahm apdohmajam (1)- apdomāt no sirdes diben / no sirds; no sirds apdomāt (6) abdo^ma no §yrdes dybben (1), apdohma no śirrds (1), no śirds apdohma (2), no śirrds apdomaht (1), no śirrtz apdomaht (1)- apdomāt papriekša; papriekš apdomāt (4) apdohma papreekścha (1), apdohma.. papreekścha (1), papreek§ch apdohmajis (1), papreek§che apdomaht (1)- apdomāt pareizi; pareizi apdomāt (9) abdohma.. parei§e (2), apdohmaja parei§e (1), parei§e abdomaht (1), parei§e apdohma (1), parei§e apdohmahß (1), parei§e apdomaht (1), parei§e.. abdohmaht (1), parei§e.. abdohmaht (1)- apdomāt pirmāk; pirmāk apdomāt (5) abdohma pirmahk (1), abdohma pirrmahk (1), apdohmaht pirrmahk (1), pirrmahk apdohmajeeta (1), pirrmahk.. apdohma (1)- apdomāt sirdīgi; sirdīgi apdomāt (4) apdohma.. śirdige (1), apdohma.. śirdigi (1), apdohma.. śirrdige (1), śirrdighe apdohmaht (1)- apdomāt šeitan; šeitan apdomāt (4) apdohma ścheitan (1), apdohma.. §cheitan (1), ścheitan apdohma (1), ścheitan apdohmaht (1)- apdomāt vārdu(s); vārdu(s) apdomāt (6) abdohma.. wahrdus (1), apdohmaht.. wahrdu (1), wahrdu.. apdohmadams (1), wahrdus apdohma (1), wahrdus apdohmajeeta (2)- auglīgi apdomāt (5) auglige abdomath (2), auglige apdohmaht (2), augligi apdohmaht (1)- cilvēks apdomā (4) czilwhex apdoma (2), zillwähks apdohma (1), zillwäkam abdohmaht (1)- gribēt apdomāt (11) ghribbam apdomaht (1), ghribbam.. ap=dohmaht (2), ghribbam.. apdohmaht (4), ghribbam.. apdomaht (3), grib abdomat (1)- grēkus / no grēkiem apdomāt (6) ghräkus apdohmayu (2), grehkus apdohmaju (2), grekes apdomaet (1), no ghräkeem.. apdohmajam (1)- lietas / lietu apdomāt (6) leetas apdohmadami (1), leetas.. abdohmaht (2), leetu apdohmaht (3)- mācīt apdomāt (7) mahz.. apdohmaht (1), mahz.. apdomaht (1), mahzi.. abdohmaht (1), mahzi.. ap=domaht (1), mahzi.. apdohmaht (1), mahziet apdomaht (1), mahziht apdohmaht (1)- mums par labu apdomāt (6) mums par labb apdohmayam (1), mums par labb apdohmajam (1), mums par labba apdohmajam (1), mums par labbu abdohmajam (1), mums par labbu apdohmajam (1), mums par labbu.. abdohmaht (1)- prieku apdomāt (3) preeku apdohmayu (2), preeku.. apdohmayam (1)- redzēt un apdomāt (4) räd§adams und abdomadams (1), räds und apdohma (1), red§.. un apdohma (1), red§eeta und apdohmajeeta (1)- šim brīžam apdomāt (10) śchim brie§cham.. abdohmaht (1), śchim brie§cham abdomaht (1), śchim brie§cham apdohmaht (2), śchim brie§cham apdomaht (3), śchim brie§cham.. apdohmaht (2), śchim brie§cham.. apdomaht (1) ↑ la. domāt ↓ apdoma, apdomāšana, apdomātājs , apdomāties, apdomīgs[2022-01] |
424 | apdomātājs | apdomātājs (1)apdomīgais, apdomīgs cilvēksNhepeezeetiex darra Jegkige / bett weens Abdomatais eenied to. Manc1637_Sal, 444. ↑ la. apdomāt ↑ apdomāt[2021-11] |
425 | apdomāties | apdomāties (44) v. refl. abdohmadameeß (1), abdohmajeeß (2), abdohmajeteeß (1), abdomajeeß (3), apdohmadamees (1), apdohmadameeß (1), apdohmah§śeeß (1), apdohmays (1), apdohmajahs (4), apdohmajahß (2), apdohmajees (1), apdohmajeeß (10), apdohmajeetees (1), apdohmajeteeß (1), apdohmateeß (9), apdomajahß (1), apdomajeeß (3), apdomateeß (1)apdomāties, apdomāt, pārdomāt, apsvērt; apspriesties§ich wiederumb be§innen/ attkall apdomateeß. Manc1638_L, 169B23. Un manna Śirds apdohmajahs eekśch mannim/ pehz to bahrohs es ar teem Aug§tneekeem/ un ar teem Waldneekeem. VD1689_94 Neh 5:7. - apdomāties labi; labi (sev) apdomāties (9) abdohmajeeß labbe (1), abdomajeeß.. labb (1), labbe abdohmadameeß (1), labbe apdohmateeß (3), labbe śöw apdohmateeß (3) ↑ la. apdomāt, domāt ↑ apdomāt[2021-12] |
426 | apdomīgi | apdomīgi (11) adv. abdomyge (2), apdohmiege (1), apdohmige (1), apdohmighe (1), apdohmigi (4), apdomigi (1), apdomighe (1)bedacht§am/ apdohmiege. Manc1638_L, 28B10. für§ichtig/ apdomighe. Manc1638_L, 68A14. apdomīgi, prātīgi; izmanīgiMYļi Brahļi / peelukoyeeta nu / ka juhß apdohmige §taigayeeta / nhe ka tee Nheghuddri / bett ka tee Ghuddri.. Manc1631_LVM, 1825. Jo manna Mutte runnahs apdohmigi to Pateeśibu/ un ta Besdeewiba irr mannahm Luhpahm weena Negantiba. VD1689_94 Sak 8:7. - apdomīgi staigāt (5) abdomyge §taigayet (2), apdohmige §taigayeeta (1), apdohmigi §taigajat (1), apdomigi §taigajaht (1) ↑ la. apdomīgs ↑ apdomīgs[2021-12] |
427 | apdomīgs | apdomīgs (11) adj. abdohmigham (1), abdohmigs (1), abdomigus (1), apdohmiga (1), apdohmigam (1), apdohmigs (1), apdohmigu (3), apdohmigus (1), apdomiegs (1)für§ichtig / apdomiegs. Manc1638_L, 168B23. 1. apdomīgs, prātīgs; izmanīgsWallda kaß labban / tad buhß tam apdohmigam buht. Manc1631_LVM, 4726. Wehl śazzija Urams: slawehts laid irr tas KUNgs J§rae&ļa Deews/ kas Debbes un Semmi darrijs/ kas tam Ķehniņam Dahwidam weenu gudru/ śaprattigu un apdohmigu Dehlu dewis irr.. VD1689_94 2L 2:12. - apdomīgs prāts (4) apdohmiga prahta (1), apdohmigs prahts (1), apdohmigu prahtu (2)2. apdomīgais, apdomīgs cilvēks (lietv. nozīmē)Nepazeetigs isturrahs ehrmigi/ bet weens Abdohmigs to ne paneśs. VLH1685_Sal, 21A28. ↑ la. apdomāt ↑ apdomāt, ↓ apdomīgi[2021-12] |
428 | apdot | apdot (1) v. apdäwa§śi (1)ieskaut no visām pusēm (?)No to Paggal / kattra man apdäwa§śi by / iht no pa§śchas Vgguns / ka es tur widdu nhe śadäggu / no tahs Rieklas tahs Elles. Manc1631_Syr, 6141. ↑ la. dot [2020-01] |
429 | apdraudēšana | apdraudēšana (4) s. f. abdraudeśchanu (1), apdraudeśchana (1), apdraudeśchanu (2)draudiAr weenu bahrgu Apdraudeśchanu/ ka Deews tohs nepeetizzigus Mahzitajus/ kas wairak śawa Wehdera pehz gahda/ neka` Deewa Gohdu mekle/ gau§chi śohdihs.. VD1689_94 Jes 56:0. - bārga apdraudēšana (3) bahrga apdraudeśchana (1), bahrgu apdraudeśchanu (2) ↑ la. apdraudēt ↑ apdraudēt[2021-11] |
430 | apdraudēt | apdraudēt (22) v. apdraude (2), apdraudeht (1), apdraudeya (1), apdraudeja (16), apdraudejuśchi (1), apdraudi (1)apsaukt, norātVnd czehlehß auk§cham / vnd apdraudeya to Wehyu vnd to Juhri / tad tappa taß itt klus. Manc1631_LVM, 534. Un tee atneśśe it ma§us Behrniņus pee wiņņu/ ka wiņśch tohs aiskahrtu: bet tee Mahzekļi/ to red§edami/ apdraudeja tohs. JT1685 Lk 18:15. - apdraudēt vēju (6) apdraude.. wehju (1), apdraudeja.. wehju (4), apdraudeya.. wehyu (1)- Jēzus apdraud (4) JE§us apdraudeja (4) ↑ la. draudēt ↓ apdraudēšana ↔ apdraudīt[2021-12] |
431 | apdraudīt | apdraudīt (2) v. apdraudiya (1), apdraudija (1)apsaukt, norāt, piedraudēt (?)Bett kattri preek§cha ghaya / apdraudiya to / tam by kluß czee§t. Manc1631_LVM, 6326. Bett kattri preek§cha ghaja / apdraudija to / tam by klus zee§t. Manc1654_LP1, 26715. ↑ la. draudīt, draudēt ↔ apdraudēt[2023-06] |
432 | apdraudzināt | apdraudzināt (1) v. apdraud§inati (1)saistīt, padarīt līdzdalīguUn es d§irdeju weenu zittu Balśi no Debbeśu śakkam: iseite no wiņņas manni Ļaudis/ ka juhs ne tohpat apdraud§inati ar wiņņas Grehkeem/ un ka juhs ne dabbujat no wiņņas Mohzibahm. JT1685 Atk 18:4. ↑ la. draugs ↓ apdraudzināties[2021-11] |
433 | apdraudzināties | apdraudzināties (11) v. refl. apdraud§inajahs (5), apdraud§inajees (1), apdraud§inajeetees (1), apdraud§inaśees (1), apdraud§inatees (3)savienoties, sasaistīties, apvienoties; saradoties; apprecētiesUn apdraud§inajeetees ar mums/ dohdeet mums juhśas Meitas/ un ņemmeet preekśch jums muhśas Meitas. VD1689_94 1Moz 34:9. ↑ la. draugs (pēc vc. sich befreunden parauga) ↑ apdraudzināt[2021-11] |
434 | apdzeldēt | apdzeldēt (2) v. apdseldeht (2)apdseldeht, beschrüen,is= aus, śa= ver.. Fuer1650_70_1ms, 6517. Apdseldeht beschreyen, is - aus - Śa - ver. Fuer1650_70_2ms, 9814. sadzelt no visām pusēmapdseldeht, beschrüen,is= aus, śa= ver.. Fuer1650_70_1ms, 6517. Apdseldeht beschreyen, is - aus - Śa - ver. Fuer1650_70_2ms, 9814. ↑ la. dzeldēt ↑ dzeldēt, dzeļdēt[2016-09] |
435 | apdzēris | apdzēris (1) s. m. apd§ehris (1)dzērājs (lietv. nozīmē)Tas KUNGS irr weenu pahrwehr§tu Garru wiņņo Starpa^ islehjis/ ka tee Egipti darra maldam wiśśa^ śawa^ Darba^/ itt ka` Apd§ehris wahrtahs śawa^ Wehmekli`. VD1689_94 Jes 19:14. ↑ la. dzert, apdzert ↑ apdzert, ↔ dzērājs, dzērējs, dzērētāji, dzirulis[2023-06] |
436 | apdzert | apdzert (6) v. abd§errd (1), abd§erth (1), ap=d§errt (2), apd§err (1), apd§ehris (1)nodzert, piem., naudu, mantuAran tahs lahdes nehbus the bes §inna§chen vnnd pawehle§chen ta ammate kunge, naudas py allß lickt jeb czittur kur abd§erth.. LS1625, 11v18. Plieteht / und Deenas diwi / trieß Krohgha śehdeht / und śawu Naudinju ap=d§errt / ta nhe gir leela Leeta; bett Deewa Ghohda` ko=labb doht / tad Ghallwa nee§a / unnd Meegs us=eet. Manc1654_LP3, 5192. ↑ la. dzert ↓ apdzēris, apdzerties[2020-01] |
437 | apdzerties | apdzerties (3) v. refl. apd§ehrahs (1), apd§ehrees (2)apdzerties, piedzertiesDa§śch ar Branda=wienu apd§ehreeß / kriet §emmeh / pirrmahk leelohß Liexmohß bijis / und iß=§teepjahß ar leelahms Mohkahms / mirr§t ka Wehr§śis. Manc1654_LP1, 4743. Un wiņ§ch d§ehre no ta Wihna/ un apd§ehrahs/ un gulleja atśed§ees śawa D§ihwokļa Widdu^. VD1689_94 1Moz 9:21. ↑ la. dzert, apdzert ↑ apdzert[2020-01] |
438 | apdzēst | apdzēst (4) v. apd§eh§t (2), apd§eh§ts (1), apd§eśch (1)apdzēst, arī pārn.Ka` tas Uhdens deggośchu Ugguni apd§eśch/ ta` delde ta Dahwana Deewa labbad dohta tohs Grehkus. VLH1685_Syr, 5A24. Daud§ Uhdens ne warr to Mihlibu apd§eh§t/ neds tahs Uppes wiņņu apślihzinaht/ jepśchu kas wiśśu śawa Namma Mantu par to Mihlibu dohtu/ tomehr wiņ§ch teeścham taptu nizzinahts. VD1689_94 Dz 8:7. ↑ la. dzēst[2022-01] |
439 | apdziedāt | apdziedāt (6) v. ab=d§eed (1), apd§eed (2), apd§eedaht (1), apd§eedam (2)1. apdziedāt mirušo, apstāvētTodten be§ingen/ Mirroni apd§eedaht. Manc1638_PhL, 37213. 2. ar apdziedāšanās dziesmām izzobotŚacka taß Ba§nizas=Kungs kahdam d§iŗŗulam / kahdi Ghräki pa Plieteśchana gir / tad daśch Blehds py Allus=Klappi śädädams ab=d§eed śawu Mahzetaju. Manc1654_LP1, 2634. 3. apdziedāt, ar dziesmām slavinātZaur Kri§tum / ko tee Eņgeli Wiß Debbes Pulzinņ§ch §kannidi Ar §lahwes D§ee§mahm apd§eed. LGL1685_V5, 44725. ↑ la. dziedāt [2021-11] |
440 | apdzimt | apdzimt (2) v. apdsimmis (2)būt tadam, kam ir iedzimts kas nevēlams (piem., par slimību)Es ar kleppu eśmu apdsimmis der husten ist mir angebohren, angeerbet. Fuer1650_70_1ms, 5421. Es ar Kleppu eśmu apdsimmis. der Husten ist mir angebohren, angeerbet.. Fuer1650_70_2ms, 1016. ↑ la. dzimt [2022-01] |
441 | apdzira | apdzira (4) s. f. apdsirras (2), apdsirras=sahle (2)Apdsirras=Sahle. Śakki, waldfahren=Kraut, Officin. Goldwurtz. Fuer1650_70_1ms, 2310. Apdsirras=Sahle. Śakki. Waldfahren=Kraut officin. Gold=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 1715. apdziras, staipekņu sugaSaķķi apdsirras sahle. Fuer1650_70_1ms, 21012. Śakki, apdsirras Sahle. Fuer1650_70_2ms, 33816. ∆ apdziras zāle (4) s. f. apdsirras=sahle (2), apdsirras sahle (2)Apdsirras=Sahle. Śakki, waldfahren=Kraut, Officin. Goldwurtz. Fuer1650_70_1ms, 2310. Apdsirras=Sahle. Śakki. Waldfahren=Kraut officin. Gold=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 1715. apdziras, staipekņu sugaSaķķi apdsirras sahle. Fuer1650_70_1ms, 21012. Śakki, apdsirras Sahle. Fuer1650_70_2ms, 33816. [2023-06] |
442 | apdzist | apdzist (1) v. apd§ee§t (1)apdzistKad Malkas wairs ne irr/ tad apd§ee§t Ugguns/ in kad tas Mehlneśśe noh§t irr/ tad no§tahjahs ta Rahśchana. VLH1685_Sal, 39B27. ↑ la. dzist [2021-11] |
443 | apdzīt | apdzīt (2) v. apdsiht (2)apdsiht, herunter treiben. Fuer1650_70_1ms, 6530. Apdsiht. herunter treiben.. Fuer1650_70_2ms, 10122. padzīt apakšā (?)apdsiht, herunter treiben. Fuer1650_70_1ms, 6530. Apdsiht. herunter treiben.. Fuer1650_70_2ms, 10122. ↑ la. dzīt [2021-11] |
444 | Apella, Apells | Apella, Apells (1) s. m. npers. Apellu (1)Apells vai Apella; JDApśweizinajeet Apellu to pahrbauditu eekśch Kri§tus/ apśweizinajeet tohs/ kas no Ari§tobuļa Śaimes irr. JT1685 Rm 16:10. < vc. Apelles[2023-06] |
445 | apgādāšana | apgādāšana (5) s. f. abghada§chanas (1), apgahdaśchana (1), apgahdaśchanu (3)1. apgādāšana, aprūpēšana..und buhß tam Zillwäkam ißniekt und baddu mirrt / ja Wings patz śöw nhe abghada / irr beß Deewa Schäla§tibas und Abghada§chanas; taß nhe gir parei§e / to Chri§tus JE§us mums aisleeds. Manc1654_LP2, 25531. Ta patti teiz Deewu par tahdu §chehligu Apgahdaśchanu.. VD1689_94 Rut 2:0. 2. apdomīgumsBet tawa Apgahdaśchana ak Tehws! to walda/ jo tu dohdi arri paścha^ Juhŗa^ Zeļļus/ un Wilņu Starpa^ drohśchas Tekkas. VD1689_94 Sal 14:3. ↑ la. apgādāt ↑ apgādāt, apgādāties[2022-01] |
446 | apgādāt | apgādāt (49) v. abgada (2), abgadath (3), abga'dät (1), abga^das (1), abghadaht (3), ab=ghadajis (1), ap=gahdaht (1), apgahda (5), apgahdahs (1), apgahdaht (6), apgahdajs (2), apgahdajśi (1), apgahdat (2), apghada (9), apghadayis (2), apghadajiß (1), apghahd (1), apghahda (4), apghahdahs (1), apghahdahß (1), apghahdaht (1)Ap=gahdaht. beschenken, verehren. bescheren. Fuer1650_70_2ms, 1183. 1. rūpēties, gādāt, aprūpēt, apgādātDreebes vnde kurpes / Eh§chen vnde Sczeer§chen / Namme vnde Muy§che / Szewe vnde Bhernes / Tyrumme / Lopes / vnde wue§§e{wne§§e} Paddome ar wue§§ade wayadtczibe / vnde v§thurre§chenne thäs Meßes vnde Cziwibes / Bagatige vnde deni§ke abgada / prettibe wue§§e bre§mibe pa§§arge / vnd par wue§§e loune paglaeb vnd ßarge.. Ench1586, D2A6. Weena Semme/ ko tas KUNGS taws Deews apgahda/ us ko ta KUNGA tawa Deewa Azzis bes Mitteśchanas §kattahs/ no Gadda Eeśahkuma lihd§ Gadda Gallam. VD1689_94 5Moz 11:12. 2. apdāvināt, aplaimotTapehtz laideeta mums wi§śeems preezateeß / Vnd ar teems Ghanneems eet eek§chan / Paluhkoht ko Deews mums gir §kinkoyis / Ar śawu myļu Dählu apghadayis. Manc1631_LGL, 24712. Śtahw tu mums klaht §cheit alla§chien / Pa§śarg par Kaŗŗu Mähr und Badd / Und wi§śus mums ween lieds apghahd / Ar milig / preezieg / jaunu Ghad. LGL1685_V5, 3829. 3. apdomāt Ja tu to lab abga^das / Mann' ce´ßen teuw no gräke ma§gas / Do^s teuw ßeyt De´we zäle§tyb / Vnd tur päc to mu^źige pre´cyb. Elg1621_GCG, 5823. Apdohma mans Kungs śirdigi/ In to apgahda :/: Ko tu taweem Tizzigeem śohlijs eśśi/ kam tu tawu Schehla§tibu dohd: No Muh§chibas eśśi tu tohs isred§ejs/ Paśargajs ar tawa Padohma/ Zaur ko tee tohp śwehti. LGL1685_K1, 8826. ↑ la. gādāt ↓ apgādāšana, apgādāties, ↔ apgādēt[2022-01] |
447 | apgādāties | apgādāties (1) v. refl. apgahdajahs (1)apgādāt (sevi)Un tee J§rae#ļa Behrni tappe arri lihd§inati/ un apgahdajahs ar Barribu/ un gahje teem pretti / un J§rae&ļa Behrni apmettehs teem itt pretti/ ittin ka^ diwi Ka§u Pulki/ bet to Sihreŗu bija wiśśa ta Semme pilla. VD1689_94 1Ken 20:27. ↑ la. gādāt, apgādāt ↑ apgādāt, ↓ apgādāšana[2022-01] |
448 | apgādēt | apgādēt (1) v. abgadät (1)apdomātDo^d man Chri§ti na^we abgadät Winie ce`ßens dallybe mantät / Vnd winie cirtummes lab abdo'ma't. Elg1621_GCG, 6112. ↑ la. gādāt ↔ apgādāt, ↓ apgādētājs[2022-01] |
449 | apgādētājs | apgādētājs (1) s. m. abgadetays (1)apgādātājsTouwe leenibe vnde ßeele§tibe / Tapeetcz mums Kunx peetcz §tayga / No §cho laike vnde tur mußige / Tu es muße Abgadetays / Ka mhes §cheit czour to Titczibe e§§em / Tur redczamme exkan touwe Wal§tibe / Namneke vnde Nammeßaime. UP1587, L3A2. ↑ la. apgādāt ↑ apgādēt[2021-11] |
450 | apgrēcenāt | apgrēcenāt (1) v. apgreetczenate (1)apgrēkoties, grēkot (savienojumā ar sev)Beth Petrus adbildeye / vnde ßatcy vs tho / Ja kad the arridtczan wue§§e ßöw py thöw apgreetczenate / thad neegrib es man mußam apgreetczenates. EvEp1587, 7417. ↑ la. grēks ↓ apgrēcenāties, ↔ apgrēcināt[2022-01] |
451 | apgrēcenāties | apgrēcenāties (6) v. refl. apgreeczena§es (2), apgreetczenate (1), apgreetczenates (2), apgretczenatos (1)apgrēkoties, grēkotTad ßatcy tas vs tems : Exkan §cho Nacte yuus wue§§e py man apgreeczena§es. EvEp1587, 7411. Ja kad te arridtczan wü§§e ßöw py thöw apgretczenatos / Tad negrib es man mußam apgreetczenates. EvEp1615, 6518. ↑ la. grēks, apgrēcenāt ↑ apgrēcenāt, ↔ apgrēcināties[2023-06] |
452 | apgrēcība | apgrēcība (50) s. f. abghrehziba (1), abgräzibai (1), abgreetczibe (2), abgrehzibai (1), apgreetczibe (2), apgreetczibes (2), apgrehziba (2), apgrehzibahs (1), apgrehzibai (2), apgrehzibas (5), apgrehzibu (21), apgretczibe (3), apghrehziba (2), apghrehzibai (2), apghrehzibas (2), apghrehzibu (1)grēcīga darbība, nodarījums, pārkāpums, kas izraisa sašutumu, nosodījumu; vilinājums, kārdinājums, pamudinājums uz grēkuWay tay Pa§§oule thäs apgreetczibes peetcz. Tur buus yo apgretczibe näckt / beth tomher way tam Czilwhekam czour kattre ta Apgreetczibe näck. EvEp1587, 2223. Eepreezina arrid§an tohs Śirds=Skaidrus/ ka tee tapehz nekahdu Apgrehzibu ņem/ ka tahdeem Eenaidneekeem kahdu Brihdi labbi klahjahs: Jo Deews tomehr tohs weenrei§i pateeśi śohdihs.. VD1689_94 Ps 94:0. - apgrēcība nāk (12) abghrehziba nahk (3), apghrehzibai.. nahkt (1), apgreetczibe näck (2), apgrehzibai.. nahkt (4), apgretczibe näckt (2)- apgrēcību darīt (5) apgrehzibu darra (4), apgrehzibu darriht (1)- apgrēcību dot (5) abgreetczibe doth (2), apghrehzibu doht (1), apgrehzibu dohd (2)∆ apgrēcību (ne / pie)ņemt / ņemties; ņemt apgrēcību (7) apgrehzibu ne ņemmat (1), apgrehzibu ņehmuśchees (1), apgrehzibu ņem (1), apgrehzibu ņemm (2), apgrehzibu peeņemm (1), ņehme apgrehzibu (1)izjust sašutumu, dusmotiesUn tee ņehme apgrehzibu pee wiņņa: Bet JE§us śazzija us teem: weens Praweets ne kur tohp ma§aki gohdahts/ ka` śawa^ Tehwa=Semme^/ un śawa^ Mahja^. JT1685 Mt 13:57. Eepreezina arrid§an tohs Śirds=Skaidrus/ ka tee tapehz nekahdu Apgrehzibu ņem/ ka tahdeem Eenaidneekeem kahdu Brihdi labbi klahjahs: Jo Deews tomehr tohs weenrei§i pateeśi śohdihs.. VD1689_94 Ps 94:0. ↑ la. grēks ↑ apgrēcīt[2022-01] |
453 | apgrēcināšana | apgrēcināšana (2) s. f. apgrehzinaśchanu (2)pamudināšana uz grēkuKuŗŗu Usluhkośchana teem neprattigeem par Apgrehzinaśchanu irr/ ka tee eekahro weenas nomirruśchas Bildes Skai§tumu/ kam Dwaśchas newaid. VD1689_94 Sal 15:5. ↑ la. apgrēcināt, apgrēcināties ↑ apgrēcināt, apgrēcināties[2021-12] |
454 | apgrēcināt | apgrēcināt (12) v. apgräzinaß (1), apgrehzina (6), apgrehzinaht (1), apgrehzinahts (1), apgrehzinajs (1), apgrehzinajśchi (1), apgrehzinatu (1)mudināt kādu grēkot, būt par iemeslu tam, ka kāds grēko; apgrēkoties, grēkot (savienojumā ar sev)Bätt jä tawa labba Atziß töwi apgräzinaß / wältz wingiu ara / unn mätt no §öwin. Reit1675_UeP, 1112. Ja tas Pree§teris/ kas śwaidihts irr/ irr apgrehkojees/ ka wiņ§ch tohs Ļaudis apgrehzina/ tad buhs wiņņam śawu Grehko dehļ/ ko wiņ§ch grehkojis irr tam KUNGAM peene§t weenu Wehrśiti/ weenu jaunu Wehrśiti/ kas bes Wainas/ par Grehku=Uppuri. VD1689_94 3Moz 4:3. ↑ la. grēks ↑ apgrēcīt ↓ apgrēcināšana, apgrēcināties, ↔ apgrēcenāt[2021-12] |
455 | apgrēcināties | apgrēcināties (7) v. refl. apgrehzinaśees (1), apgrehzinaśeetees (2), apgrehzinatees (1), apgrehzinatohs (2), apgrehzitnatees (1)apgrēkoties, grēkotUn tad daud§ apgrehzinaśees/ un weens ohtru nodohs/ un weens ohtru nihdehs. JT1685 Mt 24:10. Deewabihjigeem pahr to Besdeewigs Labklahśchanahm ne buhs apgrehzinatees.. VD1689_94 Mal 3:0. ↑ la. grēks, apgrēcināt ↑ apgrēcināt, ↓ apgrēcināšana, ↔ apgrēcenāties[2021-12] |
456 | apgrēcīt | apgrēcīt (6) v. aapgretczy (1), apgreetcytz (1), apgretczi (1), apgretczitz (1), apghrehzi (2)apgrēcināt, mudināt kādu grēkot, būt par iemeslu tam, ka kāds grēkoBeth kas wene no §cho wue§§e ma§§ako apgretczi kattre exkan man titcze / tam buute tas labbake / ka wens{mens} Czirne ackmens py winge rykle pakaartz tapte / vnd apßlydtzenaatz tapte exkan Juures.. Ench1615, 22122. Bett kaß weenu no ścheem wi§śeem Ma§akeem apghrehzi / kattri eek§chan mann titz.. Manc1654_LP2, 280{260}5. ↑ la. grēks ↓ apgrēcība, apgrēcināt, apgrēcīties[2021-12] |
457 | apgrēcīties | apgrēcīties (3) v. refl. apgreetczyas (3)grēkotBeth kad thöw touwa Roka libe touwe Kaya apgreetczyas / thad no czerte to / vnde mette to no thöwim. EvEp1587, 2224. ↑ la. grēks, apgrēcīt ↑ apgrēcīt[2022-01] |
458 | apgrēzīšana | apgrēzīšana (1) s. f. abgrezißen (1)?Ekßan touwe abgrezißen / ekßan touw a§§in y§swyßen Ekßan touwe apßoußen / ekßan touwe galwe ar ärßems.. Elg1621_GCG, 1494. [2022-01] |
459 | apgrimt | apgrimt (5) v. abgrimpt (2), apgrim§t (1), apgrimpt (1), apgrimpti (1)nogrimt, arī pārn.Tu mußige Dews / Nee laide mums abgrimpt / Exkan tho ruckte Nawes bhede / Kyrieelei§on. UP1587, M2B26. ..tu gribbi ścho Behrniņu §chehligi usraud§iht/ in ar pateeśu Tizzibu eekśch Śwehta Garra apdahwanaht/ ka śchi^ śwehta^ Pluhda^ pee wiņņa noślihk§t in apgrim§t/ wiśs/ kas tam no Adama peelippis.. VHL1685_Cat, 349. ↑ la. grimt ↑ grimt[2020-01] |
460 | apģērbs | apģērbs (21) s. m. apģehrbu (7), apgehrbs (3), apģehrba^ (2), apģehrbs (9)Apgehrbs, Kleidung. Fuer1650_70_1ms, 7718. Apgehrbs. Kleidung. Fuer1650_70_2ms, 1294. apģērbs, arī pārn.Apgehrbs, Kleidung. Fuer1650_70_1ms, 7718. ..ka` weena Bruhte ar śawu §kai§tu Apģehrbu isgre§nojahs. VD1689_94 Jes 61:10. ↑ la. apģērbt ↑ apģērbt[2020-11] |
461 | apģērbšana | apģērbšana (3) s. f. abghärb§chan (1), apģehrbśchanas (2)apģērbsIn kapehz §udajtees juhs pehz Apģehrbśchanas? VLH1685, 7519. ↑ la. apģērbt, apģērbties ↑ apģērbt, apģērbties[2020-11] |
462 | apģērbt | apģērbt (91) v. apgehrbis (1), apghehrbuśchi (1), apģehrbu (1), apģehrbuśchi (1), apgehrbt (2), ap=ghehrbe (1), apghehrbe (1), apghehrbis (1), apghehrbt (1), apgherb (3), apģehrbe (7), apģehrbi (1), apģehrbis (1), apģehrbj (8), apģehrbju (1), apģehrbśchu (2), apģehrbt (3), apģehrbta (3), apģehrbti (17), apģehrbts (27), apģehrbtu (3), apģehrbtus (1), apghärb (1), apghärbtam (1), apghärbtz (2)apgehrbt, ankleiden, anzihen. Fuer1650_70_1ms, 7721. Apgehrbt. ankleiden, anziehen. Fuer1650_70_2ms, 1298. 1. apģērbt, ietērpt; apgādāt ar apģērbu, arī pārn., piem., par zāli, debesīmEs śacku jums / ka arrid§an Salomons wi§śa` śawa` Ghohdiba` nhe gir tha apghärbtz biyis / ka weens no teems pa§§cheems. Manc1631_LVM, 17417. Un es d§irdeju to Wihru/ kas ar linnu Drehbehm bija apģehrbts/ un wirs tahs Uppes §tahweja.. VD1689_94 Dan 12:7. - apģērbt ar audeklu / audekli; ar audekli apģērbt (12) apģehrbta.. ar audeklu (1), apģehrbti ar.. audeklu (1), apģehrbti ar.. audekli (1), ar audekli apģehrbts (7), ar audekli.. apģehrbts (2)- apģērbt ar drēbēm; ar drēbēm apģērbt (19) apģehrbe.. ar.. drehbehm (2), apģehrbj.. ar drehbehm (1), apģehrbti ar.. drehbehm (2), apģehrbts ar drehbehm (1), apģehrbts ar.. drehbehm (1), apģehrbtu ar.. drehbehm (2), apģehrbu.. ar.. drehbehm (1), ar.. drehbehm apghärbtam (1), ar.. drehbehm apģehrbti (3), ar.. drehbehm apģehrbts (2), ar.. drehbehm.. apģehrbts (2), ar drehbehm apģehrbj (1)2. pārn. piešķirt dzīvai būtnei, parasti cilvēkam, kādu stāvokli, īpašību, pazīmi (piem., spēku, kaunu, negodu, pestīšanu) Un red§i/ es śuhtu to Paśohliśchanu manna Tehwa uhs jums: bet paleezeet juhs eekśch Jeruh§alemes Pilsśata/ kamehr juhs tohpht apģehrbti ar Spehku no aug§tibas. JT1685 Lk 24:49. ↑ la. ģērbt ↓ apģērbs, apģērbšana, apģērbties[2020-11] |
463 | apģērbties | apģērbties (35) v. refl. apgehrbtees (1), apgerbees (1), ab=ghehrbeeß (2), abghehrbśimeeß (1), abghehrbteeß (1), apghehrbees (1), apgherbees (2), apgherbśimees (2), apgherbśimeeß (1), abgherb§imees (1), abgherbeeß (1), apģehrbees (12), apģehrbehs (2), apģehrbjahs (1), apģehrbjatees (1), apģehrbśees (1), apģehrbśimees (1), apģehrbtees (3)1. apģērbtiesKo mehß ähdie§śim / ko mehß D§err§śim / ar ko mehß śöw apgherbśimees? Manc1631_LVM, 17424. Es pahrģehrbśchohs/ un nahkśchu Kaŗŗa^/ bet tu apģehrbees ar śawahm Drehbehm. VD1689_94 2L 18:28. - apģērbties ar audekli; ar audeklu apģērbties (3) apģehrbehs ar.. audekli (1), ar audäklu abgherbeeß (1), ar audäklu apgherbees (1)- apģērbties ar drēbēm; drēbes apģērbties (5) ab=ghehrbeeß ar.. drehbehm (1), apģehrbees ar.. drehbehm (2), apģehrbśimees ar.. drehbehm (1), drehbes apģehrbtees (1)2. piešķirt sev citu veidolu, iemiesotiesTas §wahtz Gharrs no Däbb䧜u nahk / Ar Ballo§cha Czhimy apgherbees. Manc1631_LGL, 30927. Tas apģehrbees manna^s nabbaga^s Meeśa^s/ To Wellu gribbeja tas guh§tiht. LGL1685_K1, 10315. ↑ la. ģērbt, apģērbt ↑ apģērbt, ↓ apģērbšana, neapģērbties[2021-11] |
464 | apģīmēt | apģīmēt (2) v. apgihmeht (1), apģihmeht (1)apģihmeht, begleichen, bezeichnen. Fuer1650_70_1ms, 836. Apgihmeht begleichern, bezeichnen.. Fuer1650_70_2ms, 13111. apzīmēt, pielīdzināt (?)apģihmeht, begleichen, bezeichnen. Fuer1650_70_1ms, 836. Apgihmeht begleichern, bezeichnen.. Fuer1650_70_2ms, 13111. ↑ la. ģīmis 'seja; tēls' [2021-11] |
465 | Apia | Apia (1) s. f. npers. Appiai (1)Apfija; JDUn Appiai tai Mihļajai/ un Arkipam muhśo Zihniśchanas=Beedram/ un tai Deewa Draud§ibai tawa^ Namma^. JT1685 Flm 1:2. < vc. Appia[2016-10] |
466 | apkaudināt | apkaudināt (2) v. apkaudinajs (2)apkaut, nogalināt (par lielu cilvēku skaitu)wiņśch zilwekus apkaudinajs, Er hat viel leute erschlagen. Fuer1650_70_1ms, 936. winsch Zilwehkus apkaudinajs, er hat viel leute ersehlagen.. Fuer1650_70_2ms, 16513. ↑ la. apkaut ↑ apkaut[2021-11] |
467 | apkaunāt | apkaunāt (6) v. apkauna (2), apkaunahs (1), apkaunaht (1), apkaunatam (2)apkaunot, darīt kaunu; pazemotRiextes vnd Pahrmaziba dohd ghuddribu / bett Pui§śis pehtz śawu pa§§chu Prahtu iß=lai§ts / apkauna śawu Maht. Manc1637_Sal, 958. Newa tad jums Nammu / kur juhs warraht eh§t in d§ert? Jeb apśmeijaht juhs to Deewa Draud§ibu / in apkaunaht tohs / kam neneeka newa? VLH1685, 3529. ↑ la. kauns ↔ apkaunēt, apkaunot[2023-06] |
468 | apkaunēšana | apkaunēšana (2) s. f. apkauneśchanas (1), apkauneśchanu (1)kauns, apkaunojumsJuhśu Apkauneśchanas Weeta^ (dabbuśeet juhs) diwikahrtigi/ un tahs Neewaśchanas Weeta^ tee gawilehs śawa^s Teeśa^s. VD1689_94 Jes 61:7. ↑ la. apkaunēt ↑ apkaunēt, ↔ apkaunošana[2023-05] |
469 | apkaunēt | apkaunēt (2) v. apkauneht (1), apkaunetu (1)kaunināt; nosodīt..tadehļ JE§us CHri§tus to ghribbädams apkauneht / śacka: Darri to: d§irrdi tu Wari§eers / ko tu e§śi taggad śatzijis / ka töw Deewu unnd tawu Tuwaku mieļoht buhß.. Manc1654_LP2, 2315. ..un tai` Semme^ ne bija ne weens Walditajs/ kas kahdas Leetas dehļ jebkuŗŗu apkaunetu.. VD1689_94 Sog 18:7. ↑ la. kauns ↓ apkaunēšana, ↔ apkaunāt, apkaunot[2023-05] |
470 | apkaunošana | apkaunošana (9) s. f. apkaunośchana (4), apkaunośchanas (3), apkaunośchanu (2)kauns, negods, apkaunojums, pazemojums; nosodījums Tu §inni mannu Kaunu/ un mannu Apkaunośchanu/ un mannu Apśmeekli/ wiśśi manni Prettineeki irr tawa^ Preekścha^. VD1689_94 Ps 69:20. ↑ la. apkaunot ↑ apkaunot, ↔ apkaunēšana[2021-12] |
471 | apkaunot | apkaunot (22) v. apkauno (3), apkaunohjs (1), apkaunoht (2), apkaunohti (2), apkaunohts (5), apkaunojis (2), apkaunota (2), apkaunoti (5)apkaunot; pazemot; kaunināt, nosodītJkweens Wihrs/ kas Deewu luhgdams jeb mahzidams ko labbu us Galwu turr/ tas apkauno śawu Galwu. JT1685 1Kor 11:4. Un tee J§rae#ļa Wihri śazzija: Eśśat juhs to Wihru red§ejśchi/ kas irr augścham nahzis? Jo wiņ§ch irr nahzis J§rae#lu apkaunoht. VD1689_94 1Sam 17:25. ↑ la. kauns ↓ apkaunošana, ↔ apkaunāt, apkaunēt[2021-12] |
472 | apkaustīt | apkaustīt (3) v. abkau§ta (1), abkau§tijis (1), apkau§tiet (1)be§chlagen/ Sirrghu apkallt/ Seelburg. apkau§tiet. Manc1638_PhL, 36227. apkalt, piestiprināt pakavuWeens Sirrgs wehl ja=abkaļļ. (Wallhoff. abkau§ta.) Manc1638_Run, 426B10. ↑ la. kaustīt 'kalt'[2023-04] |
473 | apkaut | apkaut (64) v. apkauj (6), apkaus (3), apkaut (9), apkautas (2), apkauti (16), apkautus (2), apkautz (2), apkahwe (6), apkahwis (1), apkawe (15), apkawis (1), apkawti (1)apkaut, nogalināt (parasti par lielu skaitu cilvēku)Vnd gir tanny laika` eek§chan Pills weens Dumpis biyis / ka leels Pullx Ļau§cho apkautz tappa / py tahß Ba§nizas. Manc1631_LVM, 22911. Un wiśśu Laupijumu ścho Pilsśahtu/ un wiśśus Lohpus laupija tee J§rae#ļa Behrni preekśch śewis/ bet wiśśus Zilwekus apkawe tee ar Sohbiņa Aśmini.. VD1689_94 Joz 11:14. - apkaut ar zobiņa asmini; ar zobinu / zobiņa asmini apkaut (4) apkawe.. ar sohbiņa aśmini (1), apkawe.. ar.. sohbiņa aśmini (1), ar sohbinu apkautas (1), ar sohbiņa aśmini apkaut (1)- apkaut bērnus; bērnus apkaut (3) apkahwe.. behrnus (1), apkaut.. behrnus (1), behrni.. apkauti (1) ↑ la. kaut ↓ apkaudināt[2021-12] |
474 | apkavēt | apkavēt (4) v. apkawe (1), apkawehs (1), apkaweht (2)kavēt, aizkavētDa§ch gann śuhri §trahda in d§nenahs ka tas warretu baggats tapt/ in śew paśchu tikkai ar to apkawe. VLH1685_Syr, 15B22. Jrr weena krahśchna Eepreezinaśchana/ ka Deews to Śatanu un wiņņa Pe§teļus rahs un apkawehs. VD1689_94 Jes 27:0. ↑ la. kavēt ↓ apkavēties[2021-12] |
475 | apkavēties | apkavēties (1) v. refl. apkawejahs (1)kavētiesKad nu tas Bruhtgans apkawejahs/ tad wiśśahs śnaude un aismigge. JT1685 Mt 25:5. ↑ la. kavēt, kavēties ↑ apkavēt[2021-11] |
476 | apkrāpt | apkrāpt (1) v. apkrahpt (1)apkrāptJa / kad eß jums mahzitu / ka by riet / plieteht / Maukohß eet / Maukas meckleht / zittu Zillwäku apkrahpt / peewillt / ap§ackt / apmähloht / teh buhtu Śirrds ghann miexta. Manc1654_LP3, 20227. ↑ la. krāpt [2021-11] |
477 | apkratīt | apkratīt (3) v. apkratta (1), apkratti (1), apkrattiet (1)be§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A6. apbērtbe§chütten/ apbehrt/ apkrattiet. Manc1638_L, 32A6. Pehtz to Auku leek Deews taß Kungs to Śaul att§piedeht / und pehtz tahß Kaukaśchanas und Raudaśchanas apkratti tu mums ar Preeku / Tawam Wahrdam gir muh§chighe Ghohds unnd Ślawa / tu J§raeļa Deews. Manc1654_LP1, 47025. ↑ la. kratīt[2021-11] |
478 | apkraut | apkraut (2) v. apkraut (1), apkrautu (1)laden/ be§chweren/ apkraut. Manc1638_L, 110A27. apkrautladen/ be§chweren/ apkraut. Manc1638_L, 110A27. Kad nu Dahwids maķķeniht no ta Aug§tuma bija pagahjis/ raugi/ tad śa§tappe wiņņu Zihbus/ Mewibo§eta Śullainis ar weenu pahri apkrautu Eh§eļu/ un us teem bija diwiśimts Mai§es/ ar śimts Ra§iņa Pihtehm/ un śimts Pihtehm no (zitteem) Waśśaras Augļeem/ un weenu Ahdas Trauku ar Wihnu. VD1689_94 2Sam 16:1. ↑ la. kraut [2021-11] |
479 | apkrecēt | apkrecēt (2) v. apkrezzejuśi (2)apkrezzejuśi rihkle, Ein heiser halß, der o~ lauten kan. Fuer1650_70_1ms, 9626. apkrezzejuśi Rihkle ein Heiser halß, der o# lauten kann. Fuer1650_70_2ms, 18522. aizsmaktapkrezzejuśi rihkle, Ein heiser halß, der o~ lauten kan. Fuer1650_70_1ms, 9626. apkrezzejuśi Rihkle ein Heiser halß, der o# lauten kann. Fuer1650_70_2ms, 18522. ↑ la. krecēt 'aizsmakt' [2021-11] |
480 | apkrēst | apkrēst (1) v. apkreh§t (1)be§chei§§en/ apdirr§t/ apkreh§t/ appļuhtiet. Manc1638_L, 32A2. nosmērēt, aptraipīt, aptašķītbe§chei§§en/ apdirr§t/ apkreh§t/ appļuhtiet. Manc1638_L, 32A2. ↑ la. krēst 'kratīt; purināt; mēslot'[2023-04] |
481 | apkrist | apkrist (5) v. apkritte (2), apkrittihs (1), apkrittis (1), apkrittu§chas (1)apkrist, apgāztiesZitti wätzi Mahzetaji śacka / kad JE§us Chri§tus eek§chan Ägyptes=Semmes nahzis / tad irr patz Wälls mähms tappis / und to ällka=Deewo mahlätas und iß=zirr§tas Billdes apkrittu§chas gir: und §chkeet tee pa§śchi Mahzetaji ka no tahdas Leetas taß Proweets E§aias papreek§che runnajis / śatzidams: taß Kungs us peepeh§chu Padebbe§śi braux / und eek§chan Ägyptes Semmes nahx. Manc1654_LP1, 10517. Un us wiśśeem aug§teem Kalneem/ un us wiśśeem leeleem Pakalneem buhs Uppites un Uhdens Strauti/ tai^ Deena^ tahs leelas Kauśchanas/ kad tee Turņi apkrittihs. VD1689_94 Jes 30:25. ↑ la. krist[2021-11] |
482 | apkronēt | apkronēt (2) v. apkrones (2)apveltīt, apdāvinātTa to paau§tenas / pär ßouwe tuwake / vnde tham winge Mutte atwhers exk to droudtczibe. Ta to apkrones ar precibe vnd lyxmibe / vnde ar wene mußige wärde apdawenas. EvEp1587, 234. ..Mutte atwhers exkan tho droudtczibe. Tha to apkrones ar precibe vnde lyxmibe / Vnde ar wene mußige wärde apdawenas. EvEp1615, 191. ↑ la. kronis 'vainags' ↔ apkronīt[2021-11] |
483 | apkronīšana | apkronīšana (1) s. f. apkrönißen (1)vainaga uzlikšana galvā (?)Ekßan touwe abgrezißen / ekßan touw a§§in y§swyßen Ekßan touwe apßoußen / ekßan touwe galwe ar ärßems apkrönißen O wy§§e mylix etc. Elg1621_GCG, 1501. ↑ la. apkronīt ↑ apkronīt[2022-01] |
484 | apkronīt | apkronīt (4) v. apkro^ny (1), apkrohnihts (1), apkrony (1), apkrony' (1)uzlikt galvā vainaguTe §aßoute to ar ryk§tems liot: We'n purpur dräbe tam apwylke Winie §wäte galwe te apkro^ny Courdu^ur to bre'§mig ar ärßems gru^t.. Elg1621_GCG, 7717. Kad Kri§tus Dahr§a^ buhdams/ Deewu peeluhd§is bija/ :/: Tohs Judus śagaidija/ No teems §tipri śai§tihts tappa: Tee wedde to pee Śohģi{Śohgi}; Śaśchau§ts in apkrohnihts/ Tai Nahwei nohdohts tappa.. LGL1685_K1, 3419. ↑ la. kronis 'vainags' ↓ apkronīšana, ↔ apkronēt[2023-06] |
485 | apkvēpināt | apkvēpināt (1) v. apkwehpinata (1)apkvēpinātKuŗŗa irr śchi/ kas no Tukśneśes uskahpj ka` Duhmu=Stabs/ apkwehpinata ar Mirri un Wihraku/ ar wiśśadu Sahli weena Sahles Prezzineeka? VD1689_94 Dz 3:6. ↑ la. kvēpināt[2021-11] |
486 | apķilas | apķilas (1) s. f. pl. apkillas (1)apkillas. fustücher. Curl. L.D. Fuer1650_70_2ms, 15k1. kājautsapkillas. fustücher. Curl. L.D. Fuer1650_70_2ms, 15k1. < liet. vai kuršu (sal. liet. pakelė 'kājauts; saite zem ceļa') Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. (Par to sk. Zemzare 1961, 74.) Domājams, atsauce uz L. Depkina vārdnīcu (1704). Apkillas (Depk1704_Vortr, 1323).[2020-02] |
487 | apķīlāt | apķīlāt (2) v. abkielahts (1), apkieladams (1)das zu Pfand geben i§t/ kielam ißdohds/ abkielahts. Manc1638_L, 135B22. ieķīlātdas zu Pfand geben i§t/ kielam ißdohds/ abkielahts. Manc1638_L, 135B22. Vnd śchiß Ehdens wiß=wairahk / und par wi§śeem mums śawu / tha Kungha JE§u Chri§ti Mielä§tibu rahda / ai§to teitan Wings ka apkieladams apkielo śawu mielighu Śirrdi / dohdams śawu Mee§śu mums eh§t / und śawu A§śini d§errt / lieds / eek§chan / und ar to śwehtitu Mais und Wienu. Manc1654_LP1, 38120. ↑ la. ķīla ↔ apķīlēt, apķīlot[2020-11] |
488 | apķīlēt | apķīlēt (2) v. apkiehleht (1), apkieleyiß (1)ver§etzen/ verpfänden/ apkiehleht. Manc1638_L, 167B25. ieķīlātver§etzen/ verpfänden/ apkiehleht. Manc1638_L, 167B25. Manns Bährns / ja tu tawu Tuwaku Ghalwo / vnd e§śi tawu Rohku py kahdo Swe§§chu apkieleyiß. Manc1637_Sal, 1623. ↑ la. ķīla ↓ apķīlēties, ↔ apķīlāt, apķīlot[2020-02] |
489 | apķīlēties | apķīlēties (1) v. refl. apkieleyees (1)galvot; likt ķīlā (sevi)Nhe aismir§ti tahs labbedarri§chanas tawa Ghallweneka / ai§to wings gir śöw pattz tawis dehļ apkieleyees. Manc1631_Syr, 57016. ↑ la. ķīla, ↑ apķīlēt[2020-02] |
490 | apķīlot | apķīlot (3) v. apkielo (2), apkihlo (1)ieķīlātNhe e§śi py teems / kaß śawu Rohku apkielo / vnd par Parradu ghallwo. Manc1637_Sal, 7317. Ne eśśi pee teems/ kas śawu Rohku apkihlo/ in par Paradu galwo. VLH1685_Sal, 34B24. ↑ la. ķīla ↔ apķīlāt, apķīlēt[2020-02] |
491 | aplēģerēšana | aplēģerēšana (6) s. f. ablehgerre§chen (1), aplehģereśchanas (3), aplehģereśchanu (2)aplenkums..jckwenam mei§teram §auwe karre ryke gattauw turreth bus parradan buth, ka arriedczan tam ammattam paprex§ch dautz mußketes büwu§ches gir, vnd ar thams the matziete jeb tems parradietz gir vnd arriedczan §ew exan ablehgerre§chen jeb ab§ehde§chen §ew ar to ka wene godiege wiere §ew turrei§ches, prettib tho kartige eenaidneke gir §tawei§che.. LS1625, 19r10. Es peelikśchu pee tew reśnas Wirwes/ ka tu ne warri lohzitees no weena Śahna us ohtru/ kamehr tu tahs Deenas tawas Aplehģereśchanas eśśi pabeid§is. VD1689_94 Ech 4:8. ↑ la. aplēģerēt 'aplenkt' ↑ aplēģerēt[2020-01] |
492 | aplēģerēt | aplēģerēt (2) v. aplehgere (1), aplehģereta (1)aplenktWehl jemmees weenu D§el§es Pannu/ un leez to par weenu D§el§es Muhri §tarp tew un §tarp to Pilsśahtu/ un gree§ tawu Waigu preet wiņņu/ ka ta tohp aplehģereta/ un tew buhs prett wiņņu apme§tees. VD1689_94 Ech 4:3. < vlv. belegeren 'aplenkt' ↓ aplēģerēšana[2020-01] |
493 | apļaunāties | apļaunāties (2) v. refl. aplaunajees (2)dusmotiesdeews aplaunajees, kam patrus neskaita? Gott zörnet, warum betestu nicht. Fuer1650_70_1ms, 13218. Deews aplaunajees, kam pahtahrus ne skaita? Gott zörnet, warum betest du nicht. Fuer1650_70_2ms, 2009. ↑ la. ļauns vai ļaunoties ↑ ļaunāties[2016-10] |
494 | apmēdīgs | apmēdīgs (1) adj. abmedige (1)zobgalīgs, izsmejošs (?)Kattre mums cetummam turrey ilge / Ta grute tän pattän wetän / Egribbey no mums wenu cze§me / Ar abmedige wardems / Vnde meckleye exkan to no§kummibe / Wen lixme cze§me exkan mu§o beede / Och mileye paczedat mums / Wen pattieck§chen cze§me / Wene Jouck cze§ming / No thems Macibems no Zion / Ka lixmige dar §kanneth. Ps1615, 16020. ↑ la. apmēdīt ↑ apmēdīt[2021-11] |
495 | apmēdīšana | apmēdīšana (9) s. f. apmehdiśchana (2), apmehdiśchanu (7)apsmiekls; kauns, negodsJo kamehr es runnaju/ brehzu un śauzu no Warras=Darba/ un Poh§tiśchanas/ tad irr man ta KUNGA Wahrds par Apśmeekli un Apmehdiśchanu tappis zauru Deenu. VD1689_94 Jer 20:8. - par apmēdīšanu un smiekli; par apsmiekli un apmēdīšanu (4) par apmehdiśchanu un śmeekli (1), par apśmeekli un apmehdiśchanu (2), par apśmeekli.. un apmehdiśchanu (1) ↑ la. apmēdīt ↑ apmēdīt, apmēdīties[2022-01] |
496 | apmēdīt | apmēdīt (80) v. abmehdieß (1), apmädidam (1), apmädy (1), apmähda (3), apmedeis (1), apmedis (1), apmehd (8), apmehd' (2), apmehdidami (1), apmehdieht (1), apmehdieß (1), apmehdiet (5), apmehdiets (5), apmehdietz (7), ap=mehdietz (1), apmehdihs (4), apmehdiht (4), apmehdihts (3), apmehdija (11), apmehdija{ap mehdija} (1), apmehdijeet (1), apmehdijs (2), apmehdijśchi (1), apmehdijuśchi (2), apmehdiju§chi (1), apmehdiśi (1), apmehditam (2), apmehditi (2), apmehditu (2), apmehdiya (4)be§potte~/ apmehdiet. Manc1638_L, 32A25. fatzen/ be§potten/ mehdiet/ apmehdiet/ neewaht/ nitzinaht. Manc1638_L, 58A2. §peyen/ §potte~/ mehdiet/ apmehdiet. Manc1638_L, 172A12. izsmiet, apsmiet, ņirgāties; nievāt, nicinātBeth tu exkan auxto Debbes / O Dews tös ap§mes / Apmedis winnui labbako paddomu / Winnui runnas no polgas / Petreßes tos exkan du§mibe / Exkan töw cziwibe tos ißpo§tis / Vnde tos warran §tippre aißtuerß. Ps1615, 13725. Manni Prettineeki apmehd manni ar Nahweśchanu manno^s Kaulo^s/ kad tee us man weenumehr śakka: Kur irr taws Deews? VD1689_94 Ps 42:11. - apmēdīt und apsmiet; apsmiet un(d) apmēdīt (3) apmehdietz und apśmeetz (1), apśmeeß und abmehdieß (1), apśmehje un apmehdija (1)- apmēdīt (in / un / und) izlamāt / nievāt (in / un / und) apspļaudīt (8) apmehdihts in islammahts in apśpļaudihts (1), apmehdihts un islammahts un ap§pļaudihts (1), apmehdietz und neewahtz und ap§pļaudietz (3), apmehdietz unnd neewahtz und ap§pļaudietz (1), apmehdietz vnd neewahtz vnd ap§pļaudietz (1), ap=mehdietz neewahtz.. ap§pļaudietz (1)- apmēdīt un sist; sist un apmēdīt (3) apmehdiets unnd śi§ts (1), śi§ts vnd apmehdietz (1), §i§ts und apmehdiets (1)- to dzīvu Dievu apmēdīt (4) to d§ihwu Deewu apmehdiht (4) ↑ la. mēdīt ↓ apmēdīgs, apmēdīšana, apmēdīties, ↔ apmēdot[2022-01] |
497 | apmēdīties | apmēdīties (5) v. refl. apmehditees (1), apmehditeeß (4)izsmiet, apsmiet, ņirgātiesTapehtz O §chehlighais Deews / Nhe vsluhko muh§śus Ghräkus :/: Bett wi§śe wairahk CHri§tum / Katters par mums ghir ghanne darriyis / Vnd §öw py Krußtu lickahß nokauteeß / Apmehditeeß vnd neewatees / Tas §kie§ts nheno§eed§iex Jährs. Manc1631_LGL, 31920. Tapehz ak §chehligajs Deews/ Ne uhsluhko muhśus Grehkus :/: Bet wiśśuwairak Je§u Kri§tu/ Kas par mums irr ganna darrijs/ Pee Kru§ta likkahs nokautees/ Apmehditees in neewahtees/ Tas śchķih§ts neno§eed§igs Jehrs. LGL1685_K1, 938. ↑ la. mēdīt, apmēdīt ↑ apmēdīt, ↓ apmēdīšana[2022-01] |
498 | apmēdot | apmēdot (1) v. apmedotz (1)izsmiet, apsmiet, ņirgātiesDEwam tam Thewam gir Godcz / Vnde tam Dhelam / Kas par mußems grekems ganne darris gir / tam ßouwe patte greke nawaid ai§karu§e / prexkan loune §oge toppe tas we§tz. Tam kas redcz exkan §ouwe ßirde tappe / ai§§etz winge waix ap§plouditz / §i§tz vnde apmedotz / te §atczi ka tas Dewe polga. Ps1615, 9314. ↑ la. mēdīt ↔ apmēdīt[2021-11] |
499 | Apollion | Apollion (1) s. m. npropr. Apollion (1)Apollions; JD nāves eņģelis, elles valdnieksUn pahr teem bija weens Ķehniņśch/ tas Eņģelis ta Besdibbeņa/ wiņņa Wahrds bija Ebra`i§ki: Abbaddons/ un Greeķeŗo Walloda^: Apollion. JT1685 Atk 9:11. < vc. Apollyon ↔ Abadons[2023-06] |
500 | Apollonia | Apollonia (1) s. f. nloc. Apolloniu (1)Apollonija; pilsēta JDUN tee pahrgahjuśchi to Amwipoli un Apolloniu nahze uhs Teśśaloniku/ kur weena Juddu Ba§niza bija. JT1685 Apd 17:1. < vc. Apollonia[2023-06] |
501 | Apollovs | Apollovs (3) s. m. npers. Apollowa (2), Apollowu (1)Apolls; JDBet es śakku ścho/ ka ikweens no jums śakka: es eśmu Pahwiļa/ es eśmu Apollowa/ un es Kewa/ un es ta Kri§tus. JT1685 1Kor 1:12. < vc. Apollo (arī Apollos) ↔ Apollus[2023-06] |
502 | Apollus | Apollus (7) s. m. npers. Apollu (1), Apollus (5), Apolluśa (1), ApollsApolls; JDUN tas notikkahs/ kamehr Apollus bija Korinta^/ ka Pahwils tahs us augśchu guļļamas Semmes pahr§taigajis nahze uhs Ewe§u: un atradde zittus Mahzekļus.. JT1685 Apd 19:1. < vc. Apollo (arī Apollos) ↔ Apollovs[2023-06] |
503 | apotekers | apotekers (1) s. m. apotekers (1)Apoteecker/ Apotekers. Manc1638_L, 22B1. aptiekārsApoteecker/ Apotekers. Manc1638_L, 22B1. < vc. Apotheker 'aptiekārs' ↔ aptieker(i)s, aptieķeŗis, aptieķerene[2023-06] |
504 | apprecēt | apprecēt (3) v. abpretzeht (1), apprezeta (1), apprezzetai (1)verheyraten/ ißdoht Wieram/ abpretzeht. Manc1638_L, 90A26. apprecināt, izprecināt’verheyraten/ ißdoht Wieram/ abpretzeht. Manc1638_L, 90A26. Jo rak§tihts irr: preezajees tu Neaugliga/ jeb kas tu ne d§emdina/ isplauk§tees un isśauzees/ kas tu Behrno=Śahpes ne zeeti/ jo tai Tukśchai irr daud§ Behrno/ wairak ne ka tai/ kas irr apprezeta. JT1685 Gal 4:27. ↑ la. precēt, prece ↓ apprecēties, apprecināt, neapprecēt[2020-01] |
505 | apprecēties | apprecēties (5) v. refl. ab=pretzejuścheeß (2), apprezejahs (1), apprezzahs (1), ap=pretzejahß (1)apprecētiesKo tick labb teems / kattri wehl nhe gir ab=pretzejuścheeß / ka irr teems / kattri jaw ab=pretzejuścheeß / no tahß śwähtas Laulibas §innaht buhß. Manc1654_LP1, 14325. Un ja weena Śeewa no śawa Wihra śchķirrahs/ un ar zitta apprezejahs/ ta to Laulibu pahrkahpj. JT1685 Mk 10:12. ↑ la. apprecēt, precēt, prece ↑ apprecēt[2020-03] |
506 | apprecināt | apprecināt (2) v. apprezzihnata (1), apprezzinata (1)apprecinātApprezzinata meita, eine befrejete, berahtene dirne. Fuer1650_70_1ms, 1756. Apprezzihnata Meita, eine befrey"ete, berahtene dirne. Fuer1650_70_2ms, 27910. ↑ la. apprecēt ↑ apprecēt[2020-03] |
507 | apraudāt | apraudāt (87) v. appraudadams{appruadadams} (1), apraud (14), aprauda (3), apraudadama (2), apraudadami (1), apraudahs (1), apraudaht (21), apraudahts (1), apraudahtz (1), apraudaita (3), apraudaja (12), apraudajiß (1), apraudaju (1), apraudajuśchi (1), apraudam (6), apraudati (1), apraudatins (2), apraudaya (1), apraudi (9), apraudu (2), ja=apraud (2), ja=aprauda (1)beweine~/ apraudaht. Manc1638_L, 33B10. klagen/ betrawren/ §chähloht/ apraudaht. Manc1638_L, 102A15. beweinen/ apraudaht. Manc1638_L, 209A20. Apraudaht beweinen.. Fuer1650_70_2ms, 3098. 1. apraudāt, sērotMirrohns kļuh§t śeptinjas Deenas apraudahtz / Bett Jeckis vnd Beßdeewiex wi§śu śawu muh§chu. Manc1631_Syr, 55528. Kad nu wiśśa Draud§e red§eja Aa#ronam nomirruśchu eśśam/ tad apraudaja Aa&ronu wiśs tas J§rae&ļa Namms/ trihsdeśmits Deenas. VD1689_94 4Moz 20:29. 2. nožēlot (grēkus)Ka muh§cham Tähws ap§chäloyahs / Tha wings mums §chehliex gir :/: Kad mehs tohß Ghräkus apraudam / Titzam tam Kungham JE§um CHri§t / No Śirdtz beß blehdibas / Peedohd mums wi§śus Ghräkus / Attlai§ch arrid§an to Śohdibu / Stahw py mums bähdohß. Manc1631_LGL, 2583. Nahtans us Deewa Pawehleśchanu to Dahwidu gau§chi pahrmahza: 1. Un śluddina wiņņam taiśnu Śohdibu: 10. Dahwids aprauda śawus padarritus Grehkus: 13. VD1689_94 2Sam 12:0. - apraudāt gauži; gauži apraudāt (4) apraudi ghau§che (1), ghau§che apraud (1), ghau§che apraudaht (2)- apraudāt grēkus; grēkus apraudāt (24) apraud.. ghräkus (1), aprauda.. grehkus (1), apraudadama.. ghräkus (1), apraudaht.. grähkus (1), apraudaht.. grehkus (1), apraudaita.. ghräkus (3), apraudaja.. ghräkus (1), apraudi.. ghräkus (3), appraudadams{appruadadams}.. ghräkus (1), ghräkus.. apraud (3), ghräkus apraudadami (1), ghräkus apraudaht (3), ghräkus apraudam (2), grehkus apraudam (1), ghräkus.. apraudi (1)- apraudāt no sirds dibena; no sirds (dibena) / sirdīgi apraudāt (7) apraudaita.. no śirrds dibben (1), no śirds apraudu (2), no śirrds apraud (2), no śirrds dibben apraudajiß (1), śirrdighe apraudi (1) ↑ la. raudāt ↓ apraudāties[2022-01] |
508 | apraudāties | apraudāties (1) v. refl. ja apraudateeß (1)apraudātiesEwa / weena buhdama / nhe §innaja no nhe kahdas Nhelaimes / nhe by winjai ghruhta Śirrds ; tomähr raddijahß dries Wällß py winjas / pahrrunnaja Winju / ka Winja Deewa Wahrdu pahrkahpdama tahdohß Ghräkohß / tahda` Nhelaimeh ee=kritta / nhe buhtu Deews par Winjas ap§chälojeeß / muh§chighe by winjai ar śawu Wieru Elles Vgguny deckt / und tho Ghräko dehļ irr mums nabbagheem Zillwäkeem wehl ghau§cheja=nopuhśchahß / ja apraudateeß buhß. Manc1654_LP3, 12931. ↑ la. raudāt, apraudāt ↑ apraudāt[2021-11] |
509 | apraudzīšana | apraudzīšana (2) s. f. apraud§iśchanas=mai§es (1), apraud§iśchanu (1)aplūkošana (?)Jo es śchķeetu ka Deews muhs Apu§tuļus par pehdigeem eśśu eezehlis/ itt ka tai Nahwei nodohtus/ jo mehs eśśam par Apraud§iśchanu tappuśchi tai Paśaulei/ un teem Eņģeļeem/ un teem Zilwekeem. JT1685 1Kor 4:9. To Galdu/ wiśśus wiņņa Rihkus/ un tahs Apraud§iśchanas=Mai§es. VD1689_94 2Moz 39:36. ∆ apraudzīšanas maize (1) apraud§iśchanas=mai§es (1)upurmaize jūdaisma reliģiskajos rituālosTo Galdu/ wiśśus wiņņa Rihkus/ un tahs Apraud§iśchanas=Mai§es. VD1689_94 2Moz 39:36. ↑ la. apraudzīt ↑ apraudzīt[2022-01] |
510 | apraudzīt | apraudzīt (67) v. apraud§iet (15), ap=raud§iet (1), apraud§ieti (3), apraud§ietz (2), apraud§ihs (1), apraud§iht (22), apraud§ihts (1), apraud§iyis (1), apraud§iyu§chi (1), apraud§ija (4), apraud§ijis (4), apraud§ijs (3), apraud§ijśchi (2), apraud§iju§chi (1), apraud§ijuśchi (2), apraud§iśchu (2), apraud§itam (1), apraud§itu (1)be§uchen/ apraud§iet/ śähr§teet. Manc1638_L, 32B16. be§chawen/ apraud§iet. Manc1638_L, 153B6. be§ehen/ apluhkoht/ apraud§iet. Manc1638_L, 166A5. be§ichtigen/ apluhkoht/ ap§kattiet/ apraud§iet. Manc1638_L, 168B21. 1. apskatīt, aplūkotTas pirrmais śatziya vs to: Es äßmu weenu Tyerumu pirrzis / vnd mann buhß iß=eet / vnd to apraud§iet / es luhd§ohß töw / aisbilldini mann. Manc1631_LVM, 14713. Tad śazzija Moh§us: Es jelle no=eeśchu/ un apraud§iśchu ścho leelu Rahdiśchanu/ kadehļ tas Ehrkśchķu=Kruhms ne śadeg. VD1689_94 2Moz 3:3. - iziet (un / und) apraudzīt (5) isgahje.. apraud§iht (1), isgahje.. un apraud§ija (1), ißeet und.. apraud§iet (1), iß=eet und.. apraud§iet (1), iß=eet vnd.. apraud§iet (1)2. apmeklēt, apciemotEs äßmu Nhew䧜äls vnd Czeetuma` biyis / vnd juhs nhe e§śeeta mann apraud§iyu§chi. Manc1631_LVM, 1974. Un Aka§ijus Jorama Dehls tas Ķehniņ§ch no Juhda nonahze/ Joramu Akaba Dehlu Je§ree#la^ apraud§iht/ jo wiņ§ch bija neweśśels. VD1689_94 2Ken 8:29. - (no)iet / (no)nākt (un) apraudzīt (20) eeśchu un apraud§iśchu (1), eet.. apraud§iht (1), eet un.. apraud§iht (1), ghaja.. ap=raud§iet (1), ja=eet.. apraud§iet (2), nahk.. apraud§iht (1), nahze.. apraud§iht (2), nahk.. apraud§iht (1), nahkt un.. apraud§iht (1), nahze.. un apraud§ija (1), no=eemu.. apraud§iet (2), no=eemu.. apraud§iht (2), no eemu.. apraud§iet (1), nogahje.. apraud§iht (1), nonahze.. apraud§iht (1), no=eeśchu un apraud§iśchu (1)3. pārbaudīt, arī pārn.Ai§to ka Sältz czaur Vgguni / ( alij Ghuny ) ta kļuh§t the / kattri Deewam pattiek / czaur to Vgguni tahs Nhelaymibas apraud§ieti. Manc1631_Syr, 5196. Śwähtz gir taß Wiers / kaß to Nhelaim pazeeśch / ai§to kad taß apraud§ietz gir / Dabbuis taß to Krohni tahß D§iewibas / kattru Deews śohlijis gir teem / kattri to mieļo / raxta taß Apu§tuls Jäcobs. Manc1654_LP1, 52428. ∆ caur uguni tās nelaimības apraudzīt (3) czaur.. vgguni tahs nhelaymibas apraud§ieti (1), zaur.. vgguni tahs nhelaimibas apraud§ieti (1), zaur.. vgguni tahß nhelaimibas apraud§ieti (1)pārbaudīt ar nelaimiAi§to ka Sältz czaur Vgguni / ( alij Ghuny ) ta kļuh§t the / kattri Deewam pattiek / czaur to Vgguni tahs Nhelaymibas apraud§ieti. Manc1631_Syr, 5196. Ka Sälltz zaur Vgguni / tha kļuh§t tee / kattri Deewam patiek / zaur to Vgguni tahß Nhelaimibas apraud§ieti / śacka taß Mahzetais Syrachs. Manc1654_LP1, 5213. ↑ la. raudzīt ↓ apraudzīšana[2022-01] |
511 | aprīdīt | aprīdīt (1) v. aprihdihts (1)noskriet, nomocīt (par zirgu)Aprihdihts Śirgs ein überritten Pferd. Fuer1650_70_1ms, 2001. ↑ la. rīdīt 'rīdīt, dzīt'[2020-01] |
512 | aprījējs | aprījējs (2) s. m. aprihjeja (1), aprihjejipostītāji, nīdētājiJo tawas poh§tas un weentuļas Weetas/ un tawa nopoh§tita Semme taps tew nu wiśśai śchaura/ tik daud§ Eed§ihwotaju dehļ/ un tawi Aprihjeji atkahps tahļu no tewim. VD1689_94 Jes 49:19. ↑ la. aprīt ↑ aprīt[2020-12] |
513 | aprīkot | aprīkot (1) v. aprihkoht (1)sagatavot (piem., pajūgu)Un wiņśch likke Lohpus aprihkoht/ ka tee to Pahwilu wirśu śehdenajuśchi weśśelu pahrwe§tu pee to Walditaju Weliku. JT1685 Apd 23:24. ↑ la. rīkot, rīks[2020-01] |
514 | aprīt | aprīt (203) v. abriet (1), abryth (1), ap=riet (1), apprihjuśi (1), apridt (1), aprie (1), aprieht (1), aprieß (2), apriet (25), aprieta (1), aprieteem (2), aprieth (7), aprieti (1), apriets (2), aprihdams (1), aprihj (21), aprihja (2), aprihjaht (2), aprihjama (1), aprihjams (3), aprihjat (1), aprihje (16), aprihjis (17), aprihjuśchi (5), aprihjuśi, aprihs (33), aprihśchu (4), aprihśim (1), apriht (19), aprihta (3), aprihtas (2), aprihteem (2), aprihti (13), aprihts (9), aprihtu (1)verfre§§en/ apriet/ applieteht. Manc1638_L, 65A1. ver§chlingen/ apriet. Manc1638_L, 158A14. apriht, ais -- ee -- pa -- no -- riht verschlingen. Fuer1650_70_2ms, 3195. 1. aprīt, arī pārn.Ka kahdu Swähru katters tohp wayahtz / Vnd meckle mann aprieth. Manc1631_LGL, 3757. Un nu nahzeet/ nokaujam mehs to/ un eemettam mehs to kahda^ Bedre^/ un śakkam: Kahds ļauns Swehrs irr to aprihjis/ tad red§eśim mehs/ kas buhs no wiņņa Śapneem. VD1689_94 1Moz 37:20. - bērnu(s) aprīt (4) bährnu apriet (2), beerne apridt (1), behrnus aprihs (1)2. iznīcināt; izjaukt Vnd tee tappa aprieti pa§§chohs leelohs dußmohs / wings paradiya breeßmigu Brynumu py teems.. Manc1631_Syr, 60322. Wiśśa^s aug§tahs Tukśneśes Weeta^s irr Poh§titaji nahkuśchi/ jo ta KUNGA Sohbins aprihj no weena Semmes Galla lihd§ ohtram/ un Meers ne irr ne kahdai Meeśai. VD1689_94 Jer 12:12. - aprījama / aprījams uguns (4) aprihjama ugguns (1), aprihjams ugguns (3)- aprīt ar uguni; caur uguni / no uguns aprīt; uguns aprīj (20) aprihja.. ar.. ugguni (1), no ugguns apriets (1), no ugguns aprihtas (2), no ugguns aprihti (1), no ugguns aprihts (1), ugguns aprihj (2), ugguns aprihje (1), ugguns aprihs (1), ugguns irr.. aprihjis (3), ugguns.. aprihj (2), ugguns.. aprihje (1), ugguns.. aprihs (3), zaur ugguni aprihts (1)- aprīt namus; namus aprīt (12) aprihj.. nammus (1), aprihjaht.. nammus (1), aprihs.. nammus (8), nammus aprihj (1), nammus aprihs (1)- caur zobinu / no zobiņa aprīt; zobins aprīj (8) no sohbiņa aprihti (1), sohbins aprihj (1), sohbins aprihs (1), sohbins.. aprihjis (2), zaur sohbinu.. aprihteem (1), zaur sohbinu.. aprihti (2)- aprīt gribēt; gribēt aprīt (26) apriet ghribbeja (1), aprieth gribbeya (1), ghribb apriet (1), ghribb.. apriet (1), ghribbädama.. apriet (1), ghribbädams.. apriet (1), ghribbam.. ap=riet (1), ghribbätu.. apriet (1), ghribbätu.. aprieth (1), grib.. apridt (1), grib.. apriht (2), gribb.. apriet (2), gribb.. apriht (2), gribbädami.. apriet (2), gribbädams.. apriet (1), gribbätu.. abriet (1), gribbedami{girbbedami}.. apriht (1), gribbeja apriht (2), gribbetu.. apriht (1), gribbi.. apriht (1), gribbu.. apriht (1)- domāt aprīt (3) dohmadahmi.. apriet (1), dohmadami.. apriht (1), dohmadami.. aprieth (1)- varēt aprīt (7) warrätu apriet (4), warrätu aprieth (1), warrätu.. apriet (1), warretu apriht (1) ↑ la. rīt ↓ aprījējs, aprīties, neaprīt[2020-03] |
515 | aprīties | aprīties (1) v. refl. aprieteeß (1)tikt aprītam, arī pārn.Wings leekahß no Nahwes aprieteeß / ka ta leela Juhres=Siws Jonu to Proweetu aprija. Manc1654_LP3, 15923. ↑ la. rīt, aprīt ↑ aprīt, ↓ neaprīties[2020-11] |
516 | aprumbāties | aprumbāties (4) v. refl. aprumbahjschees (2), aprumbais (2)1. sakrokoties, kļūt grumbuļainam, kroplam, neplaukt (par ziedpumpuru)Seedi ne gribb tahda^ augsta^ gaisa^ plaukt, tahdai stahw aprumbahjschees. die blüht. bluhmen wollen in solchen Kalten wetter o~ außschlagen, sie stehen so verkrumpffen Fuer1650_70_1ms, 20014. Wenn der faul=baum knospen hat, denn ist nicht gut Gersten säen. Seedini gribb tahda^ auksta^ gaiśa^ plaukt, tahdai stahw aprumbahjschees. die blüht – blumen wollen in solchen kalten Wetter nicht auß=schlagen sie stehen so verkrumpffen. Fuer1650_70_2ms, 32811. 2. neaugt garumā, bet kļūt druknākam (par bērnu)Tas Puiśis ne gribb augt. Winsch aprumbais. der Junge will o~ wachsen, er bleibt so dück alß lang. Fuer1650_70_1ms, 20017. Tas Puiśis negribb augt, winsch aprumbais. der Jung will o# wachsen, er bleibt so dick, alßlang. Fuer1650_70_2ms, 32814. [2020-12] |
517 | apsakampties | apsakampties (2) v. refl. apśakampehs (2)apkampt(ies)In wiņ§ch zehlehs / in gahja pee śawa Tehwa. Bet wehl tahlu buhdams / red§eja to wiņņa Tehws / in wiņņam ee§chehlojahs pahr to / in tezziņus apśakampehs Kakla^ / in §kuhp§tija to. VLH1685, 5915. Un wiņśch zehlehs/ un gahje pee śawa Tehwa: Bet wehl tahļu eśśoht/ red§eja to wiņņa Tehws/ un wiņņam ee§chehlojahs pahr to/ un tezziņus apśakampehs Kaklu/ un §kuhp§tia to. JT1685 Lk 15:20. ↑ la. kampt 'ķert, tvert'[2022-01] |
518 | apsargāt | apsargāt (45) v. ap§argaht (1), apśarga (10), apśargadami (1), apśargahs (4), apśargaht (5), apśargahts (4), apśargaja (3), apśargajs (4), apśargajśi (1), apśargata (1), apśargati (1), apśarghat (1), apśargi, apśarrghaht (1), apśarrghahtz (2), apśarrghaya (1), apśarrghaja (2), apśarrghata (2), apśarrghats (1)behüten/ bewaren/ apśarghat/ śarghat/ ghlabboth/ apghlabboht. Manc1638_L, 29B25. apsargāt; sargātEs ghribbu pehtz trims Deenahms auk§cham czellteeß / tapehtz pawehl / ka ta Kappa tohp apśarrghata.. Manc1631_LVM, 11327. Jsd§enn tohs no Paradih§es Dahrsa/ un apśarga to Zeļļu us to D§ihwibas=Kohku/ zaur teem Kerubim. VD1689_94 1Moz 3:0. - apsargāt kapu; kapu apsargāt (6) apśargaja.. kappu (1), apśarrghaya.. kappu (1), apśarrghaja.. kappu (1), kappa.. apśarrghata (2), kappu.. apśarrghaht (1) ↑ la. sargāt ↓ apsargs[2021-12] |
519 | apsargs | apsargs (4) s. m. apsargs (2), apśargs (2)Apsargs. Eine salva qvardi. ein sicher geleid oder Wacht. Fuer1650_70_1ms, 23811. Apstaws, apśargs, Salags, Śzalga, Ein sicher schutz, Salveguarde. Fuer1650_70_1ms, 1824. Apśargs. Eine Salva=qvardi. ein sicher geleit. oder Wacht. Fuer1650_70_2ms, 33914. Pee=stahws. ein Salwagvarde. vid. 339. Salags. Salogs. Śchalga. Apstahws Apsargs. alles ein Salwa qvardi. Fuer1650_70_2ms, 455l2. apsargs, sargsApstaws, apśargs, Salags, Śzalga, Ein sicher schutz, Salveguarde. Fuer1650_70_1ms, 1824. Pee=stahws. ein Salwagvarde. vid. 339. Salags. Salogs. Śchalga. Apstahws Apsargs. alles ein Salwa qvardi. Fuer1650_70_2ms, 455l2. ↑ la. apsargāt ↑ apsargāt[2021-11] |
520 | apsautēt | apsautēt (2) v. apśauteht (2)apśauteht, bepregeln.. Fuer1650_70_1ms, 2557. apśauteht bepregeln. Fuer1650_70_2ms, 34717. apsautēt (?)apśauteht, bepregeln.. Fuer1650_70_1ms, 2557. apśauteht bepregeln. Fuer1650_70_2ms, 34717. ↑ la. sautēt [2022-01] |
521 | apsēdēšana | apsēdēšana (1) s. f. ab§ehde§chen (1)aplenkums..ka arriedczan tam ammattam paprex§ch dautz mußketes büwu§ches gir, vnd ar thams the matziete jeb tems parradietz gir vnd arriedczan §ew exan ablehgerre§chen jeb ab§ehde§chen §ew ar to ka wene godiege wiere §ew turrei§ches.. LS1625, 19r10. ↑ la. apsēdēt ↑ apsēdēt[2020-01] |
522 | apsēdēt | apsēdēt (6) v. ap§ede (1), ap§edeth (1), ap§eedes (3), ap§ehdehs (1)1. aplenktꓼ pārņemt, arī pārn.Ae§to tas laix pär thöw nätczys / ka touwe Enaydeneke apkärth thöw / vnd touwe Beerne ar thöw / wene ratte pille apkärth thöw ßittys / thöw ap§eedes / vnd py wue§§ems mallems ap§pedys.. EvEp1587, 16310. Tam bee§dewam gir doudcze mocibe / beth kas vs to Kunge{de} czerr / tam ta lenibe ap§edees. Ps1615, 475. 2. iegūt, iemantot..ap§eedet to Wal§tibe / kattre yums ßattai§ita gir / no Eßakumme thäs pa§§oules. EvEp1587, 2051. Winņa Dweh§śele labbuma' d§iwohs / und winņa Sähkla to Semm ap§ehdehs. LGL1685_V5, 31625. ↑ la. sēdēt ↓ apsēdēšana [2020-03] |
523 | apsimādēt | apsimādēt → apsmādēt[2021-08] |
524 | apskaust | apskaust (4) v. ap=skaust (1), apskaudi (2), apskaust (1)apskaust beneiden. Fuer1650_70_1ms, 21711. Ap=skaust. be=neiden. Fuer1650_70_2ms, 4005. apskaustTu apskaudi mannu druwu, wiśśas mannas leetas.. Fuer1650_70_1ms, 26730. Tu apskaudi mannu druwu, wisśas mannas leetas du beneidest mein feld - alle das meine. Fuer1650_70_2ms, 4005. ↑ la. skaust[2021-12] |
525 | apskaušana | apskaušana (1) s. f. ap§kaußen (1)apskaušana, apkampšanaJe§um es tad bes gräkes zult Esläkß ekß mannes §yrdes gult Tur ap§kaußen vnd §kup§tißen Saldak bus nä ka §maydißen. Elg1621_GCG, 4917. ↑ la. apskaut ↑ apskaut, apskauties[2021-12] |
526 | apskaut | apskaut (6) v. ap§kahwe (2), ap§kawe (2), apskaut (2)Apskaut, ümbfaßen, hertzen. Fuer1650_70_1ms, 2318. Apskaut, umbfaßen Herzen. w. Fuer1650_70_2ms, 1721. apskautVnde thas ap§kawe tös / vnd licke täs Rokas wuerßon thems / vnde §weetye thös. Ench1586, JA18. Apskaut, umbfaßen Herzen. w. Fuer1650_70_2ms, 1721. ↑ kaut 'sist' (reanalizējot refleksīvu formu *ap-s(i)-kaut) ↓ apskaušana, apskauties[2021-11] |
527 | apskauties | apskauties (1) v. refl. apśkautees (1)apśkautees für{f} umarmen L. Fuer1650_70_2ms, 1722. apskautiesapśkautees für{f} umarmen L. Fuer1650_70_2ms, 1722. ↑ lat. kaut 'sist' (reanalizējot refleksīvu formu *ap-s(i)-kaut) ↑ apskaut[2021-11] |
528 | apskraidīt | apskraidīt (3) v. ap§kraida (3)skraidīt, klīst apkārtNhe kahda Nhewe§śeliba töw ai§karr / Kattra deenas widdu ap§kraida.. Manc1631_LGL, 3852. Ne kahda Neweśśeliba tew aiskarr/ kas Deenas widdu^ ap§kraida.. LGL1685_K1, 17622. ↑ la. skraidīt ↑ skraidīt[2015-09] |
529 | apslāpjums | apslāpjums (1) s. m. ap§lapiums (1)noslēpumsTas ap§lapiums ta Kunge gir §tarpan theme kas to bya / Vnde winne ceetum leck tas thems §innath. Ps1615, 4311. ↑ la. apslēpt[2021-11] |
530 | apsmādēšana | apsmādēšana (1) s. f. apśmahdeśchanu (1)noniecināšana, nonievāšanaJo juhs gann atkaļ warretu Draugi tapt/ kad tu no wiņņa ne behd§ in ar wiņņu runna/ Jo wiśśas Leetas warr śalihd§inaht/ ka` tikkai Gahniśchanu/ Apśmahdeśchanu/ Is§tah§tiśchanu śleppeni turramu Leetu/ in tahdas Leetas to Draugu noh§t pad§enn. VLH1685_Syr, 32B7. ↑ la. apsmādēt 'noniecināt, nonievāt' ↑ apsmādēt[2021-11] |
531 | apsmādēt | apsmādēt (6) v. ap§imadeyis (1), ap§madet (1), ap§ma'däts (1), apśmahdejs (1), ap§madeyis (1), ab §madeis (1)noniecināt, nonievātDews py thems labbims grib pallickt / Kattre tam ar titczibe packlou§e / Beth ius ap§madet tho nabbages paddom / Vnde §eimote wuß ko tas §ack / ka Dews winga preckx gir tappis. Ps1615, 1425. Śummehts atnahz tu Gohdigs Weeśis/ Man Grehzineeku ne eśśi apśmahdejs/ In nahz pee man eekśch leelu Waidu/ Ka` buhs man tew par to pateikt. LGL1685_K1, 1023. ↑ la. smādēt 'noniecināt, nonievāt' ↓ apsmādēšana[2021-11] |
532 | apsmējējs | apsmējējs (2) s. m. apśmehjehju (1), apśmehjejeem (1)apsmējējs, zaimotājsWilltz attra§ts / nei zittas Blehņas muh§cha~ panahktas / wi§śeem d§irrdoht / par Deewa=Saimotaju und Apśmehjehju lammaja / und wi§śi Teeśas=Kunghi śauze / Wings 䧜öhtz Kacklu no§eed§is / tahß Nahwas 䧜ohts Wings pellnijis. Manc1654_LP3, 5025. Jo ne weens tohp Kauna^/ kas tewis gaida/ bet Kauna^ buhs tapt teem nikneem Apśmehjejeem. LGL1685_K1, 26118. ↑ la. smiet ↑ apsmiet[2021-11] |
533 | apsmiekl(i)s | apsmiekl(i)s (57) s. m. ap§meeklu (1), apśmeekla (1), apśmeekli (30), apśmeeklis (4), apśmeeklu (21)apsmiekls, izsmiekls; apkaunojums (parasti savienojumā ar prievārdu par)Ka es Ghräkus nhe darritu / vnd leelu Allo§chanu eeśahktu / vnd dauds ļaun darritu / ka es nhe buhtu ißnietzis preek§ch manneems Enaidneekeems / vnd winjeems par Ap§meeklu taptu. Manc1631_Syr, 55718. Un tu buhśi par Apśmeekli un Apmehdiśchanu/ Pamahziśchanu un Jstruhkśchanu teem Pagaņeem/ kas apkahrt tew irr.. VD1689_94 Ech 5:15. - (nepa)darīt par apsmiekli / apsmieklu; par apsmieklu padarīties (4) darriśchu.. par apśmeekli (1), darru.. par apśmeekli (1), ne padarra par apśmeeklu (1), par apśmeeklu padarriśees (1)- kaunā (un) par apsmiekli / apsmieklu; par kaunu un / und (par) apsmiekli / apsmieklu (9) kauna^ un par apśmeekli (4), kauna^ un par apśmeeklu (2), kauna^ .. par apśmeekli (1), par kaunu und apśmeeklu (1), par kaunu.. un par apśmeekli (1) ↑ la. apsmiet ↑ apsmiet[2022-01] |
534 | apsmiešana | apsmiešana (4) s. f. appśmeeśchana (1), apśmee§chana (1), apśmeeśchanas (1), apśmeeśchanu (1)Schmach / apśmee§chana. Manc1638_L, 158B9. apsmiešana, izsmiekls, zaimiSchmach / apśmee§chana. Manc1638_L, 158B9. Kas to Mehditaju pahrmahza/ tas dabbu us śew Kaunu/ un kas to Besdeewigu pamahza/ tas dabbu us śew Apśmeeśchanu. VD1689_94 Sak 9:7. ↑ la. apsmiet ↑ apsmiet[2021-12] |
535 | apsmiet | apsmiet (181) v. |
536 | apsmieties | apsmieties (8) v. refl. ap§meetees (1), apśmeetees (3), apśmeeteeß (1), apśmeijahs (3)apsmietNhe alloyeetees / Deews nhe leekahß ap§meetees. Manc1631_LVM, 1739. In / luk / zitti no teem Rak§tu=Mahzitajeem runnaja śawa^ Starpa^: (paśchi pee śewim:) Śchis apśmeijahs Deewu. (§aimo Deewu.). VLH1685, 809. - nelikties apsmieties (5) ne leekahs apśmeetees (3), nhe leekahß ap§meetees (1), nhe leekahß apśmeeteeß (1) ↑ la. smiet, apsmiet ↑ apsmiet[2021-12] |
537 | apsnigt | apsnigt (1) v. apśneeg (1)apsnigtTa Labbiba kļuh§t Semmeh eeśähta / turr ta śapuh§t / pehtz usdiext. Seema` nośall§t / apśneeg / Pawa§śary räds brie§cham mällu Semm / und tomähr aud§ina Deews Rud§us unnd Queeśchuß und dohd pillu Druwu. Manc1654_LP2, 278{258}23. ↑ la. snigt[2021-11] |
538 | apstaigāt | apstaigāt (8) v. ap§taigadami (1), ap§taigadams (1), ap§taigaja (3), ap§taigajs (1), ap§taigajt (1), ap§taighayis (1)1. apstaigāt, staigāt no vienas vietas uz otru..ka Deews to pa§§chu JESVM no Nazareth §waidiyis gir / ar to §wähtu Gharru vnd to §pähku / katters wi§śas mallas ap§taighayis gir.. Manc1631_LVM, 11715. ..Ka` Deews to paśchu JE§u no Nahzaretes śwaidijs ar to Śwehtu Garru / in ar Śpehku / ka tas wiśśas Mallas ap§taigajs / in labba darrijs / d§eedinadams wiśśus /kas no Welna tappa wahrd§inati.. VLH1685, 3827. 2. apstaigāt, apiet apkārtJums wiśśeem/ kas juhs Kaŗŗa=Wihri eśśat/ buhs apkahrt to Pilsśahtu eet/ ap§taigadami to Pilsśahtu weenrei§i/ ta buhs tew śeśchas Deenas darriht. VD1689_94 Joz 6:3. - apstaigāt pilsētu (4) ap§taigadami.. pilsśahtu (1), ap§taigaja.. pilsśahtu (2), ap§taigajt.. pilsśahtu (1) ↑ la. staigāt[2021-11] |
539 | apstīpēt | apstīpēt (1) v. apstihpeta (1)pārn. sasaistīt (?)mehle irr apstihpeta. Fuer1650_70_2ms, 459l1. ↑ la. stīpa vai stīpēt ↔ apstīpot[2016-08] |
540 | apstīpot | apstīpot (4) v. ap§tiepo (1), ap§tiepoht (1), ap§tihpoja (1), ap§tihpoti (1)Bänden/ §tiepoht/ ap§tiepoht. Manc1638_L, 27B4. apstīpot, nostiprināt ar stīpu bände die§e Thonne/ ap§tiepo to Mutzu. Manc1638_PhL, 32021. Un wiśśi Pagalma Stabbi bija ar Śudrabu ap§tihpoti. VD1689_94 2Moz 38:17. ↑ la. stīpa vai stīpot ↑ stīpot, ↔ apstīpēt[2019-12] |
541 | apstrādāt | apstrādāt (14) v. ap=§trahda (2), ap=§trahdajis (1), apstrahdaht (1), ap§trahda (3), ap§trahdaht (2), ap§trahdata (1), ap§trahdajis (1), ap§trahdajuśchi (2), ap§trahdaśi (1)apstrahdaht bearbey"ten. Fuer1650_70_1ms, 27519. apstrādātKaß śawu Tierumu (a) ap§trahda/ tam Mai§es ghann buhß / bett kaß wellte d§iewo / taß gir Jegkis. Manc1637_Sal, 3723. Tu deh§tiśi Wihna=Dahr§us/ un ap§trahdaśi tohs/ bet Wihnu tu ne d§erśi neds śalaśśiśi/ jo tee Tahrpi wiņņu no=ehdihs. VD1689_94 5Moz 28:39. ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2020-03] |
542 | aptieker(i)s, aptieķeŗis, aptieķerene | aptieker(i)s, aptieķeŗis, aptieķerene (13) s. apteekers (1), apteeķerenehm (1), apteeķeŗis (1), apteeķeŗu (4), apteeķeŗu=wih§i (1), apteekeris (3), apteekeŗeem (2)Apteekeris, Apotheker, Śahles taiśitais, Śahles wahritais, idem. Fuer1650_70_1ms, 287. Apteekeris. Apoteker. Sahls=Taisitais Sahles wahritais. idem. Sahls dedsinatais. Fuer1650_70_2ms, 1815. aptiekārs, zāļu pagatavotājs; smaržu jaucējsAr to d§edina wings / vnd d§änn noh§t tahs śahpes / vnd tas Apteekeris darra Sahles no teems. Manc1631_Syr, 5873. Un juhśas Meitas ņems wiņ§ch par Apteeķerenehm / un par Pawarrehm/ un par Zeppejehm. VD1689_94 1Sam 8:13. < vlv. apteker 'aptiekārs' ↑ aptieķis, ↔ apotekers[2022-01] |
543 | aptieķis | aptieķis (5) s. m. apteeki (1), apteekis (2), apteekus (1), apteeķi (1)Apteekis, Eine Apothec Śahlu nams idem. Fuer1650_70_1ms, 286. Apteekis. Eine Apotecke. Sahlu nams. id/. Fuer1650_70_2ms, 1814. aptiekaTAs Wahrds Jo§ia gir ka kahda darga §marr§cha Sahle no Apteeki. Manc1631_Syr, 6108. TAs Wahrds Jo§ias irr ka` kahda dahrga Sahle pehz jaukas Śmakkas no Apteeķi. VLH1685_Syr, 76A17. < vlv. apteke 'aptieka' ↓ aptieker(i)s, aptieķeŗis, aptieķerene[2020-02] |
544 | aptvert | aptvert (10) v. aptwerr (1), aptwert (1), aptwertcz (1), aptwerte (1), aptwherte (2), aptwhertz (2), aptwheru§§e (2)aptwert. umbschließen - faßen. Fuer1650_70_2ms, 5003. aptvert, apņemt; ietvert, saturētMylena touwe Tuwake kha thöw pattim / exkan tho Wärde gir wue§§e Boußle aptwherte. Ench1586, G4B11. Ko ta Debbes=Sahle turr/ Ko ta Semmiht glabba/ :/: Ko ir aptwerr d§iļļa Juhr/ Tas wiśs mannis labba^.. LGL1685_K1, 24617. [2023-01] |
545 | apvārdot | apvārdot (2) v. ap=wahrdoht (2)Ap=wahrdoht, be sprechen. bezaubern. Fuer1650_70_1ms, 30013. Ap=wahrdoht, besprechen. bezaubern.. Fuer1650_70_2ms, 51416. apvārdot, apburtAp=wahrdoht, be sprechen. bezaubern. Fuer1650_70_1ms, 30013. Ap=wahrdoht, besprechen. bezaubern.. Fuer1650_70_2ms, 51416. ↑ la. vārds, vārdot[2021-11] |
546 | apzābakot | apzābakot (3) v. ap§abaghoti (1), apßabagothe (2)apaut kājas (kādam), arī pārn.Tad §thaweet nu ap yo§u§§che yuu§es Gurnes ar tai§nibe / vnde apwilckte ar to kruute Brunye täs tay§nibes / vnde apßabagothe py tems khagims / ar to Euangelium tha Mere / ar kattre yuus ßattai§yte e§§eth. EvEp1587, 1913. Tad §tahweeta nu / apyośu§chi juh§śus Ghurrnus ar Taißnibu / vnd apwilkti ar teems Kruh§chabrunņeems tahß Taißnibas / vnd ap Kayeems ap§abaghoti / ka ghattawi mahziet to Evangelium ta Meera. Manc1631_LVM, 18419. ↑ la. zābaks (pēc vc. bestiefeln 'aut zābakus', bestiefelt 'zābakos' parauga)[2022-01] |
547 | apzagt | apzagt (10) v. ab§ohg (1), apsagt (2), ap sagt (1), ap§ackt (4), ap§ad§is (1), ap§aght (1)Apsagt bestehlen. Fuer1650_70_1ms, 20910. apsagt bestehlen. Fuer1650_70_1ms, 25231. Ap sagt bestehlen. Fuer1650_70_2ms, 33616. apzagtKa tu nhe ghribbi / ka zittam töw buhß nokaut / tawu Bährnu / Kallpohn / Śeewu apśmeet unnd Kauna` zellt / töw ap§ackt / apmäloht / tawu Nammu / Śähtu / Semm ee=ghribbehteeß / tawu Saim att=willt : ihten tha / śacka Chri§tus JE§us / und mahza töw.. Manc1654_LP2, 7221. Ap sagt bestehlen. Fuer1650_70_2ms, 33616. ↑ la. zagt ↓ apzagties[2023-06] |
548 | apzagties | apzagties (1) v. refl. ap§ad§eeß (1)apzagties..tu nhe e§śi tawam Kungham / tawai Gha§pa§chai / tawam Śaimneekam klau§śijis / ka peedärr / tu e§śi rahjeeß / bahreeß ar tawu Kaiminju / und Tuwaku / taggad töw wehl Dußmas śeh§ch tawa` Śirrdy / duhres räßnuma` / beßkaunighe e§śi tu runnajis / und da§chereis turrejeeß / peed§ehreeß ka Zuhka / ap§ad§eeß / peewielis zittu / apmälojis tawu Tuwaku / Kaiminja Eh§chu śchauruma` / tawu Plattuma` d§innis.. Manc1654_LP1, 939. ↑ la. zagt, apzagt ↑ apzagt[2023-06] |
549 | apzeimot | apzeimot (1) v. ab§eimotz (1)apzaimot (?)Kas wur§on §ouwe darbe pallaidäs / Exkan ba§nedczes luck§chenne top / ab§eimotz / Godetz gir tas vnde Dewam paprate kas exkan luck§chenne §ouwes grekes ad§i§th. Ps1615, 6816. ↑ la. zaimot[2021-11] |
550 | apzīmēt | apzīmēt (8) v. apsihmeht (1), ap=sihmeht (1), apśihme (1), ap§ihme (1), ap§ihmehs (1), ap§ihmehts (1), ap§ihmeja (1), ap§ihmejs (1)apsihmeht, bezeichnen. Fuer1650_70_1ms, 27328. Ap=sihmeht. bezeichnen. Fuer1650_70_2ms, 3874. 1. nozīmēt, apzīmētapsihmeht, bezeichnen. Fuer1650_70_1ms, 27328. Neds Mehle to isśazziht warr/ Neds Rak§ti to ap§ihmehs arr/ Kas Je§u mihle/ tas to proht/ Kahds Gardums Je§u mihlejoht. LGL1685_K1, 23719. 2. atstāt zīmesTapehz pahrgroh§ija wiņ§ch śawu Ģihmi preekśch wiņņu Azzim/ un likkahs ka` traks appakśch wiņņu Rohkahm/ un ap§ihmeja tahs Wahrtu Durwis/ un wiņņa Śeekalas notezzeja tam Bahrde^. VD1689_94 1Sam 21:13. ↑ la. zīme, zīmēt ↔ apzīmot[2021-11] |
551 | apzīmot | apzīmot (6) v. ab§iemo (1), ab§imoet{ab§im oet} (1), ap§iemoth (1), ap§ihmodams (1), apßimoye (1), apßimoye{apßimoyeto} (1)apzīmēt, iezīmēt; norādītTre§§chekartan / ahr §emmo§che §cirde zeu prexan tho Ba§necekunge celles me§t / vnde §ceuw ab§imoet{ab§im oet} ahr tho §ime taes §chwetes cru§tes / vnde zazcit. CC1585, 424. Bet to śazzija wiņśch ap§ihmodams/ kahda^ Nahwe^ wiņņam bij nomirt. JT1685 Jn 12:33. ↑ la. zīme, zīmot ↔ apzīmēt[2021-11] |
552 | apzvērēt | apzvērēt (1) v. ap§wehreht (1)ver§chweren/ ap§wehreht. Manc1638_L, 165A5. apzvērēt, zvērēt, apliecināt ar zvērestuver§chweren/ ap§wehreht. Manc1638_L, 165A5. ↑ la. zverēt ↑ zvērēt 1, ↓ apzvērēties[2020-01] |
553 | apzvērēties | apzvērēties (12) v. refl. ab§wehretees (1), ab§wehreteeß (2), ab=§wehrejahß (1), ap§wehrees (1), ap§wehrehtos (1), ap§wehrejees (1), ap§wehrejśchees (2), ap§wehrejśees (1), apswehrejees (2)zvērēt, apzvērētTad tas eeśahkahß nolahdeteeß vnd ab§wehretees : Es nhe pa§ie§tu to Czillwäku / no ko juhß runnayeeta. Manc1631_LVM, 9611. Tad śazzija wiņ§ch: ap§wehrees prett mann/ un tas §wehreja wiņņam/ un J§rae#ls lohzijahs pee tahs Gultas Galw=Gallu. VD1689_94 1Moz 47:31. ↑ la. zvērēt, apzvērēt ↑ apzvērēt[2020-01] |
554 | apžēlošana | apžēlošana (60) s. f. ap§chehlośchana (14), ap§chehlośchana^ (1), ap§chehlośchanahm (11), ap§chehlośchanas (15), ap§chehlośchano (1), ap§chehlośchanu (17), ap§chelośchanai (1)apžēlošana; žēlsirdība, žēlastībaTimotejum tam mihļam Dehlam/ lai irr Schehla§tiba/ Ap§chehlośchana / Meers no Deewa ta Tehwa/ un Kri§tus JE§us muhśo Kunga. JT1685 2Tim 1:2. Tas KUNgs irr labs wiśśeem/ un wiņņa Ap§chehlośchana eet pahr wiśśeem wiņņa Darbeem. VD1689_94 Ps 145:9. - apžēlošanu dabūt; dabūt apžēlošanas (3) ap§chehlośchanu dabbuja` (1), ap§chehlośchanu.. dabbujis (1), dabbuja.. ap§chehlośchanas (1)- apžēlošanu dot; dot apžēlošanas (3) ap§chehlośchanu dohd (1), dewe.. ap§chehlośchanu (1), dohd.. ap§chehlośchanas (1)- lielas apžēlošanas (5) leelahm ap§chehlośchanahm (4), leelas ap§chehlośchanas (1)- žēlastība un apžēlošana(s) (6) schehla§tiba un ap§chehlośchana (2), schehla§tibu un ap§chehlośchanahm (1), schehla§tibu un ap§chehlośchanu (3) ↑ la. apžēlot ↑ apžēlot[2020-01] |
555 | apžēlot | apžēlot (72) v. ab§chähloht (1), ab§chälo (1), ab§chälodams (1), ab§chäloht (1), ab§elo (14), ab§elos (1), ap§chählo (1), ap§chälo (1), ap§chäloht (2), ap§chehlo (1), ap§chehlohs (1), ap§chehloht (1), ap§chehlodams (1), ap§chehlota (2), ap§chehloti (4), abźälo (21), abzälo (12), abzälo't (1), abźälo't (1), abzälo{azälo} (1), abźäloias (1), abźäloyß (1), apźälot (1)Sich erbarmen/ §chäloht/ ap§chäloht Manc1638_L, 27B24. §chonen/ ver§chonen §chäloht/ ap§chäloht. Manc1638_L, 160B24. apžēlot, apžēloties, iežēlotiesKunxs ab§elo teuw par mums. CC1585, 5017. Śakkajt us juhśeem Brahļeem: Manni Ļaudis/ un uhs juhśahm Mahśahm: Ak Ap§chehlota VD1689_94 Hoz 2:1. ↑ la. žēlot ↓ apžēlošana, apžēlotājs, apžēloties, neapžēlot[2020-01] |
556 | apžēlotājs | apžēlotājs (5) s. m. ab§chälotaiß (1), ap§chälotais (1), ap§chehlotajs (3)apžēlotājs, žēlotājs ..bett manna Schäla§tiba nhe attkahps / und ta Śalied§enaśchana manna Meera ( Derribaß ) nhe buhß attkrie§t / śacka taß Kungs taws Ap§chälotais. Manc1654_LP1, 914. Tee ne isśalks neds isślahps/ tohs arri ne §peedihs neds Kar§tums neds ta Śaule/ jo wiņņu Ap§chehlotajs tohs waddihs/ un weddihs tohs weegliņam pee teem Uhdens Awoteem. VD1689_94 Jes 49:10. ↑ la. apžēlot ↑ apžēlot[2020-11] |
557 | apžēloties | apžēloties (351) v. refl. ab§chähloh§śees (1), ab§chählohśeeß (1), ab§chähloyees (1), ab§chählojahß (3), ab§chählojees (1), ab§chählojeeß (3), ab§chähloteeß (1), ab§chähloteeß (1), ab§chälayees (1), ab§chälo§§ees (3), ab§chälo§śeeß (1), ab§chälo=yeeß (1), ab§chäloh§§ees (1), ab§chäloh§śees (1), ab§chäloh§śes (1), ab§chälohyees (1), ab§chälohśeeß (1), ab§chälohteeß (1), ab§chäloyahs (4), ab§chäloyahß (7), ab§chäloyees (57), ab§chaloyees (1), ab§chäloyeeß (22), ab§chäloyohß (1), ab§chäloyu§§chees (1), ab§chälojahß (14), ab§chälojees (1), ab§chälojeteeß (1), ab§chälojohß (1), ab§chälośees (1), ab§chälotees (4), ab§chäloteeß (16), ab§chälotohß (1), ab§chehloh§śieß (1), ab§chälojahs (1), ab§chehlojahß (2), ab§chö=lo=yeeß (1), ab§eloyas (1), ab=§chälojahß (2), ap§chähloh§śees (1), ap§chählojees (3), ap§chähloteeß (1), ap§chälo§śeeß (1), ap§chäloh§śees (1), ap§chäloh§śeeß (2), ap§chäloyahs (2), ap§chäloyees (1), ap§chäloyeeß (3), ap§chälojahß (3), ap§chälojees (1), ap§chälojeeß (7), ap§chälośeeß (1), ap§chälotees (1), ap§chäloteeß (7), ap§chälotohs (1), ap§chälotohß (2), ap§chehlodamees (3), ap§chehlojahs (29), ap§chehlojees (89), ap§chehlojeetees (2), ap§chehlojies (1), ap§chehlojohs (3), ap§chehlojśchees (1), ap§chehlośchees (1), ap§chehlotees (16), ap§chehlotohs (2), ap§chläloyees (1), ap§chehlojahs (1)Erbarmen/ ab§chäloteeß. Manc1638_L, 54A8. apžēloties, iežēlotiesErbarmen/ ab§chäloteeß. Manc1638_L, 54A8. Jo tee Ļaudis no Zianas d§ihwohs Jeru§aleme^/ tu raudaht ne raudaśi/ ap§chehlodamees wiņ§ch pahr tew ap§chehlośees us to Balśi tawas Peeśaukśchanas/ ko wiņ§ch tew d§irdehs to wiņ§ch tew atbildehs. VD1689_94 Jer 31:20. - apžēloties par grēkiem (4) ab§chäloyees par.. ghräkeems (1), ab§chäloyeeß par.. ghräkeems (1), ap§chälojeeß par.. ghräkeem (1), ap§chehlojees pahr.. grehkeem (1)- Dievs (sev) apžēlojās; apžēlojās Dievs (11) ab§chäloyahß.. Deews (1), Deews ab§chälo§§ees (1), Deews ab§chäloh§§ees (1), Deews ab§chäloh§śes (1), Deews ab§chälośees (1), Deews ap§chälojahß (1), Deews śöw ab=§chälojahß (1), Deews śöw ap§chäloh§śeeß (1), Deews.. ab§chählohśeeß (1), Deews.. ab§chählojahß (1), Deews.. ap§chehlojahs (1)- gribēt (sev) apžēloties (6) ghribb ap§chäloteeß (1), ghribbätu śöw ab§chäloteeß (1), ghribbätu śöw.. ab§chäloteeß (1), gribbu.. ap§chäloteeß (1), gribbu.. ap§chehlotees (1), gribbetu ap§chehlotees (1)- par / pār nabagiem / nabagu (sev) apžēloties; (sev) apžēloties pa(r) / pār nabagiem / nabagu (16) ap§chäloyeeß par.. nabbageem (1), ap§chäloteeß.. par.. nabbaghu (1), ap§chehlojees pahr.. nabbageem (1), ap§chehlośchees pahr.. nabbagu (1), pahr.. nabbageem ap§chehlojahs (3), pahr.. nabbagu ap§chehlojahs (2), par.. nabbaghu ab§chäloyahß (1), par.. nabbaghu ab§chälojahß (1), par.. nabbaghu śöw ab§chäloyahß (2), par.. nabbaghu śöw ab§chälojahß (1), śöw ab§chäloteeß pa.. nabbaghu (1), pahr.. nabbagu ap§hcehlojahs (1)- (sev) tēvs apžēlojās (par / pār bērniem(s) / bērniņiem(s) / bērnu); tēvs par / pār bērniem apžēlojās (13) §öw tähws ab§chäloyahs par .. behrniņjeems (1), śew.. tehws ap§chehlojahs (1), śew.. tehws ap§chehlojahs pahr.. behrniņņeem (1), tähws ab§chäloyahß (1), tähws ab§chälojahß par.. bährneem (1), tähws ap§chäloyahs (1), tähws par bährneem ap§chälojahß (1), tähws par bährneems ab§chälojahß (1), tähws śöw ab=§chälojahß par.. bährnu (1), tähws śöw ab§chälojahß par.. bährneems (1), tähws śöw ab§chehlojahß par.. bährneems (1), tehws ap§chehlojahs (1), tehws pahr.. behrneem ap§chehlojahs (1) ↑ la. apžēlot ↑ apžēlot, ↓ neapžēloties[2021-01] |
558 | araditeris | araditeris → aroditeris[2022-01] |
559 | arājiņš | arājiņš (1) s. m. dem. arrajiņ§ch (1)arājiņšTa` Arrajiņ§ch Śehkliņu glabba/ To ee=ardams Semmite^ labba^/ Pehz red§ to no Semmes iszeļļam/ Ir augļojam/ lihgśmigi §eļļam. LGL1685_K1, 19425. ↑ la. arājs ↑ arājs[2023-05] |
560 | arājs | arājs (41) s. m. arrais (7), arraiß (12), arraja=dählu (1), arrajam (3), arrajeem (2), arraji (8), arrajs (5), arraju (3)Ackerman/ Arraiß. Manc1638_L, 17B21. Pflüger/ Arraiß. Manc1638_PhL, 3594. ein Ackerman/ Arrais. Manc1638_PhL, 40317. Arrais Ein pflüger.. Fuer1650_70_1ms, 913. Arrais ein Pflüger.. Fuer1650_70_2ms, 2010. arājs, zemkopis, arī pārn.Ackerman/ Arraiß. Manc1638_L, 17B21. Arrig weens Arrajs ikdeenas aŗŗ? wiņ§ch kahrta un apezze śawu Semmi Śehśchanas pehz. VD1689_94 Jes 28:24. - arāji (un) vīna dārznieki; vīna dārznieki un arāji (5) arraji un wihna=dahr§neeki (1), arraji un.. wihna=dahr§neeki (1), arraji.. / wihna=dahr§neeki (1), wihna=dahr§neekeem un arrajeem (1), wihna dahr§neekeem un arrajeem (1)- arājs strādā; strādā arājs (3) arraiß §trahda (2), §trahda.. arrais (1) ↑ art, ārt , ↓ arājiņš[2023-04] |
561 | Arams | Arams (1) s. m. npers. Arama (1)Arāms (arī Arnijs); JDTa (Dehla) Adminadaba/ ta (Dehla) Arama/ ta (Dehla) E§rona/ ta (Dehla) Wahre§a/ ta (Dehla) Juda/ JT1685 Lk 3:33. < vc. Aram[2016-10] |
562 | Ārans | Ārans → Aarans, Ārans[2020-02] |
563 | Areta | Areta (5) s. m. npers. Areta (5)Areta (arī Harets); JDExkan Dama§co tas Semmeßoge ta Köninge Areta/ paßargaye to pylle tho Dama§cer/ vnd grybbey man guu§tyth. EvEp1587, 4722. To Ļau§chu Walditais Dama§ka ta Ķehniņa Areta/ apśargaja to Dama§ķeŗo Pilsśatu/ gribbedams man guh§tiht. JT1685 2Kor 11:32. < vc. Areta[2016-10] |
564 | arīdz | arīdz (2) prt. arricz (1), arridtczs (1)arīTa lydtcz arridtczs yeme thas to Bickerre / peetcz to wackarre ehdene / patteitcze / vnd doeuwe teme to vnde §zatczy: Jemmet / vnde §czerret wü§§e tur aran / Schis Bickers git ta youne E§tadi§chenne / exkan manne A§§en.. Ench1586, B2A18. Ka tu nu Kunx patz barroys e§§e tho me§e kattre §ammaitate / Tadde laide tay dwe§ell arridtczan buthe touwe we§e / kattre czour touwe mu§am nemir§t touws §weetz wartz tas dwe§ells barribe gir tick ilgam ka ta arricz touw dabboy / Mu§ige vs töw pallaides. Ps1615, 19211. ↑ la. arī + dz (< *gi) ↓ aridzan, arīdzan, ↔ arig, arīg [2022-01] |
565 | aridzan, arīdzan | aridzan, arīdzan (3464) prt. arid§an (15), aridtczan (1), aridzan (13), arriczan (6), arridan (1), arridczan (5), arridh§an (2), arridrid§an (1), arridsan (2), arridśan (3), arrid§a` (6), arrid§a~ (1), arrid§aen (5), arrid§an (2778), arrid§an' (1), arrid§an{arrid§am} (4), arrid§an{arrrid§an} (2), arrid§an{artid§an} (1), arri=d§an (1), arrid§ann (4), arrid§n (1), arridtcczan (1), arridtc§an (1), arridtcza~ (4), arridtczan (477), arridtczan{arridtczau} (1), arridt§czan (1), arridttzan (1), arridtzan (10), arridzan (10), arriedczan (69), arried§an (24), arri§an (1), arritczan (1), arrizan (3), arrydtcza~ (1), arrydtczan (2), arrydtczan (1), arydtczan (1), a'rydzan (1), arydtczan (1)Auch/ arrid§an/ arri/ ar. Manc1638_L, 23B6. deßgleichen/ ta lieds arrid§an. Manc1638_L, 47A17. Arr, Arri, Arridsan, auch. Fuer1650_70_1ms, 1826. Arr. Arri, Arridsan, auch. Fuer1650_70_2ms, 204. 1. arīdzan, arīTewes mu§s kas tu es exca~ debbe§i§s. Swetytz touwes waardt. Enacks mums touws wall§tib§s. Touws pratz bus ka eck§chan debbessis, Ta arri§an wur§an §emmes Mu§se deni§ske may§e duth mu§s §chodee~ Pammete mums mu§e grecks, ka mes pammeten mu§se parraduckems Neekwed§e mums ļounam badeklems AEth pe§ti mums no wy§sem ļounem. Br1520_PN, --6. Tad taps tew Gudriba un Śapraśchana dohta/ ir Baggatibu un Mantas/ un Gohdu es tew arrid§an dohśchu/ kahds ne weenam Ķehniņam bijis/ kas preekśch tew bijuśchi/ un pehz tew arrid§an tahds ne buhs. VD1689_94 2L 1:12. - īten tā.. arīdzan (10) ihten ta.. arrid§an (1), ihten tah.. arrid§an (2), ihten tha.. arrid§an (1), jhten tah.. arrid§an (1), jhten tha arridh§an (1), jhten tha.. arrid§an (4)- īten kā.., tā arīdzan (3) ihten ka.. ta arrid§an (1), ihten ka.. ta.. arrid§an (2)- tāpat arīdzan (7) ta pat arrid§an (2), ta patt arrid§an (3), ta` patt arrid§an (1), ta` patt.. arrid§an (1)∆ tā līdz arīdzan (14) ta lieds arid§an (1), ta lieds arrid§an (4), ta lidtcze arridt§czan (1), ta liedcz arriedczan (2), ta lihds arrid§an (2), ta` lihd§ arrid§an (2), talydtcz arridtczan (1), ta lydtcz arridtczan (1)deßgleichen/ ta lieds arrid§an. Manc1638_L, 47A17. tāpat, tāpat arīTa lidtcze arridt§czan yeme thas tho Bicker peetcz tho wackare ehdene pateitcze / Vnde douwe tho ßouwems Maetceklems vnde ßatcy / Jemmet vnd eczerret §cheit wü§§e aran / Schis gir thas Bickers thas younes E§tadi§chennes exkan manne A§§en /.. Ench1615, CA19. Tohp tee eekśch tahdahm Blehdibahm zettorta^ rei§i atra§ti/ ta lihds arrid§an/ kad diwi laulati Ļautiņņi Laulibu pahrkahp/ tad buhs teem mirrt. SKL1696_KB:94. 2. vai (jautājuma partikula)Warr arrid§an weens Lauwa Me§cha^ ŗuhkt/ kad wiņņam Laupiśchanas newa? Arrig weens jauns Lauwa śawu Balkśni pazeļļ no śawas Allas/ ka ween kad tas irr ko guh§tijs? VD1689_94 Am 3:4. ↑ la. arī + dz (< *gi) + an ↑ arīdz, ↔ arig, arīg [2022-01] |
566 | arig, arīg | arig, arīg (299) prt. arrieg (103), arrig (194), arrrig (1), arieg (1)O weh/ wai. ob/ arrieg. Manc1638_L, 133B4. Arrig, adverb. jnterrog. arrig juhs turr bijaht? wahret ihr auch da? Fuer1650_70_1ms, 1829. Arrig adverb. interrog. Arri juhs turr bijaht. wahret ihr auch da. Fuer1650_70_2ms, 206. 1. vai (jautājuma partikula)Es ghribbu / to D§iewigu Deewu minnädams §innaht töw buhß mums śatziet / arrieg tu e§śi Chri§tus / Deewa Dähls? Manc1631_LVM, 9711. Arrig weena Jumprawa aismir§t śawu Glihtumu/ jeb weena Bruhte śawu Gre§numu? Bet manni Ļaudis irr mannis aismirśuśchi bes Galla. VD1689_94 Jer 2:32. - arig.. jeb ne (8) arrig.. jeb ne (8)- arig / arīg.. jeb (15) arrieg.. jebb (1), arrieg.. jeb (2), arrig.. jeb (12)2. arīMahzajtees pee Puķķehm Lauka^ / ka` tahs aug. Tahs ne §trahda / neds arrig Wehrpj: Tomehr śakku es jums / ka ir (tas Ķehniņ§ch) Salamans wisśa^ śawa^ Gohdiba^ ta` newa apģehrbts bijis / ka` weena no tahm. VLH1685, 7521. ↑ la. arī + g(u) ↔ aridzan, arīdzan, arīdz[2022-01] |
567 | ārīgi | ārīgi (1) adv. arige (1)ārējiTre§§chen kärtan tad buus tas Welns alla§in apkärth tho kas tham neewene Mere lycks ar Melliums vnde ßlepkouwibe Dene vnd Nackt / e§kyge vnd arige / ka arridtczan ta §weete rachtcz exkan douczims wetems tho aprakte / Amen. Ench1615, C2B12. ↑ la. ārīgs ↑ ārīgs, ārīga[2021-11] |
568 | ārīgs, ārīga | ārīgs, ārīga (11) adj. ahriga (2), ahrigas (1), ahrigs (1), ahrigu (2), ahrige (1), ahrigeem (2), arige (2)ārējsCek doud§e gir me§cige vnde ahrige darbe taes d§ele§tibes? Tas pirmais gir / toes i§calktos barioet.. CC1585, 376. Ezekie#ls tohp zaur weenu Deewa Parahdiśchanu J§rae&ļa Semme^ we§ts: 1. Red§ tur weenu Wihru ar weenu Aukli un mehŗamu Rihk§ti mehŗojam to ahrigu Muhri ta jauna Deewa Namma: 3. Un zittus Kambaŗus. VD1689_94 Ech 40:0. ∆ ārīgs ģīmis (2) ahriga ģihma (1), ahrigu ģihmi (1)ārieneBEt Pehteris atdarrijis śawu Mutti śazzija: nu śajuhtu es teeścham/ ka Deews ta Zilweka ahrigu ģihmi ne peeņemm. JT1685 Apd 10:34. ↑ la. ārs 'ārs, lauks; ārpuse' ↓ ārīgi[2022-01] |
569 | Arimateja | Arimateja (3) s. f. nloc. Arimatejas (3)Arimatija (arī Arimateja); pilsēta JDNahze Ja§eps no Arimatejas/ weens gohdigs Runnas=Kungs/ kas pats arrid§an us Deewa Wal§tibu gaidija/ tas eedrohśchinajees gahje pee Pilatu/ un atluhd§e tahs Meeśahs JE§us. JT1685 Mk 15:43. < vc. Arimathia [2023-04] |
570 | Aristarkus | Aristarkus (5) s. m. npers. Ari§tarku (1), Ari§tarkus (4)Aristarhs; JDUn mehs Laiwa^ Adramitina^ kahpuśchi/ gribbejam tahm A§ijas Weetahm śezzen eet/ nozehlamees/ un tur bija ar mums Ari§tarkus tas Makedoneris no Teśśalonikas. JT1685 Apd 27:2. < vc. Aristarchus[2016-10] |
571 | Arkips | Arkips (2) s. m. npers. Arkipam (1), Arkippam (1)Arhips; JDUn śakkajt tam Arkippam: usraugi to Amatu/ ko tu eśśi dabbujis eekśch ta Kunga/ ka tu to peepildi. JT1685 Kol 4:17. < vc. Archippus[2016-10] |
572 | arkl(i)s | arkl(i)s (16) s. m. arckla` (1), arcklu (5), arkls (2), arklu (1), arrcklis (1), arrcklu (3), arrklis (1), arrklu (2)Pflug/ Arrcklis. Manc1638_L, 136B17. Ein Pflug/ Arrklis. Manc1638_PhL, 35819. Arkls m. der pflug. Fuer1650_70_1ms, 920. Arkls. m. der Pflug. Fuer1650_70_2ms, 2016. arkls, arī pārn.Ka nhe buhß? attne§śeeß labbu ghattawu Arrklu. Manc1638_Run, 453B6. Bet JE§us śazzija uhs to: Ne weens/ kas śawu Rohku peeleek pee Arklu/ un atraugahs uhs (to kas) atpakkaļ/ ne derr pee tahs Deewa Wal§tibas. JT1685 Lk 9:62. ↑ art, ārt [2023-06] |
573 | aroditeris | aroditeris (2) s. m. araditeris (1), aroditeris (1)harodietis, Harodas iedzīvotājsSammus/ tas Araditeris. Eelikus/ tas Aroditeris. VD1689_94 2Sam 23:25. < vc. Haraditer 'harodietis'[2022-01] |
574 | ārste, ārsts | ārste, ārsts (89) s. m. ahrste (5), ahrsts{ahr[s]ts} (1), ahrsts{ahrts} (1), ahr§t (12), ahr§ta (2), ahr§te (15), ahr§teem (1), ahr§teh (1), ahr§tehm (5), ahr§tes (13), ahr§teß (2), ahr§ti (5), ahr§ts (12), ahr§tu (2), ahr§tes=§ahle (5), ahr§tes=§ahles (1), ar§t (2), ar§ta (1), ar§tz (1), meesu=ahrste{messu=ahrste} (1), §irrgho=ahr§te (1)Ein Artzt/ D§eedenatais/ Ahr§te. Manc1638_L, 23A11. Wundartzt/ Ahr§te/ Ballbeers. Manc1638_L, 214A12. ein Artzt/ Ahr§te/ Docteris. Manc1638_PhL, 40012. Ahrsts{Ahr[s]ts}, Ahrste, Ein artzt. Fuer1650_70_1ms, 1831. Ahrsts{Ahrts}. Ahrste Ein Artz. Sahles=deweis. Dśeedinatais, Daktaris. ein Doctor. Fuer1650_70_2ms, 193. ārsts, dziednieks, arī pārn.Thas ßack patcz / naczeth yus Nabbage / Layd man paer yums abßeloth / Nhe wens Ar§tz gir tam We§§elam wayage / Winge Darbs thope py to wene §mekle. UP1587, EA9. UN Jah§eps pawehleja śaweem Kalpeem/ teem Ahr§tehm/ ka tee ar Bal§amu wiņņa Tehwu śwaiditu/ un tee Ahr§tes śwaidija J§rae#lu. VD1689_94 1Moz 50:2. - dvēseles ārste / ārsts (3) dwehseles ahrste (2), dweh§śeles ahr§ts (1)- īstens ārsts Jēzus Kristus; Kungs Jēzus (Kristus), īstens ārste (3) ih§täna ahr§ta JE§u Chri§ti (1), kunghu JE§um Chri§tum.. ih§tänu ahr§ti (1), kunnghu JE§um.. ih§tänu ahr§t (1)- Kungs (mans, mūsu, tavs) ārste / ārsts (8) kungs mans ahr§t (1), kungs / mans ahr§ts (1), kungs / muh§śo ahr§te (1), kungs muh§śo ahr§ts (1), kungs / muh§śo ahr§ts (1), kungs taws ahr§te (1), kungs taws ahr§ts (1), kunnghu / ahr§tu (1)∆ ārstes zāle(s) (7) ahr§tes=§ahle (5), ahr§tes=§ahles (1), ahr§tes §ahle (1)zālesLipniga Walloda irr tihrs Meddus/ tai Dwehśelei śalda/ un teem Kaulem weena Ahr§tes=Sahle. VD1689_94 Sak 16:24. < vlv. arste 'ārsts' ↓ ārstība[2023-06] |
575 | ārstēšana | ārstēšana (2) s. f. ahrsteschana (2)Ahrsteschana, das artzeney"en, dseedinaschana. Fuer1650_70_1ms, 197. Ahrsteschana, das Artzneyen, Dseedinaschana.. Fuer1650_70_2ms, 199. ārstēšana, dziedināšanaAhrsteschana, das artzeney"en, dseedinaschana. Fuer1650_70_1ms, 197. Ahrsteschana, das Artzneyen, Dseedinaschana.. Fuer1650_70_2ms, 199. ↑ la. ārstēt ↑ ārstēt[2023-04] |
576 | ārstēt | ārstēt (5) v. ahr§te (1), ahr§teh (1), ahr§tet (1), ahrsteht (2)Ahrsteht artzeney"en dseedinaht, sahles doht, idem. Fuer1650_70_1ms, 195. Ahrsteht. artzney"en, dseedinaht, Sahles doht. idem. Fuer1650_70_2ms, 197. ārstēt, dziedinātPallid§ees töw pa§§cham / pirms tu czittus ahr§teh. Manc1631_Syr, 54827. Palihd§ees śew paścham/ pirms tu zittus ahr§te. VLH1685_Syr, 26A11. < vlv. arsten 'ārstēt, dziedināt' ↓ ārstēšana[2023-04] |
577 | ārstība | ārstība (1) s. f. ahr§tiba (1)Artzney/ Ahr§tiba/ Sahles. Manc1638_PhL, 4009. zālesArtzney/ Ahr§tiba/ Sahles. Manc1638_PhL, 4009. ↑ la. ārste, ārsts ↑ ārste, ārsts[2023-06] |
578 | aršana | aršana (5) s. f. arr§chanas (1), arschana (1), arśchana (2), arśchanas (1)Arśchana f. das pflügen.. Fuer1650_70_1ms, 912. Arschana das pflügen. Fuer1650_70_2ms, 209. aršanaNo Arr§chanas. Manc1638_Run, 452B19. Śeśch Deenas buhs jums §trahdaht/ bet śeptita^ Deena^ duśśeht/ (ir) Arśchanas un Pļauśchanas Laiku buhs jums świnneht. VD1689_94 2Moz 34:21. ↑ la. art ↑ art, ārt [2023-04] |
579 | art, ārt | art, ārt (55) v. ahrts (2), arrajami (1), arrdams (1), arre (1), arris (2), arrt (10), arru (1), ars (1), artai (1), art (10), arta (1), arta^ (1), arts (1), aŗŗ (8), aŗŗam (2), aŗŗama (2), aŗŗamais (1), aŗŗams (3), aŗŗat (1), aŗŗeet (1), aŗŗoht (1), ja=arr (1), ja=aŗŗ (2)pflügen/ arrt. Manc1638_L, 136B24. Ackeren/ pflügen/ Arrt. Manc1638_L, 17B23. pflügen/ art. Manc1638_PhL, 3592. Art pflügen.. Fuer1650_70_1ms, 912. Art. pflügen. cum ompos. Fuer1650_70_2ms, 208. art, arī pārn.Ka warr tas to Mahzibu iß=śargaht / kam Arrt buhs / vnd kas labpraht tohs Wehr§§chus ar Pahtagu d§änn / vnd tahdus Darrbus darra / vnd czittade nhe §inna / ka no Wehr§§cheems runnaht? Manc1631_Syr, 58812. Juhs aŗŗat Besdeewibu/ Ļaunadarriśchanu juhs pļaujat/ un ehdat Mellu Augļus. VD1689_94 Hoz 10:13. - art (kā) tīrumu; (kā) tīrumu art (6) arta ka` tihrums (1), arta^ tihruma^ (1), aŗŗamais tihrums (1), ka` tihrumam artai (1), ka`.. tihrums arts (1), tihrumu aŗŗ (1)- art (un) ecēt; ecēt, art (7) arrdams / ätzädams (1), ars un.. ezzehs (1), arrt / etzeht (2), aŗŗ / etze (2), etzeyu/ arru (1)- ar vērsi art; art ar vēršiem (3) arre ar.. wehrśchu (1), arrt ar wehrścheem (1), ar.. wehrśi.. art (1)∆ aŗama zeme (2) aŗŗama §emme (2)Aŗŗama Semme pflug land.. Fuer1650_70_1ms, 919. Aŗŗama Semme Pflug=Land.. Fuer1650_70_2ms, 2015. aramzemeAŗŗama Semme pflug land.. Fuer1650_70_1ms, 919. Aŗŗama Semme Pflug=Land.. Fuer1650_70_2ms, 2015. ↓ aizart, apart, arājs, arkl(i)s , aršana, arums, atart, āzart[2023-06] |
580 | artaugs, ārtaugs | artaugs, ārtaugs (6) s. m. ahrtaugi (1), ahrtaugs (1), artaug=ghabbals{artaug=ghab(bals} (1), artaugi (1), artaugs (1), artaugu (1)Schilling/ §killings/ Ahrtaugs. Manc1638_L, 156A12. ein Schilling/ Schkillings/ Artaugs. Manc1638_PhL, 37318. ein Gro§chen/ Ghro§śis/ śe§§ch artaugi. Manc1638_PhL, 37317. artavs, sena (sudraba) naudas vienība; šiliņšSche trießdeßmits Ahrtaugi. Manc1638_Run, 452B10. Pattee§i äß §akku töw / tu no turranäß nä ißeeßi lidz tu to päädigu Artaugu atdo§i. Reit1675_UeP, 114. < skr. artugъ vai zv. örtug, vai vlv. artich, artoch 'sena naudas vienība' ↔ artavs, ārtavs [2023-06] |
581 | artavs, ārtavs | artavs, ārtavs (7) s. m. ahrtaus (2), ahrtaweem (1), ahrtawu (1), ahrtawus (2), artauwu (1)Ahrtaus. ein schwartzer schilling. 6. machen einen polnischen grossen. Fuer1650_70_1ms, 2330. Ahrtaus. ein schwartzes Schilling. 6. machen einen groschen. Fuer1650_70_2ms, 1923. artavs, sena (sudraba) naudas vienība; šiliņšAhrtaus. ein schwartzer schilling. 6. machen einen polnischen grossen. Fuer1650_70_1ms, 2330. Neggi peez Swirbuļi tohp pirkti pahr diwi Ahrtaweem? un ne weens no teem irr aismir§ts pee Deewa. JT1685 Lk 12:6. < skr. artugъ vai zv. örtug, vai vlv. artich, artoch 'sena naudas vienība' (iespējama saistība arī ar skr. artava 'labības mērvienība') ↔ artaugs, ārtaugs [2023-06] |
582 | artikels | artikels (5) s. m. artickel (3), artickeles (1), artickellems (1)pants, paragrāfs, punktsExan wü§§ems apraxtietems punctems vnnd artickellems patturram mes burgermei§tere vnd rath tho wür§§erohck, to pa§§che pehtz mu§e bu§chen, eegribbe§chen, atwegloth vnnd ap§tiprenath, vnd e§§em tho exan §inna§chen darrie§ch.. LS1625, 24r2. < vc. Artikel 'teksta sadaļa, punkts'[2023-06] |
583 | arums | arums (6) s. m. arrumeem (1), arrumi (2), arrummeem (1), arrumu (2)Arrumi der zubereitete aker. Fuer1650_70_1ms, 914. Arrumi die zubereitete Äcker.. Fuer1650_70_2ms, 2011. arums; uzarts, apstrādāts lauks, arī pārn.Arrumi der zubereitete aker. Fuer1650_70_1ms, 914. Tu ślazzini wiņņas Waggas/ un leez Leetus liht us wiņņas Arrumu/ tu darri to zaur Lahśahm mihk§tu/ tu śwehti wiņņas Aśnus. VD1689_94 Ps 65:11. ↑ la. art ↑ art, ārt [2023-04] |
584 | Arvaksads | Arvaksads (1) s. m. npers. Arwakśada (1)Arfaksads (arī Arpahšads); JDTa (Dehla) Ka`inana/ ta (Dehla) Arwakśada/ ta (Dehla) Semma/ ta (Dehla) No`a`ka/ ta (Dehla) Lameka.. JT1685 Lk 3:36. < vc. Arphachsad[2023-04] |
585 | Asa | Asa (1) s. m. npers. A§śa (1)Asa (arī Āsāfs); JDAtt§tahśeeta juhß Deewu / tad Wings jums attkal att§tahß / śacka A§aria us to Koninju A§śa. Manc1654_LP2, 5816. < vc. Assa ↔ Asaps, Asus[2023-04] |
586 | asaciņa | asaciņa (2) s. f. dem. assaziņņa (2)Aśśaka die fischgraad, assaziņņa id. Fuer1650_70_1ms, 1027. Asśaka die fisch=graad, assaziņņa idem.. Fuer1650_70_2ms, 238. asaciņaAśśaka die fischgraad, assaziņņa id. Fuer1650_70_1ms, 1027. Asśaka die fisch=graad, assaziņņa idem.. Fuer1650_70_2ms, 238. ↑ la. asaka ↑ asaka[2023-05] |
587 | asaka | asaka (7) s. f. assaka (2), asśaka (2), a§śaka (3)Grad/ Fi§chgrad/ A§śaka. Manc1638_L, 79A25. Grade/ A§śaka. Manc1638_PhL, 2886. Aśśaka die fischgraad, assaziņņa id. Fuer1650_70_1ms, 1027. Asśaka die fisch=graad, assaziņņa idem.. Fuer1650_70_2ms, 238. asaka, arī pārn.Grad/ Fi§chgrad/ A§śaka. Manc1638_L, 79A25. Ļauna assaka, allasch duhmus kwehpiņņa. Manc. Ein böses weib, ein bitter rauch. Fuer1650_70_1ms, 1028. ↓ asaciņa[2023-04] |
588 | asāks | asāks (3) adj. comp. aśśaki (1), aśśaks (1), a§śahx (1)1. asāks, tāds, ar ko vieglāk griezt, cirst, durt, kostJo wiņņas Sirgi irr tśchaklaki neka` tee Pardeļi/ un teem irr aśśaki Sohbi neka` teem Wilkeem Waśśara^. VD1689_94 Hab 1:8. 2. skarbāks, vairāk aizskarošs; skaudrāksDeewa Wahrdu leezeeß buht töw par Eeroht§chu / Deewa Wahrds gir taß Sohbins tha Ghara / Deewa Wahrds gir a§śahx / nhe ka kahds Sohbins / abbi puśchi aß. Manc1654_LP1, 29416. Jo Deewa Wahrds irr d§ihws un §pehzigs/ un aśśaks ne ka kahds abbei puśś gree§igs Sohbins/ u` §pee§chahs zaur lihd§ Pahrśchķirśchanas tahs Dwehśeles un ta Garra/ to Lohzekļu un Śmad§eņu/ un irr weens Śohģis to Dohmaśchanu un Śirds Apņemśchanu. JT1685 Ebr 4:12. ↑ la. ass ↑ ass, asa[2023-05] |
589 | asamalka | asamalka (1) s. f. a§śa=mallka (1)ein Fadem Holtz/ A§śa=Mallka. Manc1638_PhL, 33221. asīs krauta malkaein Fadem Holtz/ A§śa=Mallka. Manc1638_PhL, 33221. ↑ la. ass 'kokmateriālu mērvienība', + malka ↑ ase, ass[2023-05] |
590 | Asaps | Asaps (1) s. m. npers. Aśśapa (1)Asafs (arī Āsāfs); VDAśśapa D§eeśma. LGL1685_K1, 26747. < vc. Assaph ↔ Asa, Asus[2023-04] |
591 | asara | asara 2 (2) s. f. a§śara (2)Baar§e/ A§śara.. Manc1638_L, 28A9. Bar§e/ A§śara. Manc1638_PhL, 28612. asarisBaar§e/ A§śara.. Manc1638_L, 28A9. Bar§e/ A§śara. Manc1638_PhL, 28612. ↔ asar(i)s[2023-04] |
592 | asara, asars | asara, asars 1 (126) s. a§śara (2), a§śarahm (12), a§śarahms (7), a§śaram (1), a§śarams (1), a§śaras (32), a§śaras=deenu (1), a§śaraß (1), a§śareems (4), a§śaro (2), a§śaro=ahwoti (1), a§śaro=awotis (1), a§śaro=mähru (1), a§śaro=mais (2), a§śaru (3), a§śarus (3), a§§arahm (3), a§§arahms (1), a§§aram (1), a§§aras (1), aśśarahm (23), aśśarahms (1), assarahs (1), aśśarams (1), aśśaras (1), assaras (5), aśśaras (2), asśaras (2), assaru (1), asśaru (3), aśśaru (1), aśśaru=awoścheem, aśśaru=mai§i (1), asśaru=straumulis (1), aśśaru=straumuļeem (1), aśśaru=uppes (1), aśśarus (1)Zäher/ Thränen/A§śara. Manc1638_L, 216A8. Thränen/ A§śaras. Manc1638_PhL, 2403. Assaras pl. die Zähren, threnen.. Fuer1650_70_1ms, 111. Assaras. pl. die Zähren, Thränen. Fuer1650_70_2ms, 2311. asara; dsk. arī raudas, raudāšanaKattra śawus Ghräkus no Śirrds śuhd§eya / Tawas Kahyas ar A§śaram ma§hghaya. Manc1631_LGL, 32014. Klauśi/ KUNGS/ mannu Luhgśchanu/ atgree§ Auśis pee mannas Kleegśchanas/ un ne zeeti kluśśu pahr mannahm Aśśarahm/ jo es eśmu pee tew par Śweśchineeku un Namneeku/ itt ka` wiśśi manni Tehwi. VD1689_94 Ps 39:13. - ar asarām (ap)raudāt (4) ar a§śarahm raudadams (1), ar a§śarahms apraud (1), ar a§śarahms raudadams (1), ar a§śarahms raudadams (1)- ar asarām sēt (4) ar a§śarahm śeh (1), ar a§śarahm śehi (1), ar a§śarahms śehje (1), ar aśśarahm śehj (1)- ar asarām / asaru slapenāt / slapināt; slapināt ar asarām (5) ar a§śaru ślappenaht (1), ar.. aśśarahm.. ślappinajuśi (1), ślappinaht ar.. aśśarahm (1), ślappinaju ar.. aśśarahms (1), ślappinu ar.. a§śarahm - asaras / asarus (no)ritināt; ritināt asaras (9) a§śaras rittina (1), a§śaras rittinaja (1), a§śaras rittinaju§śi (1), a§śaras.. no=rittinatas (1), a§śaras.. rittina (1), a§śaras.. rittinaht (1), a§śarus rittina (2), rittini.. a§śaras (1)- asaras tek (4) a§śaras täck (1), aśśaras tekk (1), assaras tez (2)- atraitnes / atraitņu asaras (3) atraitnes aśśaras (1), attraitnes a§śaras (1), attraitno a§śaras (1)- gaužas asaras (13) gau§chas aśśaras (2), gauschas assaras (1), gauschas asśaras (1), ghau§chahm a§śarahm (1), ghau§chahms a§§arahms (1), ghau§chas a§śaras (6), ghau§chu a§śaru (1)- noslaucīt asaras (3) noślauka.. a§śaras (1), noślauzieß.. a§śaras (1), noślauzihs.. aśśaras (1)∆ asaras / asaru izspiest; izpiest asaras (3) a§śaras iß=§pee§ch (1), a§śaru.. iß=§peeduśchi (1), iß=§pee§ch.. a§śaras (1)izraisīt raudas, sarūgtinātTee Beßdeewighi / und wi§śi kattri mums ścheit dauds Rai§as darrijuśchi/ und da§chu ghau§chu A§śaru no muh§śahm Atziem iß=§peeduśchi gir / tee pallix dibbina`.. Manc1654_LP1, 21621. ◊ asaras diena (1) a§śaras=deenu (1)liela nelaimeKungs JE§us da§che Reis ka śwe§śch buhdams litzeeß; kadehļ brienojammeeß mehß tad nu / kad Deews brie§cham irr muh§śus Śwähtkus par Rauda=Deenu / par A§śaras=Deenu darra? Manc1654_LP2, 276{256}2. ◊ asaru avoti(s) / avoši (3) a§śaro=ahwoti (1), a§śaro=awotis (1), aśśaru=awoścheem (1)saka par asaru pilnām acīm, ļoti lielu raudāšanu..kaut mannas Atzis A§śaro=Ahwoti bijuśchi / ka eß Deenas und Nacktis / par manneem Ghräkeem raudaht warrätu. Manc1654_LP3, 7516. KAut manna^ Galwa^ Uhdens gann buhtu/ un mannas Azzis par Aśśaru=Awoścheem taptu/ tad gribetu es Deena^ un Nakti^ apraudaht tohs Nokautus tahs Meitas mannu Ļau§chu. VD1689_94 Jer 9:1. ◊ baŗot / ēdenāt / ēdināt ar asaru maizi (3) ähdenati arr a§śaro=mais (1), baŗŗo.. ar a§śaro=mais (1), ehdini.. ar aśśaru=mai§i (1)likt piedzīvot bēdas, nelaimi..kad Wings teem kattri appack§ch to Śmaggu Na§tu tahß Nhelaimes świe§t / tick dries nhe pallieds / ka tee labpraht ghribbätu / bett Wings baŗŗo tohß ar A§śaro=Mais / und d§irrdina tohß ar leelu Mähru pillu A§śarahm. Manc1654_LP1, 42624. Tu ehdini tohs ar Aśśaru=Mai§i/ un d§irdini tohs ar leelu Aśśaru Mehru. VD1689_94 Ps 80:6. ◊ dzirdenāt / dzirdināt ar lielu asaru mēru / mēru pillu asarām (3) d§irdini.. ar leelu aśśaru mehru (1), d§irrdenati arr leelu a§śaro=mähru (1), d§irrdina.. ar.. mähru pillu a§śarahm (1)likt piedzīvot bēdas, nelaimiTee wehl wiß wairahk / kattri Deewa Bährni gir / teem buhß par wi§śeem Zillwäkeem §chähloteeß / ka tee kluh§t ähdenati arr A§śaro=Mais / unnd d§irrdenati arr leelu A§śaro=Mähru. Manc1654_LP2, 277{257}15. Tu ehdini tohs ar Aśśaru=Mai§i/ un d§irdini tohs ar leelu Aśśaru Mehru. VD1689_94 Ps 80:6. ◊ stiept, ka asaras no aciem lec (1) §teep ka a§śaras no atzeem lätz (1)ļoti stipri piedzertiesWings śeh§ch Deenas diwi / trieß / py Klappi / §teep ka A§śaras no Atzeem lätz / pehtz Śähta` pahrnahziß / weena` Deena` ghribb Wings to Darrbu panahkt / nhe taupidams irr to Śweh=deenu. Manc1654_LP2, 315{295}3. ↓ asariņa, ↔ asri, asers[2023-05] |
593 | asariņa | asariņa (3) s. f. dem. a§śarinju (1), assariņņas (1), assariņņas (1)Assaras pl. die Zähren, threnen, assariņņas. id. Fuer1650_70_1ms, 111. Assaras. pl. die Zähren, Thränen. assariņņas id. Fuer1650_70_2ms, 2311. asariņaAttkahpeteeß juhß / kattri juhß e§śeeta mannu Wahrdu pahrkahpuśchi / und wehl juh§śo Pahrkahpśchano und Ghräko dehļ nhe weenu A§śarinju ißlaiduśchi. Manc1654_LP2, 428{408}23. Assaras. pl. die Zähren, Thränen. assariņņas id. Fuer1650_70_2ms, 2311. ↑ la. asara ↑ asara, asars 1[2023-05] |
594 | asariņš | asariņš (1) s. m. dem. asśarinsch (1)Assars. Asśaris, der barß. Asśarinsch. dim. Fuer1650_70_2ms, 249. asarītisAssars. Asśaris, der barß. Asśarinsch. dim. Fuer1650_70_2ms, 249. ↑ la. asaris ↑ asar(i)s, ↔ asarītis[2023-05] |
595 | asar(i)s | asar(i)s (6) s. m. assari (2), assaris (2), assars (2)Assars, Assaris, das bahrß. Fuer1650_70_1ms, 2414. Assars. Asśaris, der barß. Fuer1650_70_2ms, 2410. asarisAssars, Assaris, das bahrß. Fuer1650_70_1ms, 2414. Assars. Asśaris, der barß. Fuer1650_70_2ms, 2410. ↓ asariņš, asarītis, ↔ asara 2[2023-04] |
596 | asarītis | asarītis (2) s. m. dem. assaritis (1), asśaritis (1)Assars, Assaris, das bahrß.} Assarings{Assaring[s] Assaritis. idem. Fuer1650_70_1ms, 2414. Assars. Asśaris, der barß. Asśarinsch. dim. Asśaritis. Fuer1650_70_2ms, 2410. asarītisAssars, Assaris, das bahrß.} Assarings{Assaring[s] Assaritis. idem. Fuer1650_70_1ms, 2414. Assars. Asśaris, der barß. Asśarinsch. dim. Asśaritis. Fuer1650_70_2ms, 2410. ↑ la. asaris ↑ asar(i)s, ↔ asariņš[2023-05] |
597 | ase, ass | ase, ass (16) s. f. asse (1), asś (2), asśu (1), aśśe (1), aśśu (1), a§śe (1), a§śi (2), aß (4), aßi (1), aß/i (1), mallkas=aß (1)Klaffter/ A§śe. Manc1638_L, 102A12. ein Fadem/ Aß. Manc1638_PhL, 3766. Achs/ Aß. Manc1638_PhL, 3601. Aśśe die aches it. ein Klaffter faden. Fuer1650_70_1ms, 1022-23. Asse, die Achse. it. ein Klaffter, faden. Fuer1650_70_2ms, 235. 1. ass, detaļa, kas tur rotējošas mehānisma daļasE. Nhe laus A§śi: Atzell. Manc1638_Run, 436B4. Asse, die Achse. it. ein Klaffter, faden. Fuer1650_70_2ms, 235. 2. ass, sena tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai)Klaffter/ A§śe. Manc1638_L, 102A12. Peezi^ kohki^, tad lihds at laikeem Asś. von 5 Stäm~en hat man einen faden=holz mit überlei. Fuer1650_70_2ms, 20819. ∆ asi mest (3) a§śi me§t (1), aßi mest (1), aß/i mest (1)kraut malku asīsA§śi me§t. Manc1638_PhL, 3766. aßi mest. Ein faden werffen, meßen klafftern. Fuer1650_70_1ms, 1024-25. ∆ asu malka (2) asśu malka (1), aśśu malka (1)asīs krauta malkaaśśu malka Ein faden holtz.. Fuer1650_70_1ms, 1026. Asśu Malka, ein faden Holtz. Fuer1650_70_2ms, 237. ↔ asamalka∆ malkas ass (1) mallkas=aß (1)asīs krauta malkaein Fadem Holtz/ Mallkas=Aß. Manc1638_PhL, 3767. ↓ asamalka[2023-04] |
598 | asenains, asinains, asinaina, asinaiņš, asinaiņa | asenains, asinains, asinaina, asinaiņš, asinaiņa (51) adj. a§§enaine (1), a§§inainam (1), a§§inains (1), a§§inaiņas (1), a§śinai=nu (1), a§śinaina (2), a§śinainahm (2), a§śinainas (5), a§śinaineem (1), a§śinaini (1), a§śinains (8), a§śinainu (9), a§śinainus (3), aśśinainas (1), asśinainsch (1), aśśinaiņ§ch (1), assinaiņa (1), asśinaiņa (1), aśśinaiņahm (1), aśśinaiņas (1), aśśinaiņeem (1), assinaiņsch (1), aśśinaiņu (5), aśśinaiņus (1)Blutig/ A§śinains. Manc1638_L, 38A5. Assinaiņsch blutig, assinaiņa f. Fuer1650_70_1ms, 115. Asśinainsch, blutig, asśinaiņa f. Fuer1650_70_2ms, 2322. asiņainsCzour touwe §weete grute moke vnde a§§enaine §weder. Pallidcz mums myleis Dews vnd Kunx. Ps1615, 4914. Teem/ kas zittam Deewam pakkaļ §teid§ahs/ buhs leelas Śahpes/ es ne uppureśchu wiņņu aśśinaiņus D§eŗŗamu=Uppuŗus/ un ne walkaśchu wiņņo Wahrdu manna^ Mutte^. VD1689_94 Ps 16:4. - asenaini / asinaini sviedri (5) a§§enaine §weder (1), a§śinaini śweedri (1), a§śinainu śweedru (1), a§śinainus śweedrus (1), a§śinainus śweedrus (1)∆ asinaina grēki (2) a§śinaina ghrakeems (1), a§śinaina ghräkeems (1)ļoti smagi grēki, piem., slepkavībaNo a§śinaina Ghräkeems arrid§an mann pe§ty / O Deews tu mannas Pe§ti§chanas Deews / Ka manna Mehle warr pa§luddenaht.. Manc1631_LGL, 31426. ∆ darīt asinaiņu (2) darriśchu.. aśśinaiņu (2)nogalināt, atņemt dzīvībuEs śohdiśchu tewi pehz tahs Teeśas to Laulibas Pahrkahpaju/ un Aśśins Jslehjeju/ un * darriśchu tew aśśinaiņu ar Bahr§ibas un Laulibas Duśmośchanas. VD1689_94 Ech 16:38. ↑ la. asins, asens ↑ asens, asin(i)s, ↔ asenīgs, asinīgs[2023-05] |
599 | asenīgs, asinīgs | asenīgs, asinīgs (6) adj. a§§enige (1), a§śinigheem (1), a§śinigu (4)asiņainsKad Je§us Chri§tus De'we däls Ekßan nawe §euw gribbäie nodo^t: Pirmak tas to a§§enige §wedre yzläie / Ar lukßen ekßan to da'rge.. Elg1621_GCG, 763. Zaur tawu śwähtu Peed§imb§chanu / Pallieds mums myļais Deews und Kungs / Zaur tawu Nahwes ziexte§chanu / und A§śinigu Śweedru / Pallieds / mums myļais Deews &c. LGL1685_V5, 2179. - asenīgi / asinīgi sviedri (6) a§§enige §wedre (1), a§śinigheem śweedreem (1), a§śinigu §weedru (4) ↑ la. asins, asens ↑ asens, asin(i)s, ↔ asenains, asinains, asinaina, asinaiņš, asinaiņa[2023-04] |
600 | asens, asin(i)s | asens, asin(i)s (1095) s. f. m. a§§en (63), a§§en~e (1), a§§ene (7), a§§enems (1), a§§enes (2), a§§enne (49), a§§enniß (1), a§§ennu (1), a§§ens{a§§ems} (1), a§§in (26), a§§ina (1), a§§ini (2), a§§ini^s (1), a§§inim (3), a§§inims (5), a§§inis (8), a§§inns (1), a§§ins (23), a§§nts (1), a§cen (3), a§ins (1), a§śens (1), a§sin (2), a§śin (18), a§śin' (1), aßen (3), aßen~is (1), aßenes (1), aßänim (1), aßenis (1), aßenne (1), aßens (4), a§§ins=§traume (1), a§§ins=riek§t (1), a§§ins=śweedrus (1), a§śins (62), a§śins=lah§śi (1), a§śino=śährgha` (1), a§śins=lah§śi (1), a§śins=lah§śietees (1), a§śins=śährga` (1), a§śins=śährgha` (1), a§śina (4), a§śina=d䧜a (1), a§śina=lai§chamais (1), a§śina=laideis (1), a§śina=mahrka` (1), a§śina=nauda (1), a§śinanauda (2), a§śina=radds (1), a§śina=śährgha (1), a§śina=śweedrus (2), a§śina=tierums (1), a§śinariyeyi (1), a§śinatierums (2), a§śinis (131), a§śiniśährgha (1), a§śinis=lah§śes (1), asśinis (3), aśśinis (50), aśśinis{aśśnis} (1), aśśinnis (1), aśśina=laischina (1), aśśina=rihjeji (2), aśśina=wainu (1), a§śino (10), a§śino=ghribbetaji (1), a§śino=lah§śehm (1), a§śino=lah§śes (2), a§śino=laux (2), a§śino=mahrka` (1), a§śino=rijeis (1), a§śino=nauda (3), a§śino=naudu (3), aśśino=nauda (1), a§śino=śährgha` (1), aśśino=tihrums (1), a§śinu (2), a§śinaißlee§chanu (1), a§śino=ißle§chanu (1), a§śino=ißlee§channu (1), a§śino=ißleeśchana (1), a§śino=ißleeśchanas (2), a§śino=ißleeśchanu (4), a§śinus (1), asśins (1), aśśina (11), aśśino (1), aśśins (125), aśśini^ (6), aśśini^s (13), aśśinihm (8), aśśinim (79), aśśinims (8), aśśini (209), aśśins=isleeśchan' (1), aśśins=isleeśchannu (1), aßins=ißlee§chan (1), aśśins=atreebeja (2), aśśins=atreebeju (1), aśśins=lahśes (1), aśśins=radda (1), aśśins=raddeem (1), aśśins=raddu (1), aśśins=radneeze (2), aśśins=radneezes (1), aśśins=radneezi (1), aśśins=rads (1), aśśins=rihk§t (1), aśśins=śahrņeem (2), aśśins=śehrga^ (3), aśśins=śehrgas (1), aśśins=śkreeśchana (1), aśśins=śweedreem (1), aśśins=śweedrus (1), aśśins=tihrums (1), aśśins=wahtim (1), aśśins=waina (1), aśśins=wainahm (4), aśśins=wainas (2), aśśinu=atreebeja (1), aśśinu=atreebejam (1), aśśinu=atreebejs (5), aśśinu=atreebeju (1), assinalaischina (1), assina=laischina (1), assinis (4), assinu=eegribbetais (1), asśinu=eegribbetais (1), aśśinu=namma (1), aśśinu=grehkeem (1), aśśinu=grehkeems (1), aśśinu=isleeśchana (1), aśśinu=raddus (1), assins (1), assinu=rijeis (2), aśśinu=tihrums (1), aśśinu=wainas (1), aśśinu=wihrs (2), aßini (1), aßinims (1), aßinis (2), aßinnis (2), ah§cho=a§śinis (1), lohpo=a§śini (1), lohpo=a§śinis (1), lohpo=a§śins (1), §teid§ahsAśśinis (1), teļļo=a§śineem (1), teļļo=a§śini (2), zillwäko=a§śins (1), Blut/ A§śinis/ A§śins.. Manc1638_L, 38A3. Blut/ A§śinis/ alij, A§§chnis. Manc1638_PhL, 23821. Assins, assinis, m. das bludt.. Fuer1650_70_1ms, 118. Asśins. Asśinis. m. das bludt.. Fuer1650_70_2ms, 2318. asinis..tad tur negir wairs mai§e vnde wine / beth tha i§tene pate§e me§e vnde a§§en Je§u Chri§ti / ahr §couwe pilnne Dewi§ke vnde cilwi§ke bu§chen. CC1585, 2315. Darri weenu Śchķehdi/ jo ta Semme irr pilla ar Aśśins=Wainahm/ un tas Pilsśahts pils ar Warras=Darba. VD1689_94 Ech 7:23. - (ap)slacināt / (ap)slacīt (ar) asini / ar asinīm; asini slacināt / slacīt (24) apślazzi.. ar.. aśśinim (1), apślazzini.. ar.. aśśinim (1), aśśini ślazzinaht (1), aśśini.. ślazzihs (1), aśśini.. ślazziht (10), aśśins.. ślazziht (2), aśśins.. ślazzinahts (1), ślazzija.. aśśini (3), ślazzinaja.. aśśini (4)- ar asinīm / asini(s) (ne)ēst; ēst ar asinīm / asini (17) ar aśśinim eh§dami (1), aśśini eh§dami (1), aśśini eh§t (4), aśśini ehdat (1), aśśini ehdihs (3), aśśini ne ehd (1), aśśini.. eh§t (2), aśśinis ja=ehd (1), aśśinis.. eh§t (1), ehdat aśśini (1), ehde.. ar aśśinim (1)- ar / caur aseni / asini / asinīm atpestīt / izpestīt; pestīt ar / caur aseni / asinīms (9) ar a§§en atpe§tyte (1), ar.. aśśinihm atpe§titi (1), czour.. a§§ene.. atpe§tys (1), czour.. a§§enne.. pe§tis (1), pe§tijs zaur a§§inims (1), pe§tijs zaur.. aśśinims (1), pe§tis.. ar.. a§§en (1), zaur.. a§śin gir ißpe§tiys (1), zaur.. aśśini irr atpe§tijs (1)- asen(e)s / asin(i)s [Jēzus Kristus]; [Jēzus Kristus] asens / asin(i)s (46) a§§en Je§u Chri§ti (1), a§§en JE§u Chri§ti (3), a§§ene JE§u Chri§ti (1), a§§enes Chri§ti (1), a§§enes Je§u Chri§ti (1), a§§enne JE§u Chri§ti (1), a§§enne Je§u Chri§ti (1), a§§enne JE§us Chri§tus (1), a§§enne.. JE§u Chri§ti (1), a§§enne.. Je§u Chri§ti (1), a§§ens Chri§ti (2), a§§ens.. Je§u Chri§ti (1), a§§ins Chri§ti (1), a§cen.. Je§u Chri§ti (1), a§śin Chri§ti (1), a§śin JE§u Chri§ti (1), a§śin JESU Chri§ti (2), a§śins CHri§ti (1), a§śins JE§u Chri§ti (1), aśśini JE§us (1), aśśini Kri§tus (2), aśśinims Je§us Chri§tus (1), aśśinis Kri§tus (1), aśśins JE§us Kri§tus (2), aśśins Kri§tus (2), Chri§ti a§§en (1), Chri§ti a§§in (2), JE§u a§§ins (2), Je§u aśśins (1), Je§u Chri§ti.. a§§in (1), Je§us aśśins (1), Je§us Kri§tus aśśinim (2), Je§us.. aśśinis (1), Kri§tus aśśinim (2), Kri§tus aśśinis (1)- asens / asin(i)s tā taisna [Ābela] (6) a§§enne tha tay§ne Abels (2), a§enne tha tay§ne Abels (1), aśśina Abeļa (1), aśśinim ta taiśna Abela (1), aśśinim tha taiśna Abeļa (1)- asens / asins und(e) ūdens; ūdens und(e) asens / asins (18) a§§ens vnde vdens (2), a§§ins vnd vdens (1), a§śins und uhdens (1), a§śins vnd vdens (1), uhdeni un aśśini (2), uhdens und a§śins (1), vden vnd a§§en (1), vdenn vnde a§§en (1), vdenne vnd a§§enne (1), vdenne vnd a§§enne (1), vdenne vnde a§§enne (2), vdens vnd a§§ins (1), vdens vnde.. a§§ens (1), vdens vnnd a§§ins (1), vhdens vnd a§śins (1)- asenu / asina / asins sviedri (7) a§§enne §wedre (1), a§§ins=śweedrus (2), a§śina=śweedrus (2), aśśins=śweedreem (1), aśśins=śweedrus (1)- asenu / asina / asins tīrums (7) a§§enne tyrums (1), a§śina=tierums (1), a§śinatierums (2), aśśino=tihrums (1), aśśins=tihrums (1), aśśinu=tihrums (1)- asenu / asina / asin(i)s / asinu lāsa / lāse(s) / lāsītes (13) a§§enne la§§es (1), a§śina lah§śes (3), a§śinis=lah§śes (1), a§śino=lah§śehm (1), a§śino=lah§śes (2), a§śins=lah§śi (1), a§śins=lah§śietees (1), aśśinis lahśa (1), aśśins lahses (1), aśśins=lashes (1)- asini dzert; dzert asini (6) aśśini d§ers (1), aśśini d§ert (2), aśśini.. d§ert (1), d§ehris.. aśśini (1), d§eŗŗeet aśśini (1)- asini izgāzt (4) aśśini isgah§t (1), aśśini.. isgah§t (3)- asini ņemt; (sa)ņemt asini (9) aśśini ņemt (3), ņehme.. aśśini (3), ņemt.. aśśini (1), śaņehme.. aśśini (1), śaņemmu.. a§§nts (1)- asinis bērnu; bērniņu / bērnu asinis (5) aśśini.. behrnu (1), behrnu aśśina (1), behrnu aśśini (1), behrninjo a§śins (2)- asin(i)s (iz)tek; (iz)tek asens / asins (11) a§śins.. tetzeya (1), asśinis tek (1), aśśins istezzeja (1), aśśins tezzehs (1), aśśins.. tezzeja (1), tetczeye.. a§§ens (2), tetzeya.. a§śins (2), tetzzey.. a§§en (1), yztäccäie.. a§§ins (1)- asinī(s) pārvērst(ies); pārvērtīt par asinīm (5) aśśini^ pahrwehr§t (1), aśśini^s pahrwehrśchahs (1), aśśini^s pahrwehrtiśees (1), pawehrtija.. par aśśinim (2)- asin(i)s (und ūdens) (iz)skrien; (iz)skrien asin(i)s (un(d) ūdens) / ūdens und asins (13) §kreyam..a§§ins (1), a§§ins vnd vdens y§§kräie (1), a§ins §kräie (1), a§śinis iß=§krehja (1), aśśinis §krehje (1), is§krehja aśśins un uhdens (1), is§krehja aśśins und uhdens (1), iß §kreen.. a§śinis und.. vhdens (1), iߧkreja a§śins und vdens (1), iߧkreja a§śins und vhens (1), iߧkreya a§śins vnd vdens (1), y§§kräie a§§ins vnd vdens (1), yz§kräie vdens vnd a§§ins (1)- asin(i)s vērsēna / vēršu; vērsēna / vērsīša / vērša / vēršu asens / asin(i)s (14) aśśini.. wehrśena (1), aśśinis.. wehrśchu (1), aśśins.. wehrścho (1), aśśins.. wehrśchu (1), wehrścha aśśini (4), wehrścho.. a§śinis (1), wehrśchu.. aśśinis (2), wehrśena aśśins (1), wehrśiścha aśśini (1), wher§che.. a§§ens (1)- asins āžu; āžu asens / asins (15) a§cho.. a§śini (1), aaßo a§§ens (1), aazo a§§ens (1), ah§cho a§śins (1), ah§cho..a§śini (1), ah§cho=a§śinis (1), ah§chu aśśini (1), ah§chu aśśinim (1), ah§chu aśśinis (2), ah§chu.. aśśinihm (1), aśśini.. ah§cho (1), aśśini.. ah§chu (1), aśśins.. ah§cho (1), aśśins.. ah§chu (1)- asins praviešu; praviešu asins (4) aśśini.. praweeścho (1), aśśins.. praweeścho (1), praweeścho aśśino (1), praweeśchu aśśins (1)- asins svēta; svēt(a)s asen(i)s / asin(i)s (8) §wäte.. a§§in (1), §wätes aßenis (1), §weetcz a§§ens (1), §weete a§§en (1), a§§in §wät' (1), śwähts a§§ins (1), śwähtu.. a§śin (1), swetz a§§ens (1)- asins teļu; teļu asens / asin(i)s (8) aśśini.. teļļo (1), aśśini.. teļļu (1), telle a§§enne (1), tellyu a§§en~e (1), teļļo=a§śineem (1), teļļo=a§śini (2), teļļu aśśinihm (1)- asinu lauks (3) a§śino=laux (3)- cilvēka / cilvēku asin(i)s (6) zillwäka a§śins (1), zillwäko=a§śins (1), zilweka aśśini (1), zilweku aśśina (1), zilweku aśśinim (2)- dārga(s) / dārgs asen(i)s / asin(i)s (40) daarx a§§ens (1), daerge a§§en (1), dahrgahm a§§inim (1), dahrgahm aśśinihm (1), dahrgas a§śins (1), dahrgas aśśinis (3), dahrgu a§śin (2), dahrgu aśśini (3), darg' a§§in (1), dargas a§§ins (1), da'rgas a§§ins (1), da'rgas a§ins (1), darge a§§en (6), darge a§§enne (5), da'rge a§§in (1), darge a§§in (2), darge.. a§§en (2), darge.. a§§ene (2), darge.. a§§enne (1), darge..a§§en (1), dargems a§§enems (1), därgs a§§ens{a§§ems} (1), dargus aßen~is (1)- (grēku / noziedzības / pateikšanas) upuŗa / upuru asin(i)s (9) grehko=uppuŗa aśśins (1), grehku=uppuŗa aśśini (1), no§eed§ibas=uppuŗa aśśini (2), pateikśchanas=uppuŗa aśśini (2), uppuŗa aśśini (2), uppuŗu aśśinim (1)- lopu asin(i)s (4) lohpo aśśins (1), lohpo=a§śini (1), lohpo=a§śinis (1), lohpo=a§śins (1)- miesa(s) in / un(de) asen(e)s / asin(i)s (89) mä§' vnd a§§in (1), mäs' vnd a§§en (1), mäs vnd a§§in (2), me^§e vnd a§§in (1), me^s vnd a§§in (1), me§§e vnd a§§en (1), me§§e vnd.. a§§en (1), me§§e vnde a§§enne (2), me§§e vnnde a§§en (2), me§ce vnde a§cen (1), me§ces vnd a§§enes (1), me§e vn~ a§§in (1), me§e vnd a§§en (1), me§e vnd a§§enne (1), me§e vnd a§§in (4), me§e vnde a§§en (1), me§e vnde a§§ene (1), me§es vnd a§§enes (1), mee§ahs und a§śins (1), mee§śa und a§śin (1), mee§śa und a§śins (7), mee§śa vnd a§śens (1), mee§śa vnd a§śins (3), mee§śas und a§śins (2), mee§śas vnd a§śins (2), mee§śu und a§śin (1), mee§śu und.. a§śin (1), meeś' in aśśinis (1), meeśa in aśśinis (1), meeśa in aśśins (3), meeśa un aśśins (1), meeśahm in aśśinihm (1), meeśahm in aśśinim (3), meeśahm in.. aśśinim (1), meeśahms in aśśinims (1), meeśahs un aśśinis (1), meeśas in aśśinis (2), meeśas un aśśinim (1), meeß in a§§inis (1), meeß und a§śins (1), meeß vnd a§śins (1), meeśu in aśśini (3), meeśu un aśśini (2), meßa vnd a§§ens (2), meße vnd a§§enne (2), meße vnde a§§en (10), meße vnde a§§ene (3), meße vnde a§§enne (3), meße vnde aßen (1), meßei vnde a§§en (1)- nenoziedzīga(s) / nenoziedzīgs / nenoziedzīgu / nenozieguša / nenoziegušās asin(i)s (26) neeno§§egu§§che a§§enne (1), neenoßegu§§che a§§enne (1), neno§eed§iga aśśina (2), neno§eed§iga aśśini (1), neno§eed§igahm aśśinim (1), neno§eed§igas aśśinis (1), neno§eed§igs aśśins (1), neno§eed§igu aśśini (13), neno§eed§igu aśśins (1), neno§eeguśchahs aśśinis (1), neno§eeguśchu aśśini (2), nheno§egu§cho a§śino (1)- patiesa asens / asins (7) patte§a.. a§§ens (2), patte§e.. a§§en (2), pattee§śa.. a§śins (2), pattee§śu a§śin (1)- putna asins (3) putna aśśini (1), putna aśśins (2)- (rožu)sarkans asens / asins (5) §arkanne a§§en (1), ro§e §carkane a§cen (1), ro§ecarkan a§cen (1), śarkans aśśins (1), śarkanu aśśini (1)- (tik) sarkani / sarkans kā asins (5) śarrkans ka a§śins (1), tick śarrkani ka a§śins (1), tik śarkani.. ka` aśśins (2), tik śarkans ka` aśśins (1)∆ ar asinīm atpirkt; atpirkt ar / caur asini (3) ar.. aśśinihm atpirzis (1), atpirkti zaur.. aśini (1), atpirzis ar.. aśśini (1)ziedojot savu dzīvību, izglābt citus (par Jēzu Kristu)Un tee d§eedaja weenu jaunu D§eeśmu śazzidami: Te eśśi zeenigs/ to Grahmatu ņemt/ un wiņņa Sehgeļus usraiśiht/ jo tu eśśi nokauts tappis/ un eśśi muhs Deewam atpirzis ar tawu Aśśini no wiśśahm Ziltim/ un Wallodahm/ un Ļaudim/ un Tautahm. JT1685 Atk 5:9. ∆ aseni / asini(s) / asins / asinu izliet; (ne)izliet aseni(s) / asinis (60) a§§en i§leys (1), a§§en y§leys (1), a§§en.. y§leyes (1), a§§enne i§leys (1), a§§enne y§leys (1), a§§in.. jzläis (1), a§§in.. yzläie (1), a§śin ißlehyis (1), a§śin.. i§=lehyiß (1), a§śins ißleya (1), a§śinu ißley (1), a§śinus ißleetz (1), aśśini isleet (5), aśśini islehja (1), aśśini islehjis (2), aśśini islehjuśchas (1), aśśini islehjuśchi (1), aśśini isleij (2), aśśini.. isleet (1), aśśini.. islehjis (1), aśśini.. islehjuśchi (2), aśśinim.. isleetahm (1), aśśinis isleet (4), aśśinis islehjis (1), aśśinis isleij (4), aśśinis.. islehjuśchi (1), aśśins.. isleets (3), aśśins.. isleets (1), i§leys.. aßen~is (1), is lees.. a§§inis (1), islees.. aśśini (1), islees.. aśśinis (1), islehje.. aśśini (1), islehje.. aśśini (2), islehjis.. aśśini (1), isleij aśśinis (1), isleij.. aśśini (1), isleijat aśśini (1), isleijeet.. aśśini (1), j§les.. a§§enne (1), j§leys.. a§§en (1), ne isleijeet aśśini (1), ne isleijeet.. aśśini (1), y§les.. a§§ens (1)1. (par sevi) upurēt savu dzīvību citu labāTe / kattrims ta titczibe gir exkan Chri§to Je§u / vnde titcz / ka thas pär tims ßouwe daerge A§§en i§leys / nomuerris vnde auxkam czelis gir. Ench1586, CA17. To äßmu es ee=§chlehd§is / mannas Śirdes wahzinu §awu a§śin gir winņs i§=lehyiß par man nabbagu Tharpi§chu / mannis Zaur to i§pe§tiet / no muh§chigu ißbail und Śahpeem: ka warrätu jehl §chinni Semmeh / leelaka Mila§tiba buht. LGL1685_V5, 33621. 2. (par citiem) nogalinātTas J§les man / manne A§§enne / Vnd manne Cziwybe aploupys. UP1587, K2A25. Ka neno§eed§igs Aśśins ne tohp isleets tawas Sem~es Widdu^/ ko tas KUNGS taws Deews tew par Jhpaśchumu dohs/ un tur buhtu Aśśinu=Wainas pahr tew. VD1689_94 5Moz 19:10. ∆ aseni / asini(s) (Kristi) dzert; dzert asini(s) / asinu (Jēzu Kristi) (27) a§§en §czerdt (1), a§§en czerram (1), a§§en czerth (1), a§§en.. czert (1), a§śin Chri§ti.. d§erru (1), a§śin d§errt (1), a§śini d§errt (1), a§śini d§errt (4), a§śinis d§errt (4), aśśini d§eŗŗ (2), aśśinis.. d§ert (1), aśśinis{aśśnis} d§ehrt (1), d§err.. a§śinis.. JESV Chri§ti (1), d§eŗŗat.. aśśini (1), d§erreet.. a§§inis (1), d§erreet.. aśśinis (1), d§errt.. a§śini (1), d§erru.. a§śin Jesu Chri§ti (1), d§erru.. a§śinu.. Je§u Chri§ti (1), d§ert.. aśśinis (1)pieņemt Svēto VakarēdienuKa mhes mußam to neai§mir§tam / Deuwe tas mums §ouwe me§e e§t / apßleptz exkan to Mai§e tha mas / Vnde §ouwe a§§en czerth exkan Wine. Ps1615, 384. Śche/ d§erreet mannas Aśśinis/ Ko par jums eśmu lehjis/ Jums juhśus Grehkus peedewis/ In atlaidis/ Kad juhs tas Wels bij śehjis. LGL1685_K1, 1447. ∆ asenu / asina / asini / asins / asinu sērga (15) a§§enne ßerge (2), a§śina=śährgha (1), a§śiniśährgha (1), a§śino=śährgha` (1), a§śins śährgha` (1), a§śins=śährga` (1), a§śins=śährgha` (1), assina śehrga (1), asśina śehrga (1), aśśins=śehrga^ (4), aśśins=śehrgas (1)rohte Ruhr/ Wähdära§ährgha/ A§śiniśährgha. Manc1638_L, 146A8. Blutgang/ A§śina=śährgha. Manc1638_PhL, 39818. Assina śehrga der bludt gang. Fuer1650_70_1ms, 1120. Asśina Śehrga. der blutgang. Fuer1650_70_2ms, 246. ilgstoša asiņošana; ar asiņošanu saistīta slimībaVnde rouge wena Sewa / kattra duewepadde§mette Gadde to A§§enne ßerge czetu§§e by / gaya no ai§muggerre py to / vnd ai§kare winge Drebes Wyle. EvEp1587, 1999. Un tas notikkahs/ ka Publiuśa Tehws no Drud§i un Aśśins=Śehrgas śirge/ pee to eegahje Pahwils/ un Deewu peeluhd§is likke tahs Rohkas us to/ un darrija to weśśelu. JT1685 Apd 28:8. ∆ asenu / asina / asins / asinu (iz)liešanaꓼ izliešana asenu (36) a§§en i§le§chen (1), a§§en y§le§§chen (1), a§§enne j§le§chenne (1), a§§in yzleßen (1), a§§ins yzle`ßen (1), a§§ins yzleßen (1), a§śin jßlee§chan (1), a§śinaißlee§chanu (1), a§śino ißlee§chana (2), a§śino ißlee§chanu (3), a§śino jßlee§chana (1), a§śino jßlee§chanu (2), a§śino=ißle§chanu (1), a§śino=ißlee§channu (1), a§śino=ißleeśchana (1), a§śino=ißleeśchanas (2), a§śino=ißleeśchanu (4), aśśina isleeśchana (1), aśśins jsleeśchanas (3), aśśins jsleeśchanu (1), aśśins leeśchanu (1), aśśins=isleeśchan' (1), aśśins=isleeśchannu (1), aßins=ißlee§chan (1), aśśinu=isleeśchana (1), j§le§chenne.. a§§enne (1)asinsizliešana, nogalināšanaPallidtcze mums myleis Dews vnd Kunx… No karye vnd A§§enne J§le§chenne. UP1587, E4A27. Nolahdehts lai irr tas/ kas ta KUNGA Darbu ar Wiltu darra/ un nolahdehts laid irr/ kas śawu Sohbinu no Aśśins Jsleeśchanas aisturr. VD1689_94 Jer 48:10. ∆ asenu / asina / asinu nauda (11) a§§enne nouda (2), a§śina=nauda (1), a§śinanauda (2), a§śino=nauda (3), a§śino=naudu (2), aśśino=nauda (1)par ļaunu darbu saņemta nauda..tas nhe der / ka mhes tös exkan to Dewe §kir§te dodam / ae§to ta gir a§§enne Nouda. EvEp1587, 859. Tas ne peeklahjahs/ ka mehs tohs Deewa=Śchķir§ta^ eemettam/ jo ta irr Aśśino=Nauda. JT1685 Mt 27:6. ∆ asenu / asins / asinu grēki (8) a§§en grekems (1), a§§inns grähkeems (1), a§śino=ghräki (1), aśśins=grehkeem (1), aśśins=grehku (1), aśśins=grehkus (1), aśśinu=grehkeem (1), aśśinu=grehkeems (1)ļoti smagi grēki, piem., slepkavībaNo a§§en grekems tu man pe§ty / O Dews tu man~as pe§ti§chens wens Dews / ka manna mele alla§in treße / Touwo tai§nibu par wuß.. Ps1615, 14917. Kas śawu Auśi aisbah§ch no Aśśins=Grehku Klauśiśchanas/ kas śawas Azzis aisdarra/ ka tahs to Ļaunu ne usluhko. VD1689_94 Jes 33:15. ∆ asina / asins / asinu rads; asins radniece (10) a§śina=radds (1), aśśins=radda (1), aśśins=raddeem (1), aśśins=raddu (1), aśśins=radneeze (2), aśśins=radneezes (1), aśśins=radneezi (1), aśśins=rads (1), aśśinu=raddus (1)Blutfreund/ A§śina=Radds/ Śwainis. Manc1638_PhL, 4071. asinsradinieks, tuvinieksBlutfreund/ A§śina=Radds/ Śwainis. Manc1638_PhL, 4071. Kad wiņ§ch nu waldija/ un us śawu Krehślu śehdeja/ tad kawe wiņ§ch wiśśu Bae#§us Nammu/ wiņ§ch ne atlizzinaja ne weenu/ kas pee Śeenas mee§u/ neds wiņņa Aśśinu=Raddus/ neds wiņņa Draugus. VD1689_94 1Ken 16:11. ∆ asina / asins vaina (9) aśśina=wainu (1), aśśins=waina (1), aśśins=wainahm (5), aśśins=wainas (2)asinsizliešana, tīša vai netīša slepkavībaJsglahb manni no tahm Aśśins=Wainahm/ ak Deews! VD1689_94 Ps 51:16. ∆ asina / asinu rijējs (6) a§śina riyeis (1), a§śinariyeyi (1), aśśina=rihjeji (2), assinu=rijeis (1), asśinu=rijeis (1)Assinu=rijeis Ein bludt dürstige Fuer1650_70_1ms, 119. Asśinu=rijeis. ein blutdürstiger.. Fuer1650_70_2ms, 245. asinskārīgs cilvēks; pāridarītājsKas Strahdneekam śawu Allgu nhe dohd / tas gir A§śina Riyeis. Manc1631_Syr, 58019. Tee Aśśina=Rihjeji eenihd to Rahmo/ bet tee Taiśnee mekle wiņņa Dwehśeli. VD1689_94 Sak 29:10. ∆ asina desa (1) a§śina=d䧜a (1)Blutwur§t/ A§śina=d䧜a. Manc1638_L, 215A19. asinsdesa, putraimdesaBlutwur§t/ A§śina=d䧜a. Manc1638_L, 215A19. ∆ asina laidējs (1) a§śina=laideis (1)ein Köpffe§etzer/ A§śina=laideis/ Kepp§etteris Manc1638_PhL, 3573. asiņu nolaidējs, cilvēks, ka medicīniskos nolūkos veic asiņu nolaišanuein Köpffe§etzer/ A§śina=laideis/ Kepp§etteris Manc1638_PhL, 3573. ∆ asina laišanas dzelzs (2) aśśina=laischina dsels (1), assina=laischina dsels (1)assina=laischina dsels, ein laß Ey"sen, Lancette. Fuer1650_70_1ms, 3137. Aśśina=laischina dsels. ein Aderlaß=Eisen - Lancette. Fuer1650_70_2ms, 54813. instruments, kuru izmantoja asiņu nolaišanāAśśina=laischina dsels. ein Aderlaß=Eisen - Lancette. Fuer1650_70_2ms, 54813. ∆ asina laižamais (1) a§śina=lai§chamais (1)Laßey§en/ A§śina=lai§chamais. Manc1638_PhL, 3574. instruments, kuru izmantoja asiņu nolaišanāLaßey§en/ A§śina=lai§chamais. Manc1638_PhL, 3574. ∆ asini atņemt (3) aśśini atņemmi (1), aśśini.. atņemt (1), aśśini.. atņemt (1)noņemt grēku par cilvēku nogalināšanuLaid tawa Azz wiņņu ne §chehlo/ bet tew buhs to neno§eed§igu Aśśini no J§rae#ļa atņemt/ ka tew labbi klahjahs. VD1689_94 5Moz 19:13. ∆ asini gribēt; gribēt asinis (3) aśśini gribbedami (1), gribb.. a§§inis (1), gribbi.. aśśinis (1)vēlēties nogalināt, atņemt dzīvībuTee mahzahs us mums ka` us Wiltineekeem/ Muhśu Aśśini gribbedami.. LGL1685_K1, 169{167}3. ∆ asini prasīt no [kāda] rokas; prasīt asini (5) aśśini praśśiśchu.. no.. rohkas (4), praśśiśchu.. aśśini (1)nogalināt, atņemt dzīvību (sodot par to, ka kāds cits ticis nogalināts)Kad es us to Besdeewigo śakku/ tu mirdams mirśi/ un tu wiņņu ne peekohdina/ un ne runna/ ka tu to Besdeewigu no śawa besdeewiga Zeļļa atgree§/ un wiņņu d§ihwu paturri/ tad nomirs tas Besdeewidajs śawa^ No§eeguma^/ bet wiņņa Aśśini praśśiśchu es no tawas Rohkas. VD1689_94 Ech 3:18. ∆ asini(s) atriebt; (ne)atriebt asini (6) aśśini atreebju (1), aśśini.. atreebis (1), aśśinim.. atreebtahm (2), atreebs.. aśśini (1), ne atreebi.. aśśini (1)nogalināt, lai atriebtos par kāda cita slepkavībuUn tee brehze ar §tippru Balśi śazzidami: zeek ilgi tu Śwehts un pateeśigs Walditajs ne śohdi un ne atreebi muhśu Aśśini no teem/ kas wirs Semmes d§ihwo? JT1685 Atk 6:10. Un tew buhs tawa Kunga Akaba Nammu kaut/ ka es mannu Kalpu to Praweeśchu Aśśini/ un wiśśu to Kalpu ta KUNGA Aśśini atreebju no J§ebeles Rohkas/ un wiśs Akaba Nams eet bohja^. VD1689_94 2Ken 9:7. ∆ asini(s) izgāzt (3) aśśini isgah§ch (1), aśśinim.. isgah§tahm (1), aśśinis.. isgah§is (1)1. (par sevi) upurēt savu dzīvību citu labāTu tawas dahrgas Aśśinis/ Ir mannu Grehku dehļ/ Pee Kru§ta Kohka isgah§is.. LGL1685_K1, 9214. 2. (par citiem) nogalinātKas Zilweka Aśśini isgah§ch/ ta Aśśinim buhs zaur Zilwekeem isgah§tahm tapt/ jo wiņ§ch irr to Zilweku pehz Deewa Ģihmi darrijis. VD1689_94 1Moz 9:6. ∆ asinis laist (4) a§śinis lai§t (2), assinis laist (2)§chröpffen/ A§śinis lai§t. Manc1638_L, 18A9. Köpffe §etzen/ A§śinis lai§t. Manc1638_PhL, 3576. assinis laist bludt, ader laßen schröpfen. Fuer1650_70_1ms, 1111. assinis laist, blut=ader laßen, schröpfen. Fuer1650_70_2ms, 2320. medicīniskos nolūkos notecināt nelielu daudzumu asiņu§chröpffen/ A§śinis lai§t. Manc1638_L, 18A9. assinis laist, blut=ader laßen, schröpfen. Fuer1650_70_2ms, 2320. ∆ asinis sist (3) a§śinis śi§t (1), asśinis śist (1), assinis śist (1)verwunden/ ee=wainoht/ ee=zirr§t/ ee=durrt/ eeśi§t/ a§śinis śi§t. Manc1638_L, 214A20. assinis śist blutig schlagen. Fuer1650_70_1ms, 1110. asśinis śist blutig schlagen. Fuer1650_70_2ms, 2319. ievainot, sist līdz asinīmverwunden/ ee=wainoht/ ee=zirr§t/ ee=durrt/ eeśi§t/ a§śinis śi§t. Manc1638_L, 214A20. asśinis śist blutig schlagen. Fuer1650_70_2ms, 2319. ∆ asinis [uz kādu] paliek; asinis paliek uz [kāda] galvu (10) aśśins.. us muhśu galwu paleek (1), aśśins.. us wiņņa galwu paleek (1), aśśins us teem paleek (5), aśśins.. paleek us tawu galwu (1), aśśins.. us to paleek (1), aśśins.. us wiņņu paleek (1)saka, ja kādam ir atbildība par kāda nāviUn wiśs/ kas no tawa Namma Durwim ahra isees/ ta paścha Aśśins laid us wiņņa Galwu paleek/ un mehs buhśim neno§eed§igi: Bet wiśs/ kas pee tew Namma^ buhs/ ta paścha Aśśins laid us muhśu Galwu paleek/ ja kas śawu Rohku pee wiņņa peeliks. VD1689_94 Joz 2:19. ∆ asins / asinu atriebējs (9) aśśins=atreebeja (1), aśśins=atreebeju (1), aśśinu=atreebeja (1), aśśinu=atreebejam (1), aśśinu=atreebejs (4), aśśinu=atreebeju (1)tas, kurš veic asisnsatriebībuUn tai Draud§ei buhs to Kaweju isglahbt no ta Aśśinu=Atreebeja Rohkas.. VD1689_94 4Moz 35:25. ∆ asins derības; derības asinis (6) aśśini.. derribas (3), aśśins.. derribas (2), derribas aśśinim (1)asinis, kuras tiek ziedotas, noslēdzot vienošanos ar Dievu (VD); Jēzus Kristus nāve (JD)Bet tas Deews ta Meera/ kas to Leelu Awjo Gannu zaur to Aśśini tahs muh§chigas Derribas no teem Miŗŗoņeem irr atkal atweddis prohti muhśu Kungu JE§u.. JT1685 Ebr. 13:20. Uppure us to paśchu: un ślazzina weenu Puśśi no tahs Derribas Aśśinim us to Altari.. VD1689_94 2Moz 24:0. ∆ asins izlējēji (2) aśśins jslehjeju (2)slepkavasEs śohdiśchu tewi pehz tahs Teeśas to Laulibas Pahrkahpaju/ un Aśśins Jslehjeju/ un * darriśchu tew aśśinaiņu ar Bahr§ibas un Laulibas Duśmośchanas. VD1689_94 Ech 16:38. ∆ asins sārņi (2) aśśins=śahrņeem (2)asiņošana sievietēmꓼ mēnešreizesTam buhs to uppureht preekśch ta` KUNGA/ un wiņņu śalihd§inaht/ tad ta taps śchķih§ta no śaweem Aśśins=Śahrņeem/ śchi irr ta Bauśliba preekśch tahs/ kas Dehliņu/ jeb Meitiņu d§emde. VD1689_94 3Moz 12:7. ∆ asinu iegribētājs (2) assinu=eegribbetais (1), asśinu=eegribbetais (1)Assinu=eegribbetais Ein bludt giriger, oder. Assinu=rijeis Ein bludt dürstiger. Fuer1650_70_1ms, 1118. Asśinu=eegribbetais ein blutbegieriger. Fuer1650_70_2ms, 244. ʻasinskārīgs cilvēks; pāridarītājsAssinu=eegribbetais Ein bludt giriger, oder. Assinu=rijeis Ein bludt dürstiger. Fuer1650_70_1ms, 1118. ∆ asinu vīrs (2) aśśinu=wihrs (2)slepkavaUn Simejus śazzija ta` lahdedams: Eij ahra/ eij ahra tu Aśśinu=Wihrs/ tu netiklis Zilweks. VD1689_94 2Sam 16:7. ∆ glūnēt uz / ūz asini / asinīm; uz asini / asinīm glūnēt (6) gluhne us aśśini (1), gluhne us.. aśśinim (1), gluhne.. uhs aśśini (1), gluhneśim.. us aśśinim (1), us aśśinim gluhneht (1), us.. aśśini gluhne (1)vēlēties nogalinātKad tee śakka/ nahz lihd§i ar mums/ mehs gribbam us Aśśinim gluhneht{gluhuet}/ in mehs eeśim par nepateeśi us teem Neno§eeguścheem. VLH1685_Sal, 1B7. Tee §chehligi Ļaudis irr isnihkuśchi no tahs Semmes/ un neweens Taiśns irr §tarp teem Zilwekeem/ tee gluhne wiśsnotaļ uhs Aśśini/ tee waja ikweens śawu Brahli uhs Bohja^=Eeśchanu. VD1689_94 Mih 7:2. ∆ jauna / jauns iestādījums / iestādīšana asinīs / iekš(an) / iekškan aseni / asini / asinīm (11) jauna ee§tadi§chana eek§chan.. a§śin (1), jauna ee§tahdi§chana eek§chan.. a§śin (1), jauna ee§tahdiśchana eekśch.. aśśinihm (1), jauna ee§tahdiśchana eekśch.. aśśinim (1), jauna ee§tahdiśchana.. aśśini^s (2), joune e§tadi§chenne exkan.. a§§en (1), jouns e§tadyums exkan.. a§§ene (1), thas younes e§tadi§chennes exkan.. a§§en (1), youne e§tadi§chenne exkan.. a§§en (1), youns e§tadiums exkan.. a§§enne (1)Derība starp Dievu un cilvēkiem, kurā Jēzus ziedo savu dzīvībuSchis Bickeers gir ta Joune E§tadi§chenne exkan manne A§§en / katters par yums / vnd par doudtczems J§ledtcz thope / par pamme§chenne thös Greekes. Ench1586, EB2. Ta` lihd§ arrid§an to Biķķeri/ pehz to Wakkar=Ehdenu/ śazzidams: śchis Biķķeris irr ta jauna Ee§tahdiśchana eekśch mannahm Aśśinim/ kas par jums tohp isleetas. JT1685 Lk 22:20. ∆ negants asinis (1) nheghantz a§śinis (1)heßlich Blut/ nheghantz A§śinis. Manc1638_PhL, 23823. sliktas, neveselas asinis, tādas, kuras jānotecinaheßlich Blut/ nheghantz A§śinis. Manc1638_PhL, 23823. ↓ asenains, asinains, asinaina, asinaiņš, asinaiņa, asenīgs, asinīgs, asinsvainīgie, asintiņš, asintiņa[2023-04] |
601 | asers | asers (3) s. g.? pl. a§§er (2), a§§ers (1)asaraCe^k reyz ta winie cirtummes rädzäie / A§§er par winie wayg' täccäie. O Je§u man myle dälyn.. Elg1621_GCG, 6719. ↔ asara, asars 1, asri[2023-05] |
602 | asi | asi (4) adv. a§śe (4)asiTaß nhe§chkie§ts Kalleis tick a§śe abkalis. (abkau§tijis/ Wallh.) the gir zaures.. Manc1638_Run, 434B7. .. py tahms by teems Ghrehzeneekeems nomanniet / ka Deewa Śohds jaw preek§chan Durrweems §tahw / und taß Sohbins ißwillktz / A§śe ißtrietz / §poh§che §chibbina / und palabbu pa krei§śu Rohku zirr§t ghribb / us Deewa Pawehleśchanu. Manc1654_LP2, 19120. ∆ asi darīt (2) a§śe dariet (1), a§śe darriet (1)asināt§pitzig machen/ a§śe darriet. Manc1638_L, 172B3. ↑ la. ass ↑ ass, asa[2023-04] |
603 | asinaizliešana | asinaizliešana → asens, asin(i)s[2023-05] |
604 | asinanauda | asinanauda → asens, asin(i)s, nauda[2023-05] |
605 | asinarijēji | asinarijēji → asens, asin(i)s[2023-05] |
606 | asinatīrums | asinatīrums → asens, asin(i)s[2023-05] |
607 | asinigrēks | asinigrēks → asens, asin(i)s[2023-05] |
608 | asinisērga | asinisērga → asens, asin(i)s[2023-05] |
609 | asinsvainīgie | asinsvainīgie (2) adj. pl. emph. aśśinswainigee (2)slepkavas (?)Ak Deews! kaut tu to Besdeewigu nokautu/ un tee Aśśinswainigee no mannim at§tahtu. VD1689_94 Ps 139:19. ↑ la. asins + vainīgs ↑ asens, asin(i)s[2023-05] |
610 | asintiņš, asintiņa | asintiņš, asintiņa (10) s. dem. aßintinņas (1), aßintiņam{aßintiņwam} (1), assintinsch (1), asśintinsch (1), aśśintiņ (2), aśśintiņņahms (1), aśśintiņņas (1), aśśintiņņu (1), aśśintiņu (1)Assins, assinis, m. das bludt, assintinsch. idem. Fuer1650_70_1ms, 119. Asśins. Asśinis. m. das bludt. Asśintinsch id/. Fuer1650_70_2ms, 2318. asintiņasAssins, assinis, m. das bludt, assintinsch. idem. Fuer1650_70_1ms, 119. Kungs / tu muhs tick ļohti mihļus turr / Tawas Aßintinņas dohdams §churr.. LGL1685_V5, 3632. ∆ asintiņu izliet (1) aśśintiņ' isleedams (1)(par sevi) upurēt savu dzīvību citu labāJe§us/ kad Tu pee mums nahzi/ Muhs no Grehkeem pe§tiht śahzi: Nahwes Breeśma^s par mums eedams Śawu Aśśintiņ' isleedams: Tu ar to muhs śchodeen d§irdi/ ka mehs tew ween turram Śirdi^. LGL1685_K1, 1177. ↑ la. asins ↑ asens, asin(i)s[2023-05] |
611 | asīreri | asīreri (1) s. m. pl. a§śyrero (1)asīriešiWings kahwe to Spähku to A§śyrero / vnd winja Engelis ißdelldeya tohs. Manc1631_Syr, 60928. < vc. Assyrer 'asīrieši'[2023-04] |
612 | askaloniteŗi | askaloniteŗi (1) s. m. pl. a§kaloniteŗi (1)Aškalonas (arī Aškelonas) (pilsēta Izraēlā) iedzīvotājiNo Stora/ kas preekśch Egiptes irr/ lihd§ tai Ekroņa Rohbe§chai prett Seemeli/ kas teem Kananiteŗeem peelihd§inata tohp/ peez Leeli=Kungi to Wihli§teŗu/ tee Ga§iteŗi/ un A§doditeŗi/ un A§kaloniteŗi/ tee Getiteŗi/ un Ekroniteŗi/ un Awiteŗi. VD1689_94 Joz 13:3. < vc. Askloniter 'Aškalonas iedzīvotāji' ↑ Askalons[2023-04] |
613 | Askalons | Askalons (9) s. m. nloc. A§calon (1), A§kalona (1), A§kalons (4), A§kalonu (2), A§kaloņam (1)Aškalona (arī Aškelona); pilsētaBett tee Juddi ghree§e §chohß Wahrdus vs śöw kad teems ißdewehß da§chereis śawus Waideneekus kaut tappa tee läppni zehle tries Wirrßneekus ghribbädami to Pili A§calon ar Warru vsjembt.. Manc1631_LVM, 22613. A§kalons to red§ehs un bihśees/ ir Gaza/ un zeetihs leelas Śahpes lihd§ ar Ekronu. VD1689_94 Zah 9:5. < vc. Askalon ↔ Asklons, ↓ askaloniteŗi[2023-04] |
614 | Askenass | Askenass (2) s. m. npers. A§kenas (1), Aśkenaśu (1)Aškenass (arī Aškanass, Aškanazs); VDUn Gomera Behrni (irr śchee:) A§kenas/ un Rihwats/ un Togarmas. VD1689_94 1Moz 10:3. < vc. Askenas[2023-04] |
615 | Asklons | Asklons (3) s. m. nloc. A§klona (1), A§klonu (1), A§kloņa (1)Aškalona (arī Aškelona); pilsētaNe śluddinajeet to Gatta^/ ne teizeet to us A§klona Eelahm/ ka to Wili§teŗu Meitas ne preezajahs/ ka to Neapgrai§itu Meitas ne lihgśmojahs. VD1689_94 2Sam 1:20. < vc. Askalon, Asklon ↔ Askalons[2023-04] |
616 | Asmodeus | Asmodeus (1) s. m. npropr. Aßmodeus (1)Asmodajs; ļauns gars VDAi§to kad pirmahk taß Laulibas=Wälls / taß Aßmodeus śeptiņus Wierus tai Śarai by no murrijis / palicka Tobias w䧜äls und d§iews. Manc1654_LP1, 14718. < lat. Asmodeus, Asmodaeus[2023-04] |
617 | asnis | asnis (25) s. f. pl. a§nis (1), aśśni=isleeśchan' (1), aßnim (2), aßnims (1), a§§nim (8), a§§nims (1), a§§nis (8), a§śnim (1), a§śnims (1), a§śnis, Dee=wa=aśnis (1)asinisEs tomehr tohpu śwabbads / Zaur tawahm A§śnim glabbats: Kad tahs pee mannim rodahs / Tad Śirds ar Meeru dodahs. LGL1685_V5, 13822. ∆ asnis dzert (2) a§§nis.. d§ert (1), a§śnis d§ers (1)pieņemt Svēto VakarēdienuKas winņa dahrgas A§śnis d§ers / Tas buhs weens muh§chigs Deewa=behrs. LGL1685_V5, 7329. ∆ asnis liet (3) a§§nis leedams (1), a§§nis leet (1), a§nis lehjis (1)(par sevi) upurēt savu dzīvību citu labāKur to Deews gribb / tiek tam eet / Par mums śawas A§§nis leet. LGL1685_V5, 317. ↔ asens, asin(i)s, ašnis[2023-04] |
618 | Aspaltiten [jūre] | Aspaltiten [jūre] (1) s. f. nloc. A§paltiten (1)Nāves jūra..vnd winjo nomirru§chas Mee§śas gir eek§chan to Jordan Strauhmeh no§kreyu§§chas lieds to Juhri A§paltiten.. Manc1631_LVM, 22732. < vc. [See] Aspaltiten[2023-04] |
619 | Aspenass | Aspenass (1) s. m. npers. A§penaśu (1)Aspenass; VDUn tas Ķehniņ§ch śazzija us A§penaśu śawu Kambar=Junkuŗo Usraugu/ ka tam bij no teem J§rae#ļa Behrneem/ no Ķehniņu un Leel=kungu D§immuma islaśśiht.. VD1689_94 Dan 1:3. < vc. Aspenas[2023-04] |
620 | asri | asri (1) s. m. pl. a§§rus (1)asarasTu joh by ka kummos ehdams /Kauna=Wahrdus / Śpļaudiklus / Ja tu gahji A§§rus śehdams / Zeeti śait'in Kuhlennus.. LGL1685_V5, 37626. ↔ asara, asars 1, asers [2023-06] |
621 | ass, asa | ass, asa (79) adj. as (3), assa (1), assu (2), aśś (14), aśśa (3), aśśu (10), aśśus (1), a§śa (3), a§śahm (2), a§śahß (1), a§śas (4), a§śeem (4), a§śeems (1), a§śi (3), a§śu (10), aß (16), aßa (1)§charff/ aß. Manc1638_L, 152B4. §pitzig/ aß/ ar a§śeem ghalleem. Manc1638_L, 172B1. Aßs Aßa scharff spitzig.. Fuer1650_70_1ms, 1017. Aß. Assa, scharff, spitzig. Fuer1650_70_2ms, 2221. 1. ass, tāds, ar ko viegli griezt, cirst, durtKattra dwä§el pylne bädems Pylne no§kumßen vnde §apems We`ns as zo`bens cour§pe'de ar war. O ka no§kummig vnd bädig' By' ta darg' vnd wy§§e §wätig. Elg1621_GCG, 5910. Kuŗśch prett śawu Tuwaku nepateeśu Leezibu dohd/ tas irr ka` Weśśers/ un Sohbins/ un ka` aśśa Bulta. VD1689_94 Sak 25:18. - ass abpusgriezīgs zobins; zobins abipuši ass (3) aśs abbpuś=gree§igs sohbins (1), aśs abb puśs=gree§igs sohbins (1), sohbins / abbi puśchi aß (1)- asa(s) kā abapušgriezīgs / abējā pusē griezīgs / abējā pusē ass zobins (3) aśśa/ ka`.. abbeja^ puśśe^ gree§igs sohbins (1), a§śas ka abbapu§ch ghree§iex sohbins (1), aśśas ka? abbeja? puśśe^ aśs sohbins (1)2. stiprs, kodīgsdas i§t eine §charffe Lauge/ §ie hat mir den Kopff durchgefre§§en/ taß gir aß Śahrms/ taß mannu Ghallwu iß=ehdiß. Manc1638_PhL, 2452. Bett ka nu pehtz Ghalla` JE§us Chri§tus attkal eepreezina §cho Koninja Śullaini / unnd attkal mielighe arr to runna / śatzidams: Ey prohjam / taws Dähls d§iewo: ihten tha buhß arrid§an wenam Mahzetajam und Ba§nizas=Tähwam nhe alla§ch a§śu Śahrmu uhs=leet / und barrghe runnaht / bett attkal tohß no§kummuśchus unnd bailighus Ghrezeneekus eepreezenaht arr Deewa Wahrdu. Manc1654_LP2, 365{345}5. 3. smails§pitzige Na§e{} aß Dägguns{}. Manc1638_PhL, 25016. 4. skarbs, aizskarošs; skaudrsTo warr und buhß ick=kattris währa` jämmt / ka Chri§tus par teem / kattri Winju Kru§ta` śittuśchi / neewahjuśchi / apśmehjuśchi / tick śirrdighe luhds / unnd teem / kattri ar śawahm a§śahm Wälla=Mehlehm Deewa Schäla§tibu noleed§e / teem (śacku eß) Wings attkal §chehlighu Deewu und Tähwu ar śawu Luhk§chanu nopällna. Manc1654_LP3, 1685. Jo eekśch wiņņas irr weens Gars/ kas śaprattigs/ śwehts/ weenadigs/ daśchkahrtigs/ plahns/ ahtrs/ §poh§ch/ neśagahnihts/ §kaidrs/ nekaitigs/ laipnigs/ aśs/ śawa^ Waļļa^/ labdarrigs/ lehnigs/ pa§tahwigs/ §tiprs/ drośch. VD1689_94 Sal 7:22. ↓ asāks, asi[2023-04] |
622 | asta | asta (19) s. f. a§ta (2), a§tahm (2), a§tas (3), a§tu (11), astu (1)asteWehss ar Astu wehzinaht{weh[=]zinaht}. mit dem Schwantze wehdeln. Fuer1650_70_2ms, 52713. Un Sim§ans gahje noh§t/ un guh§tija trihs śimts Lapśas/ un ņehme Pagalles/ un gree§e A§tu prett A§tu/ un likke weenu Pagalli widdu §tarp diwi A§tahm. VD1689_94 Sog, 154. neskaidra cilme ↔ aste[2023-04] |
623 | Astarota | Astarota (6) s. f. nloc. A§tarot (1), A§tarota^ (5)1. Aštarota (arī Aštorota, Aštārota); VDPehz to/ kad wiņ§ch bij nokahwis Sionu to Amoriteŗu Ķehniņu/ kas E§boņa^ d§ihwoja/ un Ogu to Ķehniņu no Bah§ana/ kas A§tarota^ un Eedreja^ d§ihwoja. VD1689_94 5Moz 1:4. 2. Aštārot-Karnaima (arī Aštorot-Karnajima); VDUn zettorta^ padeśmita^ Gadda^/ nahze Kedorlao#mors/ un tee Ķehniņi/ kas ar wiņņu bija/ un apkawe tohs Rewa&im A§tarota^/ tohs Karna&im/ un tohs Su§im Ahma^/ un tohs Emim Schawe Kiriata&ima^. VD1689_94 1Moz 14:5. < vc. Astharoth, Astharoth-Karnaim [2023-04] |
624 | astarotas | astarotas (4) s. f. pl. a§tarotas (2), a§tarotahm (1), a§tarotu (1)aštartes, pagāniskās dievības pretstatā senebreju dievam VDTad likke J§rae#ļa Behrni tohs Baa#limus un A§tarotas noh§t/ un kalpoja tam KUNGAM ween. VD1689_94 1Sam 7:4. ∆ astarotu nams (1) a§tarotu namma^ (1)dievietes Aštartes templis; VDUn tee nolikke wiņņa Bruņņas A§tarotu Namma^/ un wiņņa Meeśas pakahre tee Bet§ana^ pee Muhŗa. VD1689_94 1Sam 31:10. < vc. Astharoth ↑ Astarots[2020-02] |
625 | Astarots | Astarots (5) s. m. npropr. A§tarota (1), A§tarotam (4)Aštarte (arī Ašēra); dievība VDTa` §taigaja Salamans A§tarotam to Zihdoneŗu Deewekļam pakkaļ/ ir Milkomam to Ammoniteŗu negantam Elkam. VD1689_94 1Ken 11:5. < Astharoth, Asthoreth ↓ astarotas[2020-11] |
626 | aste | aste (21) s. f. ast (1), aśt (1), aste (2), astees (1), astes (1), astes=galli (2), aschu (1), asti (5), a§te (5), a§tehm (1), a§tes=śixni (1)Schwantz/ A§te. Manc1638_L, 164A18. Wadel/ Schwantz/ A§te. Manc1638_L, 199A6. der Schwantz/ ta A§te. Manc1638_PhL, 2667. Aste f. das schwantz. Zagel. Fuer1650_70_1ms, 2422. Aste f. der Schwantz. Zagel. Fuer1650_70_2ms, 2414. aste..wie hat die Kuhe §o einen kurtze~ Schwantz ka tai Ghowei tick §truppa (ih§śa) A§te. Manc1638_PhL, 26611. Mehß ä§śam tee pa§§chi / kattri läppodami ar ißzällteem Kackleem / ar krah§śu ißtai§śiteem Waigheem eeeetam / und ar ghaŗŗahm A§tehm ghroh§ameeß.. Manc1654_LP3, 5326. ∆ astes / ašu gali (3) aschu galli (1), astes=galli (2)Astes=galli, Aśchku galli, Korn Enden Ächters. Fuer1650_70_1ms, 256. Astes=Galli. Aschu Galli. Korn=Enden. Ächters. Fuer1650_70_2ms, 2419. mazvērtīgi graudi, labības pārpalikumiAstes=galli, Aśchku galli, Korn Enden Ächters. Fuer1650_70_1ms, 256. Astes=Galli. Aschu Galli. Korn=Enden. Ächters. Fuer1650_70_2ms, 2419. ∆ astes siksni (1) a§tes=śixni (1)Hinderbug/ A§tes=śixni. Manc1638_PhL, 36125. astes siksna, zirga aizjūga piederumsHinderbug/ A§tes=śixni. Manc1638_PhL, 36125. neskaidra cilme ↓ astīta, astīte, ↔ asta[2022-01] |
627 | astīta | astīta (4) adj. a§tita (3), a§tita=swaig§ne (1)astainaPy Däbb䧜u gir weena A§tita=Swaig§ne räd§äta ka kahtz Sohbens / kattra wi§śu Ghaddas kahrtu par to Pili §tahweya / vnd ick=kattris Czillwähx to red§eya. Manc1631_LVM, 2239. es hat ein Comet §ich §ehen la§§en/ A§tita Swaig§ne rahdiju§śeeß. Manc1638_PhL, 3782. ∆ astīta zvaigzne (4) a§tita swaig§ne (3), a§tita=swaig§ne (1)Comet/ A§tita Swaig§ne. Manc1638_L, 44B5. ein Comet/ A§tita Swaig§ne. Manc1638_PhL, 3781. komētaPy Däbb䧜u gir weena A§tita=Swaig§ne räd§äta ka kahtz Sohbens / kattra wi§śu Ghaddas kahrtu par to Pili §tahweya / vnd ick=kattris Czillwähx to red§eya. Manc1631_LVM, 2239. es hat ein Comet §ich §ehen la§§en/ A§tita Swaig§ne rahdiju§śeeß. Manc1638_PhL, 3782. ↑ la. aste ↑ aste[2022-01] |
628 | astīte | astīte (5) s. f. dem. aśtite (1), astite (2), astites (1), astites=śwaigsne (1)Astite, idem. Strup=aste, is. Stumpf, kurtz schwantz. Fuer1650_70_1ms, 252. Astite id/. Kurtz, Stumpff Schwantz strup=aste. Fuer1650_70_2ms, 2415. astīte, neliela astePirrmahk wings preezajahß / to Naudu weena` Rohka` ohtra` eemäsdams / ka tee Naudas=Ka§§chi darra / teem Śirrds lätz unnd dey / ka Jähra Aśtite / py Mahtes §ie§choht / kad tee wätzus Dohļdeŗus und Sällta=Ghabbalus no weenas Rohkas ohtra` bahr§ta.. Manc1654_LP3, 12320. Astites Śwaigsne. ein Comet=Stern. Fuer1650_70_2ms, 2420. ∆ astītes zvaigzne (2) astites=śwaigsne (1), astites śwaigsne (1)Astites=Śwaigsne. Ein Cometstern. Fuer1650_70_1ms, 258. Astites Śwaigsne. ein Comet=Stern. Fuer1650_70_2ms, 2420. komētaAstites=Śwaigsne. Ein Cometstern. Fuer1650_70_1ms, 258. Astites Śwaigsne. ein Comet=Stern. Fuer1650_70_2ms, 2420. ↑ la. aste ↑ aste[2022-01] |
629 | astotsdesmits | astotsdesmits (7) num. ord. a§tota`=deßmita`=zättorta` (1), weens a§tota`=deßmity (1), diwi a§tota`=deßmity (1), a§tota`=deßmity=und=dewita` (1), pus astohta desmits (2), zettorta^ śimta^ un a§tota^ deśmita^ (1)astoņdesmitais, astoņdesmit (kopā ar pirmais, otrais utt.)weens a§tota`=deßmity. diwi a§tota`=deßmity. etc. Manc1638_PhL, 41318–19. UN tas notikkahs zettorta^ śimta^ un a§tota^ deśmita^ Gadda^ pehz to J§rae&ļa Behrnu Jseeśchanas no Egiptes=Semmes.. VD1689_94 1Ken 6:1. ∆ pus astota desmits (1) pus astohta desmits (1)pus astohta desmits fünff und siebenzig Fuer1650_70_1ms, 2513. pus astohta desmits 75. Fuer1650_70_2ms, 2423. septiņdesmit piecipus astohta desmits fünff und siebenzig Fuer1650_70_1ms, 2513. pus astohta desmits 75. Fuer1650_70_2ms, 2423. ∆ viens / divi astotā desmitī (2) diwi a§tota`=deßmity (1), diwi a§tota`=deßmity (1)weens a§tota`=deßmity. diwi a§tota`=deßmity. etc. Manc1638_PhL, 41318–19. astoņdesmit viens utt.weens a§tota`=deßmity. diwi a§tota`=deßmity. etc. Manc1638_PhL, 41318–19. [2020-08] |
630 | Asus | Asus (2) s. m. npers. Aśśu (1), Aśśus (1)Asa (arī Āsāfs); JDUn Aśśus d§imdinaja Jawatu:un Jo§awats d§imdinaja Joramu/ un Jorams d§imdinaja Oziu. JT1685 Mt 1:8. < vc. Assa ↔ Asa, Asaps[2016-10] |
631 | ašnis | ašnis (2) s. f. pl. a§§chnis (1), a§chniß (1)Blut/ A§śinis/ A§śins/ Wallh. A§chniß. Manc1638_L, 38A4. Blut/ A§śinis/ alij, A§§chnis. Manc1638_PhL, 23821. asinisBlut/ A§śinis/ alij, A§§chnis. Manc1638_PhL, 23821. ↔ asens, asin(i)s, asnis[2023-05] |
632 | atart | atart (2) v. atart (1), at=art (1)atart das verseumte wider nach pflügen, nach holen. Fuer1650_70_1ms, 924. at=art. das verseumete wieder nachpflügen nach holen. Fuer1650_70_2ms, 2019. atart, arot atsegt (?)atart das verseumte wider nach pflügen, nach holen. Fuer1650_70_1ms, 924. at=art. das verseumete wieder nachpflügen nach holen. Fuer1650_70_2ms, 2019. ↑ la. art ↑ art, ārt [2023-04] |
633 | ataudi | ataudi (2) s. m. pl. at=audi (2)audi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 1416. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Germ. Fuer1650_70_2ms, 3313. audiaudi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 1416. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Germ. Fuer1650_70_2ms, 3313. ↑ audi ↔ inslaks, inšlaks[2023-04] |
634 | ataugas | ataugas (1) s. f. pl. att=aughas (1)was wiederumb wäch§t/ att=aughas/ att=§alas. Manc1638_L, 198B20. atauga, ataudzis mežswas wiederumb wäch§t/ att=aughas/ att=§alas. Manc1638_L, 198B20. ↑ ataugt[2023-05] |
635 | ataugt | ataugt (7) v. at=augt (1), ataug (1), ataugt (1), atauguśi (1), att=augt (1), attaug (1), attaugh (1)wiederumb wach§e~/ att=augt. Manc1638_L, 198B18. ataugt. wider wachsen. Fuer1650_70_1ms, 132. At=augt. wieder wachsen. Fuer1650_70_2ms, 2916. ataugtJht ka tee §aļļe lappy / vhs §kai§tu Kohku / czitty nokriet / czitti attaug. Manc1631_Syr, 54211. Un tas Ķehniņ§ch likke teem śazziht: Paleezeet Jerikuśa^/ teekams juhśu Bahrda buhs atauguśi/ un tad nahzeet atpakkaļ. VD1689_94 2Sam 10:5. ↑ la. augt ↑ augt, ↓ ataugas[2023-06] |
636 | ataust | ataust 1 (2) v. ataust (1), at=aust (1)At=aust, licht werden.. Fuer1650_70_1ms, 2215. Ataust. licht werden.. Fuer1650_70_2ms, 3211. tapt gaišamAt=aust, licht werden.. Fuer1650_70_1ms, 2215. Ataust. licht werden.. Fuer1650_70_2ms, 3211. ↑ la. aust 'tapt gaišam' ↑ aust 1[2023-06] |
637 | atbadīt | atbadīt (2) v. atbaddiht (2)Atbaddiht, Entgegen stoßen.. Fuer1650_70_1ms, 3924. Atbaddiht. entgegen stechen. Fuer1650_70_2ms, 4814. atbadīt, badīt; durt pretīAtbaddiht, Entgegen stoßen.. Fuer1650_70_1ms, 3924. Atbaddiht. entgegen stechen. Fuer1650_70_2ms, 4814. ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-03] |
638 | atdarīšana | atdarīšana (1) s. f. atdarriśchanas (1)atdarīšana, atvēršanaUn ar mannim/ ka man tas Wahrds dohts tohp eekśch Atdarriśchanas mannas Muttes/ ar Drohśchibu to Noślehpumu ta Preezas=Wahrda §innamu darriht. JT1685 Ef 6:19. ↑ la. atdarīt ↑ atdarīt[2020-01] |
639 | atdarīt | atdarīt (179) v. addarriya (1), addarrija (1), at=darriet (1), atdarija (1), atdarijs (1), atdarijśi (1), atdarr (4), atdarra (11), atdarrajt (6), atdarri (15), atdarri^s (1), atdarries (2), atdarriet (1), atdarrieth (1), atdarrihs (5), atdarriht (17), atdarrihta (1), atdarrija (22), atdarrijis (9), atdarrijs (12), atdarriju (2), atdarrijuśchi (4), atdarriśchu (4), atdarriśi (1), atdarrita (2), atdarritahs (1), atdarritas (9), atdarrriju (1), atdarru (2), atdarŗ' (1), att=darra (1), att=darri (5), att=darries (1), att=darriet (10), att=darrija (2), att=darrijis (1), att=darritas (1), attdarra (3), attdarri (15)auffthun/ at=darriet. Manc1638_L, 24B9. öffnen/ att=darriet. Manc1638_L, 134A13. atdarriht auffmachen. Fuer1650_70_1ms, 6427. Atdarriht. auff machen. Fuer1650_70_2ms, 9619. atdarīt, atvērt, arī pārn.Vnd addarriya śawu Manntu / vnd abdawenaya to ar Sälltu / Wyrohku.. Manc1631_LVM, 4510. Un wiņ§ch śazzija us to: Dohd jelle man magķeniht Uhdens/ jo man ślahp§t/ tad atdarija wiņņa weenu Peena=Spanģi/ un d§irdija to/ un apśed§e to. VD1689_94 Sog 4:19. - acis atdarīt; atdarīt acis (24) atdarra.. azzis (1), atdarri.. azzis (1), atdarrija.. azzis (5), atdarŗ'.. azzis (1), att=darri.. atzis (1), attdarri.. atzis (2), atzis att=darries (1), atzis att=darrija (1), atzis.. att=darriet (1), azzis atdarriht (1), azzis atdarrijis (2), azzis atdarritahs (1), azzis atdarritas (2), azzis.. atdarrijis (3), azzis.. atdarrijs (1)- atdarīt dāvanas; dāvanas atdarīt (3) attdarri.. dahwanas (2), dahwanas att=darriet (1)- atdarīt debeses; debes’ / debesu atdarīt (6) atdarries.. debbeśśes (1), däbb䧜u.. att=darrijis (1), debbe§ś atdarrijs (1), debbeś atdarri^s (1), debbes atdarrijs (1), debbeś atdarrijs (1)- atdarīt durvis; durvis atdarīt (12) atdarr.. durwis (1), atdarri.. durwis (1), atdarries.. durrwis (1), atdarrihs.. durwis (1), atdarrija.. durwis (3), att=darri durrwis (1), attdarri.. durrwis (1), durwis atdarrija (1), durwis atdarru (1), durwis.. atdarrijis (1)- atdarīt grāmatu; grāmatas / grāmatu atdarīt (8) atdarriht.. grahmatu (2), atdarrija.. grahmatu (1), grahmata.. atdarrihta (1), grahmatas.. atdarritas (1), grahmatu atdarriht (2), grahmatu atdarrijis (1)- atdarīt mantu; mantu atdarīt (4) addarriya.. manntu (1), addarrija.. mantu (1), mantu atdarrijuśchi (2)- atdarīt muti; muti atdarīt (7) atdarrija.. mutti (1), atdarriju.. mutti (1), mutti atdarrihs (1), mutti atdarrija (2), mutti atdarrijis (1), mutti atdarrijs (1)- atdarīt vārtis / vārtus; vārtis / vārtus atdarīt (8) atdarrajt.. wahrtis (2), atdarrajt.. wahrtus (2), atdarriht wahrti^s (1), wahrtis atdarriht (1), wahrtis.. atdarritas (1), wahrtus atdarrijuśchi (1)◊ acis atdarītt; atdarīt acis (9) atdarri.. azzis (1), atdarriht.. azzis (1), att=darriet.. atzis (1), attdarri.. atzis (1), atzis att=darritas (1), atzis attdarra (1), azzis atdarritas (3)atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast..kuŗŗu Deenu juhß no to ehdie§śieta / taps juh§śas Atzis att=darritas / und buh§śeeta ka Deews.. Manc1654_LP1, 28531. Tad tappe wiņņu abbeju Azzis atdarritas/ un tee nomannija śew plikkus eśśam.. VD1689_94 1Moz 3:7. ◊ atdarīt ausis; ausis atdarīt (9) att=darriet.. au§śis (1), au§śis att=darriet (1), au§śis att=darrija (1), au§śis.. att=darriet (1), auśi atdarrijs (2), auśis atdarra (1), auśis atdarritas (1), auśs.. atdarrita (1)dot spēju dzirdēt; likt klausītiesKlau§śetajeems buhß Deews att=darriet tahß au§śis/ ka tee to Deewa Wahrdu ta warr d§irrdeht / ka taß noteek winjo nabbaghai Dweh§śelei par labb. Manc1654_LP1, 25828. Tad taps to Aklu Azzis atwehrtas/ un to Kurlu Auśis atdarritas. VD1689_94 Jes 35:5. ◊ atdarīt lūpas (11) atdarri.. luhpas (2), atdarriht.. luhpas (1), attdarri.. luhpas (8)runāt; likt runātKVNGS / attdarri mannas Luhpas / ka manna Mutte tawu Ślawu iß=śluddenaht warr! Manc1654_LP3:137, 17. Klauśajtees/ jo es gribbu aug§tas Leetas isrunnaht/ un atdarriht śawas Luhpas no parei§ahm Leetahm. VD1689_94 Sak 8:6. ◊ atdarīt muti; muti atdarīt (29) atdarr.. mutt (1), atdarra.. mutt (1), atdarra.. mutti (2), atdarri.. mutt (1), atdarri.. mutti (3), atdarrija.. mutti (3), atdarrijis.. mutti (1), atdarriju.. mutti (1), atdarriśchu.. mutti (4), atdarru.. mutti (1), att=darra.. mutt (1), att=darri.. mutt (3), mutt atdarijs (1), mutt attdarra (1), mutte.. atdarrita (1), mutti atdarra (1), mutti atdarrijs (2), mutti.. atdarrijs (1)sākt runāt, runāt; dot runasspējas, likt runāt (piem., mēmajam)Att=darri tawu Mutt vnd Tee§śa parei§e / vnd pallid§i tam Wahyam vnd Nabbagham. Manc1637_Sal, 1015. Tai^ Deena^ taps tawa Mutte pee teem Jsglahbteem atdarrita/ un tu runnaśi/ un ne buhśi wairs mehms/ ta` buhśi tu par weenu Brihnumu/ un tee śajuttihs/ ka es tas KUNGS eśmu. VD1689_94 Ech 24:27. ◊ atdarīt roku; roku atdarīt (8) atdarra.. rohku (3), atdarriet.. rohku (1), atdarrieth.. rohku, atdarriht.. rohku (1), rohkas attdarra (1), rohku atdarriht (1), rohku att=darriet (1)būt devīgamTöw buhß atdarrieth tawu §chehligu Rohku/ Vnd teems Nabbageems darryht labbe/ Kyrie elei§on. Manc1631_LGL, 3025. Kad winņs atdarra śawu §chehligu Rohku/ Tad augh par pillu zaur wi§śu Semm/ Ka par to preezayahs ick=kattris.. LGL1685_V5, 28829. ↑ la. darīt ↓ atdarīšana, atdarīties, neatdarīt[2020-11] |
640 | atdarīties | atdarīties (9) v. refl. at=darriyahß (1), atdarrijahs (1), atdarrijahs (3), atdarrahs (1), atdarrijśchees (1), att=darrahß (1), attdarrahß (1)atdarīties, atvērties..vnd tee Kappeņi at=darriyahß / vnd czehlehß auk§cham dauds Mee§śas to Swähto / kattri ghulleya / vnd ißghaya.. Manc1631_LVM, 11022. (Jtt) ka` mannas Luhpas irr atdarrijśchees/ un manna Mutte runnajśi/ kad man bail bija. VD1689_94 Ps 66:14. ◊ rokai atdarīties (1) rohka attdarrahß (1)būt devīgam, labvēlīgamTa gir tha leela Deewa Rohka / kattra` gir wiß / ko Semme attnäß / kad śchi Rohka attdarrahß / tad peepillda Winja wiß / kaß d§iewo / ar labbu Prahtu / Winja d§eedeh / kattreem śalau§ieta{śalau§śita} Śirrds gir.. Manc1654_LP2, 1312. ↑ la. atdarīt ↑ atdarīt, ↓ atdarīšana[2020-03] |
641 | atdegt | atdegt (2) v. atdegt (2)atdegt. anbren~en.. Fuer1650_70_1ms, 611. atdegt anbrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. aizdegt (?)atdegt. anbren~en.. Fuer1650_70_1ms, 611. atdegt anbrennen.. Fuer1650_70_2ms, 8416. ↑ la. degt Nozīme izsecināta, balstoties uz vārda anbrennen skaidrojumu agrīnās jaunaugšvācu valodas vārdnīcā. (FWb) [2023-06] |
642 | atdieni | atdieni (2) s. m. pl. atdeeni (2)Atdeeni. pl. m. Sommer Roggen. Fuer1650_70_2ms, 2519. vasaras rudziLeischo^s mehds dauds atdeeni śeht. In Littauen pflegt man viel Som~er Roggen zu säen. Fuer1650_70_2ms, 2520. neskaidra cilme ↔ adiņi[2023-05] |
643 | atdusēties | atdusēties (2) v. refl. atdußäiaß (1), att=du§śahß (1)atpūstiesZeļļa=Wiers peeku§śis att=du§śahß py leelu Ackmini / Mugguru att§peedis: Zälldameeß Wings attkal att§pee§chahs / tam gir taß Ackmins labbs.. Manc1654_LP1, 8128. (Ai§to) §ä§chi Deeni darria taß Kungß tooß Däbbeßuß unn too Sämmi / too Juriu unn wiß kaß eek§ch teem / unn atdußäiaß eek§ch taaß §äptitaß Deenaß.. Reit1675_UeP, 416. ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2023-06] |
644 | atdzelt | atdzelt → atzelt[2016-10] |
645 | atdzemdēties | atdzemdēties (2) v. refl. atdsemtejees (2)piedzemdētTai breescha Gohwi śaķķa ar leeleem teśmeneem eśśośchu tee negribb tahs maitaht, kamehr ta atdsemtejees. die Elendkuhe, hat groß Euter etc. biß sie gekalbet, gesetzet hat. Fuer1650_70_1ms, 476. Tai Breescha Gohwi sakka ar leeleem Teśmeneem{Teśmeeneem} esśoschu, Tee ne gribb tahs maitaht, kamehr ta atdsemtejees die Elend Kuhe hat große Eiter etc biß sie gekalbet, gesetzet hat. Fuer1650_70_2ms, 786. ↑ la. dzemdēt[2023-04] |
646 | atdzerties | atdzerties (3) v. refl. atdsertees (2), attd§errteeß (1)Dur§t le§chen/ attd§errteeß. Manc1638_L, 50A23. atdzerties, remdēt slāpesDur§t le§chen/ attd§errteeß. Manc1638_L, 50A23. Tahds Allutinsch, ka` warr atdsertees bet galwa no ta gan nereibs. Fuer1650_70_2ms, 1015. ↑ la. dzert[2020-12] |
647 | atdzimdināt | atdzimdināt (1) v. atd§imdinajis (1)atdzemdināt, likt atdzimt, atjaunotŚlawehts irr Deews un tas Tehws muhśo Kunga JE§us Kri§tus/ kas Pehz śawas leelas Ap§chehlośchanas muhs irr atd§imdinajis uhs weenu d§ihwu Zerribu/ zaur to Augścham=Zelśchanu JE§us Kri§tus no teem Miŗŗoņeem. JT1685 1P 1:3. ↑ la. dzimt, atdzimt [2023-06] |
648 | atdzimšana | atdzimšana (11) s. f. atd§imśchanas (5), atd§imśchanu (2), attd§im§chanahs (1), attd§imb§chanas (1), attd§imb§chanu (2)atdzimšana, atjaunošanāsBett JE§us śatziya vs teems: Pattees es śacku jums / ka juhß / kattri juhß e§śeeta ar mann ghayu§chi / eek§chan tahß Attd§imb§chanas / kad tha Czillwäka Dähls śehdehß vs to Krähßlu śawas Ghodibas / juhß arrid§an śehdeh§śeeta vs diwipaddeßmitt Krähßleems / vnd tee§śah§śeeta tohß diwipaddeßmitt Czilltus J§rae''ļa. Manc1631_LVM, 20420. Ne no teem Darbeem tahs Taiśnibas/ ko mehs eśśam darrijśchi/ bet pehz śawu Ap§chehlośchanu irr wiņśch muhs śwehtus darrijs/ zaur to Ma§gaśchanu tahs Atd§imśchanas un Atjaunaśchanas ta śwehta Garra. JT1685 Tit 3:5. ↑ la. atdzimt [2023-04] |
649 | atdzisenāt | atdzisenāt (1) v. add§i§śenaht (1)erkülen/ kül mache~/ add§i§śenaht. Manc1638_L, 108B19. atdzesēterkülen/ kül mache~/ add§i§śenaht. Manc1638_L, 108B19. ↑ la. dzist, atdzist [2023-06] |
650 | atdzīt | atdzīt 3 (2) v. atdsiht (1), atd§iet (1)verjähen/ bekennen/ atd§iet/ vs=śatziet/ iß=śatziet. Manc1638_L, 95B23. Atdsiht. erkennen. Fuer1650_70_2ms, 10313. atzītverjähen/ bekennen/ atd§iet/ vs=śatziet/ iß=śatziet. Manc1638_L, 95B23. Atdsiht. erkennen. Fuer1650_70_2ms, 10313. ↑ la. atzīt (ar fonētisku pārveidojumu)[2023-07] |
651 | atdzīt | atdzīt 1 (3) v. atd§en (1), atd§inne (1), att=d§iet (1)herzu treiben/ att=d§iet. Manc1638_L, 188B5. atdzītherzu treiben/ att=d§iet. Manc1638_L, 188B5. Un wiņśch atd§inne tohs noh§t no ta Śohda=Krehśla.. JT1685 Apd 18:16. ↑ la. dzīt 'mudināt, likt iet ātrāk vai vēlamā virzienā; ar varu spiest ko darīt' ↓ atdzīties 1[2023-04] |
652 | atdzīt | atdzīt 2 (2) v. atdsiht (2)..atdsiht, atdsihtees, wieder lebendig werden. Fuer1650_70_1ms, 571. Atdsiht. erkennen. wieder lebendig werden{(wieder lebendig werden atdsihtees.. Fuer1650_70_2ms, 10313. atdzīvotiesDsiht, atdsiht, atdsihtees, wieder lebendig werden. Fuer1650_70_1ms, 571. Dsiht. Atdsiht. erkennen. wieder lebendig werden{(wieder lebendig werden atdsihtees.. Fuer1650_70_2ms, 10313. ↑ la. dzīt 'kļūt veselam; saaugt (par brūci)' ↓ atdzīties 2[2023-04] |
653 | atdzīties | atdzīties 1 (1) v. refl. at=d§ieteeß (1)atgaiņāties, turēties pretīJa tu nu / o^ Zillwähx / nhe neeka no Deewa Wahrdu e§śi paturrejis / ka warreh§śi tu to Wällu / at=d§ieteeß? ar ko eepreezenah§śi tawu no§kummu§chu Śirrdi? kaß töw ee=drohśchenahß / kad töw taß Wälls iß=beedinajis gir? Manc1654_LP1, 13821. ↑ la. dzīt, atdzīt ↑ atdzīt 1[2023-06] |
654 | atdzīties | atdzīties 2 (5) v. refl. atdsihtees (2), atd§ietees (1), atd§ihjahs (1), atd§ihtees (1)Dsiht, atdsiht, atdsihtees, wieder lebendig werden. Fuer1650_70_1ms, 571. Dsiht. Atdsiht. erkennen. wieder lebendig werden{(wieder lebendig werden atdsihtees.. Fuer1650_70_2ms, 10313. atdzīvoties, atspirgtDsiht, atdsiht, atdsihtees, wieder lebendig werden. Fuer1650_70_1ms, 571. Tad śchķehle Deews weenu D§errokśli/ kas Schohkļa=Kaula^ bija/ tad isgahje Uhdens no ta/ un wiņ§ch d§ehre/ tad at§pirge wiņņa Gars/ un wiņ§ch atd§ihjahs/ tapehz nośauze wiņ§ch wiņņa Weetu ta Peeśauzeja Awotu/ kas eekśch Leejas irr/ lihd§ śchai paśchai Deenai. VD1689_94 Sog 15:19. ↑ la. dzīt, atdzīt ↑ atdzīt 2[2023-06] |
655 | atdzīvot | atdzīvot (2) v. atdsihwoht (2)Atdsihwoht, noch in der arbey"t hacken, nach hohlen, was versäumet. Fuer1650_70_1ms, 645. Atdsihwoht, noch in der Arbeit hacken, nach holen, was versäumet. Fuer1650_70_2ms, 1032. atstrādātAtdsihwoht, noch in der arbey"t hacken, nach hohlen, was versäumet. Fuer1650_70_1ms, 645. Atdsihwoht, noch in der Arbeit hacken, nach holen, was versäumet. Fuer1650_70_2ms, 1032. ↑ la. dzīvot 'strādāt' [2023-04] |
656 | atdzīvoties | atdzīvoties (1) v. refl. atd§ihwojahs (1)atdzīvotiesBet kad tee us wiņņu runnaja wiśśus Jah§epa Wahrdus/ ko wiņ§ch us teem bij śazzijis; un kad wiņ§ch tohs Rattus eeraud§ija/ ko Jah§eps bij śuhtijis wiņņu atwe§t/ tad atd§ihwojahs Jehkaba/ wiņņa Tehwa Gars. VD1689_94 1Moz 45:27. ↑ la. dzīvot [2023-06] |
657 | Atēnas | Atēnas (4) s. f. nloc. pl. Ateena^s (1), Atenahm (1), Atenam (1), Atena^s (1)AtēnasUN pehz ścheem aisgahje Pahwils no Atenahm/ un nahze uhs Korintu. JT1685 Apd 18:1. < vc. Athen[2016-10] |
658 | atgādāšana | atgādāšana (8) s. f. atgahdaśchana (1), atgahdaśchanas (1), atgahdaśchanu (2), attghada§§chana (1), attghada§chana (2), attghada§chanu (1)die wieder=erinnerung/ Remini§centia, ta attghada§§chana/ attminne§chana. Manc1638_PhL, 23420. Gedechtniß/ attghada§chana/ Prahtz. Manc1638_L, 71B1. erinnerung/ attminne§chana/ attghada§chana. Manc1638_L, 97A9. 1. atgādinājumsSchiß noticka wis winjeems par preek§ch§iem / bett tas gir raxtietz mums par Attghada§chanu / vs kattreems tas ghalls tahß Pa§śaules nahzis gir. Manc1631_LVM, 16015. Un eekśch tahs Pils Akmetas/ kas eekśch tahs Wal§tas Meeden irr/ tappe weena śatihta Grahmata atra§ta/ un eekśch tahs bija rak§tihts: Par Atgahdaśchanu. VD1689_94 Ezr 6:2. 2. atmiņa, pieminēšana; atcerēšanāsGedechtniß/ attghada§chana/ Prahtz. Manc1638_L, 71B1. Bet es darbośchohs/ ka jums arrid§an pehz mannu Aiseeśchanu alla§chiņ eśśus/ kas juhśu Atgahdaśchana warr buht. JT1685 2P 1:15. ∆ Atgādāšanas svētdiena (1) Atgahdaśchanas śwehtdeena^ (1)Gavēņa laika 2. svētdiena – lat. ReminiscerePeekta^ Śwehdeena^ preekśch Leeldeenas / jeb Atgahdaśchanas Śwehtdeena^. VLH1685, 2911. ↑ la. atgādāt 'atgādināt; atminēties' ↑ atgādāt, atgādāties[2023-06] |
659 | atgādāt | atgādāt (13) v. at=gahdaht (1), atgahdaht (3), atgahdajat (1), atgahdajeet (1), atghadatu (2), attghadaht (3), attghadaht{attghagaht} (1), attghadayu (1)erinnern/ attminneht/ attghadaht. Manc1638_L, 97A7. be§in~en/ attminneht/ attghadaht. Manc1638_L, 169B15. Gedencken/ peeminneeht/ attghadaht{attghagaht}. Manc1638_L, 71B4. At=gahdaht. repetiren. Wiederholen.. Fuer1650_70_2ms, 1182. 1. atgādināt, atkārtotTa attghadayu es jums / ka par wi§śahms leetahms wißpirrmahk ja §kaita gir Pahtari / Luhk§chana vnd Patteitziba / par wi§śeems Czillwäkeems / par teems Koninyeems / vnd wi§śu pa§śauligu Walldi§chanu /.. Manc1631_Cat, 50123. At=gahdaht. repetiren. Wiederholen.. Fuer1650_70_2ms, 1182. 2. atminēties, atcerētiesVnd to Schäla§tibu paradietu muh§śeems Tähweems / vnd atghadatu śawu Śohli§chanu. Manc1631_LGL, 29618. Tapehz buhs jums atgahdaht un darriht wiśśus mannus Bauślus/ un juhśam Deewam śwehteem buht. VD1689_94 4Moz 15:40. ↑ la. gādāt 'domāt, pārdomāt; rūpēties' ↓ atgādāšana, atgādāties, atgādināt, atsagādāties[2023-06] |
660 | atgādāties | atgādāties (70) v. refl. atgahdadamees (2), atgahdajahs (10), atgahdajamees (2), atgahdajas (1), atgahdajees (8), atgahdajeetees (3), atgahdajohs (2), atgahdaśchohs (4), atgahdatees (6), atgahdatumohs (1), attgadayees (1), atghadayahs (1), atghadayeeß (2), atghadateeß (1), attghadayahs (1), attghadayees (3), attghadayeeß (2), attghadayu§chees (1), attghadajahß (1), attghadajees (1), attghadajeeß (5), attghadatees (6), attghadateeß (1), attghadiyahß (1), attghahdayahß (1), attghahdajuścheeß (1), attghada tohß (1), attghada=tohß (1)1. atcerēties, pieminēt Weena ļauna §tunda darra / ka wiß Preex aismirr§ts kļuh§t / vnd kad tas Czillwähx mirr§t / tad wings attghadayahs / ka wings d§iewoyis gir. Manc1631_Syr, 5374. Tad atgahdaśchohs es mannas Derribas ar Jehkabu/ un arrid§an mannas Derribas ar Jh§aa#ku/ un arrid§an mannas Derribas ar Ahbraa#mu atgahdaśchohs es/ un atgahdaśchohs tahs Semmes. VD1689_94 3Moz 26:42. - atgādāties derības (3) atgahdajahs.. derribas (1), atgahdajees.. derribas (1), atgahdaśchohs.. derribas (1)- atgādāties žēlastības; žēlastības atgādāties (10) atgahdajahs.. schehla§tibas (1), atghadayahs.. §chäla§tibas (1), atghadayeeß.. schäla§tibas (2), attghadajahß.. schäla§tibas (1), attghadayees.. §chäla§tibas (1), attghadiyahß.. schäla§tibas (1), schehla§tibas atgahdatees (1), §chäla§tibas attghadatees (1), §chäla§tibas attghadatees (1)2. atjēgties, attapties Vnd kad Peteris attghahdayahß / śatziya tas / Nu §innu es tee§cham / ka tas Kunx śawu Engeli śuhtiyis gir / vnd mann ißpe§tiyis no to Rohku Herodis / vnd no wi§śu śarrgha§chanu to Juddo Ļau§cho. Manc1631_LVM, 2158. Un kad Pehteris atgahdajahs/ śazzija tas: nu §innu es teeścham/ ka tas Kungs śawu Eņģeli śuhtijis irr/ un mann ispe§tijis no Eroda Rohkas/ un no wiśśas Gaidiśchanas to Juddu=Ļau§chu. JT1685 Apd 12:11. ↑ la. gādāt 'domāt, pārdomāt; rūpēties', la. atgādāt 'atgādināt, atkārtot; atminēties, atcerēties' ↑ atgādāt, ↓ atgādāšana, atsagādāties[2023-06] |
661 | atgādināt | atgādināt (7) v. atgahdinadami (1), atgahdinadams (1), atgahdinahs (2), atgahdinaht (2), atgahdini (1)atgādinātBet tas Eepreezinatajs / tas Śwehtais Gars / ko mans Tehws śuhtihs manna^ Wahrda^ / tas juhs wiśśas Leetas mahzihs / in liks jums atgahdaht / (juhs atgahdinahs; peeminnehs) wiśśu to / ko es jums śazzijs eśmu. VLH1685, 518. ↑ la. atgādāt 'atcerēties' ↑ atgādāt[2023-04] |
662 | atkrāpt | atkrāpt (1) v. attkrahpis (1)atkrāpt, ar viltu atņemtJo wings to runnaja / ko wi§śi Ļaudis runnaja / kaß tee§śa by / und by winja pa§ścha Brahlis / Lip§ts Wahrda` / śuhd§ejeeß py Kei§eri / ka taß Herodes winjam śawu Gha§pa§chu by attkrahpis / und noh§t weddiß. Manc1654_LP1, 312. ↑ la. krāpt [2023-04] |
663 | atkrist | atkrist (4) v. atkriht (1), atkrittis (1), attkri§t (2)1. zust, izzust (?)Kallneem buhß attkahpt / und zällmeem attkri§t / bett mannai Schäla§tibai nhe buhß no töw attkahpt / und tai Śaderreśchanai manna Meera nhe buhß attkri§t / śacka taß Kungs taws Schälotaiß py to Proweetu E§aia peekta`=deßmita zättorta` Weeta`. Manc1654_LP1, 5471. Lihgśmiga Śirds darra lihgśmigu Ģihmi/ bet kad ta Śirds nośkummuśa irr/ tad atkriht ir tas Prahts. VLH1685_Sal, 23A8. 2. novērstiesTad nu/ atgahdajees/ no kurrenes tu eśśi atkrittis/ un atgree§ees/ un darri tohs pirmus Darbus/ bet ja ne/ tad nahkśchu es tew drih§/ un no§tumśchu tawu Lukteri no śawas Weetas/ ja tu ne atgree§iśees no Grehkeem. JT1685 Atk 2:5. ↑ la. krist ↓ atkrišana, ↔ atkrīst[2023-06] |
664 | atkrīst | atkrīst (1) v. attkrie§t (1)izzust (?)Jo Wings patz śacka: Kallneem buhß attkahpt / 1: und ma§eem Kallneem buhß noh§tkrie§t: bett manna Schäla§tiba nhe attkahps / und ta Śalied§enaśchana manna Meera ( Derribaß ) nhe buhß attkrie§t / śacka taß Kungs taws Ap§chälotais.. Manc1654_LP1, 913. ↑ la. krist ↔ atkrist[2023-06] |
665 | atkrišana | atkrišana (1) s. f. atkriśchanas (1)novēršanāsDeews gan ne kahrdina ne weenu us Ļaunu/ bet mehs luhd§am śchinni^ Luhgśchana^/ ka Deews muhs gribbetu paśargaht in uhsturreht/ ka muhs tas Welns/ ta Paśaule/ in muhśa Meeśa ne peewiļļ/ in muhs ne ee=wed (ne ee=gah§ch/) eekśch Netizzibas/ Isśamiśchanas/ (Atkriśchanas no Deewa/) in zittu leelu Kaunu in Grehkeem/ in kaut ir mehs ar teem kahrdinahti tappuśchi/ ka mehs tomehr tohs uswarram/ in wirśu paleekam. VHL1685_Cat, 1830. ↑ la. atkrist ↑ atkrist[2023-04] |
666 | atķīlam | atķīlam (1) adv. atķihlam (1)naski, žigli (?)atkihls. Sirgs. w. atķihlam. adv. Lange. Fuer1650_70_2ms, 25k3. ↑ la. atķīls 'nasks, žigls' Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. (Par to sk. Zemzare 1961, 74.) Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Atķihls, aķķihls, §chnell. atķihlam., adv. idem. (Lange 1773[1777], 34). ↔ atķīli, ↑ atķīls, atķīla[2020-12] |
667 | atķīli | atķīli (1) adv. attkiele (1)hurtiglich/ attkiele. Manc1638_L, 95A10. naski, žiglihurtiglich/ attkiele. Manc1638_L, 95A10. ↑ la. atķīls 'nasks, žigls' ↑ atķīls, atķīla, ↔ atķīlam[2020-02] |
668 | atķīls, atķīla | atķīls, atķīla (18) adj. atkihls (3), attkiel (1), attkiels (1), attkielam (1), attkielas (1), attkieli (1), attkiels (9), attkili (1)behend/ attkiels/ t§chacklis/ §chigglis. Manc1638_L, 29B13. hurtig/ attkiels. Manc1638_L, 95A9. §chnellfü§§ig/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 160A14. attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 199A2. ge§chwind/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 74B21. mutig/ fri§ch/ attkiels/ jaux/ t§chacklis. Manc1638_L, 128A1. ge§chwind/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 165A25. wacker machen/ attkiel darriet. Manc1638_L, 199A3. atkihls. Sirgs. w. atķihlam. adv. Lange. Fuer1650_70_2ms, 25k3. nasks, žigls; čakls; mundrsKa tas Kunx §chahs Pa§śaules / Mann nhe §pähtu peewareht / Ai§to ja tu mann nhe vsturri / Tad gir wings attkiels mann piewillt. Manc1631_LGL, 40026. Tad nu/ manni mihļi Brahļi/ lai ikkatrs Zilweks atkihls irr d§irdeht/ bet palehns runnaht/ un palehns duśmoht. JT1685 Jk 1:19. < liet. akýlas 'acīgs, vērīgs; gudrs, apsviedīgs' Forma atkilhs ir Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. (Par to sk. Zemzare 1961, 74.) Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Atķihls, aķķihls, §chnell. atķihlam., adv. idem. (Lange 1773[1777], 34). ↓ atķīlam, atķīli, ↔ aķils[2020-03] |
669 | atnadzis | atnadzis (2) s. m. atnadsis (2)Atnadsis. ein Niht Nagel. Fuer1650_70_1ms, 1636. Atnadsis. ein Niht=Nagel. Fuer1650_70_2ms, 2378. ienadzis, āda, kas sedz naga sakniAtnadsis. ein Niht Nagel. Fuer1650_70_1ms, 1636. Atnadsis. ein Niht=Nagel. Fuer1650_70_2ms, 2378. ↑ la. nags ↑ nags[2016-07] |
670 | atpakaļdzīt | atpakaļdzīt (1) v. atpakkaļd§ihti (1)likt atkāpties, bēgtLai Kauna^ un par Apśmeeklu tohp/ kas mannu Dwehśeli mekle/ lai tohp atpakkaļd§ihti un Kauna^ likti/ kas prett mann Ļaunu dohma. VD1689_94 Ps 35:4. ↑ la. atpakaļ + dzīt [2023-05] |
671 | atsagādāties | atsagādāties (1) v. refl. atśagahdajahs (1)attapties, nākt pie atziņasIn wiņ§ch gribbeja śawu Wehdaru peepildams ar Śehnalahm / ko Zuhkas ehde; bet ne weens tam tahs{tamtahs} ne dewe. Tad atśagahdajahs wiņ§ch śawa^ Śirdi^ / in śazzija: Zeek Algad§chu mannam Tehwam / kam Mai§es par pilnu ja=ehd / in man buhs Baddu mirt? VLH1685, 597. ↑ la. gādāt 'domāt, pārdomāt; rūpēties' ↑ atgādāt, atgādāties[2023-04] |
672 | atskriedināt | atskriedināt (1) v. atskreedinaht (1)Atskreedinaht pakal eiligst nachschicken. Fuer1650_70_2ms, 4077. likt atskriet, steigšus atsūtītAtskreedinaht pakal eiligst nachschicken. Fuer1650_70_2ms, 4077. ↑ la. atskriet ↑ atskriet[2015-09] |
673 | atskriet | atskriet (7) v. at§krees (2), at§krehja (2), att§kreen (1), att§kreet (1), att§kren (1)herzu fliege~/ att§kreet.. Manc1638_L, 62A1. 1. attecēt, atplūstAi§to winja §wähtums att§kren §churr ka kahda Straume / vnd d§irrdena to Semm / ka kahda leela Straumeh. Manc1631_Syr, 5913. ..un ta Śtraume at§krehja/ un (ta Ehka) kritte tuhdeliņ/ un ta Poh§tiśchana tahs paśśchas Ehkas kļu`a` leela. JT1685 Lk 6:49. 2. atlidotherzu fliege~/ att§kreet.. Manc1638_L, 62A1. Un wiņņas Jahtneeki isplattahs/ ir wiņņas Jahtneeki nahk no tahļenes/ un at§krees ka` Ehrglis/ kas §teid§ahs uhs Barribu. VD1689_94 Hab 1:8. 3. atdzistdie Lauge i§t zu heiß/ Śahrms karr§ts. laß die Lauge erkühlen/ laid Śahrms att§kreen. Manc1638_PhL, 35724. 4. atskrietUn tee nahks/ un gawilehs us Zianas Aug§tumu/ un at§krees pee ta KUNGA Labbuma/ pee Labibas/ un pee Wihna/ un pee Eļjes/ un pee teem jauneem śihkeem Lohpeem/ un Wehrścheem.. VD1689_94 Jer 31:12. ↑ la. skriet ↑ skriet, ↓ atskriedināt[2020-03] |
674 | atsniegt | atsniegt (10) v. atśneed§ (4), att§need§is (1), att§needs (3), att=§needs (1), attśneeds (1)1. sasniegtWinyas Kayas täck py Nahwes Semmeh / winyas Pähdi att§needs to Ell. Manc1637_Sal, 1415. Wiņņas Kahjas notek pee Nahwes/ wiņņas Śohļi atśneed§ to Elli. VD1689_94 Sak 5:5. - atsniegt elli (5) atśneed§.. elle (1), atśneed§.. elli (1), att=§needs.. ell (1), att§needs.. ell (1), attśneeds.. ell (1)2. sasveicinoties sniegt (roku)beut oder reiche her deine Hand/ att§needs Rohku. Manc1638_L, 34B6. ↑ la. sniegt [2023-06] |
675 | atstrādāt | atstrādāt (3) v. atstrahdaht (1), at§trahdaht (1), at§trahdat (1)atstrahdaht, abarbey"ten, abgehorchen, was verseumet. Fuer1650_70_1ms, 27523. atstrādāt, atlīdzināt ar darbuatstrahdaht, abarbey"ten, abgehorchen, was verseumet. Fuer1650_70_1ms, 27523. Ar ko es nabbad§iņ§ch atlihd§inatu/ Ścho tawu §chehlu mihļu Deewa=Prahtu? Es to ne §pehju makśadams at§trahdaht/ Neka` śagahdaht. LGL1685_K1, 3923. ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2016-08] |
676 | atstrādziņš | atstrādziņš (2) s. m. dem. atstrahdsinsch (2)Atstrahgs, der kleine, neben, seiten=stütz pfahl.. atstrahdsinsch id. dim. Fuer1650_70_1ms, 1224. Atstrahgs. der kleine, neben seiten Stütz=Pfahl.. Atstrahdsinsch. idem. Dim. Fuer1650_70_2ms, 2715. balsta stabiņšAtstrahgs, der kleine, neben, seiten=stütz pfahl.. atstrahdsinsch id. dim. Fuer1650_70_1ms, 1224. Atstrahgs. der kleine, neben seiten Stütz=Pfahl.. Atstrahdsinsch. idem. Dim. Fuer1650_70_2ms, 2715. ↑ la. atstrāgs ↑ atstrāgs[2022-01] |
677 | atstrāgs | atstrāgs (4) s. m. atstragu (1), atstrahgs (2), atstrahgu (1)Atstrahgs, der kleine, neben, seiten=stütz pfahl. Fuer1650_70_1ms, 1218. Atstrahgs. der kleine, neben seiten Stütz=Pfahl. Stütze.. Fuer1650_70_2ms, 2711. balsta stabspee ikweena posma leez atstragu, tad ta śehta nepeeśchaubisees. Fuer1650_70_1ms, 1220–21. pee ikweena pohsma leez atstrahgu tad ta Śehta ne peeschaubisees. setze bei jeden Schicht einen Seiten=Pfahl. so wird der Zaun{Zaum} nicht wackeln. Fuer1650_70_2ms, 2712. < skr. ostrogъ 'pāļu nožogojums' (nedroša etimoloģija) ↓ atstrādziņš[2016-09] |
678 | atsvelt | atsvelt (2) v. at=śwelt{at} (1), at=śwelt{at=} (1)abküseln, abkullern. at=śwelt{at} oder pee=swelt. hin zu weltzen, rullen. Fuer1650_70_1ms, 26417. at=śwelt{at=} pee=śwelt. hinzu=weltzen, rullen. Fuer1650_70_2ms, 46716. atvelt, atrullēt, atripinātabküseln, abkullern. at=śwelt{at} oder pee=swelt. hin zu weltzen, rullen. Fuer1650_70_1ms, 26417. at=śwelt{at=} pee=śwelt. hinzu=weltzen, rullen. Fuer1650_70_2ms, 46716. ↑ la. svelt 'velt, ripināt' ↑ svelt 2[2023-06] |
679 | atsvilpēt | atsvilpēt (1) v. atświlpehs (1)uzsvilpt, pasvilptJo tai^ Deena^ atświlpehs tas KUNGS tahs Muśchas/ kas pee to Egiptes Uppu Galla irr/ un tahs Bittes/ kas eekśch Aśśuŗa Semmes irr. VD1689_94 Jes 7:18. ↑ la. svilpēt 'svilpt; svilpot' [2023-06] |
680 | attapt | attapt (4) v. attaps (1), attapt (1), attapti (1), attohp (1)1. atrastJo taß Zillwähx us Deewa Prahtu d§ännahß / jo teeścham taß to Zeļļu us Däbb䧜u attaps. Manc1654_LP2, 15531. Ta irr wiśśa taiśna tam/ kas to śaproht/ un parei§a teem/ kas At§ihśchanu attohp. VD1689_94 Sak 8:9. 2. saprast, noprastTee ghluneja us to / unnd mekkleja / arrieg tee warrätu ko attapt no winja Muttes / ka tee to warrätu abśuhd§eht. Manc1654_LP2, 298{278}23. ↑ la. tapt ↓ neattapt[2019-12] |
681 | atvaicāt | atvaicāt (1) v. attwaizahß (1)atvaicāt, atprasītZittade Deews no tha Ba§nizas=Kungha Rohku attwaizahß to pa§udduśchu Dweh§śel. Manc1654_LP1, 20821. ↑ la. vaicāt [2023-06] |
682 | atvaļot | atvaļot (6) v. attwallote (2), atwallotes (4)atbrīvotBeth tha Jeru§alem / kattra tur auxkam gir / ta gir ta attwallote / ta gir muße wue§§e Mathe. EvEp1587, 635. Beth ta Jeru§ulem / Kattra thur auxkam gir / tha gir tha attwallote / Tha gir mu§§e wü§§e Mathe. EvEp1615, 557. ∆ - atvaļota sieva (4) atwallotes sewes (2), atwallotes sewes (2)brīva sieviete (pretstatā verdzenei)Stum to kalpune tur aran / ar ßouwe Dhele / ae§to täs kalpunes dhelam nhe buus mantooth / ar tho dhele täs atwallotes Sewes. EvEp1587, 6317. Thad e§§em mhes nu / mylige Brale / nhe thäs kalpunes Bherne / beth täs atwallotes yeb Swabbades Sewes. EvEp1615, 5521. ↑ la. vaļa 'brīvība' [2023-06] |
683 | atvars | atvars (2) s. m. attwarrß (1), atwars (1)Wirbel im Wa§§er/ Vdens=§kreemelis/ Attwarrß. Manc1638_PhL, 39115. atwars Strudel. L.D. Fuer1650_70_2ms, 2717. atvarsWirbel im Wa§§er/ Vdens=§kreemelis/ Attwarrß. Manc1638_PhL, 39115. atwars Strudel. L.D. Fuer1650_70_2ms, 2717. [2023-06] |
684 | atvars, atvara | atvars, atvara (4) adj. attwari (1), atwaru (1), atwarre (2)atvērts, atvērtaRougeth / es redtczo to Debbe§§e atwarre / vnd to Czilwheke Dhele py to Dewe labbe roke §tawote. EvEp1587, 216. Luk / Es red§u to Debbes atwaru / in to Zilweka Dehlu Deewam pa labbu Rohku §tahwim. VLH1685, 961. [2023-06] |
685 | atvaršas | atvaršas (2) s. f. pl. atwarśchas (1), atwarschas (1)Atwarśchas, die hausbringung nach der hochzeit. Fuer1650_70_1ms, 2522. Atwarschas. die Haußbringung nach der Hochzeit. Fuer1650_70_2ms, 2718. atvāržas, svinības pēc kāzām, kad jaunais pāris viesojas sievas vecāku mājāsAtwarśchas, die hausbringung nach der hochzeit. Fuer1650_70_1ms, 2522. Atwarschas. die Haußbringung nach der Hochzeit. Fuer1650_70_2ms, 2718. ↑ la. atvirst 'atgriezties' ↔ atvarži[2023-05] |
686 | atvaržas | atvaržas → atvaršas[2023-06] |
687 | atvarži | atvarži (3) s. m. pl. atwarscho^s (1), atwarscho^s (2)atvāržas, svinības pēc kāzām, kad jaunais pāris viesojas sievas vecāku mājāsweddekli nogahja atwarscho^s. Fuer1650_70_1ms, 2523. ↑ la. atvirst 'atgriezties' ↔ atvaršas[2023-06] |
688 | atvasas | atvasas (3) s. f. pl. atwaśśas (3)atwaśśas. Sprößlinge. L.D. Fuer1650_70_2ms, 2720. atvases, arī pārn.atwaśśas lihduma^. Wenden{wend.}.. Fuer1650_70_2ms, 2720. ..ta`patt buhs wiņņu Śakne ka Pueśis/ un wiņņo Atwaśśas uskahps ka` Pihśchli/ tapehz ka tee atmett to Bauślibu ta KUNga Zebaot.. VD1689_94 Jes 5:24. ↓ atvasāt, ↔ atvase[2023-06] |
689 | atvasāt | atvasāt (2) v. atwaśśaht (1), atwasśaht (1)atwaśśaht, von neuen grühnen.. Fuer1650_70_1ms, 29410. Atwasśaht, von neuen grünen. Fuer1650_70_2ms, 51614. dzīt atvasesatwaśśaht, von neuen grühnen.. Fuer1650_70_1ms, 29410. Atwasśaht, von neuen grünen. Fuer1650_70_2ms, 51614. ↑ la. atvasa 'atvase' ↑ atvasas[2023-06] |
690 | atvase | atvase (2) s. f. atwasse (2)Atwasse, eine Junge sproße, Sprößling.. Fuer1650_70_1ms, 29411. Atwasse. eine junge Sproße, Sprößling.. Fuer1650_70_2ms, 51615. atvaseAtwasse, eine Junge sproße, Sprößling.. Fuer1650_70_1ms, 29411. Atwasse. eine junge Sproße, Sprößling.. Fuer1650_70_2ms, 51615. ↓ atvasīte, ↔ atvasas[2023-06] |
691 | atvasīte | atvasīte (2) s. f. dem. atwaśsite (1), atwassite (1)Atwasse, eine Junge sproße, Sprößling id: Atwaśsite. Fuer1650_70_1ms, 29412. Atwasse. eine junge Sproße, Sprößling id: Atwassite. Fuer1650_70_2ms, 51616. atvasīteAtwasse, eine Junge sproße, Sprößling id: Atwaśsite. Fuer1650_70_1ms, 29412. Atwasse. eine junge Sproße, Sprößling id: Atwassite. Fuer1650_70_2ms, 51616. ↑ la. atvase ↑ atvase[2023-05] |
692 | atvēģēt | atvēģēt (2) v. atwehģeja (2)māt, pamāt..es wiņņu atwehģeja ar rohku, ich winkte ihm mit der handt.. Fuer1650_70_1ms, 30111. ..es wiņņu atwehģeja ar Rohku ich winckte ihm mit der Hand. Fuer1650_70_2ms, 51913. ↑ la. vēģēt 'māt' ↑ vēģēt[2023-04] |
693 | atvērsties | atvērsties (3) v. refl. attwehr§chahß (1), attwehr§teeß (1), atwehr§tees (1)atvērsties, novērstiesTas attwehr§chahß no ļaun / vnd taid labbe darra. Tas laid meckleh to Meeru.. Manc1631_LVM, 15210. Irr tew Śeewa/ kas tew peemihl/ tad ne leezees no tahs atwehr§tees/ to no śewis at§telleht noh§t/ in ne tizzi tai Nihdetajai. VLH1685_Syr, 10B26. ↑ la. vērst, atvērst[2023-06] |
694 | atvēzēties | atvēzēties (2) v. refl. atwehsejees (2)winsch atschubu śitte, Er schlug mit verwanter faust, atwehsejees id. Fuer1650_70_1ms, 1923. winsch atschubu śitte, er schlug mit verwanter faust. Atwehsejees. idem. Fuer1650_70_2ms, 2617. atvēzētieswinsch atschubu śitte, Er schlug mit verwanter faust, atwehsejees id. Fuer1650_70_1ms, 1923. winsch atschubu śitte, er schlug mit verwanter faust. Atwehsejees. idem. Fuer1650_70_2ms, 2617. ↑ la. vēzēt, atvēzēt[2023-06] |
695 | atvieglināšana | atvieglināšana (1) s. f. atweeglinaśchana (1)atvieglināšana, atvieglošanaJr tahs Śohdibas Atweeglinaśchana un Nowehrśchana.. VD1689_94 5Moz 30:0. ↑ la. atvieglināt ↑ atvieglināt[2023-04] |
696 | atvieglināt | atvieglināt (14) v. atweeglina (8), atweeglinahs (1), atweeglinaht (2), atweeglinajs (1), atweeglinajuśchi (1), atweeglini (1)1. padarīt vieglāku (svara ziņā); atvieglināt, samazinot, piem., sāpes, ciešanas, grūtībasJo mannu Truhkumu irr atweeglinajuśchi tee Brahļi no Makedonijas nahkuśchi.. JT1685 2Kor 11:9. Un wiņ§ch śazzija us teem: Kahdu Padohmu juhs dohdat/ ka mehs ścheem Ļaudim atbildeśim/ kas us man runnajśchi un śazzijśchi. Atweeglina to Juhgu/ ko taws Tehws mums irr uslizzis? VD1689_94 2L 10:9. 2. mierināt (par sirdi)Kad tu mannu Śirdi atweeglini/ tad tekku es us to Zeļļu tawo Bauślu.. VD1689_94 Ps 119:32. ↑ la. viegls ↑ atvieglot, ↓ atvieglināšana, atvieglināties[2023-06] |
697 | atvieglināties | atvieglināties (1) v. refl. atweeglinajees (1)atvieglināt, atvieglot, padarīt vieglāku sevKa teem buhs tohs Ļaudis wiśśa^ Laika^ teeśaht/ bet laid tas ta` irr/ ka tee wiśśas gŗuhtas Leetas tew preekścha neśs/ un wiśśas ma§akas Leetas lai tee paśchi teeśa/ atweeglinajees ta` pats/ un lai tee tew palihd§ ne§t. VD1689_94 2Moz 18:22. ↑ la. viegls, atvieglināt ↑ atvieglināt[2023-06] |
698 | atvieglošana | atvieglošana (6) s. f. atweeglośchana (2), atweeglośchanu (3), atweglo§chen (1)1. spirdzinājumsExan kattre laick tems düwe mutz allß weno aran mun§tery vnd to ottre no to ammatte te§e py atweglo§chen bus dohtz taptt. LS1625, 20r12. 2. atvieglojums..mahzaitees no mannim/ jo es eśmu lehnprahtigs/ un no Śirds pa§emmigs: Tad atraśśeet juhs Atweeglośchanu juhśahm Dwehśelehm. JT1685 Mt 11:29. ↑ la. atvieglot ↑ atvieglot[2023-04] |
699 | atvieglot | atvieglot (25) v. adweglo (1), att=weeghloht (1), attweeghlo (1), attweeghloht (2), attweegloht (3), atweeglo (7), atweegloht (1), atweglo (6), atwegloy (1), atwegloth (2)erquicken/ attweeghloht/ eepreezenaht/ eeśpirrd§enaht. Manc1638_L, 54B20. atvieglot samazinot (piem., sāpes, trūkumu, grūtības); uzmundrināt, spirdzināt (piem., dvēseli, prātu)Kad mums tho Enaideneke wil§chenne pethwer / Tas patcz tad muße dwhe§el atweglo / Ar touwe Garre puelnibe. UP1587, L2B25. Kas warr tad tam labback to Barribu taißiet/ Und attweegloht winjam to Śird§ninj und Praht? Fuhr1690_LL, 218. - atvieglot dvēseles; dvēseli atvieglot (5) atweeglo.. dwehśeles (1), dwe§el atwegloy (1), dwe§el.. atweglo (1), dwhe§el adweglo (1), dwhe§el atweglo (1)- atvieglot trūkumu; trūkumu atvieglot (3) atweeglo.. truhkumu (1), truhkumu atweeglo (2)- gribēt atvieglot (5) ghribbi.. attweegloht (1), ghribbu.. att=weeghloht (1), ghribbu.. attweeghloht (1), ghribbu.. attweegloht (1), gribbi.. atweegloht (1) ↑ la. viegls ↓ atvieglināt, atvieglošana, atvieglotājs[2023-06] |
700 | atvieglotājs | atvieglotājs (2) s. m. adweglotais (1), atweglotays (1)atvieglotājs; spirdzinātājs, uzmundrinātājsNatcz Thews tos nabbages / Kunx ar touwe dawan mums kra§no / tu §weetz tos ßirdes gais vnd §kaidre Tu auxtax prex exkan wu§§ems bede~s / tas dwe§eles wuß mileis we§is / vn~ adweglotais exkan tho na§th / exka~ to darb kra§ne du§§e§§chen.. Ps1615, 1315. ↑ la. atvieglot ↑ atvieglot[2023-06] |
701 | atzagt | atzagt (3) v. atsagt (1), at sagt{at --} (1), att=§ackt (1)atsagt, wider abstehlen. Fuer1650_70_1ms, 2531. At sagt{At --} wieder stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 33617. nozagt; atzagt atpakaļ (?)Meckleh tu to Manntu / kattru nhe kahds Sagglis töw att=§ackt / nei kahdi Kuśtohņi to eh§t / nei Ruh§śa to maitaht warr / bett krah tahdu Manntu / kattra muh§cham Debbe§śies palleek / mahza JE§us Chri§tus. Manc1654_LP1, 29326. At sagt{At --} wieder stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 33617. ↑ la. zagt [2023-06] |
702 | atzelt | atzelt (7) v. atdsehluśi (1), atselt (4), atsehluśi (2)Atselt von neuen wieder grünen, wieder begrasen Fuer1650_70_1ms, 2419. atselt wider grühnen. Fuer1650_70_1ms, 1125. atselt von neuen grünen, wider grühnen Fuer1650_70_1ms, 25626. atselt wieder grünen. Fuer1650_70_2ms, 255. atzelt, no jauna sazelt, sazaļotNahtra pawaśśari^ atdsehluśi; tudaļ dseļļ. die neßel bren~et, so bald, sie sich. etc. Fuer1650_70_1ms, 5319. atselt wieder grünen. Fuer1650_70_2ms, 255. ↑ la. zelt[2020-03] |
703 | aū | aū (6) excl. au (3), aü (3)Aü, ach leider, Ey". Fuer1650_70_1ms, 2720. Au ach leider.. Fuer1650_70_2ms, 377. ak vai! (lieto, lai paustu nožēlu, vilšanos)Aü, ach leider, Ey". Aü tas ir gahjis, ach daß ist hin! Aü kur tu to Brihdi jau biji dsimmis, ach mein waß woltestu da zumahl schon gebohren sey"n. Fuer1650_70_1ms, 2720-22. Au ach leider, au tas ir gahjis ach das ist hin au kur tu to brihdi jau biji dsimmis. Ach mein, waß woltestu dazumahl schon gebohren sein. Fuer1650_70_2ms, 377-8. izsauksmes vārds[2023-04] |
704 | aubise | aubise (2) s. com. aubise (1), aubisse (1)Aubise Ein wilder mensch, a^ bisseht ein rausche. Fuer1650_70_1ms, 1225. Aubisse ein wilder Mensch a` bisseht.u. Wahnsinniger. Fuer1650_70_2ms, 282. mežonīgs, traks (?) cilvēks; apreibušais; vajprātīgaisAubise Ein wilder mensch, a^ bisseht ein rausche. Fuer1650_70_1ms, 1225. Aubisse ein wilder Mensch a` bisseht.u. Wahnsinniger. Fuer1650_70_2ms, 282. < vc. Haubitze 'lielgabala veids' (nedroša etimoloģija)[2023-06] |
705 | aubize | aubize → aubise[2023-06] |
706 | audājs | audājs (1) s. m. audais (1)Audais, audekla darritais, Ein weber, leinweber, wewers, Germ. Fuer1650_70_1ms, 221. audējsAudais, audekla darritais, Ein weber, leinweber, wewers, Germ. Fuer1650_70_1ms, 221. ↑ la. aust ↑ aust 2, ↔ audējs[2023-06] |
707 | audējs | audējs (6) s. m. audeige (1), audeja (3), audejs (1), tihklu=audejeem (1)audējs..arriedczan tre§§chan kahrtan, ka jckwens vnd tas ohters, katters to tre§§che §telle jeb audeige patz negrib, exan kattrems trims prex§ch krietammems letems pehtz to §euwißke noißwehleh§chen par tam czettortam §tellehm no tho ammate kunge dabbo, kad te §ew tahs wayadcziebes pußes py olderman §innam darrahs jeb zittada kada §inna§chen tur wür§on gir tam bus tas pawehlehtz tapt. LS1625, 15v8. Mans Muh§ch irr noh§t/ un no mannim aiswe§ts/ itt ka` weena Ganna Buhdiņa/ es eśmu śawu D§ihwibu nogree§is ka` Audejs (śawu Audekli.).. VD1689_94 Jes 38:12. ↑ la. aust ↑ aust 2, ↔ audājs[2023-06] |
708 | audekl(i)s | audekl(i)s (81) s. m. audäkla` (1), audäklis (3), audäklu (14), auddeckle (1), audeckle (4), audecklis (3), audekla (10), audekla^ (1), audekla=bakkis (1), audekli (21), audekli^ (2), audeklis (5), audekls (4), audeklu (8), audekļa (1), beeßaudäcklis (1), śmalks=audekls (1)Leinwand/ Audäklis. Manc1638_L, 115B24. Leinwand/ Audäklis. Manc1638_PhL, 35414. Audekls m. lein wandt.. Fuer1650_70_1ms, 223. audekls, audums (linu); arī apģērbs, kas no tā darinātsKad wenam mei§teram dautz negir jadar, jeb ja au§che, tad war tas §auwe darbe jeb audeckle au§t vnd §auwas waidcziebes petz pahrdoht beth to bus tam paprex§ch §innath.. LS1625, 16v18. Bet weens Wihrs bija wiņņo Widdu/ ar Audekli apģehrbts/ un rak§tamajs Rihks pee wiņņa Gurneem/ un tee nahze eekścha^/ un §tahweja tam Waŗŗa Altarim śahni^s. VD1689_94 Ech 9:2. - ar audeklu / audekli apģērbies / apģērbts (11) ar audäklu apgherbees (1), ar audäklu abgherbeeß (1), ar audekli apģehrbts (7), ar audekli.. apģehrbts (2)- dārgs audekl(i)s (18) dahrga audekla (2), dahrga audekli (1), dahrga audekļa (1), dahrghu audäklu (2), dahrgs audäklu (1), dahrgs audeklis (4), dahrgu audäklu (1), dahrgu audekli (3), dahrgu audeklu (3)- smalks audekl(i)s (7) śmalka audekla (2), śmallka` audäkla` (1), smalks audeklis (1), śmalks=audekls (1), śmalku audekli (1), śmallku.. audäklu (1)- šķīsts audekl(i)s (10) śchķih§ta audekla (1), śchķih§ta^ audekla^ (1), śchķih§ta^ audekli^ (2), śchķih§tu audekli (1), śchķih§tu.. audeklu (2), §chķih§tu audekli (1), §kie§tu audäklu (2) ↑ aust 2[2023-06] |
709 | audi | audi (11) s. m. pl. audeem (8), audi (3)audi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 1416. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Germ. Fuer1650_70_2ms, 3313. das gewebe. tee audi Lange. v. aust. Fuer1650_70_2ms, 28l1. 1. audi; daļa no diegu sistēmas, kas veido auduma pinumuaudi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 1416. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Germ. Fuer1650_70_2ms, 3313. 2. audumsPehz to buhs tam to Wainu śeptita^ Deena^ apraud§iht/ ja ta Waina irr isplehtuśees pee tahm Drehbehm/ jeb pee Apmeśleem/ jeb pee Audeem/ jeb pee Ahdas/ jeb pee wiśśa/ kas no Ahdas taiśihts tohp/ tad irr ta weena ehdoti Spittalu=Waina/ wiņ§ch irr neśchķih§ts. VD1689_94 3Moz 13:51. ↑ la. aust Vārdnīcas pēdējais piemērs – Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi (Zemzare 1961, 74). Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773 [1777]). Audi tee das Gewebe. Ein§chlag Garn. (Lange 1773 [1777], 41) ↑ aust 2 ↓ ataudi ↔ inslaks, inšlaks[2023-04] |
710 | audzeklis | audzeklis → audzēklis[2023-06] |
711 | audzēklis | audzēklis (3) s. m. aud§ehklis (1), audseklis (2)aufferzogner/ Aud§ehklis/ aud§ehknis. Manc1638_L, 219B13. Audseklis, Audseknis{nis}, m. audsekne f. Ein auffzügling. Fuer1650_70_1ms, 2011. Audseklis, Audseknis{nis}. m. Audsekne. f. ein Auffzugling. Fuer1650_70_2ms, 287. audžubērns, audzināšanā pieņemts bērnsaufferzogner/ Aud§ehklis/ aud§ehknis. Manc1638_L, 219B13. Audseklis, Audseknis{nis}. m. Audsekne. f. ein Auffzugling. Fuer1650_70_2ms, 287. ↑ la. augt ↔ audzēknis, audzēkne[2023-06] |
712 | audzeknis, audzekne | audzeknis, audzekne → audzēknis, audzēkne[2023-06] |
713 | audzēknis, audzēkne | audzēknis, audzēkne (9) s. audsekne (2), aud§ehknis (2), aud§ehkniß (1), aud§ehkņi (1), audseknis (3)aufferzogner/ Aud§ehklis/ aud§ehknis. Manc1638_L, 219B14. ein Auffzügling/ der erzogen wird/ Aud§ehkniß. Manc1638_PhL, 23218. Audseklis, Audseknis{nis}, m. audsekne f. Ein auffzügling. Fuer1650_70_1ms, 2011. Audseklis, Audseknis{nis}. m. Audsekne. f. ein Auffzugling. Fuer1650_70_2ms, 287. audžubērns, audzināšanā pieņemts bērnsaufferzogner/ Aud§ehklis/ aud§ehknis. Manc1638_L, 219B14. Juhß Kallpi (Kallpones / Aud§ehkņi) e§śeeta paklau§śighi juh§śeems mee§śigheems Kungheems / nhe ar Kallpośchanu preek§chan Atzeems / ka juhß warrätu teems Zillwäkeems patickt / bett ar weentee§śighu Śirrdi.. Manc1654_LP1, 16625. ↑ la. augt ↔ audzēklis[2023-06] |
714 | audzelīgs | audzelīgs (2) adj. audseligs (2)Audseligs mesch gewächsig busch.. Fuer1650_70_1ms, 141. Audseligs Mesch gewächsig busch. Fuer1650_70_2ms, 3019. audzelīgs (piem., par mežu)Audseligs mesch gewächsig busch.. Fuer1650_70_1ms, 141. Audseligs Mesch gewächsig busch. Fuer1650_70_2ms, 3019. ↑ la. augt[2020-01] |
715 | augšpēdu | augšpēdu (2) adv. augsch=pehdu (2)Augsch=pehdu, rückwärts, das die beine in die höhe kommen. Fuer1650_70_1ms, 2627. Augsch=Pehdu Rückwerts das die beine in die Höhe kommen. Fuer1650_70_2ms, 3510. augšpēdusAugsch=pehdu, rückwärts, das die beine in die höhe kommen. Fuer1650_70_1ms, 2627. Augsch=Pehdu Rückwerts das die beine in die Höhe kommen. Fuer1650_70_2ms, 3510. ↑ la. augša + pēda ↑ pēda[2020-12] |
716 | augt | augt (216) v. auckt (1), auckte (2), aud§eeta (1), aud§i (1), aud§is (6), aug (56), auga (7), augajt (1), augama (1), augama^ (3), augamo (7), augams (2), augdams (4), auge (32), auget (2), augg (1), auggu§§chi (1), augh (24), augha (9), aughaita (1), augham (1), aughośchu (1), aughtu (1), aughu§chi (2), aughu§śi (2), aughuśchi (2), augo§cha^ (2), augs (7), augt (25), augu (2), augu§§chi (1), augu§i (1), auguśchi (4), auguśi (1), oug (1), ouge (1)wach§en/ augt. Manc1638_L, 198B4. groß werden/ augt.. Manc1638_L, 80B21. Augt wachsen, zunehmen. Fuer1650_70_1ms, 1228. Augt wachsen, zunehmen. Fuer1650_70_2ms, 2912. 1. pieņemties spēkā; palielināties skaitā, apjomā; vērsties plašumāNokurrenes i§letcs ieb i§ouge the greke? The i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus.. CC1585, 285. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_RA, 13. p. - augt in zelt; zelt in augt (4) aug in §eļļ (1), §elt in augt (2), śelt in augt (1)∆ augošas nedēļas; augošā dienā (un naktī); (caur) augošu dienu / mēnesi (13) augo§cha^ deena^ un nakti (1), augoścha^ deena^ (2), augośchas neddeļas (1), aughośchu deenu (1), zaur augośchu deenu (5), zaur augoschu mehnehsi (1), zaur augośchu mehneśi (1), zaur.. augośchu mehneśi (1)Zaur augoschu mehnehsi, Einen gantzen mohnath lang. Fuer1650_70_1ms, 1317. zaur augoschu mehnehsi. einen gantzen Monats lang. Fuer1650_70_2ms, 308. augu, visu dienu (nakti, nedēļu, mēnesi)Tha śacka taß §chehliegs Deews: Eß mannas Rohkas iߧteepju wi§śu aughośchu Deenu nheklauśigheem Ļaudeem / kattri pehtz śawu Prahtu §taigha / us tahdu Zeļļu / kaß labbs nhe gir. Manc1654_LP3, 7127. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_KB, 13. p. ∆ augt augamā / augamo / augumā; augamā / augamo / augumā augt (21) aug auguma (2), aug auguma^ (2), aug.. augama^ (1), aug.. auguma^ (1), augama aug (1), augamo aud§is (1), augamo aug (2), augamo augt (1), augamo.. auguśchi (1), auge augama^ (1), auge augamo (2), auge auguma^ (2), auge.. auguma^ (2), augh aughuma (1), auguma^ auge (1), augo§cha^ deena^ un nakti (1)strauji palielināties; kļūt lielākam, varenākamTawa Wahrda dehļ O Kunx / Ab§chäloyees par manneems Ghräkeems :/: Es §keeto tho gir ļohte dauds / vnd aug auguma ick §tundas.. Manc1631_LGL, 31621. Mums pamannihts / ka ta Behrno=Mu§chinaśchana eekśch muhśo mihļas Tehwo=Semmes leelaka^ Pulka^ / ne ka zitkahrt / wairojahs / un augamo aug.. SL1684, 217. 2. augt (par dzīvām būtnēm, augiem); rasties, attīstīties (par augoni)Beth tas Bherns auga / vnde tappe §tippris exkan Garre / puelns guddribe / vnd Dewe ßeele§tibe by py tho. EvEp1587, 2613. Tai^ paścha^ ne buhs pļaut ir to/ kas no śewis pats aud§is.. VD1689_94 3Moz 25:0. - aug zāle; zāle aug (14) aug.. sahle (1), auge.. §ale (1), augh.. sahle (1), §ahle augh (1), sahl augha (1), sahle aug (3), sahle augh (1), sahle.. augh (1), sahle augha (1), sahle.. aughu§śi (1), sale auga (2)- aug lapas; lapas aug (4) aug.. lappas (1), augh.. lappas (1), augh.. lappaß (1), lappas.. augh (1)- bērns / bērniņš auga (13) bährnings augha (1), bährns augha (2), behrniņ§ch auge (1), behrnings augha (1), behrniņśch auge (1), behrns auge (3), bherninx auga (2), bherns auga (2)- labība aug (4) labbiba auge (2), labbiba.. augh (1), labbiba.. aughtu (1)- šodien augt (3) §chodeen aug (2), §chodene ouge (1)∆ augt aug(d)ams (4) audsi augdams (2), aug augams (2)turpināt augt, pastāvīgi augt; ātri augtwinsch{win[s]ch aug augams Er wächst im~er zu, zusehens. audsi augdams, wachse wiltu wachsen. Fuer1650_70_1ms, 1230. winsch aug augams er wächset im~erzu, zusehens audsi augdams, wachse, wiltu wachsen. Fuer1650_70_2ms, 2914. ∆ no sev / sevis [paša] augt (4) no śew paścha aug (2), no śewis pats aud§is (1), no śöw pa§§chu aughtu (1)augt bez īpašas kopšanas; augt atmatāAi§to kad ta Labbiba parei§e ee=§trahdata no śöw pa§§chu aughtu / tad wi§śur ta ißdohtohß / nhe weens buhtu §chälojeeß / tam ślimmi Rudd§i / Mee§chi 䧜oh§chi.. Manc1654_LP2, 1258. Un śchi buhs tew par weenu Sihmi/ śchai^ Gadda^ ehd/ kas śamihts irr/ un ohtra^ Gadda^/ kas no śew paścha aug/ un treścha^ Gadda^ śehjeet un pļaujeet/ un §tahdajt Wihna=Dahr§us/ un ehdeet wiņņu Augļus. VD1689_94 2Ken 19:29. ↓ aizaugt, apaugt, ataugt, āzaugt[2023-06] |
717 | Augusts, Augustus | Augusts, Augustus (7) s. m. npers. Augu§ta (1), Augu§to (2), Augu§tu (2), Augu§tus (2)Augusts; JDBEth tas notickas ßöw py to layke / ka wens Boußlis no to Kei§ere Augu§to / J§gaya ka ta wue§§e pa§§oule mhe§lota tapte. EvEp1587, 1312. Un tas notikke tanni^ * Laika/ ka Grahmatas no Ķei§era Augu§ta tappe isśuhtihtas/ wiśśai Paśaulei bija usrak§titai tapt. JT1685 Lk 2:1. - [ķeizars] Augusts / Augustus (7) kei§ere Augu§to (2), kei§eri Augu§tu (2), kei§ers Augu§tus (1), kei§eŗa Augu§tus (1), ķei§era Augu§ta (1) < vc. Augustus[2016-10] |
718 | aukla | aukla (5) s. f. aukla (4), auklu (1)eine Schnur/ Auklis/ Aukla. Manc1638_PhL, 31419. Aukla Ein bandt, aukliņa, idem. Fuer1650_70_1ms, 2111. Aukla. Ein bandt. Aukliņa, id/ Dim. Fuer1650_70_2ms, 319. aukladie Schnur i§t entzwey/ Aukla pu§§chu. Manc1638_PhL, 31420. Aukla. Ein bandt. Aukliņa, id/ Dim. Fuer1650_70_2ms, 319. ↓ aukliņa, ↔ auklis 1[2023-06] |
719 | auklājs, auklāja | auklājs, auklāja (4) s. aucklaija (1), auklaija (1), auklais (2)Auklais, Auklejis, Aukletais, Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter, Aucklaija Eine Kinderwärterin. Fuer1650_70_1ms, 279, 11. Auklais, auklejas, Aukletais. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter.Auklaija. Eine Kinder=Warterin. Fuer1650_70_2ms, 3612, 14. auklis, aukleAuklais, Auklejis, Aukletais, Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter, Aucklaija Eine Kinderwärterin. Fuer1650_70_1ms, 279, 11. Auklais, auklejas, Aukletais. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter.Auklaija. Eine Kinder=Warterin. Fuer1650_70_2ms, 3612, 14. ↑ la. auklēt ↑ auklēt , ↔ auklējas, auklējis, auklētājs, auklis 2[2023-06] |
720 | auklējas | auklējas → auklējis[2023-05] |
721 | auklējis | auklējis (2) s. m. auklejas (1), auklejis (1)Auklais, Auklejis, Aukletais, Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter.. Fuer1650_70_1ms, 279. Auklais, auklejas, Aukletais. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter. Fuer1650_70_2ms, 3612. auklis, auklētājsAuklais, Auklejis, Aukletais, Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter.. Fuer1650_70_1ms, 279. Auklais, auklejas, Aukletais. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter. Fuer1650_70_2ms, 3612. ↑ la. auklēt ↔ auklājs, auklāja, auklētājs, auklis 2[2023-06] |
722 | auklēšana | auklēšana (2) s. f. aukleschana (2)Aukleschana, die wartung pflege der Kinder. Fuer1650_70_1ms, 2712. Aukleschana die Wartung Pflege der Kinder.. Fuer1650_70_2ms, 3615. auklēšanaAukleschana, die wartung pflege der Kinder. Fuer1650_70_1ms, 2712. Aukleschana die Wartung Pflege der Kinder.. Fuer1650_70_2ms, 3615. ↑ la. auklēt ↑ auklēt [2023-06] |
723 | auklēt | auklēt (10) v. aukle (2), auklehju§śi (1), aukleht (4), aukleja (1), aukleju (1), aukleti (1)Aukleht, auff den armen, und im schoß tragen, Ein Kind heben und warten. Fuer1650_70_1ms, 2629. Aukleht. auff den Armen u. in den Schoß tragen ein Kind heben u. warten. Fuer1650_70_2ms, 362. auklēt Tähwam und Mahtei nhe buhß apnickt / śawus nhewe§śelus Bährnus kohpt / ghlabboht / ähdenaht / d§irrdenaht / kahrniet / n䧜aht / aukleht / irr lieds pa§taru Stundu. Manc1654_LP2, 400{380}22. Jo ta` śakka tas KUNgs: Red§i/ Es isplattiśchu pahr wiņņu to Meeru/ ka` weenu Uppi/ un to Pagaņu Gohdibu ka weenu ispluhduśchu Strautu/ tad juhs §ihdiśeet/ juhs tapśeet Śahno^s ne§ti/ un us Zeļļeem laipnigi aukleti. VD1689_94 Jes 66:12. ↑ auklis 2, ↓ apauklēt, auklājs, auklāja, auklējas, auklējis, auklēšana, auklētājs[2023-06] |
724 | auklētājs | auklētājs (3) s. m. aukletais (2), behrnu=aukletajs (1)Auklais, Auklejis, Aukletais, Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter.. Fuer1650_70_1ms, 279. Auklais, auklejas, Aukletais. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter. Fuer1650_70_2ms, 3612. auklētājs, auklisNeśs tohs tawa^ Klehpi^/ itt ka` weens Behrnu=Aukletajs weenu §ihdamu Behrnu neśs us to Semmi/ ko tu wiņņo Tehweem §wehrejis eśśi. VD1689_94 4Moz 11:12. ↑ la. auklēt ↑ auklēt , ↔ auklājs, auklāja, auklējis, auklis 2[2023-06] |
725 | aukliņa | aukliņa (3) s. f. dem. auklina` (1), aukliņa (2)Aukla Ein bandt, aukliņa, idem. Fuer1650_70_1ms, 2111. Aukla. Ein bandt. Aukliņa, id/ Dim. Fuer1650_70_2ms, 319. aukliņadas Flachs in ein Schnürlein ziehen/ Linnus Auklina` eewehrt. Manc1638_PhL, 35118. Aukla. Ein bandt. Aukliņa, id/ Dim. Fuer1650_70_2ms, 319. ↑ la. aukla ↑ aukla[2023-06] |
726 | auklis | auklis 2 (2) s. m. auklis (2)Bernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter.. Fuer1650_70_1ms, 2710. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter. Fuer1650_70_2ms, 3612. auklisBernu auklis, Ein Kinder wärter, wächter.. Fuer1650_70_1ms, 2710. Behrnu Auklis. Ein Kinder Wärter Wächter. Fuer1650_70_2ms, 3612. ↔ auklājs, auklāja, auklējas, auklējis, auklētājs[2023-06] |
727 | auklis | auklis 1 (23) s. m. aukli (13), auklis (10)§chnur/ funiculus, auklis. Manc1638_L, 160B10. eine Schnur/ Auklis/ Aukla. Manc1638_PhL, 31419. die Schnur/ Auklis. Manc1638_PhL, 34827. aukladie Schnur taug nichts/ taß Auklis nhe därr leetas. Manc1638_PhL, 3493. Un kad wiņ§ch manni bij turp weddis/ raugi/ tad bija weens Wihrs/ ka Ģihmis bija red§ams/ itt ka` no Waŗŗa/ un wiņņa Rohka^ bija weens linnu Auklis / un weena mehŗama Rihk§te/ un wiņ§ch §tahweja Wahrti^s. VD1689_94 Ech 40:3. - pazils auklis (5) pa§illu aukli (5)∆ mēra / mēŗams auklis (3) mehra auklis (1), mehŗamu aukli (2)mēraukla, aukla kas paredzēta kaut kā mērīšanai, arī pārn. paraugsUn zeek pehz ścho mehŗamu Aukli §taigahs/ pahr teem buhs Meers un Schehla§tiba pahr to Deewa J§ra`e`ļu. JT1685 Gal 6:16. śakka tas KUNGS Zebaot: Un tas Mehra Auklis taps pahr Jeru§alemi is§teepts. VD1689_94 Zah 1:16. ↓ auklīši, ↔ aukla[2023-04] |
728 | auklīši | auklīši (1) s. m. dem. pl. aukliśchus (1)pušķiTew buhs śew Aukliśchus darriht/ pee tawas Drehbes tśchetreem Stuhreem/ ar ko tu apģehrbees. VD1689_94 5Moz 22:12. ↑ la. auklis 'aukla' ↑ auklis 1[2023-06] |
729 | aulis | aulis (2) s. m. aulis (2)Aulis m. Ein bienen stock, mit borke oder taber überzogen vid. post. fol. Fuer1650_70_1ms, 149. Aulis. m. ein bienen stok, mit borck oder Taber überzogen.. Fuer1650_70_2ms, 316. aulis, kokā uzvilkts bišu stropsAulis m. Ein bienen stock, mit borke oder taber überzogen vid. post. fol. Fuer1650_70_1ms, 149. Aulis. m. ein bienen stok, mit borck oder Taber überzogen.. Fuer1650_70_2ms, 316. [2023-06] |
730 | auliskiņ | auliskiņ (1) adv. auliskiņ (1)Auliskiņ. im Galopp. im Rennen. Fuer1650_70_2ms, 313. aulekšiem, auļiemAuliskiņ. im Galopp. im Rennen. Fuer1650_70_2ms, 313. ↔ aulisku, auļakām[2023-04] |
731 | aulisku | aulisku (4) adv. auliskiu (2), aulisku (1), aulisķu{aulis[=]ķu} (1)auliskiu. im galopp, im ren~en. Fuer1650_70_1ms, 146. aulekšiem, auļiemauliskiu. im galopp, im ren~en. paklabiņņus aulisķu{aulis[=]ķu} ahsgahja. Fuer1650_70_2ms, 314. ↔ auliskiņ, auļakām[2023-05] |
732 | aulisķu | aulisķu → aulisku[2023-06] |
733 | auļakām | auļakām (1) adv. auļakam (1)aulekšiem, auļiempaklabiņņus aulisku aisgahja auļakam. Wenden{w.}.. Fuer1650_70_2ms, 315. ↔ auliskiņ, aulisku[2023-06] |
734 | aumakām | aumakām (4) adv. aumakam (4)Aumakam, mit gedräng. Fuer1650_70_1ms, 293. Aumakam. mit gedränge. Fuer1650_70_2ms, 3112. spēji, lielā daudzumāNelaime nahk aumakam, da unglück kom~t heran gedrungen. Fuer1650_70_1ms, 294. Nelaime nahk aumakam. das Unglück komt heran gedrungen in Menge. Wenden{w.} Fuer1650_70_2ms, 3113. ◊ nelaime nāk aumakām (2) nelaime nahk aumakam (2)Nelaime nahk aumakam, da unglück kom~t heran gedrungen. Fuer1650_70_1ms, 294. Nelaime nahk aumakam. das Unglück komt heran gedrungen in Menge. Wenden{w.} Fuer1650_70_2ms, 3113. saka, ja negaidīti, spēji notiek vairākas nelaimes vienlaicīgiNelaime nahk aumakam, da unglück kom~t heran gedrungen. Fuer1650_70_1ms, 294. Nelaime nahk aumakam. das Unglück komt heran gedrungen in Menge. Wenden{w.} Fuer1650_70_2ms, 3113. ↔ aumaļām, aumaļis, aumuļām[2023-06] |
735 | aumalām | aumalām → aumaļām[2023-04] |
736 | aumaļām | aumaļām (5) adv. aumalam (1), aumaļam (4)Aumaļam, aumaļis, schnell über ein ander fort. Fuer1650_70_1ms, 296. Aumaļam, Aumaļis, Schnel über ein ander fort. Fuer1650_70_2ms, 3115. aumaļām, strauji un lielā daudzumāAśinis tek aumaļam, das bludt rinnet hauffenweise. Fuer1650_70_1ms, 297. Man buhs gau§t ar Aśśarahm/ Kad es red§u §kreijam Je§u Aśśins aumaļam/ Tahs pee Kru§ta leijam.. LGL1685_K1, 4315. ↑ la. *au- 'no, nost' + mala ↔ aumakām, aumaļis, aumuļām[2023-05] |
737 | aumaļis | aumaļis (2) adv. aumaļis (2)Aumaļam, aumaļis, schnell über ein ander fort. Fuer1650_70_1ms, 296. Aumaļam, Aumaļis, Schnel über ein ander fort. Fuer1650_70_2ms, 3115. aumaļām, strauji un lielā daudzumāAumaļam, aumaļis, schnell über ein ander fort. Fuer1650_70_1ms, 296. Aumaļam, Aumaļis, Schnel über ein ander fort. Fuer1650_70_2ms, 3115. ↑ la. *au- 'no, nost' + mala ↔ aumakām, aumaļām, aumuļām[2023-06] |
738 | aumanis | aumanis (2) adv. aumannis (1), aumaņis (1)Aumaņis rasend, aberwitzig, adverb.. Fuer1650_70_1ms, 304. Aumannis. Rasend, aberwitzig Adverb. Fuer1650_70_2ms, 3118. saniknoti, neprātīgiAumaņis rasend, aberwitzig, adverb.. Fuer1650_70_1ms, 304. Aumannis. Rasend, aberwitzig Adverb. Fuer1650_70_2ms, 3118. ↑ la. *au- 'no, nost' + maņa[2023-06] |
739 | aumaņis | aumaņis → aumanis[2023-06] |
740 | aumeister(i)s | aumeister(i)s (17) s. m. aumei§tera (1), aumei§teri (3), aumei§teris (8), aumei§teŗa (3), aumei§teŗam (1), aumeisters (1)aumeisters. n. Hauslehrer. Fuer1650_70_2ms, 31k1. 1. pils, nama pārvaldnieks; arī sardzes priekšnieks, virsnieksKas Warru darra Śohda^{ Śohda^/.}/ tas irr itt ka` kahds Aumei§teris/ kas kahdu Jumprawu apśmeij/ ko tam bija śargaht. VLH1685_Syr, 28A28. Pehz to śuhtija wiņ§ch Elijakimu to Aumei§teri/ un Sebnu to Skrihweri/ un tohs wezzakus Pree§teŗus ar Maiśeem apśegtus/ pee E§aiju Amoza Dehlu to Praweetu. VD1689_94 Jes 37:2. - Elijakims (Ilkijus dēls), tas aumeisteris (6) Elijakims Jlkijus dehls tas aumei§teris (4), Elijakimu to aumei§teri (2)- aumeisteŗa nams (3) aumei§teŗa namma (1), aumei§teŗa namma^ (2)2. mājskolotājsaumeisters. n. Hauslehrer. Fuer1650_70_2ms, 31k1. < vc. Hofmeister 'galma pārzinis, pārvaldnieks; mājskolotājs', vlv. hovemester 't.p.' Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā aumeisters ir vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīts papildinājums. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74.[2023-04] |
741 | aumulām | aumulām → aumuļām[2023-04] |
742 | aumuļām | aumuļām (4) adv. aumulahm (1), aumuļahm (1), aumuļam (2)aumaļām, strauji un lielā daudzumāNahk Nhelaime aumulahm und pa Pullkam / nhe dohma tudeļļ / mans Draugs / Deews töw nhe mielojohts. Manc1654_LP1, 5473. Behdu pilni d§ihwojam/ Behdas uskriht aumuļam/ Kad ta Dwehśle eekśch mums mohdahs/ Behdas tudaļ pee mums rohdahs. LGL1685_K1, 19224. ◊ nāk nelaime aumulām und pa pulkam (1) nahk nhelaime aumulahm und pa pullkam (1)saka, ja daudzas nelaimes strauji seko viena otraiNahk Nhelaime aumulahm und pa Pullkam / nhe dohma tudeļļ / mans Draugs / Deews töw nhe mielojohts. Manc1654_LP1, 5473. ↑ la. *au- 'no, nost' + mala ↔ aumakām, aumaļām, aumaļis[2023-06] |
743 | auniņš | auniņš (4) s. m. dem. auninsch (2), auniņu (2)Auninsch Ein schaff böklein.. Fuer1650_70_1ms, 1510. Auninsch ein Schaff=böcklein. Fuer1650_70_2ms, 3111. auniņš, vīriešu dzimuma jērsAuninsch Ein schaff böklein.. Fuer1650_70_1ms, 1510. Weenu Jehru/ kas bes Wainas irr/ buhs jums ņemt Auniņu/ weenu Gaddu wezzu: No Awim un Ka§ahm buhs jums to ņemt. VD1689_94 2Moz 12:5. ↑ la. auns ↑ auns[2023-05] |
744 | auns | auns (174) s. m. auna (26), auna=ragga (1), aunam (4), auneem (13), auni (17), auno (1), auns (30), aunu (52), aunu=ahdahm (3), aunu=ahdas (3), aunus (24)Hammel/ ver§chnittener Wieder/ Auns. Manc1638_L, 83B10. Widder/ Auns/ Awäns. Manc1638_L, 209B21. ein Bötling/ Auns. Manc1638_PhL, 2694. Auns, Ein schopß, böttling.. Fuer1650_70_1ms, 159. Auns. ein Schöpffs. Böttling.. Fuer1650_70_2ms, 3110. auns..§chneide dein Hamel ins Ohr/ das man jhn kenne/ eeghrees tam Aunam Au§śi/ ka to warr pa§iet. Manc1638_PhL, 27010. Pehz to buhs tew to weenu Aunu ņemt/ un Aa&roņam un wiņņa Dehleem buhs śawas Rohkas us ta Auna Galwu likt. VD1689_94 2Moz 29:15. - auna galva (4) auna galwu (4)- auns ar divi ragiem (5) auna ar.. diwi raggeem (3), auns ar diwi raggeem (1), aunu ar diwi raggeem (1)- aunu nokaut; nokaut aunu(s) (4) aunu nokaut (2), nokawe.. aunus (1), nokawe.. aunu (1)- aunu ņemt; ņemt aunu(s) (7) aunu ņemt (3), nehme.. aunu (1), ņemm.. aunu (1), ņemm.. aunus (2)- aunu(s) upurēt; upurēt aunu(s) (9) auns uppurehts (1), aunu.. uppureht (2), aunu.. uppurejis (1), aunus uppureht (1), uppureja.. aunu (3), uppureja.. aunus (1)- divi auni (14) diwi auneem (4), diwi aunus (10)- pieci auni (11) peez auni (10), peez aunus (1)- septiņ(i) auni (5) śeptiņ aunus (2), śeptiņeem auneem (1), śeptiņus aunus (2)- vērsis un auns (7) wehrścha un.. auna (1), wehrsi un.. aunu (6)∆ auna / aunu āda(s) (7) auna ahda (1), aunu=ahdahm (3), aunu=ahdas (3)Schaaf=fell/ Auna Ahda{}. Manc1638_PhL, 26621. aunādaSchaaf=fell/ Auna Ahda{}. Manc1638_PhL, 26621. Tew buhs arrid§an tai Telti weenu apśeggu taiśiht no paśarkanahm Aunu=Ahdahm/ un tur wirśu weenu Apśeggu no Takas=Ahdahm. VD1689_94 2Moz 26:14. ∆ pildīšanas (upuŗa) auns (6) pildiśchanas auna (3), pildiśchanas=uppuŗa aunu (3)priesteru iecelšanas upura auns; VDTad ņemm tahs Kruhtis no ta pildiśchanas Auna/ kas Aa#roņam irr/ un ku§tina tahs preekśch ta KUNGA/ ta buhs tawa Daļļa. VD1689_94 2Moz 29:26. ∆ salīdzināšanas auns (1) śalihd§inaśchanas auns (1)auns, ar ko tiek veikts izlīgums par grēku; VDBet ja tam Wihram ne kahds Jsglahbejs irr/ kam to No§eegumu makśaht warretu/ tad lai tas No§eegums/ kas tam KUNGAM jamakśa/ tam Pree§teŗam nahkahs/ bes ween tas Śalihd§inaśchanas Auns/ ar ko tam preekśch to KUNGU Śalihd§inaśchanu par wiņņu darriht buhs. VD1689_94 4Moz 5:8. ↑ la. avins, avens (ar patskaņa zudumu) ↓ auniņš[2023-06] |
745 | aurēt | aurēt (6) v. aurä (1), aureh (1), aureht (3), aureht{au (reht} (1)im Jagthorn bla§en/ aureht. Manc1638_PhL, 3552. Aureht, gleichsam ins horn blasen, lören, lermen, schrey"en. Fuer1650_70_1ms, 2718. Aureht gleichsam ins Horn blasen, lören. lermen, schreien. Fuer1650_70_2ms, 375. 1. aurot, kliegt, trokšņot, gaudot, kauktTa te bes bre§mes laykig karyb aurä Pe äßen vnd pedzerßen vnd §maidißän Ar näkounigems wardems vnde darbems To helle pelny. Elg1621_GCG, 18110. Kad śchodeen wehl Deewa Kallpi / ka Wacktineeki §tahw / aureh und pilla` Ghallwa` brähtz.: Att§tahjeeta no Ghräkeem / und mahzaiteeß labbe darriet / nhe darraita jehle tahdu Nheghanntibu / ko Deews taß Kungs eenied.. Manc1654_LP3, 2811. 2. pūst medību raguEr kan wacker bla§en/ taß mahk labbe aureht{au-(reht}. Manc1638_PhL, 3553. Aureht gleichsam ins Horn blasen.. Fuer1650_70_2ms, 375. ↓ aurnieki[2023-05] |
746 | aurnieki | aurnieki (1) s. m. pl. aurnek (1)medību raga pūtēji, taurētājiTe helles aurnek' ar tems helles wäkßems Jt ka te §i§§inie apkart teuwim §kraydys Vnd hellen waias. Elg1621_GCG, 18624. ↑ la. aurēt 'pūst medību ragu' ↑ aurēt[2023-06] |
747 | Auseklis | Auseklis (7) s. m. npropr. Auseklis (2), Auśeklis (3), auśeklis (2)Auśeklis Spulgis. der Morgen stern.. Fuer1650_70_1ms, 1428-33. Auśeklis Spulgis. der Morgen=Stern.. Fuer1650_70_2ms, 324-7. Auseklis, rīta zvaigzne (Venera)Spulgis der Morgen stern. Auseklis al. Prover. Fuer1650_70_1ms, 26118. Zaur to Śirds=dibbenigu Schehla§tibu muhśo Deewa/ zaur ko muhs apraud§ijis irr tas Auśeklis no Aug§tibas. JT1685 Lk 1:78. ↑ la. aust (par gaismu) ↔ Austriņš, austrums[2023-06] |
748 | ausiņa | ausiņa → aus(t)iņa [2023-06] |
749 | auss | auss (512) s. f. ahs=au§chu (1), apauśim (1), auschu (2), ausis (1), auś' (1), auśchu (2), auśchu=gabbals (1), auśchu=§prahd§chu (1), au§cho=kahrnamais (1), auśchu=§prahd§ehm (1), au§ems (2), au§es (2), au§is (2), au§ś (1), au§śeem (3), au§śeems (8), au§śes (1), au§śi (23), au§śies (5), au§śieß (3), au§śihm (2), au§śis (90), au§śis{mehl} (1), au§śiß (2), au§śiss (1), au§śy (1), au§śo=kahrniyams (1), au§§is (1), au§zes (1), auß (9), auß=śahpes (1), auße (4), außes (11), außi (2), außims (2), außis (1), auśchu=§prahd§es (6), auśchu=§prahd§i (3), auśeem (1), auśi (43), auśi^ (2), auśi^s (14), auśim (84), auśim{apauśim} (1), auśis (127), auśs (17), auśs=§krip§tiņu (7), auśu=§kripstiņ (1), auśs=skripstiņśch (1), auśs=§krip§tuņu (1), ausśis (4), auśśis (4), auśu (4)Ohr/ Auß/ Au§śis. Manc1638_L, 134B15. ein Ohr/ ta Auß. Manc1638_PhL, 24921. Auśs, das ohr. Fuer1650_70_1ms, 2727. Auśs. das Ohr. Fuer1650_70_2ms, 384. auss; dzirde, dzirdes spēja, arī pārn.Es titcz ka man Dews raddys gir / ar wue§§ims Radditims letims / vnde man Meße vnd Dwhe§el / Atczees / Außes / vnde wue§§es Lodtczeklees / Szappra§§chenne / vnd wue§§es Prates doeuwis gir /.. Ench1586, DB9. Tadd lai mehs/ ka klahjas/ Ka^ Lauka^/ ta^ mahjas/ Lihds preezedamees Skannam bes Breeśmas. Deewiņśch teem wahrdeem tahs Auśis atgree§! Baum1699_LVV, --23. - aizskart ausi(s); ausis aizskart (7) aiskahre.. auśi (1), aiskahre.. au§śi (1), ais§karr.. au§śis (1), ai§kare.. auße (1), ai§kare.. außi (1), aißkare.. au§śi (1), au§śis.. ai§karr (1)- ar ausīm / ausiems (ne)dzirdēt; dzirdēt ar ausiem (13) ar auśim d§ird (2), ar auśim.. d§irdeśeet (2), ar auśim.. d§irdejśchi (1), ar.. auśim.. d§irdejśchi (3), ar auśim.. d§irdeśeet (1), ar.. auśim ne d§ird (1), ar au§śeems.. d§irrdeht (1), ar.. au§śeems.. d§irrdeyu§chy (1), d§irrd.. ar.. auśeem (1)- ausi nocirst; nocirst ausi(s) (21) auśi.. nozirrta (1), auśi nozirtis (1), au§śi.. nozirrta (1), au§śi nozirrtis (4), auße noczirtis (1), außi noczirtis (1), nozirte.. auśi (4), nozirr§tu.. auśi (2), nozirr§tu au§śi (1), nozirrta.. au§śi (2), nozirtihs.. auśis (1), no czirte.. auße (2)- aus(i)s dzird (9) auśis d§ird (2), auśis d§irdehs (3), auśs d§irdeja (1), auśs.. d§irdejśi (1), auß d§irrdeju§śi (1), auß.. d§irrdeju§śi (1)- ausis (ir) dzirdēt (21) auśis d§irdeht (4), au§śis d§irrdeht (2), au§śis.. d§irrdeht (1), au§śis gir d§irrdeht (6), außes gir czirdhet (2), auśis irr d§irdeht (6)- ausis kārnīt (3) ausis kahrniht (1), auśis kahrniht (1), au§śis.. kahrnitas (1)- ausis nedzird (vairs) (8) auśis ne d§ird wairs (1), au§es nhe czirde wayrß (1), au§śis nhe d§irrd (1), au§śis nhe d§irrd wairs (3), au§śis wairs nhe d§ird (1), außes nhe czird wayrs (1)- ausīs / iekš ausīm (at)skanēt; skanēt ausīs (5) au§śies at§kannahs (1), au§śieß att§kanneht (1), ekß' au§ems §kan (1), §kann.. auśi^s (1), §kanneht.. au§śieß (1)∆ aizkurtušas ausis (2) aiskurtuschas auśśis (1), aiskurrtuśchas au§śis (1)aiskurtuschas auśśis. betäubte Ohren vid. Manc. P. Part. 2. p. 70. Fuer1650_70_2ms, 193k1. kurlas, nedzirdīgas ausis.. tad nhe turri aiskurrtuśchas Au§śis / ka Rubbens Ruddeny / bett śchodeen / śchodeen kad tu Deewu Ballxni d§irrdi / tad attghree§eeß py Deewu / no Śirrds luhds und śacki : Attghreeß tu mann O Deews ( no to Ghräko=Zeļļu ) tad Eß tap§chu attghree§ts.. Manc1654_LP2, 7012. aiskurtuschas auśśis. betäubte Ohren vid. Manc. P. Part. 2. p. 70. Fuer1650_70_2ms, 193k1. ∆ ar ausiem klausīt(ies); klausīt(ies) ar ausīm / ausiem(s) (8) ar.. au§śeem.. klau§śiet (1), arr.. au§śeem.. klauśiteeß (1), klauśahs ar.. auśim (1), klauśi ar.. auśim (1), klauśi.. ar.. auśim (2), klau§śa ar.. au§śeems (1), klau§śaiteeß.. ar au§śeem (1)uzmanīgi klausītiesWEhl śazzija Wiņ§ch us manni: Tu Zilweka Behrns/ ņemm wiśśus mannus Wahrdus/ ko es us tewi runnaśchu/ tawa^ Śirdi^/ un klauśi tohs ar tawahm Auśim. VD1689_94 Ech 3:10. ∆ ausi(s) (ne)atgriezt; (ne)atgriezt ausi(s) (42) attgrees.. auß (1), atgree§.. auś' (1), atgree§.. auśi (7), atgree§ auśis (1), atgree§.. auśis (9), atgree§'.. auśi (1), atgree§'.. auśis (1), atgree§ch.. auśi (1), atgree§e.. auśis (1), atgree§eet.. auśi (1), atgree§eet auśis (2), atgree§eet.. auśis (2), atgree§i.. auśis (1), attgreeß.. au§ś (1), auśis atgree§ (1), auśis atgree§uśchi (7), auśis ne atgree§e (1), auß attghree§ch (1), ne atgree§e.. auśis (2)(ne)klausīties, (ne)uzklausīt, (ne)pievērstiesKaß śawu Auß attghree§ch klau§śiet to Baußlu / tha Patari gir Nheghanntiba. Manc1637_Sal, 9118. Tadd lai mehs/ ka klahjas/Ka^ Lauka^/ ta^ mahjas/ Lihds preezedamees Skannam bes Breeśmas. Deewiņśch teem wahrdeem tahs Auśis atgree§! Baum1699_LVV, --23. ∆ ausi(s) (ne)griezt (šurp); (ne)griezt (šurp) ausi(s) [pie kāda vai uz kaut ko] (26) auśi ne gree§is (1), auśis gree§ (1), auśis (gree§ehs) (1), auśis gree§ śchurp (1), auśis gree§t (2), au§is greß (1), au§śis grees (2), au§śis ghrees §churr (2), außes greße (1), ghreeß.. auß (1), ghrees §churp.. auß (1), gree§.. auśi (2), gree§.. auśis (1), gree§.. auśis śchurp (1), gree§ śchurp.. auśis (1), gree§' §churp.. au§śi (1), gree§ch.. auśi (1), gree§eet auśis śchurp (1), gree§eet śchurp.. auśi (1), gree§eet śchurp.. auśis (1), gree§iśchu.. auśi (1), ne gree§e.. auśis (1)(ne)klausīties, (ne)uzklausīt, (ne)pievērstiesARan czilgims bhedims ßoudtczo es py thöw / kunx Dews packlou§§e manne Szouck§chenne / Touwes ßeeliges Außes greße py man / Vnd manne Luuck§chenne thös attwer.. UP1587, L4A23. Es tewis peeśauzu/ tu gribbi mannis paklauśiht ak Deews! gree§ tawu Auśi pee mannim/ klauśi mannu Wallodu. VD1689_94 Ps 17:6. ∆ auss / ausu skripstiņš (10) auśs=skripstiņśch (1), auśs=§krip§tiņu (7), auśs=§krip§tuņu (1), auśu=§kripstiņ (1)Auśu=Skripstiņ.Ohr=Knörpel. Exod. 29. v. 20. Fuer1650_70_2ms. ed. novissima habet{ht} auśs=skripstiņśch. Fuer1650_70_2ms, 38l1. auss ļipiņa; auss skrimslisAuśu=Skripstiņ.Ohr=Knörpel. Exod. 29. v. 20. Fuer1650_70_2ms, 3810. Un tew buhs to Aunu nokaut/ un no wiņņa Aśśini ņemt/ un us Aa&roņa labbas Auśs=Skrip§tiņu/ un us wiņņa Dehlu labbas Auśs=Skrip§tiņu/ ta^ patt us wiņņa Dehlu labbas Rohkas Jhkśchķi/ un us wiņņu labbas Kahjas Jhkśchķi likt un to Aśśini buhs tew us to Altari wiśsapkahrt ślazziht. VD1689_94 2Moz 29:20. ∆ ausu / aušu kārnāmais / kārnījams (4) auśu kahrnamais (1), auśu{aśu} kahrnamais (1), au§cho=kahrnamais (1), au§śo=kahrniyams (1)Ohrleffel/ Au§cho=kahrnamais. Manc1638_PhL, 35721. ein Ohrleffel/ Au§śo=kahrniyams. Manc1638_PhL, 24923. Auśu{Aśu} kahrnamais, Ein Ohr löpfel. Fuer1650_70_1ms, 2732. Auśu kahrnamais, Ein Ohr=löpffel. Fuer1650_70_2ms, 387. ausu tīrāmā karotīteein Ohrleffel/ Au§śo=kahrniyams. Manc1638_PhL, 24923. Auśu kahrnamais, Ein Ohr=löpffel. Fuer1650_70_2ms, 387. ∆ ausu sārņi (2) auśu śahrni (2)Auśu Śahrni, Ohren schmaltz. Fuer1650_70_1ms, 2732. Auśu Śahrni. Ohren=Schmalz.. Fuer1650_70_2ms, 388. ausu sērsAuśu Śahrni, Ohren schmaltz. Fuer1650_70_1ms, 2732. Auśu Śahrni. Ohren=Schmalz.. Fuer1650_70_2ms, 388. ∆ aušu sprādze(s) (12) auśchu=§prahd§chu (1), auśchu=§prahd§ehm (1), auśchu §prahd§es (1), auśchu=§prahd§es (6), auśchu=§prahd§i (3)auskariTad dewe tee Jehkabam wiśśus śweśchus Deewus/ kas wiņņo Rohka^s bija/ un tahs Auśchu=Sprahd§es/ kas wiņņo Auśi^s bija/ un Jehkabs apślehpe tahs appakśch Oh§ola/ kas prett Siķemes irr/ un tee gahje prohjam. VD1689_94 1Moz 35:4. ∆ (iz)saukt priekš [kāda] ausi / ausīm (5) isśaukt preekśch.. auśim (1), isśauz.. preekśch.. auśim (1), śautz.. preek§ch.. au§śi (1), śauz preekśch.. auśim (1), śauze preekśch.. auśim (1)saukt (kādam dzirdot)JS d§ilļams Bähdams śautz und brähtz Es Deews Kungs preek§ch taw Au§śi / Mann śauk§chan / Tähtiet / währa' leetz Und mannu Luhk§chan klau§śi.. LGL1685_V5, 12418. Tad isśauz jelle preekśch to Ļau§chu Auśim/ un śakki: kas bailigs/ un bes Drohśchibas irr/ tas laid atgree§chahs/ un §teid§in §teid§ahs no Gileadas Kalna. VD1689_94 Sog 7:3. ∆ lasīt priekš [kāda] ausīm; priekš [kāda] ausīm lasīt (12) laśśam preekśch.. auśim (1), laśśi.. preekśch.. auśim (1), laśśihts preekśch.. auśim (1), laśśija.. preekśch.. auśim (5), laśśijs preekśch.. auśim (1), preekśch.. auśim.. laśśiht (1), preekśch.. auśim laśśijs (1), preekśch.. auśim.. laśśiti (1)lasīt priekšāUn Zewanijus tas Pree§teris bij ścho Grahmatu preekśch ta Praweeta Jeremijus Auśim laśśijs. VD1689_94 Jer 29:29. ∆ nākt priekš [kāda] ausīm; priekš [kāda] ausīm nākt (5) nahk preekśch.. auśim (2), nahkuśi preekśch.. auśim (1), preekśch.. auśim nahkuśi (1), preekśch.. auśim.. nahkuśi (1)kļūt zināmam (nākt ausīs); sasniegt (kādu)Red§/ ta Alga to Darbneeko/ kas juhśu Tihrumus irr pļahwuśchi/ kas no jums atrauta irr/ brehz: un ta Brehkśchana to Pļawejo irr nahkuśi preekśch ta Kunga Zebaot Auśim. JT1685 Jk 5:4. Tad tawas Trakkośchanas dehļ prett man/ un tawas Wehlibas pehz/ ka ta preekśch mannahm Auśim nahkuśi/ likśchu es śawu Makśchķeri tawa^s Nahśi^s/ un Lau§chņus tawa^ Mutte^/ un likśchu tew atpakkaļ gree§tees pa to Zeļļu/ pa kuŗŗu tu eśśi nahzis. VD1689_94 2Ken 19:28. ∆ (ne)runāt priekš [kāda] ausīm; priekš [kāda] ausīm runāt (22) preekśch.. auśim runna (2), preekśch.. auśim runnaht (3), preekśch.. auśim runnaja (1), preekśch.. auśim runnaju (1), preekśch.. auśim.. runnaju (1), runna preekśch.. auśim (1), runnaja.. preekśch.. auśim (5), runna.. preekśch.. auśim (1), runnaja.. preekśch.. auśim (1), runnajeet.. preekśch.. auśim (1), runnajt.. preekśch.. auśim (1), runnaśchu preekśch.. auśim (1), ne runna preekśch.. auśim (1), ne runna.. preekśch.. auśim (2)(ne)runāt, (ne)sacīt (kādam)Jo tu zittas śweśchahs Leetas runna preekśch muhśahm Auśim/ tapehz gribbam mehs §innaht/ kas tas irr? JT1685 Apd 17:20. Kad nu tee Weh§tneśchi nahze us Gibeju/ Saula Pilsśahtu/ un to preekśch to Ļau§chu Auśim runnaja/ tad pazehle wiśśi Ļaudis śawu Balśi/ un raudaja. VD1689_94 1Sam 11:4. ∆ priekš [kāda] ausīm sacīt; sacīt priekš [kāda] ausīm (4) preekśch.. auśim (śazzijs) (1), preekśch.. auśim śazzijśi (1), śazzihs.. preekśch.. auśim (1), śazzija.. preekśch.. auśim (1)sacīt (kādam dzirdot)Bet us teem Zitteem śazzija Wiņ§ch preekśch mannahm Auśim: Eita zaur to Pilsśahtu wiņņam pakkaļ/ un kaujeet/ juhśu Azz lai ne śaud§/ un ne ap§chehlojeetees. VD1689_94 Ech 9:5. ∆ uzkurt ausis (1) us=kurt.. auśis (1)aizkrīt ausisus=kurt thas auśis. die Ohren fallen mir zu. Fuer1650_70_2ms, 193k2. ◊ aizbāzt ausis; ausi(s) aizbāzt / āzbāzt (12) aisba§ch.. au§śis (1), aisbah§ch.. au§śis (1), auśi aisbah§ch (3), auśis ahsbahst (2), au§śis.. aisba§is (1), au§śis aisbah§ch (3), au§śis ais=bah§is (1)auśis ahsbahst, die ohren verstopfen. Fuer1650_70_1ms, 2728. auśis ahsbahst die Ohren verstopffen. Fuer1650_70_2ms, 384. negribēt kaut ko dzirdētOck / manns Draugs / Kaß śawas Au§śis aisbah§ch / nhe ghribbädams d§irrdeht to Śaukśchanu tha Nabbagha / taß arrid§an brehx / bett Wings nhe taps paklau§śietz. Manc1654_LP2, 2177. Kas śawu Auśi aisbah§ch no Aśśins=Grehku Klauśiśchanas/ kas śawas Azzis aisdarra/ ka tahs to Ļaunu ne usluhko. VD1689_94 Jes 33:15. ◊ aizturēt savas ausis (5) aisturreja śawas auśis (2), aißturreya śawas au§śis (1), ay§turrey ßauwas außes (1), ay§turrey ßouwes außes (1)aizspiest ausisBeth te breedtcze §kannige vnd ay§turrey ßouwes außes / vnde mette wene lidtczige vs to / vnd J§§tume to aran Pillis / vnd ackmenoya to. EvEp1587, 219. Bet tee brehkdami ar §kannigu Balśi aisturreja śawas Auśis/ un mahzahs weenprahtigi us to. JT1685 Apd 7:57. ◊ atdarīt ausis; ausi(s) atdarīt (9) att=darriet.. au§śis (1), auśi atdarrijs (2), auśis atdarra (1), auśis atdarritas (1), au§śes.. attdarriet (1), au§śis att=darriet (1), au§śis.. att=darriet (1), au§śis att=darrija (1)sākt klausīties (un saprast)Klau§śetajeems buhß Deews att=darriet tahß au§śis/ ka tee to Deewa Wahrdu ta warr d§irrdeht / ka taß noteek winjo nabbaghai Dweh§śelei par labb. Manc1654_LP1, 25828. Tas KUngs KUNGS irr man to Auśi atdarrijs/ un es ne eśmu pahrgalwigs/ un ne atkahpju atpakkaļ. VD1689_94 Jes 50:5. ◊ atveras (sev) ausis; ausis atveras (9) attwehrehß.. au§śis (3), atwehrehs.. auśis (1), atwerrehs.. auśis (1), atwherees ßöw.. außes (1), atwheres ßöw.. außes (1), auśis atwerra (1), auśis atweŗŗahs (1)sākt klausīties; uzklausītVnde tudeline atwherees ßöw winge Außes / vnde tas Szaytz winges Mheles thappe §wabbadtz / vnde treßey te§cham. EvEp1587, 16812. In tuhdaļ atwerrehs wiņņa Auśis / in ta Śaite wiņņa Mehles tappa śwabbada / in runnaja parei§i. VLH1685, 715. ◊ ausi nelocīt; locīt ausi(s) (7) auśi ne lohzijs (1), au§śi nhe lozijiß (1), lohki.. auśi (2), lohki.. au§śi (2), lohki.. au§śis (1)(ne)klausīties, (ne)pievērstiesManns Dähls / jemm währa mannu Wahrdu / vnd lohki tawu Au§śi vs mannu Wallodu. Manc1637_Sal, 1310. In ne eśmu klauśijs to Balśi mannu Mahzitaju/ in mannu Auśi ne lohzijs pee teem/ kas man mahzija. VLH1685_Sal, 7B13. ◊ ausis aizbakstīt (5) auśis aisbak§ta (1), au§śis aisbaxta (2), au§śis.. aisbaxtiet (1), au§śis ais=baxtijis (1)negribēt kaut ko dzirdētKaß śawas Au§śis aisbaxta preek§ch tho Nabbagho Śauck§channu / taß arrid§an śaux / vnd nhe taps paklau§śietz. Manc1637_Sal, 6816. Kas śawas Auśis aisbak§ta preekśch ta Nabbaga Śaukśchanas/ tas arrid§an śauks in ne taps paklauśihts. VLH1685_Sal, 32B3. ◊ biezas ausis (7) beesas auśis (2), bee§ahß au§śieß (1), bee§as au§śis (4)dicke Ohren/ obtu§ae, bee§as Au§śis. Manc1638_PhL, 2508. Beesas auśis dicke ohren. Fuer1650_70_1ms, 416. Beesas Auśis dicke Ohren.. Fuer1650_70_2ms, 625. saka, ja cilvēks labi nedzird, izliekas nedzirdam..§chinnieß laikohß teems Zillwäkeems bee§as Au§śis gir/ ka tee Deewa Wahrdu ney d§irrdeht ney śayembt ghribb. Manc1638_PhL, 25012. Beesas Auśis dicke Ohren.. Fuer1650_70_2ms, 625. ◊ izpletušās / platas ausis (3) ißplähtuścham au§śeem (1), plattahm au§śeem (1), plattas au§śis (1)laba dzirde, uztvereKa gir tad töw plattas Au§śis / kad tu d§irrdi / ko taws Kungs / taws Ghaļļineex / taws Waggare / Stara§ts jeb Cubias śacka? Manc1654_LP2, 10228. ◊ pa šo / vienu ausi ieiet, pa otru atkal iziet (2) pa ścho au§śi ee=eet / pa ohtru attkal iß=eet (1), pa weenu au§śi ee=eet / pa ohtru attkal iß=eet (1)saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, neievēro to, kas teiktsDeewa Wahrda` / ko tu d§irrdi aran Deewa Ghramatu runnajam no Deewa Śohdibas unnd Pa§taru Deenu / to nhe leeds pa weenu Au§śi ee=eet / pa ohtru attkal iß=eet / bett jemm to währa` / abdohma to labbe / tha ka Deewa Wahrds töw no to śacka / tha und nhe zittade taß notix. Manc1654_LP2, 414{394}3. ◊ plānas ausis (1) plahnas au§śis (1)laba dzirde, uztvereOho! ka tam tad tick plahnas Au§śis. Bett kad winjam buhß d§irrdeht Deewa Wahrdu / unnd aran to pa§§chu mahziteeß / att§tahteeß no Ghräkeems / und pehtz Deewa Prahtu d§iewoht / tad winjam tick bee§as Au§śis / ka Wings nheneeka nhe warr d§irrdeht. Manc1654_LP2, 21614. ◊ skaļas ausis (2) skaļļas ausśis (1), skaļļas auśśis (1)Skaļļas auśśis, schalle ohren. Fuer1650_70_1ms, 26719. skaļļas Ausśis schalle Ohren.. Fuer1650_70_2ms, 39718. laba dzirde, uztvereSkaļļas auśśis, schalle ohren. Fuer1650_70_1ms, 26719. skaļļas Ausśis schalle Ohren.. Fuer1650_70_2ms, 39718. ◊ skanīga(s) aus(i)s (4) skannighu{skanninghu} au§śi (1), śkannigu auśi (1), §kannighahms au§śeems (1), §kannighas au§śis (1)laba dzirde, uztvereSkannighu{Skanninghu} Au§śi / vnd red§ighu Atz/ tohß abbi diwi darra taß Kunx. Manc1637_Sal, 657. Śkannigu Auśi in red§igu Azzi/ tohs abejus darra tas Kungs. VLH1685_Sal, 30B31. ◊ skaņas ausis (2) §kaņņahm au§śihm (1), §kaņņas au§śis (1)laba dzirde, uztvereArr §kaņņahm Au§śihm d§irrd taß Kungs Je§us tawu Luhkśchanu / tick dries ka tu ee=śahtzśatziet : Ock Kungs nhe pa=ślepp tawu Waighu preek§ch mann Bähdahß buhdamu.. Manc1654_LP1, 6827. ↓ apauši, aus(t)iņa [2023-06] |
750 | aust | aust 1 (22) v. aust (4), auśe (3), auśihs (1), auśoht (1), au§t (12), au§śoht (1)Aust. weben, wircken, it. tagen. Fuer1650_70_1ms, 1411. Aust, weben, Tagen, Tag werden.. Fuer1650_70_1ms, 225. Aust. Tagen, Tag werden. Fuer1650_70_2ms, 3119. aust (par sauli, gaismu), iesākties (par dienu), rasties, arī pārn.es begint zu tagen/ deena mättahß/ deena tohp/ deena au§t. Manc1638_L, 181A24. Tad auśihs tawa Gaiśma ka` tas Auśeklis/ un tawa D§eedinaśchana ahtri isplauks/ un tawa Taiśniba ees tawa^ Preekścha^/ un ta KUNGA Gohdiba tewi pawaddihs. VD1689_94 Jes 58:8. - diena aust (14) deena aust (1), deena auśe (1), deenai auśoht (1), deena au§t (8), deena.. au§t (2), deena` au§śoht (1)∆ aust sirdij (1) auśe.. śirds (1)rasties, pamosties vēlmeiTomehr mehs ustaiśijam to Muhri/ un tas Muhris tappe śalikts lihd§ puśs Mehram/ tad auśe teem Ļaudim ta Śirds §trahdaht. VD1689_94 Neh 4:6. ↓ ataust 1[2023-06] |
751 | aust | aust 2 (39) v. aude (1), audi (2), audihs (1), audis (1), aus (2), ausdams (2), aust (8), au§ch (5), au§dams (1), au§t (6), au§te (1), au§ti (5), au§ts (1), au§tu (1), au§tus (1), ja au§che (1)Weben/ au§t. Manc1638_L, 203A2. Weben/ au§t. Manc1638_PhL, 40612. wircken/ au§t. Manc1638_PhL, 35412. Aust. weben, wircken, it. tagen. Fuer1650_70_1ms, 1411. Aust, weben, Tagen, Tag werden.. Fuer1650_70_1ms, 225. Aust. weben, wircken. cum Compos. Fuer1650_70_2ms, 332. 1. aust (audumu), arī pārn.Beth te Szwarke by nee§chute / vnd by no wuerße au§te czour vnde czour. EvEp1587, 9512. Wiņ§ch nolau§ija arrid§an to Mauzineeku Nammus/ kas pee ta KUNGA Namma bija/ kur tahs Śeewas Nammiņus aude preekśch ta Elka Me§cha Bildi. VD1689_94 2Ken 23:7. - austi caur un caur; caur caurim austi (6) au§ti czaur vnd czaur (1), au§ti czour vnde czour (2), au§ti zaur und zaur (1), au§ti.. zaur und zaur (1), zaur zaurim au§ti (1)2. darināt tīklu (piem., par zirnekli)Sirrnehklis au§ch ar abbeem Rohkeem / vnd gir Koninyo Piließ. Manc1637_Sal, 9922. Tee perre Tśchuhśko Pautus/ un au§ch Sirnekśļa Tihklus. Kas no wiņņu Pauteem ehd/ tam buhs mirt/ un kad tee tohp śamihti/ tad islez weena Ohd§e. VD1689_94 Jes 59:5. - aust tīklus; tīklu aust (4) au§ch.. tihklus (1), tieklu au§t (1), tihklu aust (2) ↓ apaust, audājs, audējs, audekl(i)s, audi, aušana [2023-06] |
752 | austi | austi (1) adv. au§te (1)aukstiBeth the Kalpe vnde Szullaine §taweye vnde by wene ogle vggunne darri§che / §emmen wueddon exkan to Namme / ae§to tas py au§te vnde ßildyas ßöw. EvEp1587, 8012. [2023-06] |
753 | aus(t)iņa | aus(t)iņa (6) s. f. dem. austiņa (2), au§śiņas (1), au§tiņam (1), au§tiņas (1), außtiņa (1)ein Ohrlein/ Außtiņa. Manc1638_PhL, 24922. Auśs, das ohr. austiņa, idem.. Fuer1650_70_1ms, 2727. Auśs. das Ohr. Austiņa. idem.. Fuer1650_70_2ms, 384. auss, austiņaein Ohrlein/ Außtiņa. Manc1638_PhL, 24922. Tu §poh§cha Śauliht Prahtiņam/ Tu jauka Skaņņa Au§tiņam/ Tu Muttei śaldajs Meddutiņ§ch/ Tu Śirdi Debbes=Gardumiņ§ch. LGL1685_K1, 23821. ↑ la. auss ↑ auss[2023-06] |
754 | Austriņš | Austriņš (2) s. m. npropr. dem. Au§triņ§ch (2)Austriņš, rīta zvaigzne (Venera)Zaur to Śirds dibbenigu Schehla§tibu muhśa Deewa/ zaur ko muhs apraud§ijs irr tas Au§triņ§ch no Aug§tibas. LGL1685_K1, 7022. ↑ la. aust (par gaismu) ↔ Auseklis, austrums[2023-06] |
755 | austrums | austrums (69) s. m. austruma (1), austrums (2), auśtruma (1), au§truma (24), au§trumas (1), au§trume (1), au§trumme (6), au§trums (11), au§trumu (1), au§truma=§emme (2), au§truma=§emme^ (4), au§truma=§emmeh (2), au§truma=§emmes (10), au§truma=§emmi (1), au§trumme{a§trumme} (2)Austrums, rihta=pusse, Oosten, der morgen ort. Fuer1650_70_1ms, 2212. Austrums, rihta=pusse. Oosten, der Morgen Ort.. Fuer1650_70_2ms, 328. 1. austrumiBeth es ßack yums / doudtce nätczys / no tho au§trumme / vnd no tho wackare pu§§e / vnd ar Abraham vnd J§aac / vnd Jacob / exkan debe§§e wal§tibe §hedees. EvEp1587, 3819. Kas irr to * Taiśnu no Au§truma usmohdinajs? kas irr to aizinajs ka tam bij §taigaht? VD1689_94 Jes 41:2. - austruma puse (3) au§truma puśśi (1), au§truma puśśes (1), au§truma pus (1)- gudri(e) no austruma zemes (16) guddre no au§trume §emmes (1), guddre no au§trumme §emmes (1), gudree no au§truma §emmes (2), gudree no au§truma=§emmes (2), ghuddreem.. no au§truma=§emmes (1), ghuddri no au§truma §emmes (3), ghuddri no au§truma=§emmes (5), ghuddri.. no au§truma=§emmes (1)- no austruma un / und(e) (no) vakara puses (5) nho.. au§trumme vnde nho.. wackare pu§§e (1), no au§truma und no wackara pu§śus (1), no au§truma vnd no wackara pu§śes (1), no.. au§trumme vnd no.. wackare pu§§e (1), no au§truma un wakkara=puśśes (1)∆ austruma zeme (41) austruma §emme (1), auśtruma śeemme (1), au§truma §emme (2), au§truma §emme^ (1), au§truma §emmes (9), au§truma §em~es (1), au§truma=§emme (2), au§truma=§emme^ (4), au§truma=§emmeh (2), au§truma=§emmes (10), au§truma=§emmi (1), au§trume §emmes (1), au§trumme{a§trumme} §emmes (2), au§trumme §emme (4)Auśtruma Śeemme, Morgenland. Fuer1650_70_1ms, 2214. Austruma Semme, Morgen=Land. Fuer1650_70_2ms, 329. austrumzeme, zeme austrumos; austrumiMhes e§§em winge Swai§§ene redtczei§che / exkan au§trumme §emme / vnde e§§em naku§§che to peluckt. EvEp1587, 297. Bet to Śahnu=Śeewu Behrneem/ kas Ahbraa#mam bij/ dewe Ahbra&a&ms Dahwanas/ un at§tahdinaja tohs no śawa Dehla Jh§a&a&ka/ wehl d§ihws buhdams/ prett Rihteem us Au§truma=Semmi. VD1689_94 1Moz 25:6. 2. Auseklis, rīta zvaigzneCzaur to Śirdtzdibbenigu §chälä§tibu muh§śa Deewa / czaur kattru mums peemeckleyis gir tas Au§trums no tahß Auxtibas. Manc1631_LVM, 21319. Zaur to Śirrds dibbenigu Schäla§tibu muh§śa Deewa zaur kattru mums peemeckleyis gir taß Au§trums no Auxtibas. LGL1685_V5, 1003. - austrums no augstības (6) au§trums no auxtibas (3), au§trums no.. auxtibas (3) ↔ Auseklis, Austriņš[2023-06] |
756 | auša | auša (2) s. f. auscha (1), auścha (1)Auścha Ein thörin, die da redet was ihr ins maul kom~t, Ein dwalin.. Fuer1650_70_1ms, 151. Auscha eine Thorin, die da redet q/lcq/d in buccam venit. eine dwalin. Fuer1650_70_2ms, 382. auša, pamuļķeAuścha Ein thörin, die da redet was ihr ins maul kom~t, Ein dwalin.. Fuer1650_70_1ms, 151. Auscha eine Thorin, die da redet q/lcq/d in buccam venit. eine dwalin. Fuer1650_70_2ms, 382. [2023-04] |
757 | aušana | aušana (2) s. f. auśchana (1), au§chana (1)das Weben/ Au§chana. Manc1638_L, 203A6. Audekls m. lein wandt, Auśchana, das weben, wircken. Fuer1650_70_1ms, 223. aušanadas Weben/ Au§chana. Manc1638_L, 203A6. Audekls m. lein wandt, Auśchana, das weben, wircken. Fuer1650_70_1ms, 223. ↑ la. aust 'aust (audumu)' ↑ aust 2[2023-04] |
758 | auzas | auzas (28) s. f. pl. ausa^s (2), ausu (4), au§ahm (3), au§as (13), au§o (4), au§o=millti (1), au§ohß (1)Habern/ Au§as. Manc1638_L, 82B12. Habern/ Au§as. Manc1638_PhL, 32711. auzasTaß gir ghan~ labb pra§śiets/ doh§śi Śeenu vnd Au§as klaht.. Manc1638_Run, 420B22. Kad karsti wirrini tohs ausu miltus preekśch Śuņņeem, tad puttra tohp tummigi, tummiga - wird die Grütze dick. Fuer1650_70_2ms, 49614. ∆ auzu zāle (1) au§o §ahle (1)auzu stiebrsHalm/ Luxting/ Luxtei/ .. Jn Churland aber vnd Semgallen wirds ins gemein Sahle genennet/ §ic:.. Au§o Sahle. Manc1638_PhL, 32621. ∆ auzu odere (2) ohdere ausu (2)zirga barība; auzu kule zirgam vors Pferd. Ohdere ausu Ein futter haber.. Fuer1650_70_1ms, 16720. vors Pferd ohdere Ausu. ein futter haber. Fuer1650_70_2ms, 2433. ◊ lācis auzās / auzos (3) lahzis ausa^s (2), lahzis au§ohß (1)saka, ja kāds tiek pieķerts pie cita sievas, iron.der Bahr i§t im Habern/ Lahzis Au§ohß. (dicitur etiam Ironice`, wann jemand bey eines andern Weib betroffen wird.) Manc1638_PhL, 27621. lahzis ausa^s proverb. der hahn hucket uff der henne. Fuer1650_70_1ms, 13711. [2023-06] |
759 | avekūts | avekūts (4) s. f. auwekuute (2), auwekuutz (2)aitu kūtsPAtte§e / patte§e Es ßack yums / kas czour to Durwe nhe e eth / exkan to Auwekuute / beth kape czittur exkan / tas gir wens Sagglis.. EvEp1587, 13419. Vnde man gir whel czitte Auwes / the nhe gir aran §cho kuute / vnde thös pattes buus man arridtczan §cheit klathe ne§th / vnde the czirdes manne Balxne. Vnde buus wena Auwekuutz / vnde wens gans buuth. EvEp1615, 10425. ↑ la. avs 'aita' + kūts ↑ avs, avis[2023-05] |
760 | avens, avēns | avens, avēns (7) s. m. awähns (1), awäns (2), awänu (1), awens (2), awenu (1)Hammel/ Awähns. Manc1638_L, 83B7. Widder/ Auns/ Awäns. Manc1638_L, 209B21. ein Römler/ Awäns. Manc1638_PhL, 2695. Awens, Tukkis, Ein rämler, Stär, leit ham~el. Fuer1650_70_1ms, 157. Awens, Tukkis. Ein Rämler, Stürleit=Ham~el. Fuer1650_70_2ms, 3911. auns; teķiseinen Römler §chneiden/ Awänu rahmiet/ ißrahmiet. Manc1638_PhL, 2696. Jums buhs to Gaļļu to Warreno eh§t/ un to Aśśini to Leel=Kungu wirs Semmes d§ert/ to Awenu/ to Aunu un Ah§chu/ un Wehrśchu/ kas wiśśi baŗŗoti un tauki irr. VD1689_94 Ech 39:18. ↑ avs, avis[2023-06] |
761 | averste, āverste, āversts | averste, āverste, āversts (52) s. m. ahwer§ta (2), ahwer§tam (3), ahwer§te (1), ahwer§teem (11), ahwer§ti (12), ahwer§ts (10), ahwer§tu (4), ahwer§tus (7), awerste (2)virsnieks, vadītājs (kam pakļauts liels skaits cilvēku); pārsvarā VD; tribūns, amatpersona senajā Romā; JDAppacksch ta^ Awerste winsch labbi eeplauke. Unter diesen etc. Fuer1650_70_1ms, 17824. Tapehz at§tahdinaja Sauls wiņņu no śewis/ un darrija to par weenu Ahwer§tu/ un tas isgahje un eegahje preekśch to Ļau§chu Azzim. VD1689_94 1Sam 18:13. - āverstiem pavēlēt (3) ahwer§teem pawehlejs (1), ahwer§teem.. pawehleja (1), ahwer§teem.. pawehlejs (1)- āversti un kapteines (5) ahwer§teem un kapteinehm (2), ahwer§teem un.. kapteinehm (1), ahwer§tus un kapteines (2)- āversti redzēt (3) ahwer§ti red§eja (2), ahwer§ti.. red§eja (1)- āversti pār ratiem; ratu āversti (7) ahwer§tus pahr.. ratteem (1), rattu ahwer§teem (2), rattu ahwer§ti (3), rattu.. ahwer§ti (1)- āversts kaŗa pulka; kaŗa āversti (6) ahwer§ta.. kaŗŗa=pulka (1), kaŗŗa ahwer§ti (4), kaŗŗa ahwer§tus (1)- iecelt āverstus / par āverstiem (6) eezehle.. ahwer§tus (3), eezehle.. par ahwer§teem (1), eezehlu.. ahwer§tus (1), eezell.. ahwer§tus (1) < lv. āverste 'virsnieks'[2023-06] |
762 | avieši | avieši (3) s. m. pl. awee§chi (1), aweschi (1), aweśchi (1)Madbeern/ Awee§chi. Manc1638_PhL, 32512. Aweśchi, pl. made - hinde beeren. Fuer1650_70_1ms, 2733. Aweschi pl. made - Hinde beeren. Fuer1650_70_2ms, 393. avenesMadbeern/ Awee§chi. Manc1638_PhL, 32512. Aweschi pl. made - Hinde beeren. Fuer1650_70_2ms, 393. ↑ la. avs 'aita' ↑ avs, avis[2023-06] |
763 | aviņa | aviņa (1) s. g.? dem. auwing (1)aitiņaTHa gir wene red§ame droud§ibe / no thems / kattre tho §chwete Chru§tibe enak / vnd dabbo / tho patte§e vnde §ki§te titcibe Chri§ti ad§i§t / vnd §ceu par auwing taes ammate waldotaies / taes Schwetes Petri exan Chri§ti wete / ad§i§t vnd isdoed. CC1585, 69. ↑ la. avs 'aita' ↑ avs, avis[2023-06] |
764 | avs, avis | avs, avis (405) s. f. m. auja (2), auja=drehbehß (1), auja=ka§chohx (1), auja=peenß (1), aujo (2), aujo=d§irrklas (1), aujo=ghanns (2), aujo=ghannu (1), aujo=klähwa (1), aujo=kuhti (1), aujo=kuhts (1), aujo=mahtiteß (1), aujo=pullku (1), aujokuhti (1), aujus (1), auß (1), auwe (4), auwems (4), auwes (27), auwims (4), auwis (5), aweem (2), aweems (1), aweyo (2), awi (26), awihm (1), awim (44), awio (1), awio=dräbäm (1), awis (211), awis=wahrteem (1), awy (1), awya (2), awja=śuhdi (1), awjo (3), awju (26), awju=drahna^s (1), awju=ganni (2), awju=ganns (1), awju=gans (2), awju=kuhts (2), awju=laidareem (2), awju=pulkam (2), awju=pulki (3), awju=wahrtim (2), awju=wahrtis (1), tee§śas=auß (1)Schaaff/ Aws/ Awis. Manc1638_L, 151A2. ein Schaaf/ Auß/ Awis. Manc1638_PhL, 2693. Aws f. Ein schaaff. Fuer1650_70_1ms, 154. Aws. f. ein Schaff. Fuer1650_70_2ms, 398. avs, aita, arī pārn. tas, kurš tic Dievam, ticīgaisVnde kad thas ßouwes Auwes gir y§laidis / no edth thas prexkan tems / vnde the auwes §taiga tham peetcz / ae§to the paßy§th winge Balexne. EvEp1587, 1353. Tad śazzija Dahwids us Saulu: Taws Kalps gannija śawa Tehwa Awis/ tad nahze weens Lauwa/ un weens Lahzis/ un noneśśe weenu Awi no ta Gannama=Pulka. VD1689_94 1Sam 17:34. - atstāt avis (3) at§tahj.. awis (2), at§taye{a§taye}.. auwes (1)- avi atrast (3) auwe attraddis (2), awi atraddis (1)- avis / avjus (no)cirpt (8) aujus zirrpt (1), awis nozirrpt (1), awis zährp (1), awis zirpe (1), awis zirpt (4)- avis dzird (6) awis d§ird (2), awis d§irrd (3), auwes czirde (1)- avis dzirdināt / dzirdīt; dzirdināt / dzirdīt avis (7) awis d§irdinahtu (1), awis d§irdinajis (1), awis d§irditas (1), d§irdijeet.. awis (2), d§irdina.. awis (1), d§irdinaja.. awis (1)- avis ievērtās (3) awis eewehrtahs (3)- avis izkaisīt (3) awis iskaiśijśchi (1), awis.. iskaiśat (1), awis.. iskaiśitahs (1)- avis izlaist (3) auwes gir y§laidis (3)- avis (ne)ganīt; ganīt avis (20) awis gannidami (1), awis ganniht (2), awis ghannija (1), awis ghannijis (1), awis.. ne ganna (1), awis.. ne gannat (1), ganna.. awis (1), ganna.. awis (1), ganni.. awis (3), gannija.. awis (5), ganniśchu.. awis (3)- avis (ne)klausa (6) auwes nhe gir .. kloußi§che (1), auwes nhe gir.. klou§§i§che (1), awis klauśa (1), awis ne irr.. klauśijuśchas (1), awis nhe gir..klau§śiyu§ch (1), awis.. ne klauśijśchi^ (1)- avis nepieder (8) auwes.. nhe peder (6), awis ne peedarr (1), awis ne peederr (1)- avis no āžiem / āžims (no)šķirt (5) auwes nho.. aazims §kyr (1), auwes no.. aazims §kyr (2), awis no ah§cheem nośchķiŗ (2)- avis sev izbārstīsies (3) auwes.. ßöw jsbär§ti§es (2), auwis.. ßöw j§bär§ti§es (1)- avis un(d) vērši; vērši un avis (25) awis un wehrśchi (2), awis un wehrśchus (3), awis un wehrśchus (11), awis un.. wehrśchus (1), awis un.. wehrśchus (1), awis und wehrśchus (1), awis unnd wehr§chus (1), awju un wehrśchu (1), wehrścheem un awim (3), wehrśchus un awis (1)- avi(s) upurēt; upurēt avis (9) awi uppureht (1), awis uppurejs (1), uppure.. awis (1), uppureja awis (3), uppureja.. awis (3)- avju gani / gans; gans to avju (13) aujo=ghanns (2), aujo=ghannu (1), awjo gannu (1), awju=ganni (2), awju=ganns (1), awju=gans (2), gans tho aweyo (2), gans to awju (2)- avju kūts (6) awju=kuhts (2), aujo kuhtz (1), aujo=kuhti (1), aujo=kuhts (1), aujokuhti (1) ↔ avekūts- avju laidari (6) awju laidareem (4), awju=laidareem (2)- avju pulciņš / pulki / pulks; pulks avju (14) (awju) pulks (1), aujo=pullku (1), awju pulki (1), awju pulks (1), awju pulku (2), awju pullziņu (1), awju=pulkam (3), awju=pulki (3), pullx awio (1)- dot avis (4) dewe.. awis (2), dewis awis (1), dohd awis (1)- dot dzīvību par avim(s) (7) dode.. cziwibe pär.. auwims (2), dohd.. d§ihwibu par.. awim (1), dohmu.. d§ihwibu par.. awim (2), dome.. cziwibe pär.. auwims (1), dome.. cziwybe par.. auwims (1)- durvis pi / pie avim / aviems (4) durwis pee.. awim (1), durwis pee.. awim (1), durrwis py.. aweems (2)- ganības avis (5) gannibas awim (2), gannibas awis (3)- (iten) kā jaunas / jauni avis (5) yten ka.. joune auwes (2), ka.. jaunas awis (2), ka`.. jaunas awis (1)- (kā) kaujamas avis (6) ka kaujamas awis (2), ka` kaujamas awis (1), ka`.. kaujamas awis (1), kaujamas awis (2)- Lābana avis (6) Labana awis (1), Lahbana awim (1), Lahbana awis (3), Lahbana.. awis (1)- nākt ar avīm (3) nahk ar awim (1), nahks.. ar.. awim (1), nahze.. ar.. awim (1)- neolāt avis (4) nhe ola.. auwes (4)- ņemt avis (6) ņehme awis (3), ņehme.. awis (2), ņehmuśchi.. awis (1)- simti / simts avis (6) śimts awis (4), ßumpte auwes (2)- tēva avis (4) tehwa awis (4)∆ Avis vārti; Avju vārtis (5) Awju=wahrtim (2), Awju=wahrtis (1), Awju (wahrtim) (1), Awis=wahrteem (1)vārti Jeruzalemē..tee leelahß Nowackarehß / ka Meddeneeki ar śawu aggre=medditu Stirrnu eek§chan Jeru§alem / wädd to pa Awis=Wahrteem eek§cha.. Manc1654_LP3, 395. Un §tarp tam Stuhrim tahs Uskahpes/ lihd§ tahm Awju=Wahrtim §trahdaja tee Śudrab=Kalleji/ un tee Sahļu=Prezzineeki. VD1689_94 Neh 3:32. ∆ avju mātes / mātītes (2) aujo=mahtiteß (1), awju mahtes (1)aitasWings tohß Aitiņus śawahß Rohkahß śajembs / und śawa` A§oty ne§śieß / und tahß Aujo=Mahtiteß waddieß. Manc1654_LP1, 44927. Wiņ§ch gannihs śawu gannamu Pulku ka^ weens Gans/ wiņ§ch śapulzinahs tohs Jehrus śawa^s Rohka^s/ un neśśihs śawa^ Klehpi^/ un weddihs weegliņam tahs gruhtas Awju Mahtes. VD1689_94 Jes 40:11. ∆ tiesas avis / avs (1) tee§śas=auß/ awis (1)ein Wacken§chaaf/ Tee§śas=Auß/ Awis. Manc1638_PhL, 2708. aita, kas paredzēta nodevāmein Wacken§chaaf/ Tee§śas=Auß/ Awis. Manc1638_PhL, 2708. ◊ avis no Jēzu Kristi ganības; Jēzu Kristi avis (3) awis no Chri§ti Jesv ghannibas (1), Je§u Chri§ti awis (1), JESV Chri§ti awis (1)kristiešiZillwäka Mahziba gir willtigha / bett tha Kungha JESV Chri§ti Awis d§irrd śawa Ghanna Ballxni. Manc1654_LP1, 35125. ◊ avja / avju drēbēs / iekškan avju drēbims nākt; nākt iekš avju drēbēm (8) auja=drehbehß.. nahk (1), awya drehbehß.. nahk (2), awjo drehbe^s.. nahk (1), exkan auwe drebims.. nake (3), naak.. eek§ch awio=dräbäm (1)(par viltus praviešiem) izlikties par krietnu, tikumīgu cilvēkuSZargates yums par tims wiltigims Prophetims kattre exkan Auwe drebims py yums nake / Beth e§kige gir the plee§ige Wuelke. EvEp1587, 15718. BEt śargajtees no teem wiltigeem Praweeścheem/ kas Awjo Drehbe^s pee jums nahk/ bet no eekśch=puśśes irr tee plehśigi * Wilki. JT1685 Mt 7:15. ◊ pazudušas / pazustas avis (5) pa§u§tahm awihm (1), pa§udduśchahm awim (1), pa§udduśchu awi (1), paßu§tams auwems (1), paßu§tems auwems (1)grēcinieki; cilvēki, kas pārkāpj noteikumus, likumusEß äßmu śawu pa§udduśchu Awi attraddis: E§śeeta drohśchi / Eß äßmu to Pa§śaul us=wahrejis. Manc1654_LP2, 6719. Bet wiņ§ch atbildeja / in śazzija: Es ne eśmu śuhtihts / ka ween pee tahm pa§u§tahm Awihm no I§ra&e&la Zilts. VLH1685, 306. ↓ avekūts, avens, avēns, aviņa, avieši[2023-06] |
765 | Aza | Aza (1) s. m. npers. A§u (1)Hazo; VDUn Ke§edu/ un A§u/ un Pilda§u/ un Jitlapu/ un Betue#lu. VD1689_94 1Moz 22:22. < vc. Haso[2020-02] |
766 | Azabenijus | Azabenijus (2) s. m. npers. A§abenijus (2)Hašabnja (arī Hašabneja); VDUn tad śazzija tee Lewiti: Je§uu#s/ un Kadmie#ls/ Banus/ A§abenijus/ Serebijus/ Odijus/ Sebanijus/ Petajus; Zelleetees/ teizeet to KUNGU juhśu Deewu muh§chigi muh§cham. VD1689_94 Neh 9:5. < vc. Hasabenja[2020-11] |
767 | Azabijus | Azabijus (9) s. m. npers. A§abiju (2), A§abijus (7)Hašabja; VDTee Wirśneeki to Lewitu bija/ A§abijus/ Serebijus/ un Je§uus/ Kadmie#ļa Dehls.. VD1689_94 Neh 12:24. < vc. Hasabja[2020-11] |
768 | Azabnus | Azabnus (1) s. m. npers. A§abnus (1)Hašabna; VDRekums/ A§abnus/ Mae§ejus. VD1689_94 Neh 10:25. < vc. Hasbna[2020-04] |
769 | āzadīt | āzadīt (1) v. ahsaddiht (1)Ahsaddiht zu knütten, ataddiht zurück knütten, das verseumete wider holen, ersetzen.. Fuer1650_70_1ms, 1625. aizadīt (?)Ahsaddiht zu knütten, ataddiht zurück knütten, das verseumete wider holen, ersetzen.. Fuer1650_70_1ms, 1625. ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ aizadīt[2023-04] |
770 | Azaels | Azaels 1 (29) s. m. npers. A§ae#ls (10), A§ae#lu (6), A§ae#ļa (5), A§ae#ļam (1), A§ae&ls (2), A§ae&ļa (2), A§ae&ļam (1), A§aels (1), A§aelu (1)Hazaēls; Damaskas valdnieks VDUn ohtra^ Deena^ ņehme A§ae#ls weenu Apśeggu/ un eemerze to Uhdeni^/ un isplattija to pahr wiņņa Waigu/ ka tas nomirre. VD1689_94 2Ken 8:15. - Azaels, tas / to zīreŗu ķēniņš (9) A§ae#ls tas sihreŗu ķehniņ§ch (2), A§ae#lu to sihreŗu ķehniņu (2), A§ae#ļa to sihreŗu ķehniņa (1), A§ae#ļam to sihreŗu ķehniņam (1), A§ae&ļam to sihreŗu ķehniņam (1), A§aels to sihreŗu ķehniņ§ch (1), A§aelu to sihreŗu ķehniņu (1) < vc. Hasael[2020-11] |
771 | Azaels | Azaels 2 (17) s. m. npers. A§ae#ls (10), A§ae#lu (3), A§ae#ļa (1), A§ae&ls (1), A§ae&lu (1), A§ae&ļa (1)Asahēls (arī Asā-Ēls); VDTad runnaja Abners wehl us A§ae#lu/ un śazzija: Atkahpees no mannim/ kapehz buhs man tew §emme kaut? ka` warreśchu es tad śawu Waigu pazelt preekśch tawu Brahli Joabu? VD1689_94 2Sam 2:22. < vc. Asahel[2020-02] |
772 | azaida | azaida (1) s. f.? a§aida (1)Jmbiß/ prandium, A§aida. Manc1638_L, 96B8. maltīte, ēdienreizeJmbiß/ prandium, A§aida. Manc1638_L, 96B8. ↑ la. az 'aiz' + ēst ↔ azaids[2023-05] |
773 | azaids | azaids (19) s. m. ad§aid' (1), asaids (5), a§aid' (1), a§aida (3), a§aidu (9)Asaids, die Mittags=Mahlzeit, Asaidu ehst zu Mittage essen. Fuer1650_70_1ms, 247. Asaids. die Mittags=Mahlzeit.. Fuer1650_70_2ms, 2111. Asaids. die Mittags=Mahlzeit. Asaidu ehst. zu Mittage essen.. Fuer1650_70_2ms, 248. maltīte, ēdienreize; pusdienas..wir haben §chon die Mahlzeit ge§§en/ jaw mehs 䧜am a§aidu ädu§chi. Manc1638_PhL, 30614. Pehz isgahja wiņ§ch ap dewitu Stundu / (ap A§aida Laiku) in red§eja wehl zittus pee Tirgus bes Darba §tahwim / in śazzija us teem: No=eita ir juhs Wihna=Kalna^ / es gribbu jums doht / kas Teeśa buhs.. VLH1685, 2224. - azaidu ēst (8) ad§aid' eh§t (1), asaidu ehst (2), a§aid' eh§t (1), a§aidu eh§t (2), a§aidu.. eh§t (1), a§aidu ädu§chi (1)∆ azaida laiks (2) a§aida laiku (1), a§aida laix (1)Mahlzeit/ A§aida laix. Manc1638_PhL, 3058. maltīte, ēdienreizeMahlzeit/ A§aida laix. Manc1638_PhL, 3058. Pehz isgahja wiņ§ch ap dewitu Stundu / (ap A§aida Laiku) in red§eja wehl zittus pee Tirgus bes Darba §tahwim / in śazzija us teem: No=eita ir juhs Wihna=Kalna^ / es gribbu jums doht / kas Teeśa buhs.. VLH1685, 2224. ↑ la. az 'aiz' + ēst ↔ azaida[2023-04] |
774 | Azajus | Azajus 1 (3) s. m. npers. A§ajam (2), A§ajus (1)Asaja (arī Asāja); VDTad nogahje tas Pree§teris Jlkijus/ un Aikams/ un Akbors/ un Sawans/ un A§ajus pee tahs Praweetes Uldas/ Salluma Śeewas/ ta Dehla Tikwa/ ta Dehla Ara§a ta Drehbju=Śarga/ un ta d§ihwoja Jeru§aleme^ ohtra^ Daļļa^/ un tee run~aja ar to. VD1689_94 2Ken 22:14. < vc. Asaja [2020-11] |
775 | Azajus | Azajus 2 (1) s. m. npers. A§ajus (1)Hazaja (arī Hasāja); VDUn Mae#§ejus/ Bahruka Dehls/ ta Dehla Kol O§us/ ta Dehla A§ajus/ ta Dehla Adajus/ ta Dehla Jojariba/ ta Dehla Sakarijus/ ta Dehla Silonus. VD1689_94 Neh 11:5. < vc. Hasaja[2020-02] |
776 | Āzana, Azane | Āzana, Azane (2) s. f. nloc. Ah§ana (1), A§ane (1)Ašana (arī Ašna, Āšāna); VDAina/ Rimons un Eters/ un A§ane/ tśchetr Pilsśahti/ un wiņņu Zeemi. VD1689_94 Joz 19:7. < vc. Asan[2023-04] |
777 | Azane | Azane → Āzana, Azane[2023-04] |
778 | Azanijus | Azanijus (1) s. m. npers. A§anijus (1)Azanja (arī Asanja); VDUn tee Lewiti: Prohti Je§uu&s/ A§anijus Dehls/ Binuu&s/ no teem Eenadada Behrneem/ Kadmie#ls. VD1689_94 Neh 10:9. < vc. Asanja[2020-02] |
779 | Azareels | Azareels (3) s. m. npers. A§aree#ls (2), A§aree#ļa (1)Azareēls (arī Azarēls); VDUn wiņņa Brahļu to aug§tako Tehwu bija diwiśimts/ tśchetrdeśmits un tśchetri. Un Ama§ajus/ A§aree#ļa Dehls/ ta Dehla Aku§ajus/ ta Dehla Me§illamota/ ta Dehla Jmmeŗa. VD1689_94 Neh 11:13. < vc. Asareel[2020-02] |
780 | Azarija, Azarijus | Azarija, Azarijus (40) s. m. npers. A§aria (2), A§arija (1), A§arijam (1), A§ariju (7), A§arijus (29)Azarja (arī Asarja); VDAtt§tahśeeta juhß Deewu / tad Wings jums attkal att§tahß / śacka A§aria us to Koninju A§śa. Manc1654_LP2, 5815. Tad zehlahs tee Lewiti/ Makats Ama§aja Dehls/ un Joels A§arija Dehls/ no to Ka&a&titeŗu Behrneem. Un no Meraŗa Behrneem/ Kis Abda Dehls/ un A§arijus Jealee#ļa Dehls. VD1689_94 2L 29:12. - Azarijus, tas ķēniņš no Jūda (4) A§arijus ta Ķehniņa no Juhda (4) < vc. Asaria (arī Asarja)[2020-11] |
781 | āzart | āzart (3) v. ahsart (1), ahs=art (2)ahs=art verpflügen. Fuer1650_70_1ms, 921. ahs=art. verpflügen. Fuer1650_70_2ms, 2018. aizart (?)Zeļļu ahsart den weg verpflügen. Fuer1650_70_1ms, 922. ahs=art. verpflügen. Fuer1650_70_2ms, 2018. ↑ la. art ↑ art, ārt , ↔ aizart[2023-05] |
782 | Azasijus | Azasijus (1) s. m. npers. A§aśijus (1)Azazja (arī Azazjāhu); VDBet Jeie#ls/ un A§aśijus/ un Nagats/ un A§ae#ls/ un Jerimots/ un Jo§abats/ un Elie#ls/ un Je§makijus/ un Makats/ un Benajus bija par Usluhkeem appakśch Kananijus/ un Simejus wiņņa Brahļa/ zaur to Pawehleśchanu ta Ķehniņa Jskijus/ un A§arijus ta Deewa Namma Wirśneeka. VD1689_94 2L 31:13. < vc. Asasja[2020-02] |
783 | āzaugt | āzaugt (3) v. ahs=augs (1), ahs=augt (1), ahs augs (1)Ahs=augt, ver, zu, über wachsen. Fuer1650_70_1ms, 131. aizaugt, pāraugtwinsch wiņņu ahs=augs, Er wird ihn über wachsen. Fuer1650_70_1ms, 1317. winsch winnu ahs - ais - augs, Er wird ihn überwachsen. Fuer1650_70_2ms, 3010. ↑ la. augt ↑ augt, ↔ aizaugt[2023-04] |
784 | Azbadanus | Azbadanus (1) s. m. npers. A§badanus (1)Hašbadana (arī Hašbadāna); VDUn pa wiņņa kreiśas Rohkas Pedajus/ un Mi§ae&ls/ un Malkijus/ un A§ums/ un A§badanus/ Sakarijus/ Me§ullams. VD1689_94 Neh 8:4. < vc. Hasbadana[2020-11] |
785 | azbeliteŗi | azbeliteŗi (1) s. m. pl. a§beliteŗu (1)ašbelieši (arī ašbēlieši); cilts VDBenjamiņa Dehli pehz śaweem Raddeem/ no Beelus irr to Beela&iteŗu Raddi/ no A§beļa to A§beliteŗu Raddi/ no Akirus to Akiramiteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:38. < vc. Asbeliter 'ašbelietis' ↑ Azbels[2023-06] |
786 | Azbels | Azbels (2) s. m. npers. A§bels (1), A§beļa (1)Ašbels (arī Ašbēls); VDUn Benjamina Dehli: Belus un Bekers/ un A§bels/ Gerus un Na&a&mans/ Ekius/ un Ros/ Mupims/ un Upims/ un Ards. VD1689_94 1Moz 46:21. < vc. Asbel ↓ azbeliteŗi[2020-02] |
787 | Azbuks | Azbuks s. m. npers. A§buka (1)Azbuks (arī Azbūks); VDPehz to taiśija Nee#mijus/ A§buka Dehls/ tas Wirśneeks pahr to puśs Zettortni eekśch Betzuŗa/ lihd§ Dahwida Kappam pretti/ un lihd§ A§ujas Dihķim/ un lihd§ tam Nammam to Warreno. VD1689_94 Neh 3:16. < vc. Asbuk[2020-02] |
788 | āzdarīt | āzdarīt (2) ahsdarriht (1), ahsdarrijs (1)Ahsdarriht zumachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. aizdarīt, aizvērt, aiztaisītAhsdarriht zumachen. Fuer1650_70_1ms, 6426. Bet śawas Azzis ahsdarrijs / Tad buhs man Meeriņ§ch Debbe§§is.. LGL1685_V5, 27330. ◊ acis āzdarīt (1) azzis ahsdarrijs (1)nomirtBet śawas Azzis ahsdarrijs / Tad buhs man Meeriņ§ch Debbe§§is.. LGL1685_V5, 27330. ↑ la. darīt ↓ āzdars , ↔ aizdarīt[2020-04] |
789 | āzdars | āzdars (5) s. m. ahs=dars (1), ahsdara (1), ahsdars (1), ahsdaru (1), ahs darr (1)Ahs=dars, Zugemählis.. Fuer1650_70_1ms, 106. Ahsdars, obsonium.. Fuer1650_70_1ms, 4913. Ahs darr. Zugemächlis. Aisdarr alij. Fuer1650_70_2ms, 2213. aizdars, pavalgsTihrs uhdens, ne mas ahsdara, klar waßer, nicht ein bischen. etc. Fuer1650_70_1ms, 4917. Ahs darr. Zugemächlis. Aisdarr alij. Fuer1650_70_2ms, 2213. ↑ la. āzdarīt ↑ āzdarīt, ↔ aizdars[2020-04] |
790 | āzdedzināt | āzdedzināt (1) v. ahsdedsinaht (1)ahsdedsinaht entbren~en. Fuer1650_70_1ms, 6221. aizdedzinātahsdedsinaht entbren~en. Fuer1650_70_1ms, 6221. ↑ la. dedzināt ↔ aizdedzināt[2023-05] |
791 | āzdegties | āzdegties (1) v. refl. ahsdegtees (1)ahsdegtees, sich entzünden.. Fuer1650_70_1ms, 6216. aizdegtiesahsdegtees, sich entzünden.. Fuer1650_70_1ms, 6216. ↑ la. degt, āzdegt ↔ aizdegties[2023-06] |
792 | Azdoda, Azdods | Azdoda, Azdods (18) s. f. m. nloc. A§doda (7), A§doda^ (2), A§dodas (2), A§dods (1), A§dodu (5), Asdoda^ (1)Ašdoda; pilsēta JD, VDBet Wihlips tappe atra§ts Asdoda^: un pahr§taigadams wiśśus Pilsśatus śluddinja wiņśch to Preezas=Wahrdu teekams wiņśch nahze uhs Ke§ariju. JT1685 Apd 8:40. Bet ta KUNGA Rohka bija gŗuhta pahr teem A§doda Ļaudim/ un śamaitaja tohs/ un śitte ar Śehrgahm pee Kaunuma A§dodu/ un wiņņa Rohbe§chas. . < vc. Asdod ↓ azdoditeŗi, azdoditišķi[2020-11] |
793 | azdoditeŗi | azdoditeŗi (3) s. m. pl. a§doditeŗi (2), a§doditeŗu (1)ašdodieši, Ašdodas iedzīvotājiEs eeraud§iju arri tanni^s Deena^s Schihdus/ kas A§doditeŗu/ Ammoniteŗu/ un Moabiteŗu Śeewas bij apjehmuśchi. VD1689_94 Neh 13:23. < vc. Asdoditer 'ašdodieši' ↑ Azdoda, Azdods, ↓ azdoditišķi[2020-04] |
794 | azdoditišķi | azdoditišķi (1) adv. a§doditi§ķi (1)ašdodiski, ašdodiešu valodāUn wiņņu Behrni runnaja puśs A§doditi§ķi/ un ne §innaja Schihdi§ķi runnaht/ bet pehz ikkatras Tautas Wallodas. VD1689_94 Neh 13:24. ↑ la. azdoditeŗi (pēc vc. Asdodisch 'ašdodiski') ↑ Azdoda, Azdods, azdoditeŗi[2022-01] |
795 | Azdod Pizga | Azdod Pizga (3) s. f. nloc. A§dod=Pi§ga (1), A§dod Pi§gas (2)Pisgas kalna nogāzes; VDUn to Klajummu/ un to Jardanu lihd§ to Rohbe§chu no Kineretes lihd§ ta Klajuma E§eram/ to Śahls=Juhŗu appakśch pee A§dod Pi§gas prett Rihteem. VD1689_94 5Moz 3:17. < vc. Asdod, Pisga[2023-06] |
796 | āzdzīt | āzdzīt (7) v. ahsdsinna (1), ahsd§iht (3), ahsdsiht (1), ahsd§eenn (1), ahsd§enn (1)ahsdsiht zurüke treiben. Fuer1650_70_1ms, 6531. aizdzītweena^ bahni^ ahsdsinna lohpus auff einer trifft, trieben sie das Viehe weg. Fuer1650_70_1ms, 3316. Tee nikni d§enna muhs: Kad Gals tahm Behdahm buhs? Tu/ Deews/ tohs warri ahsd§iht/ Zaur Mehr' in Sohbinn' apriht: Tohs Mohzitajus mohziht/ Tohs Plohśitajus plohśiht. LGL1685_K1, 17424. ↑ la. dzīt ↔ aizdzīt[2023-04] |
797 | āzdzīvot | āzdzīvot (1) v. ahsdsihwoht (1)Ahsdsihwoht, über leben. länger leben.. Fuer1650_70_1ms, 644. pārdzīvot, nodzīvot ilgāk (par kādu citu)Ahsdsihwoht, über leben. länger leben.. Fuer1650_70_1ms, 644. ↔ aizdzīvot[2022-01] |
798 | Azeka, Āzeka | Azeka, Āzeka (7) s. f. nloc. Ah§eka (1), A§eka^ (1), A§ekai (2), A§eku (3)Aseka (arī Azēka); VDUn tas KUNGS isbeedeja tohs J§rae#ļa Preekścha^/ un wiņ§ch kawe tohs ar leelu Kauśchanu Gibeoņa^/ un d§innahs teem pakkaļ us to Zeļļu/ kas us Bet=Ohronu tekk/ un kawe tohs lihd§ A§ekai un Makedai. VD1689_94 Joz 10:10. < vc. Aseka[2020-02] |
799 | Azel [akmins] | Azel [akmins] (1) s. m. nloc. A§el (1)Asela akmens (arī Ezela akmens); VDBet treścha^ Deena^ nonahz drih§i/ un eij us to Weetu/ kur tu bij apślehpees Darba=Deena^/ un apśehdees pee to Akmini A§el. VD1689_94 1Sam 20:19. < vc. Stein Asel[2020-02] |
800 | āzeriteŗi | āzeriteŗi (1) s. m. pl. ah§eriteŗi (1)ašēriešiBet tee Ah§eriteŗi d§ihwoja §tarp teem Kananiteŗeem/ kas tai^ Semme^ d§ihwoja/ jo tee ne isd§inne tohs. VD1689_94 Sog 1:32. < vc. Aseriter 'ašērietis' ↔ Azers, Āzers[2023-06] |
801 | Azers, Āzers | Azers, Āzers (47) s. m. npropr. A§er (3), A§era (2), A§eŗa (2), Ah§era (4), Ah§ers (8), Ah§eru (2), Ah§eŗa (25), Ah§eŗam (1)1. Ašers (arī Ašērs); persona VD, JDVnd tur by wena Prophetinna Hanna / wena Mheite Phanuel / no tho radde A§er.. EvEp1587, 2513. Un no Ah§eŗa śazzija wiņ§ch: laid Ah§ers śwehtihts irr pahr teem Dehleem/ laid tas śaweem Brahļeem labbi patihk/ un eemehrz śawas Kahjas eekśch Eļjes. VD1689_94 5Moz 33:24. - Azera / Āzera / Azeŗa / Āzeŗa (bērnu) [cilts]; [cilts] Azera / Azeŗa (14) A§era czilltu (1), A§era zilltas (1), A§eŗa zilts (1), Ah§era zilts (1), Ah§eŗa behrnu zilts (3), Ah§eŗa zilts (5), zilltu A§er (1), zilts A§eŗa (1)∆ Āzeŗa bērni (5) Ah§eŗa behrneem (3), Ah§eŗa behrnu (2)Ašera (arī Ašēra) pēcnācēji, cilts; VDWeenpadeśmita^ Deena^ uppureja tas Ah§eŗa Behrnu Wirśneeks/ Pagie#ls/ Okraņa Dehls. VD1689_94 4Moz 7:72. 2. Ašera (arī Ašēra) cilts un tās apdzīvotā teritorija; VDTad tappe J§rae&ļa Wihri śapulzeti no Nawtalus/ un no Ah§era/ un no wiśśa Manaśśus/ un tee d§innahs teem Midijaniteŗeem pakkaļ. VD1689_94 Sog 7:23. < lat. vai vc. Aser ↔ āzeriteŗi[2023-06] |
802 | Azgads | Azgads (4) s. m. npers. A§gada (3), A§gads (1)Azgads (arī Azgāds); VDUn no A§gada Behrneem/ Joanans tas jaunakajs Dehls/ un ar wiņņu śimts un deśmits no Wihra Kahrtas. VD1689_94 Ezr 8:12. - Azgada bērni (3) A§gada behrneem (1), A§gada behrni (2) < vc. Asgad[2020-02] |
803 | aziateŗi | aziateŗi (1) s. m. pl. a§iateŗeem (1)Āzijas (provinces) iedzīvotājiUn wiņņu pawaddija lihd§ A§iju Sopateris no Berrou/ bet no teem Teśśalonikeŗeem Ari§tarkus/ un Seķundus/ un Gahjus no Derbu/ un Timoteus: un no teem A§iateŗeem Tikikus/ un Trowimus. JT1685 Apd 20:4. < vc. Asiater 'Āzijas iedzīvotāji' ↑ Azija[2020-12] |
804 | Azija | Azija (28) s. f. nloc. A§ia (6), A§ias (6), A§ija (1), A§ijas (13), A§iju (2)ĀzijaParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia.. EvEp1587, 1304. Bet zitti arrid§an to Wirśneeku no A§ias/ kas wiņņa Draugi bija/ śuhtija pee to luhgdami/ ka tas śew ne eedohtohs us to Raud§iśchanas weetu. JT1685 Apd 19:31. < gr. Asía ↓ aziateŗi [2020-03] |
805 | Azima | Azima (1) s. m.? npropr. A§imu (1)Ašims (arī Ašīms vai Ašīma); dievība VDJo tee Ļaudis no Babeles darrija Sukot=Benotu/ un tee Ļaudis no Kutas darrija Nergelu/ un tee Ļaudis no Eemata darrija A§imu. VD1689_94 2Ken 17:30. < vc. Asima[2020-02] |
806 | Azinkrits | Azinkrits (1) s. m. npers. A§inkritu (1)Asinkrits; JDApśweizinajeet A§inkritu un Wlegontu Ermanni Patrobu Ermeni un tohs Brahļus kas pee teem irr. JT1685 Rm 16:14. < vc. Asynkritus[2020-02] |
807 | āzis | āzis (158) s. m. aaße (1), aaßo (2), aaze (1), aazims (2), aazo (2), ah§ (1), ah§cha (6), ah§cha=ahda (1), ah§cha=tauki (1), ah§cham (3), ah§cheem (9), ah§cheems (2), ah§chi (24), ah§cho (6), ah§cho=a§śinis (1), ah§cho=jeb (1), ah§cho=und (1), ah§chu (9), ah§chus (17), ah§i (40), ah§is (28)Bock/ Ah§is. Manc1638_L, 38A16. ein Bock/ Ah§is. Manc1638_PhL, 27018. 1. āzisGans tös Auwes / no tims Aazims §kyr / vnde te Auwes taps py winge labbe Roke lickte / Beth te Aaze py kry§e roke. EvEp1587, 20421. Un Wiņņam buhs śawu Rohku us ta Ah§cha Galwu likt/ un to nokaut/ tai^ Weeta^ / kur tas Ded§ams=Uppurs nokauts tohp preekśch ta KUNGA/ tas irr weens Grehku=Uppurs. VD1689_94 3Moz 4:24. - aves / avis / āvis no āžiem(s) (no)šķirt (7) ahwis no.. ah§cheem no§kiŗ (1), ahwis no ah§cheem no§chkiŗŗ (1), ahwis no.. ah§cheems no§kirŗ (1), ahwis no.. ah§cheems no§kiŗŗ (1), auwes nho.. aazims §kyr (1), auwes no.. aazims §kyr (1), awis no ah§cheem nośchķiŗ (1)- asins to āžu; āžu asens / asins (18) aaßo a§§ens (1), a§śinis.. ah§cho (1), aaßo.. a§§en~e (1), aazo a§§ens (1), aazo.. a§§enne (1), ah§cho a§śins (1), ah§cho.. a§śineem (1), ah§cho.. a§śini (2), ah§cho=a§śinis (1), ah§chu aśśini (1), ah§chu aśśinim (1), ah§chu aśśinis (1), ah§chu.. aśśinihm (1), aśśini.. ah§cho (1), aśśini.. ah§chu (1), aśśins.. ah§cho (1), aśśins.. ah§chu (1)- pieci āži (12) peez ah§chi (11), peez ah§chus (1)∆ grēku / noziedzības upuŗa āzis (4) grehku=uppuŗa ah§i (3), no§eed§ibas=uppuŗa ah§i (1)āzis, ko upurē Dievam, lai izpirktu grēkusPehz to peeneśśe wiņ§ch to Ļau§chu Uppuri/ un ņehme ta Grehku=Uppuŗa Ah§i/ kas preekśch teem Ļaudim bija/ un nokawe to/ un śataiśija to par * Grehku=Uppuri/ itt ka` to pirmo. VD1689_94 3Moz 9:15. 2. (tikai dsk.) sakrustoti vējdēļu gali divslīpju jumtu galos vai virs kores.Blehdiga Śirds gir ka kahtz wiļļams Puttnis wir§śu jumtu Ah§chu ghalla / vn~ gluhna / ka wings töw guh§tiet warrehtu. Manc1631_Syr, 53713. 3. tarāns, mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķisUn wiņ§ch zels Ah§chus prett taweem Muhŗeem/ un nolau§ihs tawus Turņus ar śawahm Bruņņahm. VD1689_94 Ech 26:9. ↓ āzītis[2020-11] |
808 | āzītis | āzītis (6) s. m. dem. ah§iśchus (1), ah§iti (5)āzītis; kazlēns..ween taß Auxtais=Ba§nizas=Kungs / drie§teja tickai ween=reis Ghadds=Kahrta` / us Śalied§enaśchanas=Śwähtkeem / ar A§śinihm no Ah§iti ee=eet. Manc1654_LP3, 1995. Un ja wiņņa Uppurs no śihkeem Lohpeem irr/ no Awim/ jeb no Ka§ahm par Ded§amu=Uppuri/ tad buhs tam weenu Ah§iti/ kas bes Wainas/ uppureht. VD1689_94 3Moz 1:10. ↑ la. āzis ↑ āzis[2020-12] |
809 | Azizus | Azizus (1) s. m. npers. A§i§us (1)Azīza; VDUn no Satus Behrneem/ Elioe#najus/ Elija§ibs/ Matanijus/ un Jerimots/ un Sawats/ un A§i§us. VD1689_94 Ezr 10:27. < vc. Asisa[2023-05] |
810 | āzķīlāt | āzķīlāt (1) v. ahskihlaht (1)Ahskihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_1ms, 9410. ieķīlāt, aizturēt, ieturēt (?)Ahskihlaht, hem~en, arrestiren. Fuer1650_70_2ms, 9410. ↑ la. ķīlāt ↔ aizķīlāt[2020-04] |
811 | āzliegt | āzliegt (1) v. a§§chleket (1)aizliegt, neatzītEs runny v: §were py dewam mannam pestatey, ka es gribbe us tho, ko man klus waydzed, te§chen un tay§§en y§§adzid, und to a§§chleket neh par wene dawan, neh no draugepuss, neh no enaidzibe.. Zv1681_Liec_1, --12. ↑ la. liegt[2023-04] |
812 | Azna | Azna (1) s. f. nloc. A§na (1)Ašna; pilsēta VDUn Jewta/ un A§na/ un Nezibe. VD1689_94 Joz 15:43. < vc. Asna[2020-02] |
813 | Aznavars | Aznavars (1) s. m. npers. A§nawars (1)Asnapars (arī Osnapars); VDUn zittas Tautas/ ko tas leels un ślawejams A§nawars irr atweddis/ un lizzis Samarijas Pilsśahto^s d§ihwot/ un tee ziti śchaipuśs Uppes/ apśweizina tewi. VD1689_94 Ezr 4:10. < vc. Asnaphar[2020-02] |
814 | Aznus | Aznus (1) s. m. npers. A§nus (1)Asna; VDA§nus Behrni/ Meu#nima Behrni/ Newuśśima Behrni. VD1689_94 Ezr 2:50. < vc. Asna[2020-02] |
815 | azote, azot(i)s | azote, azot(i)s (29) s. f. asoti^ (2), asotis (2), a§ohtz (2), a§otes (1), a§othy (1), a§oti (2), a§oti` (3), a§oti^ (9), a§oty (5), a§ots (1), a§§ote (1)Bu§en/ A§ohtz. Manc1638_L, 43B25. der Bo§em/ A§ohtz. Manc1638_PhL, 26016. Asotis der busen. Fuer1650_70_1ms, 1014. Asotis der busen. Fuer1650_70_2ms, 2219. 1. azote, vieta uz krūtīm zem drēbēm, arī pārn.Tadam Czilwhekam neewar wene labbake paddome tapt dothe / Ka §chis wen / kha thas exkan ßouwe patte a§§ote grabe / vnde yut / yeb baude / Ja tam arridtczan wel Meße vnde A§§en gir / vnde titcz tay §weetey raxte / Ka tha no to ßacke. Ench1615, C2B3. Warrig kas labbad Ugguni A§oti^ ņemt/ ka wiņņa Drehbes ne tohp śaded§inatas. VD1689_94 Sak 6:27. - iebāzt roku azotī (4) eebah§.. rohku.. a§oti^ (2), eebah§e.. rohku.. a§oti^ (2)∆ paslēpt roku azotī (2) paślepj.. rohku a§oti^ (1), paślepj rohku a§oti` (1)slinkot, atrasties bezdarbībāTas Śliņķis paślepj śawu Rohku A§oti^/ un gŗuhti tam nahkahs to atkaļ pee Muttes likt. VD1689_94 Sak 26:15. ∆ rokas / roku azotī turēt (2) rohkas.. a§oty turraht (1), rohku a§oti^ turr (1)slinkot, atrasties bezdarbībāTo jemmeeta Währa` / juhß Ślinnki / und Ślaißtohņi / juhß Deenas=Saggļi / kattri juhß Rohkas wi§śu Deenu A§oty turraht und Klehpy / par Śähtu pahrmättuśchees §kattaiteeß / ka Beßdeligas §kreen / Śauleh iß=§teepuścheeß gho§aht tohß ślinnkus Kaulus: Muśchas und Ohdas jums rey / und pehtz noplieśu§chi e§śeeta / ka no Karratawahm nokrittuśchi.. Manc1654_LP2, 9628. Tas irr: Kad wiņ§ch weenumehr to Rohku A§oti^ turr, un ar to ne §trahda, tad wiņņam arri ne buhs neneeka pee Rohkas, ko wiņ§ch warretu Mutte^ bah§t. VD1689_94 Sak 19:24. 2. pārn. krūtis, sirdswas ha§tu im Bo§em? kaß töw A§oty? was frag§tu darnach? ko tu bähda? Manc1638_PhL, 26023. Peeminni/ ak KUNGS! tawu Kalpu Kauna/ ko es śawa^ A§oti` neśśu/ no wiśśahm leelahm Tautahm. VD1689_94 Ps 89:51. - azotī nest; nēsāt azotī (3) a§oti` neśśu (1), a§oty ne§śieß (1), n䧜a.. a§oti (1)◊ kas tev azotī? (1) kaß töw a§oty? (1)saka, vaicājot par to, kas satrauc, nomācwas ha§tu im Bo§em? kaß töw A§oty? was frag§tu darnach? ko tu bähda? Manc1638_PhL, 26023. ↑ la. az 'aiz' + *uots 'krūts; krekla krūšu daļa' ↔ azots[2023-06] |
816 | azots | azots (1) s. m. a§ota (1)azoteKapehz atrauji tu tawu Rohku/ ak tawu labbu Rohku! iswelz to no tawa A§ota/ ka weenkahrt Gals tohp. VD1689_94 Ps 74:11. ↑ la. az 'aiz' + *uots 'krūts; krekla krūšu daļa' ↔ azote, azot(i)s[2023-04] |
817 | Azra | Azra (1) m. npers. A§ra (1)Hasra; VDTad nogahje Jlkijus ar teem/ kas tam Ķehniņam peederreja/ pee tahs Praweetes Uldas/ Salluma/ Takeata Dehla/ ta Dehla A§ra/ ta Drehbju=Śarga/ Śeewas/ ta patti d§ihwoja Jeru§aleme^ ohtra^ Daļļa^/ un runnaja to us wiņņu. VD1689_94 2L 34:22. < vc. Hasra[2020-02] |
818 | Azrielis | Azrielis (3) s. m. npers. A§rie#ļa (3)Asriēls; VDWehl pawehleja tas Ķehniņ§ch Jerameeļam Ameleka Dehlam/ un Serajum A§rie#ļa Dehlam/ un Selamijum Abdee#ļa Dehlam/ to Rak§titaju Bahruku/ un to Praweetu Jeremiju grahbt/ bet tas KUNGS bij tohs apślehpis. VD1689_94 Jer 36:26. < vc. Asriel ↓ azrieliteŗi[2020-02] |
819 | azrieliteŗi | azrieliteŗi (1) s. m. pl. a§rie#liteŗu (1)asriēlieši, Asriēla cilts; VDUn no A§rie#ļa irr to A§rie#liteŗu Raddi/ no Siķema irr to Siķemiteŗu Raddi. VD1689_94 4Moz 26:31. < vc. Asrieliter 'asriēlieši' ↑ Azrielis[2023-06] |
820 | Azrikams | Azrikams (1) s. m. npers. A§rikama (1), Asrikamu (1)Asrikāms (arī Azrīkāms); VDUn no teem Lewiteem Seśmajus/ A§uba Dehls/ ta Dehla A§rikama/ ta Dehla A§abijus/ ta Dehla Bunnus. VD1689_94 Neh 11:15. < vc. Asrikam[2020-02] |
821 | āzskriet | āzskriet (1) v. ahsskreet (1)aizlidotTas krauklis eeśchauts ne warreja ahsskreet, bet tuŗŗu walstijahs, die raabe ist geschoßen, könte o~ weg fliegen, sondern weltzet, würffet sich dort, klopffet sich dorten. Fuer1650_70_1ms, 29617. ↑ la. skriet ↑ skriet, ↔ aizskriet[2016-10] |
822 | āzsniegt | āzsniegt (3) v. ahs=śneegts (1), ahsśneegt (1), ahsśneegt (1)aizsniegtZits Zśchukkur' ahsśneegt leelijahs/ Kam gann pee Semmes jalohkahs: Kas leels/ in tadehļ lepnigs kļuh§t/ To Deews §pehj drihds no Krehśla gruh§t. LGL1685_K1, 13524. ↑ la. sniegt ↔ aizsniegt[2023-04] |
823 | āzstrādāt | āzstrādāt (1) v. ahsstrahdaht (1)ahsstrahdaht, in der arbey"t über treffen. Fuer1650_70_1ms, 27520. pārspēt darbāahsstrahdaht, in der arbey"t über treffen. Fuer1650_70_1ms, 27520. ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2016-10] |
824 | āztvert | āztvert (3) v. ahstwert (2), ahstwehris (1)ahstwert verhalten. Fuer1650_70_1ms, 2866. Ahstwert verhalten. Fuer1650_70_2ms, 5009. aizturēt, aizkavētBurwis ahstwehris leetu, der Zauberer verhält den regen. Fuer1650_70_1ms, 2867. Ahstwert verhalten. Fuer1650_70_2ms, 5009. ↑ la. tvert ↔ aiztvert[2023-05] |
825 | Azuba | Azuba (2) s. f. npers. A§uba (2)Azuba (arī Ašuba, Azūba); VDUn Jo§awats bija trihsdeśmits un peezus Gaddus wezz/ kad wiņ§ch par Ķehniņu tappe/ un waldija diwideśmits un peezus Gaddus Jeru§aleme^. Un wiņņa Mahtei bija A§uba Wahrda/ Silka Meita. VD1689_94 1Ken 22:42. < vc. Asuba[2020-02] |
826 | Azubs | Azubs (4) s. m. npers. A§uba (1), A§ubs (3)Hašubs (arī Hašūbs); VDPehz teem §trahdaja Benjamins un A§ubs śawam Nammam pretti. Pehz teem §trahdaja A§arijus/ Mae&§ejus Dehls/ ta Dehla Ananijaśa/ śahnis śawu Nammu. VD1689_94 Neh 3:23. < vc. Hasub, Hassub[2020-02] |
827 | Azujas dīķis | Azujas dīķis (1) s. m. nloc. A§ujas dihķim (1)dīķis netālu no Dāvida kapa; VDPehz to taiśija Nee#mijus/ A§buka Dehls/ tas Wirśneeks pahr to puśs Zettortni eekśch Betzuŗa/ lihd§ Dahwida Kappam pretti/ un lihd§ A§ujas Dihķim/ un lihd§ tam Nammam to Warreno. VD1689_94 Neh 3:16. < vc. Teich Asuja[2023-05] |
828 | Azums | Azums (4) s. m. npers. A§uma (2), A§ums (2)Hašums (arī Hāšums); VDUn pa wiņņa kreiśas Rohkas Pedajus/ un Mi§ae&ls/ un Malkijus/ un A§ums/ un A§badanus/ Sakarijus/ Me§ullams. VD1689_94 Neh 8:4. < vc. Hasum[2020-11] |
829 | Azurs | Azurs (1) s. m. npers. A§urs (1)Asurs (arī Azūrs); VDAters/ Jiskijus/ A§urs. VD1689_94 Neh 10:17. < vc. Asur[2020-02] |
830 | Azuvs | Azuvs (2) s. m. npers. A§uwa (2)Hasufa (arī Hasūfs); VDTee Netinim. Ziu#s Behrni/ A§uwa Behrni/ Tabaota Behrni. VD1689_94 Ezr 2:43. < vc. Hasupha[2020-02] |
831 | Azvata | Azvata (1) s. m. npers. A§watu (1)Aspats (arī Aspāts); VDUn Par§andatu/ un Dalwonu/ un A§watu. VD1689_94 Est 9:7. < vc. Aspatha[2020-02] |
832 | āzzagt | āzzagt (1) v. ahssagt (1)ahssagt diebisch entlehnen. Fuer1650_70_1ms, 25232. patapināt; zaglīgi paņemtahssagt diebisch entlehnen. Fuer1650_70_1ms, 25232. ↑ la. zagt ↔ aizzagt[2023-06] |
833 | āzzīmēt | āzzīmēt (1) v. ahs=sihmeht (1)ahs=sihmeht, versieglen, mit einem Zeichen verwahren. Fuer1650_70_1ms, 27328. aizzīmogot (?)ahs=sihmeht, versieglen, mit einem Zeichen verwahren. Fuer1650_70_1ms, 27328. ↑ la. zīmēt ↔ aizzīmēt[2023-04] |