algs (1) s. m. algs (1)alga, atalgojums, nopelnītais, arī pārn. (piem., atzinība vai sods)Tas buhs Taws Algs in Gohds, Tas pu§chkos! §akki man Brahl? War es wehlet wehl, kad Tew ir Deews in gan. M.W. Witt1696_MMID, --₁₁.  ↑ liet. algà 'alga', pr. ālgas 'alga' (gen. sg.) ↓ algādzis, algādze, algapuisis, ↔ alga[2022-01]