pabadīt (2) v. pabaddiht  (1), pabaddith{papaddiht} (1)pabaddiht durch stoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₆. Pabaddith{Papaddiht}. durch stoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₆. pabadīt (?)pabaddiht durch stoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₆. Pabaddith{Papaddiht}. durch stoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₆.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-12]

pabārstīt (1) v. pa=bahr§ti  (1)pabārstīt§trew etwas Mehl vnter/ pa=bahr§ti magkeniet Milltus. Nhe tick dauds. Manc1638_PhL, 309₆.  ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt[2020-03]

padēklis (2) s. m. padeklis (2)Padeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 180<sub>6</sub>. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 245₁₃. padēklis, ola, kas ielikta ligzdā, lai mudinātu vistu dētPadeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 180<sub>6</sub>. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 245₁₃.  ↑ la. (pa)dēt 'likt olu ligzdā, lai mudinātu vistu dēt'[2016-08]

padusēt (1) v. paddußet (1)atpūstiesOch mans wuße myleis Je§ulin / Dar töw wen §ki§t mickxt gultin / paddußet exkan manne ßirde §ki§te / Ka es mußam touwes ne ai§mir§t. Ps1615, 83₂.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt, ↓ padusēties[2016-08]

padusēties (1) v. refl. padu§§etes (1)atpūstiesMes ludczam thowe / doudcz Sweeteis Kunx / pa§§arge mums exkan §cho grute nackt / laid mums exkan töw padu§§etes wene dußam nackte dode tu mums. Ps1615, 77₈.  ↑ la. dusēt ↑ padusēt[2015-04]

Pamphilia → Pamvilija[2016-02]

Pampilia (1) s. f. nloc. Pampilias (1)Pamfīlija; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 50₂₄.  < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía ↔ Pamvilija[2016-11]

Pamvilija (8) s. f. nloc. Pamphilia (2), Pamwilia (1), Pamwilias (1), Pamwilias=semmes (1), Pamwilia^ (1), Pamwiliju (2)Pamfīlija; apvidus JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien / py Cyrenen / vn~ Swe§§cheneke no Rome / Judde vnde Juddeloudes / Kreter vnd Araber / mhes czirdam thös ar mu§§ims mhelims / tös leles Dewe darbes treßotes. EvEp1587, 130₄. Un mehs Juhŗa^ gaŗŗam Kilikiju un Pamwiliju pahrzehluśchees/ nahzam uhs Miru/ Likijas Semme. JT1685 Apd 27:5.  < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía ↔ Pampilia[2016-11]

Pancijs (3) s. m. npers. Panzia (3)Poncijs; JDEs tizzu eekśch Je§u Kri§tu/ wiņņa weenigu peed§imtu Dehlu muhśu Kungu/ kas eejemts irr no Śwehta Garra/ peed§immis no tahs Jumprawas Mahrias/ zeetis appakśch Panzia Pilata/ Kru§ta^ śi§ts/ nomirris/ aprakts/ §emme^ kahpis eekśch Elles/ treścha^ Deena^ atkal iszehlees no Miŗŗoneem/ uhskahpis Debbeśi^s/ śehdees pee labbas Rohkas Deewa ta wiśśu=walditaja Tehwa/ no turrenes wiņ§ch at=ees/ śohdiht tohs d§ihwus in mirruśchus. VHL1685_Cat, 4₁₄.  < lat. vai vc. Pontius ↔ Poncius[2016-11]

Panta (1) s. f. nloc. Pantas (1)Ponts; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 50₂₃.  < vc. Pontus ↔ Ponta, Pontus[2016-11]

Panuelis (1) s. m. npers. Panueļa (1)Fanuēls (arī Penuēls); JDVnd tur by weena Propeetinna / Anna Panueļa Meita / no A§era Czilltu / ta by wetziga/ vnd by d§iwoyu§śi śeptinjus Ghaddus ar śawu Wyru / pehts śawas Jumprawibas / vnd by Atraitne py a§toņedeßmitteems vnnd t§chettreems Ghaddeems / ta nahze muh§cham no Ba§nizas / kallpo ja Deewam ar Ghawe§chanu vnd Patareems deenas vnd Nacktis. Manc1631_LVM, 41₁₇.  < vc. Phanuel [2016-11]

papēdis, papēda (14) s. kahjo=papeh§cheem (3), papehdas (1), papehdi (1), papehdi^ (1), papehdis (4), pa=pehdis  (1), papeh§cheem  (1), papeh§cho^s  (1), papeh§chus  (1)Fer§e/ Papehdis. Manc1638_L, 59A₁₆. die Ver§en/ calcaneus, Papehdis. Manc1638_L, 193B₂₁. Ver§en/ Pa=pehdis. Manc1638_PhL, 264₁₄. Papehdis die fuß sole. Hacke. Fuer1650_70_1ms, 170₇. Papehdis. die fuß=Sohle. Hacke. Fuer1650_70_2ms, 255₂. papēdisFer§e/ Papehdis. Manc1638_L, 59A₁₆. Tawo leelo No§eegumu dehļ irr tawas Wihles atśegtas/ un tawas Papehdas irr Warras=Darbu zeetuśchas. VD1689_94 Jer 13:22. ∆ kāju papēži (3) kahjo=papeh§cheem (3)papēžiWi§śi winji Lohzekļi / wi§śas winjas Mee§śas no Kahjo=papeh§cheem / lieds patt Ghallwa=Skremeļam trieß no leelahm Śirrds=Mohkahm / ka Apśas=Lappa. Manc1654_LP3, 10₁₆. ◊ no galvasvirsu / galvu īs / līdz kāju papēžiem; no kāju papēžiem līdz galvaskriemeļam (3) no ghallwas=wir§śu ihs kahjo=papeh§cheem  (1), no ghallwu lieds kahjo=papeh§cheem  (1), no kahjo=papeh§cheem / lieds.. ghallwa=skremeļam (1)aptverot visu augumu, viscaurBett ścheitan Pilata Śohda=Namma` Wings tah kļua ar Patagham ißkappahtz / ka nhe warreja Mee§śas red§eht / tick dauds / kurr tu buhtu Pirrxtu litziß / bett wings wiß A§śinis ween / no Ghallwas=wir§śu ihs Kahjo=Papeh§cheem by. Manc1654_LP3, 110₁.  ↑ la. pēda ↓ kājapapēži[2020-12]

pārbērt (1) v. pahrbehrt (1)vber§chütten/ pahrbehrt. Manc1638_L, 163A₂₆. pārbērtvber§chütten/ pahrbehrt. Manc1638_L, 163A₂₆.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-11]

pārcilāt (2) v. pahrzillaht (2)pārcilāt.. rudsu, kas śalijuśchi pahrzillaht den beregneten roken ümbsetzen. Fuer1650_70_1ms, 316₂₁. Rudsu kas śalijuśchi pahrzillaht. den beregneten Roggen umb=setzen. Fuer1650_70_2ms, 547₁₁.  ↑ la. cilāt ↑ cilāt[2015-04]

pārģērbt (1) v. pahrģehrbti (1)pārģērbtJo arrid§an mehs śchinni^ Buhda^ eśśośchi no puhśchamees/ un eśśam gruhti apbehdinati: pehz to/ ka mehs ne gribbam noģehrbti bet pahrģehrbti tapt/ ka tas Mir§tams no tahs D§ihwibas aprihts tohp. JT1685 2Kor 5:4.  ↑ la. ģērbt ↓ pārģērbties[2020-03]

pārģērbties (9) v. refl. pahr=gehrbjahs (1), pahrģehrbahs (3), pahrģehrbees (1), pahrģehrbjahs (1), pahrģehrbjeetees (1), pahrģehrbśchohs (2)pārģērbtieswiņśch diwi reis deena^ sawadas drehbes ģehrbjahs, pahrģehrbjahs, Er verkleidet sich des Tages zwey"mahl. Fuer1650_70_1ms, 59₁₈. Tad śazzija Jehkabs uhs śawu Śaimi/ un uhs wiśśeem/ kas ar to bija/ metteet noh§t tohs śweśchus Deewus/ kas juhśu widdu^ irr/ un śchķih§tajtees/ un pahrģehrbjeetees zitta^s Drehbe^s. VD1689_94 1Moz 35:2.  ↑ la. ģērbties, pārģērbt ↑ pārģērbt[2020-03]

Parmens (1) s. m. npers. Parmenu (1)Parmens; JDUn śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias. JT1685 Apd 6:5.  < vc. Parmenas vai, gr. Parmenâs[2016-02]

pārskriet (1) v. par§kreet (1)fürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B₂₆. pārlidotfürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B₂₆.  ↑ la. skriet ↑ skriet[2016-07]

pastrādāšana (3) s. f. pa§trahdaśchanas (1), pa§trahdaśchanu (2)darbošanās; izdarīšana No ka wiśśa ta Meeśa tohp śalikta/ un śa§tipprinata zaur ikweenu Lohzekli/ kas ohtram Paliga^ nahk/ pehz to §pehzigu Pa§trahdaśchanu ikweena Gabbala śawa^ Mehra^/ ka ta Meeśa pee=aug par śawu paśchu Ustaiśiśchanu eekśch Mihle§tibas. JT1685 Ef 4:16.  ↑ la. pastrādāt ↑ pastrādāt[2016-08]

pastrādāt (7) v. pastrahdaht (1), pa§trada (1), pa§trahda (1), pa§trahdaht (1), pa§trahdajam (1), pa§trahdajśchi (1), pa§trahdajuśchi (1)pastrahdaht arbey"t verrichten, was befohlen ist.. Fuer1650_70_1ms, 275₂₅. izdarīt, paveiktAi§to yus §luddenath Dewa lab darri§chennas / czedät vnd §ackket no winga ßeele§tibas / Kattre tas py iums pa§trada. Ps1615, 145₁₄. Luhkojeet us śew paścheem/ ka mehs ne pamettam/ ko mehs eśśam pa§trahdajuśchi/ bet pillu.. JT1685 2J 1:8.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt, ↓ nepastrādāt, pastrādāšana, pastrādnieks[2016-09]

pastrādnieks (1) s. m. pa§trahdneeku (1)strādnieksDarbojees śew paśchu tam Kungam derrigu preekśch§tahdiht/ weenu Pa§trahdneeku / kas ne tohp apkaunohts/ kas tohs Wahrdus tahs Pateeśibas parei§i nodalla. JT1685 2Tim 2:15.  ↑ la. strādnieks ↑ strād(e)nieks, strādniece[2016-07]

pātaga (38) s. f. d§äll§a=pataghu (1), pahtaga (6), pahtagahm (3), pahtagahms (1), pahtagas (1), pahtagham (1), pahtaghu (1), pahtagu (5), pataga (1), patagahms, patagam (2), patagha (3), pataghahm (2), patagham (1), pataghas (2), pataghas=kahtu (1), pataghu (2), patagu (3), patake (1)Gei§§el/ Peit§che/Pietzka/ Patagha. Manc1638_L, 73A₁₄. eine Peit§che/ Patagha. Manc1638_PhL, 360₁₉. Pahtaga eine Peitsche. Fuer1650_70_1ms, 187₅. Pahtaga eine Peitsche.. Fuer1650_70_2ms, 252₂. pātagaAran Dewe basnitcze{badnitcze} / Kattre tas Boußlis wene e§tadyum py tas luck§chens tös pretczenekes vnd Noude ißmyetaies / ar patake §ittenne~s ißinne. Ps1615, 70₁₈. Pahtaga padarr Bruhzes/ bet śkaudiga Mutte ir wiśśus Kaulus śadau§a. VLH1685_Syr, 42A₁₈. - ar pātagām (iz)kapāt (3) ar pahtagham.. ißkappaja (1), ar pataghahm kappahtz (1), ar patagham ißkappahtz (1)- ar pātagām(s) (no)šaust (5) ar pahtagahm nośchau§ts (1), ar pahtagahms.. §chaute (1), ar patagahms.. §chau§t (1), ar patagam no§chau§ts  (2)- ar pātagu dzīt; izdzīt ar pātagu (3) ar pahtagu d§änn (1), ar pahtagu d§en (1), ißd§inna.. ar pahtaghu (1)- sist ar pātagu / pātagām; ar pātagu sist, (5) ar pataghu śißdams (1), ar patagu §ißdams (1), sitt ar patagu (1), śitt ar patagu (1), śitt.. ar pataghahm (1)◊ dzelza pātaga (1) d§äll§a=pataghu (1)briesmas, apdraudējums..tad gir taß zeenigs Wätzais Semmes=Tähws pawehlejis ścho Deenu par Meera=Deenu śwehtiet / und Deewam no Śirds dibben pateickt / ka taß mums / muh§śus Bährnus / und Bährno=Bährnus no tahdu d§äll§a=Pataghu pe§tijis / und mums Meeru ar Kreewu dehwis gir.. Manc1654_LP1, 173₂.  < skr. batogъ 'pātaga' vai, līb. pǭtõg 't.p.'[2016-08]

patakas (2) s. f. pl. pattackas (1), pattackas=allus=mäddas=mallku (1)Dünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 321₁₉. plāns alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējumaDünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 321₁₉. Ja tad JE§us Chri§tus weenu auxtu Vhdens Mallku ghribb attmaxaht; tad Wings jo wehl wairahk Pattackas=Allus=Mäddas=Mallku attmaxahß. Manc1654_LP2, 313{293}₁₆.  : liet. pãtakos, patakaĩ 'plāns alus; notecējis šķidrums'[2016-07]

patapa (8) s. f. patappas (4), pattapas (4)muß/ weil/ otium, pattapas. Manc1638_L, 127B₂₃. brīvs laiks, vaļas brīdis..man hat nicht §o viel fri§t/ das man den Kopff kratze/ nhe tick dauds nhe gir patappas/ ka warrätu Ghallwu paka§śiet. Manc1638_PhL, 241₂₁. Ne atraujeetees weens ohtram/ ka ween jelle weenada^ Prahta^ par kahdu Brihdi/ ka jums Patappas eśśus pee Gawenes un Peeluhgśchanas.. JT1685 1Kor 7:5.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai'[2016-07]

patapi (4) adv. pattap (1), pattape (2), pattappe (1)lēni, pamazāmAR mehr vnde preeke es broutcz proyam / Exkan Dewe prathe / Epreczenat gir man manne ßirds vnde pratcz / pattap vnde klus.. Ps1615, 194₇. Deews pattape nahk, bett gruhte. komt langsam aber schwer. Fuer1650_70_2ms, 252l₁.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai' ↔ patapīn[2016-07]

patapīn (1) adv. pattapien (1)§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 364₁₃. lēni, pamazām§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 364₁₃.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai' ↔ patapi[2016-07]

patapt (4) v. patapschu (2), patapt (2)Patapt, abkom~en.. Fuer1650_70_1ms, 276₃₅. Patapt, abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 476₅. rast brīvu brīdi..kad es patapschu kad man istiktees, wen~ ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_1ms, 276₃₅. ..kad es patapschu, kad man istiktees, wenn ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 476₅.  : liet. patàpti 'kļūt (par ko); sākties; nonākt' [2016-07]

pātari (111) s. m. pl. Deewa=pahtareem (1), Deewa=pahtarus (1), paataruß (3), pahtahri (3), pahtahrus (1), pahtareem (5), pahtareems (9), pahtari (4), pahtarohß (6), pahtarus (41), patareem (1), patareems (4), patari (5), patarohß (3), patarus (15), pataruß (1), pater (2), pathareem (2), patres (1), patrims (2), patrus (1)Gebet/ Patari/ Luhk§chana. Manc1638_L, 70B₁₇. Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀. lūgsnaKa §kan tha Pater? Tha pirma luk§chen? CC1585, 11₁₂. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_KB, 13. p. - Dieva pātari (6) Deewa pahtari (1), Deewa pahtarus (1), Deewa pahtarus (1), Deewa patarus (1), Deewa=pahtareem (1), Deewa=pahtarus (1)- (ne)mācēt pātarus; pātarus (ne)mācēt (7) mahk.. pahtarus (1), mahki.. pahtarus (2), nhe mahku pahtarus (1), nhe mahku.. pahtarus (1), pahtarus mahk (1), patres nhemak (1)- pātarus mācīties; (ne)mācīties pātaru (11) mahzais patarus (1), mazahß pahtarus (1), nhe mazaiß pahtarus (1), pahtarus mahzidameeß (1), pahtarus mahziteeß (2), pahtarus.. mahzahß (1), pahtarus.. mahziteeß (1), patarus mahzahß (1), patarus mahzijahß (1), patarus mahziteeß (1)∆ ēdami pātari (2) ehdami pahtahri (1), ehdami patari (1)Ehdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₂. lūgsna pirms ēdienreizesEhdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₂. ∆ iet pātaros (2) eet.. pahtarohß (1), ghajam patarohß (1)1. mācīties lūgšanas u. c. (?)Mehß Lattwee§chi ghajam Tährbata`/ turr lickam Bährnus Chri§tiet/ tur ghajam Patarohß/ turr ghajam py Ghräku śuhd§e§chanas. Manc1638_Run, 468B₂. 2. skaitīt lūgsnuDa§śch Śaimneex kad Mai§e us Ghalldu uszällta / śacka / laid eet Bährni Pahtarohß / mann wehl jadarra / ghann eß nahk§chu eh§t. Manc1654_LP1, 492₁₅. ∆ paēdami pātari (2) pa=ehdami pahtahri (1), pa=ehdami patari (1)Pa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₂. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₃. lūgsna pēc ēdienreizesPa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₂. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₃. ∆ pātarus (ne)skaitīt; skaitīt pātarus (39) ja §kaita.. pahtari (1), paataruß §kaiti (1), paataruß §kaitidami (1), paataruß §kaitj (1), pahtahrus ne skaita (1), pahtarus skaitiht (2), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaita (3), pahtarus §kaita (1), pahtarus §kaiti (3), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitija (1), pahtarus §kaitijuśchi (2), pahtarus §kaitu (3), pahtarus.. §kaitiet (1), patarus §kaita (1), patarus §kaitiet (1), pataruß §kaitit (1), patrus neskaita (1), §kaita.. pahtarus (1), §kaita.. patarus (1), §kaitaita pahtarus (3), §kaitaita.. pahtarus (1), §kaiteeta patarus (1)beten/ luhkt/ patarus §kaitiet. Manc1638_L, 32B₁₈. betet/ §kaiteeta Patarus. Manc1638_PhL, 344₆. pahtarus skaitiht. bäten.. Fuer1650_70_1ms, 139₅. pahtarus skaitiht. bäten. Fuer1650_70_2ms, 213₄. (ne)lūgt Dievu, (ne)skaitīt lūgsnuKad kas pahtarus §kaita / vnd attkall lahd / ka buhs to Kungam paklau§śiet? Manc1631_Syr, 580₂₃. Unn kadd tu paataruß §kaitj / nä äßi kaa tee Atzu=kalpi / teem myliß eek§ch Skolam unn Eelu=Sturym pataruß §kaitit / lay wingi räddzäti toop no Tzilwäkem. Reit1675_UeP, 14₂₃.  < lat. pāter (noster) 'tēvreizes sākums' (sal. līb. pǭțõr 'lūgsna', ig. paater 't.p.', liet. põteriai 't.p.') ↓ pātariņi, pātarīši, pātarunams[2020-11]

pātariņi (4) s. m. dem. pl. pahtahriņņi (1), pahtariņus (1), patariņņi (1), paterinie (1)Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 191₁₉. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀. lūgsniņaKad Je§us ek§zan to darze gaie / ar §ouwe~s myliems maceklems / tur win§z §ouwes paterinies kra§n parla§§y' vz §ouwe debbes Täwe / io debbes Täwe. Elg1621_GCG, 84₁₀. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀.  ↑ la. pātari ↑ pātari, ↔ pātarīši[2016-08]

pātarīši (1) s. m. dem. pl. pahtari§chus (1)lūgsniņa..und kad tohß ap=śäh§tus Zillwäkus taß Wälls ma§u brietinju ar Meeru leek / tad śacka tee śawus Deewa Pahtari§chus / luhds Deewu ar A§śarahms.. Manc1654_LP1, 302₁₁.  ↑ la. pātari ↑ pātari, ↔ pātariņi[2016-08]

pātarunams (2) s. m. pahtaronamms (1), pahtaronam~s (1)lūgšanu namsMans Namms gir weens Pahtaronam~s / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo beddri darriyu§chi. Manc1631_LVM, 163₂₄. Mans Namms gir weens Pahtaronamms / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo Beddri darriju§chi. Manc1654_LP2, 186₈.  ↑ la. pātari + nams ↑ pātari[2016-07]

patgalv(e)nieks (2) s. m. patt=ghallweneex (1), pattgallwneex (1)hartnäckig/ patt=ghallweneex.. Manc1638_L, 85A₁₈. stūrgalvis, tiepšaLohki winjam to Kacklu teekams wings wehl jauns gir / §weed tam vs mugguru teekams tas wehl maß gir / ka wings nhe kļuhß Pattgallwneex / vnd töw nhepaklau§śiex. Manc1631_Syr, 572₃. hartnäckig/ patt=ghallweneex. Manc1638_L, 85A₁₈.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis[2020-04]

patgalvība (2) s. f. patt=galwiba (1), pattgalwiba (1)stūrgalvība, spītība, ietiepība; pārgalvībaAi§to kas beß bija§chanas d§iewo / ( Weens nhebehdnex gir ) tahs Deewam nhe pattiek / vnd winja Pattgalwiba to śamaitahs. Manc1631_Syr, 518₃. Jo kas ne bih§tahs Deewu/ tas Deewam ne patihk/ in wiņņa Patt=galwiba to śamaitahs. VLH1685_Syr, 2A₂₈.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis[2016-08]

patgalvīgi (1) adv. pattghallwige (1)stūrgalvīgi (?)Nhe:Tam Kungham nhe ir labbs Prahts py to Śirrgo Stipprumu / (ka wiņņs pehtz tohs usturr / ) neds wiņņam pattiek tee Wiera Leeli / (ka wiņņs pattghallwige d§iewo.) Dres1682_SBM, 63₁₃.  ↑ la. patgalvīgs ↑ patgalvīgs[2016-08]

patgalvīgs (4) adj. patgalwigi (1), pattgalwigam (1), pattghallwiex (2)stūrgalvīgs; pārgalvīgsLabb tam / kaß alla§ch bie§tahß / bett kaß pattghallwiex gir / Nhelaimeh ee=krittieß. Manc1637_Sal, 92₇. Bet wiśs wairak tohs/ kas pehz tahs Meeśas neśchķih§tahm Kahribahm §taiga/ un tahs Wirśnee§ibas nizzina: kas drohśchi irr/ patgalwigi/ un ne drebb tohs Gohda^ eezeltus Saimoht. JT1685 2P 2:10.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis, ↓ patgalvīgi[2020-11]

patgalvis (7) s. m. patt=ghallwis (5), pattghallwis (2)halߧtarrig/ pertinax, pattghallwis. Manc1638_L, 83A₁₃. frech/ verwegen/ muhtwillig/ patt=ghallwis/ nhebehdneex. Manc1638_L, 64B₈. eigen§innig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 169B₉. halߧtarrig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 174B₉. wieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A₆. eigen=§inniger kopff/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 105B₁₀. stūrgalvis, tiepša; pārgalviswieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A₆.  ↑ la. pats + galva ↓ patgalvība, patgalvīgs, patgalv(e)nieks [2016-07]

Patmus (1) s. g.? nloc. Patmus (1)Patma (sala Egejas jūrā); JDEs Jahnis/ kas es arrid§an juhśo Brahlis un Beedris eśmu eekśch Behdahm/ pee tahs Wal§tibas/ un eekśch Pazeeśchanas JE§us Kri§tus/ biju tai Śalla^/ kas Patmus tohp śaukta/ ta Deewa Wahrda dehļ/ un tahs Leezibas JE§us Kri§tus dehļ. JT1685 Atk 1:9.  < lat. vai vc. Patmos[2016-11]

patriarhs (6) s. m. patriarche (1), patriarches (2), patriarchs (2), patriarchus (1)patriarhs, ciltstēvsAdams dewwinie §impt try§de§mit gad' dzygoie By tamär tam nomyrt. Patriarchs Noe dewwinie §impt päcde§mit Jared dewwinie §impt §eßde§mit vnd dyw' gad'.. Elg1621_GCG, 185₃. [2016-10]

Patrobs (1) s. m. npers. Patrobu (1)Patrobs; JDApśweizinajeet A§inkritu un Wlegontu/ Ermanni Patrobu Ermeni un tohs Brahļus/ kas pee teem irr. JT1685 Rm 16:14.  < vc. Patrobas vai, gr. Patrobâs[2016-05]

Paulus (25) s. m. npers. Pauli (2), Paulo (1), Paulus (21), Paulus{Paulns} (1)Pāvils; JDNokurrenes i§letcs ieb i§ouge the greke? The i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus / ieb ahran bee§§pecibe lid§e ka Petrus / ieb ahran couwe v§mo§che prate vnde lounibe / lid§e ka Judas grekois girr. CC1585, 28₆. Dehwe teems arrid§an d§errt Eek§chan Wienu śawu śarrkanu A§śini :/: Winņa Nahwu py to peeminneht / Paulus gir raxtiyis: Kaß zeenighe ähd no §chahß Mai§es / Und d§err no to Bickeri / Taß nhe red§ehs to Nahwu. LGL1685_V5, 51₁₅. - svēts Paulus (4) §weetcz Paulus{Paulns} (1), §weetcz Paulus (3) < lat. vai vc. Paulus ↔ Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs, Pavuls, Pāvuls[2016-11]

Pava (2) s. g.? nloc. Pawu (1)Pafa (pilsēta Kiprā); JDUn Pahwils ar teem/ kas ar to bija no Pawu zehluśchees/ nahze uhs Pergu/ Pilsśatu tahs Pamwilias=Semmes: bet Jahnis śchķihrahs no teem/ un gree§ahs atpakkaļ uhs Jeru§alemi. JT1685 Apd 13:13.  < vc. Paphos vai, gr. Páphos[2020-04]

Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs (462) s. m. npers. Pahwil (20), Pahwila (19), Pahwilam (9), Pahwili (2), Pahwills (1), Pahwils (340), Pahwilß (1), Pahwilu (41), Pahwiļa (3), Pahwiļs (2), Pawihļs  (1), Pawila (2), Pawills (1), Pawils (19), Pawilu (1)Pāvils, Pauls; JDTa Raxta tee §wähti Mahzetayi / Mattheus / Marcus / Lucas / vnd Pahwils. Manc1631_Cat, 488₉. Kas pee to Semmes=Śohgi Sergiju Pahwilu weenu guddru Wihru bija. Śchis ataizinajis Barnabu un Saulu/ mekleja warren to Deewa Wahrdu d§irdeht. JT1685 Apd 13:7. - Pāvils un Barnabus; Barnabus un Pāvils (10) Barnabam un Pahwilam (1), Barnabu un Pahwilu (1), Pahwila un Barnaba (2), Pahwilam un Barnabam (1), Pahwils un Barnabus (3), Pahwilu un Barnabu (2)- Pāvils, viens apustuls Jēzus Kristus (6) Pahwils weens .. apu§tuls Je§us Kri§tus (1), Pahwils weens apu§tuls Je§us Kri§tus (5)- (svēts) [apustulis] Pavils / Pāvils / Pāviļs; Pāvils, tas apustuls (241) apu§tls Pahwils (1), apu§tuli Pahwil (3), apu§tuls .. Pahwils (1), apu§tuls Pahwils (95), apu§tuls Pawils (2), apu§tulu Pahwil (12), apu§tulu Pahwilu (1), Pahwils tas apuztuls (1), Pahwils taß apu§tuls (1), śwähta apu§tuļa Pawila (1), śwähts apu§tels Pahwils (1), śwähts apu§tuls Pahwils (2), śwähts apu§tuls Pawils (1), śwähts apu§tuļļs Pawihļs (1), śwähtu apu§tuli Pahwil (1), śwähtu apu§tuli Pahwilu (1), śwähtu apu§tulu Pahwili (1), śwähtz apu§tuls Pahwills (1), śwähtz apu§tuls Pahwils (92), śwähtz apu§tuls Pahwilß (1), śwähtz apu§tuls Pawils (12), śwähtz{śwäßtz} apu§tuls Pahwils (1), śwehta apu§tula Pahwila (1), śwehtz apu§tuls Pahwils (3), śwehtz apu§tuls Pawils (1), §wahtu apu§tulu{Aupu§tulu} Pawilu (1), §wähta apustuļa Pawila (1), §wähtz apu§tuls Pahwils (1)- svēts Pāvils / Pavils / Paviļs (40) śwähts Pahwils (5), śwähts Pahwiļs (1), śwähtu Pahwil (3), śwähtz Pahwils (27), śwehtz Pahwils (1), §wähtz Pahwils (1), §wähtz Pawils (1), §wätz Pawils (1)∆ Pāvila diena (1) Pahwila deena^ (1)Svētā apustuļa Pāvila atgriešanās diena; 25. janvārisŚ: Pahwila Deena^ / no wiņņa Atgreeśchanas. 25. Januar.. VLH1685, 97₂₆.  < skr. Pavьlъ ↔ Paulus, Pavuls, Pāvuls[2016-11]

Pavuls, Pāvuls (8) s. m. npers. Pahwuls (3), Pawuls (1), Pawulß (4)Pāvils; JDEek§ch taaß Gramataß katru taß S. Pawulß uuß teem Romäreem irr rag§tyß. Reit1675_UeP, 23₆. Tas śwehts Pahwuls śakka: Mehs eśśim ar Kri§tus zaur to Kri§tibu aprakti eekśch Nahwes/ Jo ka` Kri§tus irr uhsmohdinahts no Miŗŗoņeem zaur to Gohdibu ta Tehwa/ ta` buhs ir mums eekśch jaunas D§ihwośchanas §taigaht. VHL1685_Cat, 20₂₄. - svēts Pavuls / Pāvuls (5) śwehts Pahwuls (3), śwehts Pawuls (1), §wätz Pawulß (1) < vlv. Pawel vai, skr. Pavьlъ ↔ Paulus, Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs[2016-11]

pazīdenāt (1) v. pa§iedenaht (1)pazīdīt, zīdot paēdinātdas Kalb §eugen/ Teļļu pa§iedenaht. Manc1638_PhL, 272₂₄.  ↑ la. zīdenāt ↑ zīdenāt[2020-04]

Pebal (1) s. g.? nloc. Pebal (1)Pebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 409₂₆. Piebalga, muiža VidzemēPebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 409₂₆.  ↑ Balga (upe Vidzemē)[2016-11]

pēda (90) s. f. grähku=pehda^s  (1), päda (1), pädams (1), pähda (5), pähda=ghallohß  (1), pähdahß (1), pähdas (7), pähdeem (1), pähdeems (2), pähdi (2), pähdu (1), pähdus (1), peedems (1), peedes (1), peedims (2), pehda (5), pehdai (1), pehda^s  (3), pehdahm (16), pehdahms (1), pehdam (2), pehdas (29), pehdo (1), pehdu (2), pedas (1), phedes (1)Fußtritt/ Pähda. Manc1638_L, 68B₂. Fuߧtapff/ Pähda. Manc1638_L, 174₂₄. Fuߧtapffe/ Pähda. Manc1638_PhL, 264₁₆. ein Fuß/ Pähda. Manc1638_PhL, 376₁₀. Pehda ein fußtapffe. Fuer1650_70_1ms, 170₁. Pehda Pähda. ein bund (aus gerauffs) rohe flachß, ein Schaf=flachß.. Fuer1650_70_1ms, 170₈. 1. (iemītas) pēdas, arī pārn.Kunxs rade man touwe celle vnde mace man ad§ie§t touwes{toumes} phedes. CC1585, 63₃. Un wiņ§ch śazzija us teem Wihreem no Sukota: Dohdeet jelle kahdas Mai§u Klaipes teem Ļaudim/ kas mannahm Pehdahm (pakkaļ eet)/ jo tee irr peekuśśuśchi/ un es d§ennohs Sebam un Zalmunam to Midijaniteŗu Ķehniņeem pakkaļ. VD1689_94 Sog, 8:5. - iemīt Kristus pēdās; Kristus pēdās / pēdās Kristi iemīt (4) eemiet Kri§ti pehdas (1), eemiht Kri§tus pehda^s  (1), Kri§tus pehda^s eeminn' (1), pähdahß.. Chri§ti eeminn (1)∆ kāju pēdas (2) kaye peedims (2)pēdasAE§to py to e§§eth yuus aitczenate / peetcz to ka arridtczan Chri§tus czetis gir pär mums / vnde mums wene pre§ke Syme at§thays / ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1587, 115₁₉. AJ§to py tho e§§eth yuus aitczenate / peetcz tho ka arridtczan Chri§tus czetis gir par mums / vnde mums wenu pre§ke Syme at§thais / Ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1615, 103₁₃. ∆ mācīt pēdas / pēdas mācīt (11) mace.. phedes (1), macze.. peedes (1), mahzi.. pähdas (3), mahzi.. pehdas (2), pähdas.. mahzi (2), pedas.. mace (1), pehdas.. mahzi (1)mācīt ticēt, atzīt, sekot (Kungam)Kunxs rade man touwe celle vnde mace man ad§ie§t touwes{toumes} phedes. CC1585, 63₃. Rahdi mann tawu Zelļu O Kungs / Tahß Pähdas uß töw mann mahzi :/: Eek§chan tawu Tee§śibu mann waddi. LGL1685_V5, 131₂₈. ∆ pēcstaigāt viņa (kāju) pēdām / pēdims (3) peetcz §taigath winge kaye peedims (1), peetcz §taigath winge kaye peedims (1), pehz=§taigaht wiņņa pehdahm (1)sekot viņam pa pēdāmAE§to py to e§§eth yuus aitczenate / peetcz to ka arridtczan Chri§tus czetis gir pär mums / vnde mums wene pre§ke Syme at§thays / ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1587, 115₁₉. MIhļee Brahļi / Tapehz eśśeet juhs aizinahti / ittin / ka` Kri§tus zeetis muhśu dehļ / in mums weenu Preek§ch=Sihmi (Mehrķi) pamettis / ka jums buhs pehz=§taigaht wiņņa Pehdahm. VLH1685, 43₁₇. ∆ pēdas jaukt (2) jauz pehdas (2)maldinātSaķķis jauz Pehdas, der haase macht haaken. Fuer1650_70_1ms, 238₁. Saķķis jauz Pehdas, der Haase macht Haaken. Fuer1650_70_2ms, 338₁₇. ◊ mīt grēku pēdās (2) minnis grähku=pehda^s  (1), minnis grehku pehda^s  (1)grēkotEs e§mu gan lees Gräzineeks / Kas minnis Grähku=Pehda^s; Pehz ta es nabbags Parrahdneeks Nu §tahwu leela^s Bähda^s.. LGL1685_V5, 360₁₀. ◊ uz karstiem pēdiem; uz siltām (karstām) pēdām (3) uhs śiltam (karstam) pehdam (1), us karr§teem pähdeem (1), us śiltam (karstam) pehdam (1)tūlīt, acumirklī, nekavējotiesKad taggad da§§ch us karr§teem Pähdeem kļuh§t panahkts / us śawas Blehdiwas / ka taß ißbie§tahß? winja pa§§cha Śirrds tam jaw śacka / ko wings nopellnijiß / teh kaunejah wings / teh trie§śe und drebbe wings. Manc1654_LP2, 426{406}₁₉. Es wiņņu esmu pa nahzis us śiltam (karstam) pehdam. Ich bin ihm auff frischen fuß nach kom~en. Fuer1650_70_1ms, 170_1-2. 2. (kājas) pēdaein Fuß/ Pähda. Manc1638_PhL, 376₁₀. No Pehdas lihd§ patt Galwai ne irr nekahdas Weśśelibas pee tahs/ bet Wahtis un Bruhzas un Pue#śchu=Trummi. VD1689_94 Jes, 1:6. ∆ pēdas platums (2) pehdas platumu (2)garuma mērvienībaUn ne dewe wiņņam Eemantośchanu eekśch tahs/ neds Pehdas Plattumu: un śohlija wiņņa D§immumam pehz wiņņu/ kad wiņņam wehl ne kahds Behrns bija. JT1685 Apd, 7:5. Bet śargajeetees ļohti/ ne kaujeetees ar wiņņeem/ jo es ne dohśchu jums no wiņņu Semmes ne weenas pehdas Plattumu/ jo es eśmu Ee§awam Se#ira Kalnus par Jhpaśchumu dewis. VD1689_94 5Moz, 2:5. ◊ no pēdām līdz galvai / galvas virsum (3) no.. pehdahm lihd§ galwas wirśum (1), no pehdas lihd§.. galwai  (1), no.. pehdas lihd§.. galwas wirśum (1)aptverot visu augumu, viscaurNo Pehdas lihd§ patt Galwai ne irr nekahdas Weśśelibas pee tahs/ bet Wahtis un Bruhzas un Pue#śchu=Trummi. VD1689_94 Jes, 1:6. ◊ pēdām atdzist (1) atd§ee§t pehdas (1)nomirtLaid man ne truhk§t pehdejs Balśs/ Kad man atd§ee§t Pehdas; Kungs/ kad nahk mans pa§tars Gals/ Weeglo mannas Behdas. LGL1685_K1, 44₂₁. ◊ pēdām no tauku pilēt; pēdām pilēt ar taukiems / no taukumiem (3) pähdas.. no tauku pileht pill (1), pehdas pill ar taukeems (1), pehdas pill no taukumeem (1)būt dāsni apveltītamTapehtz / Manns Draugs / darri ko darridams / peeluhko ka taß Kungs JE§us arrid§an py tawu Ghalldu śeh§ch / luhds to ar taweem Pahtareems / Wings ghodighe töw attmaxahß / und tu red§eh§śi / ka Winja Pähdas wi§śur no Tauku pileht pill. Manc1654_LP2, 313{293} ₉. Tu puśchko to Gaddu ar tawu Labbumu/ un tawas Pehdas pill no Taukumeem. VD1689_94 Ps, 65:12. ◊ pēdām vēl nebūt atdzisušām (2) pehdas wehl ne bij atdsissuschas  (2)būt nule kā mirušamWihram pehdas wehl ne bij atdsissuschas, winņa jaw wihra mekle. Fuer1650_70_1ms, 170₅. Wihram pehdas wehl ne bij atdsissuschas, winja jaw wihra mekle. Fuer1650_70_2ms, 254₈. 3. (linu) pēda – linu saišķis, daudzums, ko plūcot saņem vienā saujāPehda, Päda. ein bund (außgeraufft) rohe flachs ein Schaf=flachß. Fuer1650_70_2ms, 254₆.  : liet. pėdà, pė́da 'pēda' ↓ augšpēdu, kājapēdas, kājapēdi, kaķpēdes, kumeļapēdi, papēdis, papēda, pēdājs, pēdāja, pēdējs, pēdēja, pēdīgs, pēdīga[2021-01]

pēdājs, pēdāja (5) adj. pädayß (2), pehdajeems (1), pehdajo^s  (1), pehdaju (1)1. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēEkß' §aldas mylybes nu dzeda't vnd e§§et lyxmige mu^§u §yrds eprecetayß tas gull ekßan to §illyt / vnd §pyde ka ta Soule / ekßan §ouw' ma^tes kläp' Tu pirms vnd pädayß / tu pirms vnd pädayß. Elg1621_GCG, 35₁₇. In śargajees no to Zilweku Mahzibas/ No tahs śamaitahs tahs Tizzibas Baggatiba/ To at§tahju es tew par pehdaju Mahzibu. LGL1685_K1, 103₃₂. 2. tāds, kas tikko vai nesen bijis; tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)Kam no wiņņa Śakni isplaukt bij/ Śchinni^s pehdajo^s Laiko^s/ Zaur ko Deews ustaiśiht gribbeja/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§. LGL1685_K1, 17₂₆.  ↑ la. pēda ↑ pēda, ↔ pēdējs, pēdēja, pēdīgs, pēdīga[2020-04]

pēdējs, pēdēja (93) adj. pädey (1), pähdeiß (1), pähdeyi (1), pedei (1), pehdehee (1), pehdehye (1), pehdehyi (1), pehdehja (1), pehdehja` (1), pehdehjs (1), pehdehju (1), pehdeis (11), pehdeya (1), pehdeyam (1), pehdeyi (2), pehdeja (5), pehdeja` (2), pehdeja^ (2), pehdejam (3), pehdejan (1), pehdejas (7), pehdejee (18), pehdejeem (5), pehdejeems (2), pehdeji (11), pehdejo (1), pehdejo^s  (2), pehdejo{pehdijo} (1), pehdejohß (1), pehdejs (4), pehdeju (2)der hinder§t/ ultim' pehdeis. Manc1638_L, 91B₁₄. der letzt/ pehdeis. Manc1638_L, 116A₁₉. letzte Viertheil/ pehdeis ghalls. Manc1638_PhL, 378₁₄. 1. tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)The oterkartige greke toep dewette / the darrite greke / kattre ick wens zour zouwe patte briwe prate darr / kattre cour kardena§chen eh§ack / cour karumme v§ouge / vnde vs pedei ahr gribbo§chen pepulditcs{pedulditcs} toep. CC1585, 27₁₄. Un tu Danijel/ apślehp śchohs Wahrdus/ un ais§ehģele ścho Grahmatu/ lihd§ pehdejam Laikam/ tad daud§ meklehs tikkuśchi/ un ta At§ihśchana pawairośees. VD1689_94 Dan 12:4. ∆ pēdējais laiks; pēdējie laiki (4) pehdehja laika`  (1), pehdejam laikam  (1), pehdejohß Laikohß  (1), pehdejo^s Laiko^s  (1)laiku beigasKa taß Proweets E§aias no teem papreek§ch mahzijis gir / śatzidams: Pehdehja Laika` taß Kallns / kurr Deewa Namms gir / patteeß buhß / auxtahx / nhe ka wi§śi Kallni / unnd par wi§śeem Zällmeem pa=auxtenahxts.. Manc1654_LP1, 235₂₁. Ka tee jums śazzijuśchi irr/ ka pehdejo^s Laiko^s Śmehjeji buhs/ pehz śawahm besdeewigahm Kahribahm §taigadami. JT1685 Jud 1:18. 2. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēBett dauds kattri gir tee Pirrmi / buhß tee Pehdeyi / vnd tee Pehdeyi / buhß tee Pirrmi. Manc1631_LVM, 205₂. Un raugi/ tahs Leetahs Aśśus/ tik labbi tahs pirmas ka` tahs pehdejas/ irr rak§titas to Ķehniņu no Juhda un J§rae#ļa Grahmata^. VD1689_94 2L 16:11. - pirmais / pirmie / pirmajie.. pēdējais / pēdējie; pēdējais / pēdējie.. pirmais / pirmie / pirmajie (34) pehdehye.. pirrmayi  (2), pehdeis.. pirrmais  (1), pehdejee.. pirmajee  (3), pehdejee.. pirmee (4), pehdejeems.. pirrmi  (2), pehdeji.. pirrmaji  (1), pehdeji.. pirrmi  (3), pehdeyi.. pirrmi  (1), pirmajee.. pehdejee  (2), pirmee.. pehdehee  (2), pirmajee.. pehdejee  (1), pirmee.. pehdejee  (2), pirrmais.. pehdeis  (1), pirrmaji.. pehdeji  (1), pirrmaju.. pehdeis  (1), pirrmeems.. pehdeji  (2), pirrmi.. pehdeji  (4), pirrmi.. pehdeyi  (1)- tik labi pirmās kā pēdējās; tik labi pirmie kā pēdējie (7) tik labbi.. pirmas ka`.. pehdejas (5), tik labbi.. pirmas/ ka`.. pehdejas  (1), tik labbi.. pirmee ka`.. pehdejee  (1)∆ pēdējā kārtā; pēdējan kārtan (3) pehdeja` kahrta`  (2), pehdejan kahrtan  (1)visbeidzot, beigu beigās, pēdīgiPehdeja` kahrta` mahzaiteeß / mieļi Draughi/ kahdu Siem taß Enghels teem Ghanneem dohd / ka tee warr ih§täne attra§t / und pa§iet tahda` Pullka` eek§chan tahß Pills Bettlehem / kurr§ch taß Pe§titais / und taß Kungs Chri§tus 䧜ohtz. Manc1654_LP1, 57₂₇. Pehdejan kahrtan / Manns Draugs / jemm arrid§an währa` / kad JESVS Chri§tus töw attkal py tawas pirrmajas We§śelibas pallied§ejis gir / ka töw winjam no Śirrds dibben pateickt buhß. Manc1654_LP2, 249<sub>1</sub>. 3. tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanuAi§to / ka JE§us Chri§tus nhe śöwis dehļ / bett muh§śo Pe§tiśchanas labbahd py mums us Semmes nahzis; ihten tha arrid§an gir winja pehdeis Ghahjums / winja Mohkas unnd Nahwe tapehtz notitzis / ka mehß zaur to labbi buhtam. Manc1654_LP1, 480<sub>22</sub>. Śeptitan Kahrtan: Tehws/ Es pawehļu mannu Dwehśel tawa^s Rohka^s/ Tawu śwehtu Garru mannim peeśuhti/ Manna^ pehdeja^ Stunda^/ kad manna Dwehśele no mannim grib śchķirtees/ In ne ilgaki gaidiht. LGL1685_K1, 36<sub>2</sub>. ◊ pēdējs gājums (3) pehdeis ghahjums  (1), pehdejs gahjums  (2)mūža galsAi§to / ka JE§us Chri§tus nhe śöwis dehļ / bett muh§śo Pe§tiśchanas labbahd py mums us Semmes nahzis; ihten tha arrid§an gir winja pehdeis Ghahjums / winja Mohkas unnd Nahwe tapehtz notitzis / ka mehß zaur to labbi buhtam. Manc1654_LP1, 480<sub>22</sub>. Jo kad nahks pehdejs Gahjums/ Tad śchis buhs wiśs mans Krahjums; Sahrks/ Palags/ Krekls in Auts. LGL1685_K1, 213<sub>21</sub>. ◊ pēdējs gals (2) pehdeja galla  (1), pehdeju gallu  (1)nāve, miršanaDohma us to pehdeju Gallu/ in mittejees Eenaidu turreht. VLH1685_Syr, 41B<sub>6</sub>. ◊ pēdējā stunda (1) pehdeja^ Stunda^  (1)nāve, miršanaTehws/ Es pawehļu mannu Dwehśel tawa^s Rohka^s/ Tawu śwehtu Garru mannim peeśuhti/ Manna^ pehdeja^ Stunda^/ kad manna Dwehśele no mannim grib śchķirtees/ In ne ilgaki gaidiht. LGL1685_K1, 36<sub>2</sub>. 4. tāds, kas vēl atlicisPateeśi es śakku tew / tu no turren ne iseeśi / kamehr tu to pehdeju Śchķillinģi nomakśaśi. VLH1685, 64<sub>1</sub>. Pateeśi` es śakku tew/ tu no turrin ne iseeśi/ kamehr tu to pehdejo Artauwu nomakśaśi. JT1685 Mt 5:26.  ↑ la. pēda ↑ pēda ↔ pēdājs, pēdāja, pēdīgs, pēdīga[2020-12]

pēdīgi (50) adv. pähdige (1), peedige (4), pehdige (5), pehdighe (5), pehdigi (35)beidzot, visbeidzot, pašās beigāsPeedige nätcze duewe wiltige Ledtczeneke klathe / vnde doeuwe wiltige Ledtczybe prettibe to / vnd ßatcy.. EvEp1587, 82₂₀. Bet pehdigi irr wiņņa ruhkta ka` Wehrmeles/ un aśśa/ ka` weens abbeja^ puśśe^ gree§igs Sohbins. VD1689_94 Sak 5:4.  ↑ la. pēdīgs ↑ pēdīgs, pēdīga ↓ vispēdīgi, visupēdīgi[2020-12]

pēdīgs, pēdīga (102) adj. pähdigeem (1), pedig (1), peedigam (1), peedigan (4), peedige (10), peedigems (2), peedigims (2), pehdiga (4), pehdiga` (2), pehdiga^ (9), pehdiga^s  (12), pehdigahm (2), pehdigahms (1), pehdigai (1), pehdigais (3), pehdigajs (5), pehdigan (1), pehdigas (4), pädige (1), pädigems (1), pädix (1), pehdigeem (3), pehdigeems (1), pehdigi (1), pehdigo (1), pehdigo`s  (1), pehdigo^s  (1), pehdigohs (1), pehdigs (6), pehdigu (6), pehdigu{pehdibu}  (1), pehdigus (1), pehdigha` (1), pehdigheem (2), pehdighi (3), pehdighohß (1), pehdighos (1), pehdighu (2), pehdighus (1)1. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēKatteers gir tad taatcz Dewe Wärdtcz? Adbilde. Kur muße Kunx Chri§tus treße Matthei tan peedigan wetan. Ench1586, E3A<sub>7</sub>. Ta` śakka tas KUNGS/ tas J§rae#ļa Ķehniņ§ch/ un wiņņa Pe§titajs tas KUNGS Zebaot: Es eśmu tas pirmajs/ un es eśmu tas pehdigajs/ un zits Deews ne irr/ ka` es ween. VD1689_94 Jes 44:6. - no pēdīgiem(s) īs pirmajiems / pirmākiems (4) no.. peedigems js.. pirmakims (1), no.. peedigems ys.. pirmakims  (1), no.. pehdigeems ihß.. pirrmayeems  (1), no.. pehdigheem ihß.. pirrmajeems  (1)- pirmais / pirmajie / pirmākie.. pēdīgais / pēdīgie; pēdīgie.. pirmajie / pirmākie (19) peedige.. pirmake  (4), pehdighi.. pirrmaji  (1), pirmais.. pehdigais  (3), pirmajs.. pehdigajs (4), pirmake.. peedige  (4), pirrmaji.. pehdighi  (1), pirrmayi.. pehdigi  (2)2. tāds, kas vēl atlicisEs ßack thöw patte§e / tu no turrenes nhe Js e§e / tekams ka tu to peedige kou§§e mackßaas. EvEp1587, 154<sub>10</sub>. Es śakku tew/ tu no turrenes ne is eeśi/ teekams tu to pehdigo Ahrtawu nomakśaśi. JT1685 Lk 12:59. ∆ pēdīgu kausu (no)maksāt (4) peedige kou§§e mackßaas  (2), pehdigu kau§śu maxah§śi (1), pehdigu kau§śu no=maxah§śi  (1)nomaksāt visu līdz pēdējamEs ßack thöw patte§e / tu no turrenes nhe Js e§e / tekams ka tu to peedige kou§§e mackßaas. EvEp1587, 154<sub>10</sub>. Eß śacku töw pattees / tu no turrenes nhe iß=ee§śi / pirrms tu to pehdigu Kau§śu no=maxah§śi. Manc1654_LP2, 112<sub>11</sub>. 3. tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanuTawu §wähtu Gharru mann pee§uhti / Manna` pehdiga` §tunda` / Kad manna Dweh§śele no mannim gribb §kirrtees / Vnd nhe gribb illghak gaidiet. Manc1631_LGL, 272₁₂. Behrniņi/ ta pehdiga Stunda irr: un ittin ka' juhs eśśat d§irdejśchi/ ka tas Pretti Kri§tus nahks/ tad irr arrid§an nu daud§ Pretti=Kri§ti tappuśchi/ pee ka mehs pa§ih§ta' to pehdigu Stundu eśśam. JT1685 1J 2:18. ◊ pēdīga stunda / stundiņa (5) pehdiga stunda  (1), pehdiga` stunda` (1), pehdiga` §tunda` (1), pehdiga stundiņa  (1), pehdigu stundu  (1)nāve, miršanaTawu §wähtu Gharru mann pee§uhti / Manna` pehdiga` §tunda` / Kad manna Dweh§śele no mannim gribb §kirrtees / Vnd nhe gribb illghak gaidiet. Manc1631_LGL, 272<sub>12</sub>. Mehs luhd§am śchinni Luhgśchana^.. in kad muhśa pehdiga Stundiņa nahk/ mums weeglu Gallu dohtu/ in ar śawu Schehla§tibu no śchihs behdigas Paśaules/ (Behdu Buhdas/) muhs pee śewim jemtu/ (eezeltu/) Debbeśi^s. VHL1685_Cat, 19<sub>7</sub>. 4. tāds, kas tikko vai nesen bijis; tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)Ka no wiņja Sackni ißplaukt by Schinnes pehdigohs laikohs / Czaur kattru Deews vstai§śiet gribbeya / Śawu Wall§tibu to Chri§titu Draud§ibu.. Manc1631_LGL, 255<sub>26</sub>. BEt pehdiga^s Deena^s tas notiks/ ka tas Kalns ta KUNGA Namma §tiprinahts buhs us to Kalnu Wirs=Gallu/ un tas buhs pa=aug§tinahts pahr teem Pakalneem. VD1689_94 Mih 4:1. ∆ pēdīgs laiks / pēdīgi laiki (15) pehdiga^ laika  (1), pehdiga^ laika^  (5), pehdigheem laikeem (1), pehdighi laiki  (1), pehdighohß laikohß  (1), pehdighos laikohs  (1), pehdigohs laikohs  (1), pehdigo`s laiko`s (1), pehdigo^s laikos  (1), pehdigs laiks  (2)1. pēdējais laiks; laiku beigasKa no wiņja Sackni ißplaukt by Schinnes pehdigohs laikohs / Czaur kattru Deews vstai§śiet gribbeya / Śawu Wall§tibu to Chri§titu Draud§ibu / Sawu Wall§tibu to Chri§titu Draud§ibu. Manc1631_LGL, 255<sub>26</sub>. Kas juhs eekśch ta Deewa Spehka glabboti tohpat/ zaur to Tizzibu uhs to Pe§tiśchanu/ kas gattawa irr red§ama tapt pehdiga^ Laika^. JT1685 1P 1:5. 2. vēlāki laikiBEt to tas Gars śkaidri` śakka/ ka pehdigo`s Laiko`s zitti atkahps no Tizzibas/ klauśidami wiltigus Garrus/ un Mahzibas no Mahņeem. JT1685 1Tim 4:1. Un tu zelśees us augśchu prett manneem J§rae#ļa Ļaudim/ ka` Padebbes to Semmi apklaht/ tas notiks pehdiga^ Laika^. VD1689_94 Ech 38:16. ∆ pēdīgā diena / pēdīgās dienas (17) peedigims denims (1), peedigims denims  (1), pehdigahms deenahms  (1), pehdigai deenai  (1), pehdiga^ deena^  (1), pehdiga^s deena^s (12)1. pēdējās dienas; laiku beigasVNde ßinnet to wue§§e pirmake / ka exkan tims peedigims denims nätczys Apmhedetaye / kattre peetcz ßouwe egribbe§chenne §taygas / vnd ßatcys / kur gir ta peßatcy§chenne winge at näck§chenne ? EvEp1587, 203₂. Ta KUNGA Bahr§iba ne gree§iśees atpakkaļ/ teekams ta irr darrijśi/ un kamehr ta irr eezehluśi śawas Śirds Dohmas/pehdiga^s Deena^s juhs to gann śajuttiśeet. VD1689_94 Jer 23:20. 2. vēlāki laikiKad tu §pee§ts tapśi/ un wiśśas śchihs Leetas tew notiks pehdiga^s Deena^s/ tad atgree§iśees tu us to KUNGU tawu Deewu/ un klauśiśi wiņņa Balkśni. VD1689_94 5Moz 4:30.  ↑ la. pēda ↔ pēdājs, pēdāja, pēdējs, pēdēja ↑ pēda, ↓ pēdīgi, visupēdīgais[2020-12]

Pella (1) s. f. nloc. Pella (1)Pella; pilsēta senajā IzraēlāŚchohß Wahrdus jehme währa` da§§ch ghodiegs Zillwähx / und kad to Römeŗo Spähx usbrucka / unnd ghribbeja apśeh§t to Pili Jeru§alem / tad peepeh§che ißbehze śe§śchi śimbti Deewabijataji Juddi / tee ißghaja no Jeru§alem / dehwes par to Vppi Jordan / eek§chan weenu Jällghawu / ar Wahrdu Pella / teitan tohß Deews ghlahbe und śarghaja. Manc1654_LP2, 414{394}₂₁.  < vc. Pella vai, gr. Pélla[2016-05]

peņģelēt (2) v. peņgeleht (2)Peņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren. kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k₃. 1. mocītPeņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren.. Fuer1650_70_2ms, 261k₃. 2. ?kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben.. Fuer1650_70_2ms, 261k₃.  < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) ↔ piņķēt, piņķelēt [2016-07]

Perga (3) s. f. nloc. Perga^ (1), Pergu (2)Perga (arī Perge); pilsēta JDUn Perga^ to Wahrdu runnajuśchi/ nonahze tee uhs Attaliju. JT1685 Apd 14:25.  < vc. Perge, gr. Pérgē[2016-11]

Pergama (2) s. f. nloc. Pergama (1), Pergamu (1)Pergama; pilsēta JDŚakkam: Es eśmu tas A un tas O/ tas pirmais un tas Pehdigais; Un: ko tu red§i/ to rak§ti Grahmata^/ un śuhti tahm Draud§ehm/ kas eekśch A§ias irr/ uhs Ewe§u/ un uhs Śmirnu/ un uhs Pergamu/ un uhs Tiatiru/ un uhs Sardi/ un uhs Wiladelwiju/ un uhs Laodi§eju. JT1685 Atk 1:11.  < vc. Pergamus[2016-05]

Pērnava (1) s. f. nloc. Pehrnawa (1)Pernaw/ Pehrnawa. Manc1638_PhL, 409₂₇. Pērnava; pilsēta IgaunijāPernaw/ Pehrnawa. Manc1638_PhL, 409₂₇.  < vc. Pernau vai, ig. Pärnu[2016-07]

Perzida (1) s. f. npers. Per§idu (1)Persīda (arī Persida); JDApśweizinajeet Triwenu un Triwo§u (Śeewas)/ kas eekśch ta Kunga darbojahs. Apśweizinajeet Per§idu to Mihligu/ kas daud§ irr darbojuśees eekśch ta Kunga. JT1685 Rm 16:12.  < vc. Persida[2016-11]

Peteris, Peters, Pēteris, Pēters (436) s. m. npropr. Päteram (1), Pehtera (3), Pehteram (9), Pehteri (80), Pehterim (3), Pehteris (230), Pehters (12), Pehters{Pethers} (2), Pehteŗa (18), Pehteŗam (20), Pehtris (1), Peteram (1), Peteri (16), Peteris (34), Peters (2), Peteŗa (1), Peteŗam (2), Peteŗohß (1)1. Pēteris; personvārds JDJE§us śatziya vs Peteri / §taiga man pehts. Bett Peteris attgree§ehs / vnd red§ehya to Mazekli pehts §taigayo§chu / kattru JE§us myļoya / katters arrid§an py winja Kruhteems Wackara=ähdeni (alij Wackerinya`) ghulleyis by / vnd śatziyis / Kunx / kaß gir tas / kas töw peewils? Manc1631_LVM, 39_{19, 20}. Un wiņņa to Balśi Pehteŗa nomannidama/ ne atdarrija tahs Wahrtis no Preeka/ bet eetezzeja un paśluddinaja to Pehteri §tahwam preekśch Wahrtim. JT1685 Apd 12:14. - Sīman(i)s ar pavārdu Pēteris (4) Śihmani ar pawahrdu Pehteri (3), Śihmans ar pawahrdu Pehteris (1)- [Sīmanis] Pēteris / Peteris (46) Simon Pehteris (4), Simon Peteri (2), Simon Peteris (6), Simons Peteris (2), Simoņa Pehtera (2), Simoņa Pehteŗa (1), Simoņam Pehteram (2), Simoņam Pehteŗam (1), Simoņam Peteŗam (1), Śihmani Pehteri (2), Śihmanis Pehteris (12), Śihmanis Peteris (1), Śihmans Pehteris (3), Śihmaņa Pehteŗa (5), Śihmaņam Pehterim (1), Śihmaņam (Pehteŗam) (1)- (svēts) [apustulis] Pēteris / Peters; Pēteris tas apustuls (61) apu§tulam Pehteram (1), apu§tuli Pehteri (1), apu§tuls Pehteris (28), apu§tuls Pehters (6), apu§tuls Peters (2), apu§tuļa Pehteŗa (2), apu§tuļam Pehteŗam (2), Pehteris taß apu§tuls (1), śwähta apu§tuļa Pehtera (1), śwähtz apa§tuls Pehteris (1), śwähtz apuh§tuls Pehteris (1), śwähtz apu§tuls Pehteris (12), śwähtz apu§tuls Pehters (1), śwätz apu§tuls Pehteris (1), śwehtu apu§tuli Pehteri (1)- svēts Pēteris śwähtz Pehteris (6)∆ Peteŗa / Pēteŗa diena (2) Pehteŗa deenu (1), Peteŗa deena (1)Peter Paul: Peteŗa Deena. Manc1638_PhL, 384₁₈. Pētera diena (arī Svēto apustuļu Pētera un Pāvila diena), 29. jūnijs; kristīgās baznīcas svētku dienaPeter Paul: Peteŗa Deena. Manc1638_PhL, 384₁₈. Us Ś: Pehteŗa Deenu. 29. Junij. VLH1685, 107₃. 2. (tikai dsk.) Pētera dienaauff Johannis/ Petri Pauli etc. Jahrmarckt/ Jaņohß/ Peteŗohß. Manc1638_PhL, 385₄.  < vc. Peter ↔ Petrus[2016-11]

Pētris → Peteris, Peters, Pēteris, Pēters[2016-05]

Petrus (66) s. m. npers. Petri (5), Petro (12), Petrum (15), Petrus (34)Pēteris (JD); PetrusThe i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus / ieb ahran bee§§pecibe lid§e ka Petrus / ieb ahran couwe v§mo§che prate vnde lounibe / lid§e ka Judas grekois girr. CC1585, 28₈. Ju^s ga§poź iums nä by§tates Alleluia ij ij. Ai§to Chri§tus ir vzcäles Alleluia / ij ij. To iums Petro bu^s §luddena't Alle. ij ij. Vnd cittems ma^ceklems tur kla't Al. ij ij. Elg1621_GCG, 102₁₃. - Zimon Petrus; Petrus Zimon (16) Petro Simon (2), Simon Petro (2), Simon Petrum (2), Simon Petrus (8), Simonis Petri (2) < vc. Petrus ↔ Peteris, Peters, Pēteris, Pēters[2016-11]

piebērt (1) v. peebehrt (1)zu§chütten/ peebehrt/ klaht=behrt. Manc1638_L, 163B₄. piebērtzu§chütten/ peebehrt/ klaht=behrt. Manc1638_L, 163B₄.  ↑ la. bērt ↑ bērt, ↔ klātbērt[2020-03]

pienaglēt (4) v. penaggläti (1), penaggläts (1), penaggläts (2)pienaglotPylne §a^p' by' Maryn §tawädam / Appakß to kru§t gouź roudadam / kad winie däls tur penaggläts ka'r. Elg1621_GCG, 59₇.  ↑ la. naglēt 'naglot', nagla ↔ pienaglot, ↑ nagla[2016-11]

pienaglot (19) v. pee=nagghloht (1), pee=nagghlohtz (2), pee=nagglohjuśchi (1), pee=naggloja (1), pee=nagglojuśchi (1), peenaggloht (1), peenagglohtam (2), peenagglohtu (1), peenagglohtz (6), peenaggloju§chi  (1), peenagglotu (1), penagglohtz (1)annagelen/ pee=nagghloht. Manc1638_L, 129A₂₂. pienaglotannagelen/ pee=nagghloht. Manc1638_L, 129A₂₂. Ock juhß Bleh§chi und Willtineeki / buhtaht juhß warrejuśchi to Kei§eri ar Chri§to py Kru§tu peenaggloht / nhe buhtu jums Meegs Atzieß nahzis. Manc1654_LP3, 103₃₀. - pī krustu / krusta koku pienaglot (15) py kru§ta kohku pee=naggloja (1), py kru§ta kohku peenagglohtz (1), py kru§ta=kohku pee=nagghlohtz (1), py kru§tu pee=nagghlohtz (1), py kru§tu pee=nagglohjuśchi  (1), py kru§tu peenaggloht (1), py kru§tu peenagglohtam (2), py kru§tu peenagglohtu  (1), py kru§tu peenagglohtz (2), py kru§tu peenagglotu (1), py kru§tu. peenaggloju§chi (1), py kru§tu.. peenagglohtz (1), py.. kru§tu pee=nagglojuśchi (1) ↑ la. naglot, nagla ↔ pienaglēt, ↑ nagla[2016-08]

pieskriešana (1) s. f. pe§kre§chen (1)patvērumsKunxs tu es mans §tipprums vnde pe§kre§chen / no touwe warde pu§§e tu man weddi§s vnde v§turris. CC1585, 63₁₇.  ↑ la. pieskriet ↑ pieskriet[2016-11]

pieskriet (2) v. pee§krehjuśchi (1), pe§kredams (1)1. patvertiesKVnxs Je§u Chri§te / es lued§e teuw / pi teuw pe§kredams / cour touwe ruckte ce§chen / kattre tu no mannes pue§§es boudis es. CC1585, 56₉. 2. pieskrietIn pee§krehjuśchi / rahwe tee to noh§t / in nowedde preekśch teem Runnu=Kungeem. VLH1685, 95₂₁.  ↑ la. skriet ↑ skriet, ↓ pieskriešana[2016-08]

Pilatus (318) s. m. npers. Pilat (1), Pilata (10), Pilatam (7), Pilati (3), pilato (1), Pilato (54), Pilatu (26), Pilatum (17), Pilatus (197), Pilatus{Pilaus} (1), Platus (1)Pilāts; JDCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 9₄. Un pehz to luhd§e to Pilatu Ja§eps no Arimatejas/ (kas weens Mahzeklis JE§us bija/ bet śleppeni bihdams tos Juddus/) ka tas warretu tahs Meeśas JE§us noņemt/ un Pilatus palaide tahs/ un tas nahze/ un no ņehme tahs Meeśas JE§us. JT1685 Jn 19:38. - Pancijs / Poncius Pilatus (42) Panzia Pilata (3), Pontia Pilata (1), Pontiam Pilato (1), Pontio pilato (1), Pontio Pilato (24), Pontio Pilatu (1), Pontiu Pilatu (2), Pontium Pilatum (1), Pontius Pilatus (4), Ponzium Pilatum (1), Ponzius Pilatus (3)- (Poncia) Pilata soda nams (3) Pilata Śohda=Namma` (1), Pilati Śohda=Nammu (1), Pontia Pilata Śohda=Namma` (1)- (zemes) soģis / zemessoģis (Poncius) Pilatus; Pilatus, tas zemes soģis (19) (śemmes śohgju) Pontio Pilato (1), Pilati tha §emmes=śogha (1), Pilatus taß §emmes=śoghis (1), śohghi Pontio Pilato (1), §emmes=śogham Pontio Pilato (1), §emmes=śohgam Pontio Pilato (1), §emmes=śohgham Pontio Pilato (1), §emmes=śohghi Pilato (1), §emmes=śohghi Pontium Pilatum (1), §emmes=śohghis Pilatus (1), §emmes=śohghis Pontius Pilatus (1), §emmes=śohģam Ponzium Pilatum (1), §emmes=śohjam Pontiam Pilato (1), §emmes=śohjhi Pontiu Pilatu (1), §emmes=śohjhis Pontius Pilatus (1), §emmes=śojham Pontio Pilato (1), §emmeßogam Pontio Pilato (1), §emmeßoyam Pontio Pilato (1), §oge Pilato (1)∆ [apakš] Pancija/ Poncius Pilatus (22) appack§ch Pontio Pilato (1), appack§chan .. Pontio Pilato (1), appack§chan Pontio Pilato (4), appakśch Panzia Pilata (3), appakśch Ponzius Pilatus (1), appak§ch Pontio Pilato (1), appak§chan .. Pontio Pilato (1), appak§chan Pontio Pilato (3), appakß Pontio Pilato (1), appeskan Pontio Pilato (1), appe§kan Pontio Pilato (4), appe§kan Pontio pilato (1)Poncija Pilāta valdīšanas laikāCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 9₄. Es pawehļu tew preekśch Deewa/ kas wiśśas Leetas d§ihwas darra un JE§us Kri§tus/ kas appakśch Ponzius Pilatus apleezinajis irr to labbu Leezibu. JT1685 1Tim 6:13.  < vc. Pilatus[2016-11]

Pineas (1) s. m. npers. Pine&a&s (1)Pinhāss (arī Pinehass); VDPine&a&s/ Ele&a&§ara Dehls/ bij tas treśchajs tahda^ Gohda^/ tas Duśmoja eekśch Deewabijaśchanas. VLH1685_Syr, 70B₂₇.  < vc. Pinehas ↔ Pinehas[2016-11]

Pinehas (1) s. m. npers. Pinehas (1)Pinhāss (arī Pinehass); VDPinehas / Elea§ara Dhäls by tas tre§§chais tahda` Ghoda` / tas dußmoya eek§chan Deewabiya§channas. Manc1631_Syr, 603₃₂.  < vc. Pinehas ↔ Pineas[2016-11]

pinējs (2) s. m. pinnejs (2)pinējsEin geflochten Korb. kreekus piht Korbe flechten. Kreeku pinnejs. Ein Korb=macher. Fuer1650_70_1ms, 97₄. Kreekus piht. Körbe flechten. Kreeku pinnejs. Ein Korb=macher.. Fuer1650_70_2ms, 185₆.  ↑ pīt ↑ pīt[2016-07]

pinekļi (17) s. m. pl. dsels=pinnekli (1), d§els=pinnekļeem (1), pinnackli (1), pinnäckleems (1), pinnäkli (2), pinnecklohß (1), pinneckly (1), pinnekli (1), pinnekļeem (1), pinnekļeems (1), pinnekļi (2), pinnekļo^s (1), pinneķli (1), rohku=pinnekleem (1), rohku=pinnekļeem (1)Fußey§en/ Pinnackli.. Manc1638_L, 68A₂₅. Fuß=ey§en/ Pinnäkli.. Manc1638_L, 52A₁₈. Dsels pinnekli Ey"sene hälden. Fuer1650_70_1ms, 53₁₅. Dsels=Pinnekli. eiserne Hölden.. Fuer1650_70_2ms, 97₂₂. važas, ko apliek ap rokām un kājām sagūstītajamKad to Jecki gribb mahziet / tad wings leekahs / iht ka kļuhtu tam Pinnäkli Rohkahs vnd Kayahs lickti. Manc1631_Syr, 554₂₄. Kas ne nahk us Wakti us Parrahtes/ kad Bungi tohp śi§ti/ tam buhs ar kohka Sirgu/ ar Rohku=pinnekleem/ un Zeetumu pee Uhdens un Mai§es tapt śohditam. SKL1696_RA, 55. p..  ↑ la. pīt[2020-04]

pīnes (6) s. f. pl. pihneem (2), pihnes (4)Pihnes haar flechten, haar locken. it. die höltzer, da man maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_1ms, 172₆. Pihnes, Haar=flechten, Haar=locken it. die Holtzer, da man Maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_2ms, 263₈. 1. pīnes, bizes; matu cirtasar trim Pihneem wiht. mit drei=flechten flechten.. Fuer1650_70_1ms, 172₉. ar trim Pihneem wiht. mit 3. flechten flechten . Fuer1650_70_2ms, 263₁₀. ∆ Māŗas pīne (2) Mahrjas pihnes (2)Mahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 155₁₈. Mahrjas Pihnes haar locken.. Fuer1650_70_2ms, 218₁₄. savēlušos matu pinkasMahrjas Pihnes haar=locken. Fuer1650_70_1ms, 155₁₈. Mahrjas Pihnes haar locken.. Fuer1650_70_2ms, 218₁₄. ↔ mārapīnes2. koka priekšmets iesala žāvēšanai (?)Pihnes haar flechten, haar locken. it. die höltzer, da man maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_1ms, 172₆. Pihnes, Haar=flechten, Haar=locken it. die Holtzer, da man Maltz aufftrocknet. Fuer1650_70_2ms, 263₈.  ↑ la. pīt ↓ mārapīnes, ↑ pīt[2020-04]

piņķelēt (1) v. pinkeleht (1)Peņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren. kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k₃. 1. mocītPeņgeleht. quälen. Salisb. einen scheeren.. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k₃. 2. ?kas mahzetu peņgeleht. Wer da verstünde sich abzugeben. pinkeleht im arrasch. Fuer1650_70_2ms, 261k₃.  < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) ↔ peņģelēt, piņķēt[2016-07]

Piņķeni (1) s. m. nloc. pl. Pinkeno^s (1)Piņķi, draudze Pierīgā, Rīgas patrimonālajā apgabalāLabbajs wehleśchanas Wahrds / no tahs Lattweeśchu=Draud§es / Pinkeno^s. Baum1699_LVV, --₂. [2016-11]

piņķēt (6) v. pingkäti (1), pinnckähtz (1), pinngkeht (1), pinngkeja (1), pinnkeh (1), pinnkeja (1)pingkeht/ lau§iet. Manc1638_L, 135A₂₄. mocīt, spīdzināt, lauzīt, nežēlīgi pārmācītKungs / tu śitt tohß / bett tee nhe juht / tu pinnkeh tohß / bett tee nhe tohp labbaki. Manc1654_LP3, 156₉.  < vlv. pînigen 'mocīt, spīdzināt' (nedroša etimoloģija) ↔ peņģelēt, piņķelēt[2016-10]

Piņņu zeme (1) s. f. nloc. Piņņo=§emmes (1)SomijaMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 2₄.  < vc. Finnland vai, zv. Finland[2016-11]

pīšana (1) s. f. pihśchanas (1)pīšanaKuŗŗu Jaukumam buhs buht/ ne kas no ahrenes irr/ un §tahw eekśch Mattu Pihśchanas/ un Aplikśchanas ta Selta/ jeb Drehbju Apwilkśchanas. JT1685 1P 3:3.  ↑ la. pīt ↑ pīt[2016-07]

pīt (14) v. piet (1), pietu (2), piht (6), pinn (1), pinna (2), pinne (2)Piht flechten. Fuer1650_70_1ms, 172₅. Piht, flechten cum Compositis. Fuer1650_70_2ms, 264₂₃. flechten/ piet. Manc1638_L, 61A₁₉. pīt, vīt..to wue§§e kope / vnde wilke to aran / vnde licke tham wene darge Szide Mhetelle apkärth / vnde pinne wene Krone no Ehr§chims. EvEp1587, 90₁₈. Kreekis. ein geflochten Korb. Kreekus piht. Fuer1650_70_2ms, 185₅. - pīt kroni (5) pinn.. krohni (1), pinna.. krohni (2), pinne.. krone (2) : liet. pìnti 'pīt, vīt' ↓ iepīt, izpīt, nopīt, pinējs, pīšana, pīties, pītnis, sapīt[2016-07]

pīte (17) s. f. piete (1), piethe (2), pieti (1), pihte (1), pihtes (1), pit (1), semmes=piet (1), semmes=piete (1), semmes=pietes (4), semmes=pieteß (1), sem~es=piete (2), sem~espiete (1)pikaTu Thewi§ke ßirdz / Es e§me wena nabbaga malo pit / wurßon §emmes ne §in es newene pallige. Ps1615, 173₁₁. Woj tad Pohdneekam newa Waļļas pahr to Mahlu/ no śchahs Pihtes padarriht/ jeb weenu Trauku Gohdam/ un to ohtru negohdam? Rm 9:21. - zemes pīte (6) semmes pieti (1), semmes=pietes (4), sem~es=piete (1), sem~espiete (1)◊ (nabaga) mālu / zemes pīte(s) (8) nabbaga malo pit (1), nabbaga semmes piethe (2), nabbaga semmes pihte (1), nabbaghus semmes=pieteß (1), semmes piete (1), semmes=piet (1), sem~es=piete (1)niecība (par cilvēku salīdzinājumā ar Dievu)Tu Thewi§ke ßirdz / Es e§me wena nabbaga malo pit / wurßon §emmes ne §in es newene pallige. Ps1615, 173₁₁. Kad tu mans Deews in Tehws eśśi/ Tawu Behrnu tu muh§chigi ne at§tahśi/ Tu Tehwiga Śirds/ Es eśmu weena nabbaga Semmes Pihte/ wirś Semmes es ne §innu ne kahdu Preeku. LGL1685_K1, 130₅.  ↑ la. pīt[2017-01]

pīties (10) v. refl. pietees (1), pieteeß (2), pihtees (3), pinnahs (2), pinnees (2)pārn. uzturēt attiecības, biedroties, saistītiesHannas / wätz Wiers / ghribbädams labbis ghulleht / nhe ghribbahß dauds pieteeß ar ścho Zillwäku / nośuhta to śawam Snohtam.. Manc1654_LP3, 39₁₈. Es to ne gribbu bihtees; Bet ween pee tewim pihtees/ Tam tawas Aśśnis rahdiht'/ Tahs śawa^ Preekścha^ §tahdiht. LGL1685_K1, 96₇.  ↑ la. pīt ↑ pīt, ↓ nepīties[2016-08]

pītnis (2) s. m. pihtnis (2)Pihtnis ein geflochten gefäß, külmit.. Fuer1650_70_1ms, 172₅. Pihtnis ein geflochten Gefäß, Külmit. Fuer1650_70_2ms, 264₂₄. pīts trauks; sieks (mērtrauks labībai)Pihtnis ein geflochten gefäß, külmit.. Fuer1650_70_1ms, 172₅. Pihtnis ein geflochten Gefäß, Külmit. Fuer1650_70_2ms, 264₂₄.  ↑ la. pīt Zemzaris 1981, 98, 99. ↑ pīt[2016-09]

Pizidija (2) s. f. nloc. Pi§idia (1), Pi§idiju (1)Pisidija; apvidus JDUn pahrgahjuśchi zaur Pi§idiju/ nahze tee eekśch Pamwiliju. JT1685 Apd 14:24.  < vc. Pisidia[2016-11]

Pizon (2) s. g.? nloc. Pi§on (2)Pišona (arī Pīšona, Fisona); viena no četrām paradīzes upēm VDNo kattru ta Ghuddriba ißtetzeyu§śi gir / ka tas Vdens Pi§on / kad tas leels gir / vnd tas Vdens Tygris / kad tas paar=eedt Pawa§śari. Manc1631_Syr, 561₁₀. No ka ta Gudriba istezzejśi irr/ ka` tas Uhdens Pi§on/ kad tas leels irr/ in tas Uhdens Tigris/ kad tas ispluh§t Pawaśśari^. VLH1685_Syr, 36A₁₉.  < vc. Pison, Phison[2016-11]

Placidus (1) s. m. npers. Placidum (1)PlacidusKad nu tanny laika` tee Gadareneri ļaudis teems Römereems prettie turreyahß / by tam We§pa§iaņam no to Seemaslegeri peepeh§ch zelltees / vnd vsjehme to Pili Gadara / vnd zaur śawu Karŗakungu Placidum apkahwe wings py trießdeßmitz=tuhxto§cho Namneeko / bähgoht / diwi tuhxto§chus jehme wings zeetuma` / zitti Ļaudis vnd tas Pullx bähgoht eegha§ehß śöw eek§chan to Vppi Jordan.. Manc1631_LVM, 227₂₈.  < vc. Placidus[2016-11]

Platons (1) s. m. npers. Platonam (1)PlatonsBrahl tew ir Deews in gan, Tu turri §chadu Schwarru, Kas pa§cham Platonam wehl pahri §taw ar Warru; Reds §tipprais Akmintino§ch kas wis§ohs Mallohs miht Tas Mutteh §innu skils tohs Prettineekus d§iht. Witt1696_MMID, --₆.  < vc. Platon[2016-05]

Platus → Pilatus[2016-05]

Poļazeme (1) s. f. nloc. Poļa=§emme (1)Pohlen/ Poļa=Semme. Manc1638_PhL, 387₂₀. PolijaPohlen/ Poļa=Semme. Manc1638_PhL, 387₂₀.  ↑ la. polis + zeme[2016-07]

Pommeru zeme (1) s. f. nloc. Pommero=§emmi (1)PomerānijaMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 2₇.  < vc. Pommern[2020-04]

Pompejus (1) s. m. npers. Pompejus (1)PompejsBett wi§śa śchy / ar to Manntu / kaß tanny Ba§niza` wehl paghlabbohtz tappa / by willtiga Baggatiba / und neeka Mannta / tee Chaldeeŗi / Antiochus Epiwanes / Pompejus / und tha Titi We§pa§iani Kaŗŗa=Ļaudis to Deewa Nammu poh§tidami / attjehme wi§śu to Manntu. Manc1654_LP1, 534₅.  < vc. Pompeius[2016-11]

Poncius (39) s. m. npers. Pontia (1), Pontiam (1), Pontio (26), Pontiu (2), Pontium (1), Pontius (4), Ponzium (1), Ponzius (3)Poncijs; JDCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 9₄. Un śai§tija wiņņu/ aiswedde un nodewe to tam Semmes=Śohģam Ponzium Pilatum. JT1685 Mt 27:2. - Poncius Pilatus (39) Pontia Pilata (1), Pontiam Pilato (1), Pontio Pilato (24), Pontio pilato (1), Pontio Pilatu (1), Pontiu Pilatu (2), Pontium Pilatum (1), Pontius Pilatus (4), Ponzium Pilatum (1), Ponzius Pilatus (3)- (zemes) soģis / zemessoģis Poncius Pilatus (14) (śemmes śohgju) Pontio Pilato (1), śohghi Pontio Pilato (1), §emmes=śogham Pontio Pilato (1), §emmes=śohgam Pontio Pilato (1), §emmes=śohgham Pontio Pilato (1), §emmes=śohghi Pontium Pilatum (1), §emmes=śohghis Pontius Pilatus (1), §emmes=śohģam Ponzium Pilatum (1), §emmes=śohjam Pontiam Pilato (1), §emmes=śohjhi Pontiu Pilatu (1), §emmes=śohjhis Pontius Pilatus (1), §emmes=śojham Pontio Pilato (1), §emmeßogam Pontio Pilato (1), §emmeßoyam Pontio Pilato (1)∆ [apakš] Poncius Pilatus (19) appack§ch Pontio Pilato (1), appack§chan .. Pontio Pilato (1), appack§chan Pontio Pilato (4), appakśch Ponzius Pilatus (1), appak§ch Pontio Pilato (1), appak§chan .. Pontio Pilato (1), appak§chan Pontio Pilato (3), appakß Pontio Pilato (1), appeskan Pontio Pilato (1), appe§kan Pontio Pilato (4), appe§kan Pontio pilato (1)Poncija Pilāta valdīšanas laikāCetitcz appe§kan Pontio Pilato / cru§tan ehkaltcz / nomirris vnde apracktcz. CC1585, 9₄. Es pawehļu tew preekśch Deewa/ kas wiśśas Leetas d§ihwas darra un JE§us Kri§tus/ kas appakśch Ponzius Pilatus apleezinajis irr to labbu Leezibu. JT1685 1Tim 6:13.  < vc. Pontius ↔ Pancijs[2016-11]