paadīt (2) v. pa=addiht  (2)pa=addiht Ein wenig knütten.. Fuer1650_70_1ms, 16₃₃. Pa=addiht. ein Wenig knütten. Fuer1650_70_2ms, 4₉. paadīt, nedaudz adītpa=addiht Ein wenig knütten.. Fuer1650_70_1ms, 16₃₃. Pa=addiht. ein Wenig knütten. Fuer1650_70_2ms, 4₉.  ↑ la. adīt ↑ adīt[2024-12]

paart (2) v. paart (2)Paart Etwas pflügen. Fuer1650_70_1ms, 9₂₉. Paart. etwas pflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₃. paartPaart Etwas pflügen. Fuer1650_70_1ms, 9₂₉. Paart. etwas pflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₃.  ↑ la. art ↑ art, ārt [2024-12]

paaugas (6) s. f. pl. paaugas (3), pa augu (1), pa-augu (1), pa=augu (1)Paaugas der badt. Fuer1650_70_2ms, 281₁. bārdapaaugas dsiht den bahrt wider putzen. Fuer1650_70_1ms, 13₁₉. Pa=augu dsennamais. ein Schermeßer. item ein barbierer. Cur. Fuer1650_70_2ms, 30₁₂. ∆ paaugu dzenamais (3) pa augu dsennamais (1), pa-augu dsennamajs (1), pa=augu dsennamais (1)Pa augu dsennamais, Ein scheer=meßer. it. barbierer. Cur. Fuer1650_70_1ms, 13₂₁. Pa=augu dsennamais. ein Schermeßer. item ein barbierer. Cur. Fuer1650_70_2ms, 30₁₂. ..balbiera Pa-augu dsennamajs. balbier. it. ejus Messer. Skultamais Naśśis{Maśśis}. balbier Messer. Fuer1650_70_2ms, 289₂. bārdas nazisPa augu dsennamais, Ein scheer=meßer. it. barbierer. Cur. Fuer1650_70_1ms, 13₂₁. Pa=augu dsennamais. ein Schermeßer. item ein barbierer. Cur. Fuer1650_70_2ms, 30₁₂.  ↑ la. paaugt ↑ paaugt[2025-01]

paaugt (3) v. pa=augt (2), paaug (1)pa=augt zim~lich wachsen.. Fuer1650_70_1ms, 13₅. Pa=augt zimlich wachsen. Fuer1650_70_2ms, 29₂₀. paaugt, paaugtiespa=augt zim~lich wachsen.. Fuer1650_70_1ms, 13₅. Un kad tas śehts irr/ tad paaug/ tas un tohp leelaks pahr wiśśahm Sahlehm.. JT1685 Mk 4:32.  ↑ la. augt ↑ augt, ↓ paaugas[2025-01]

paauklēt (2) v. pa=aukleht (1), paaukleht (1)Pa=aukleht, Ein wenig pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 27₇. Paaukleht. ein wenig pflegen, warten. Fuer1650_70_2ms, 36₁₀. paauklētPa=aukleht, Ein wenig pflegen, warten. Fuer1650_70_1ms, 27₇. Paaukleht. ein wenig pflegen, warten. Fuer1650_70_2ms, 36₁₀.  ↑ la. auklēt ↑ auklēt [2024-12]

paaust (3) v. paauhsis (1), paauśihs (1), pa=auśihs  (1)aust, iestāties (par dienu)Kad deeniņņa pa=auśihs wen~ der tag anbrechen wird. Fuer1650_70_1ms, 14₂₁. Kad Deena paauhsis ( paauśihs wenn der Tag anbrechen wird. Fuer1650_70_2ms, 32₂.  ↑ la. aust ↑ aust ¹[2024-12]

pabadīt (2) v. pabaddiht  (1), pabaddith{papaddiht} (1)pabaddiht durch stoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₆. Pabaddith{Papaddiht}. durch stoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₆. pabadīt (?)pabaddiht durch stoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₆. Pabaddith{Papaddiht}. durch stoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₆.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-12]

pabārstīt (1) v. pa=bahr§ti  (1)pabārstīt§trew etwas Mehl vnter/ pa=bahr§ti magkeniet Milltus. Nhe tick dauds. Manc1638_PhL, 309₆.  ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt[2020-03]

pabaudīt (8) v. pabaudam (1), pabaudat (1), pabaudiht (4), pabaudija (1), pabaudijis (1)..pabaudiht, schmecken, versuchen. Fuer1650_70_1ms, 43₈. ..pabaudiht versuchen etc. Fuer1650_70_2ms, 59₂₀. 1. nogaršot; ēst..pabaudiht, schmecken, versuchen. Fuer1650_70_1ms, 43₈. Tad pamahzu es juhs/ ka juhs Barribu pabaudat / jo tas peederrahs pee juhśo paścho Labbumu/ jo ne weenam no jums krittihs ne kahds Matts no Galwas. JT1685 Apd 27:34. 2. pārbaudītUN tas notikkahs pehz śchahm Leetahm/ pabaudija Deews Ahbra&a&mu/ un śazzija us to: Ahbra&a&ms! VD1689_94 1Moz 22:1.  ↑ la. baudīt 'mēģināt, pārbaudīt' [2025-01]

pabāzt (4) v. pabahsi (1), pa=bahsi (1), pabahst (1), pa=bahst (1)pabahst, hinunter stecken, stopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₉. Pa=bahst. hinunter stecken, stopffen. Fuer1650_70_2ms, 57₈. pabāzt, palikt zem kaut kāpabahsi appaksch gultas, stecks unters bette.. Fuer1650_70_1ms, 46₁₀. pa=bahsi appaksch gultas stecks unters bette.. Fuer1650_70_2ms, 57₉.  ↑ la. bāzt ↓ pabāzts[2024-12]

pabāzts (2) s. m. pabahsts (2)Pabahsts, Pabalsts item was man worunter legt, alß unter haupt - füße, geköpffe. Tonne etc. Fuer1650_70_1ms, 180₅. Pabahsts, was man wor unter leget, alß unterm Haupt= füsse, Kopffe. Tonneetc. item Pabalst idem. Fuer1650_70_2ms, 245₅. balsts, paliktnis (piem., galvai, kājām, mucai)Pabahsts, Pabalsts item was man worunter legt, alß unter haupt - füße, geköpffe. Tonne etc. Fuer1650_70_1ms, 180₅. Pabahsts, was man wor unter leget, alß unterm Haupt= füsse, Kopffe. Tonneetc. item Pabalst idem. Fuer1650_70_2ms, 245₅.  ↑ la. pabāzt ↑ pabāzt[2024-12]

padegt (2) v. padedsis (2)Padedsis, Etwas verbrandt, verschreuet.. Fuer1650_70_1ms, 62₁₅. Padedsis etwas verbrandt, verschreuet. Fuer1650_70_2ms, 84₁₉. apdegt; apsviltPadedsis, Etwas verbrandt, verschreuet.. Fuer1650_70_1ms, 62₁₅. Padedsis etwas verbrandt, verschreuet. Fuer1650_70_2ms, 84₁₉.  ↑ la. degt [2025-01]

padēklis (2) s. m. padeklis (2)Padeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 180<sub>6</sub>. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 245₁₃. padēklis, ola, kas ielikta ligzdā, lai mudinātu vistu dētPadeklis, ein Nest=Ey", a` deht. Fuer1650_70_1ms, 180<sub>6</sub>. Padeklis, ein Nest=Ey= a` deht. Fuer1650_70_2ms, 245₁₃.  ↑ la. (pa)dēt 'likt olu ligzdā, lai mudinātu vistu dēt'[2024-08]

padomadāvētājs (1) s. m. paddomadahwetais (1)padomdevējsRahdi mann tawu Zelļu O Kungs / Tahß Pähdas uß töw mann mahzi :/: Eek§chan tawu Tee§śibu mann waddi / Ai§to tu e§śi mans Deews und Kungs / Manna Pe§ti§chana / mans Preeks / Palligs und Paddomadahwetais uß kattru eß alla§ch paļauyohß / und alla§ch läppo und ghrä§cho. LGL1685_V5, 131₃₁.  ↑ la. padoms + dot ↔ padomadevējs, padomadēvētājs, padomudēvētājs [2024-12]

padomadevējs (5) s. m. paddomadehweyeems (1), paddomadeweyi (1), padohmadewejeem (1), padohmadeweji (1), padohmadewejs (1)padomdevējsThadehļ śarrgayees töw preek§chan teems Paddomadehweyeems / abdohma pirmahk / arrieg tas labbs gir : Ai§to bäh§t wings dohma / śöw pa§§cham Paddomu dohdt / vnd gribb töw lickt baudiet. Manc1631_Syr, 584₂₅. Ikkattrs Padohmadewejs leekahs Padohmu dohdus/ bet zitti dohd Padohmu pehz śewis paścha. VLH1685_Syr, 55A₈.  ↑ la. padoms + dot ↔ padomadāvētājs, padomadēvētājs, padomudēvētājs [2024-12]

padomadēvētājs, padomudēvētājs (3) s. m. paddomadehwetais (1), paddomadehwetays (1), paddomudehwetayeems (1)padomdevējsNhe meckleh Paddomu py to / kam Śirdtz py töw nhe n䧜ahs / vnd nhe jemm tohs par Paddomudehwetayeems / kattri töw eenied. Manc1631_Syr, 584₃₂.  ↑ la. padoms + dot ↔ padomadāvētājs, padomadevējs[2025-01]

padomadošana (3) s. f. padohmadohśchana (1), padohmadohśchanas (1), padohmadohśchanu (1)padoma došanaTa Ģeķķa Walloda israugahs ka` kahds śagru&is Nams/ in ta Neśapraścha Padohmadohśchanu ne warr §innaht kas tas irr/ kas newaid. VLH1685_Syr, 30B₂₅.  ↑ la. padoms + dot [2024-12]

padomība (16) s. f. paddomiba (6), paddomibas (1), paddomibe (3), paddomibes (2), paddomibu (2), paddomybes (2)1. īpašums, mantībaBEth es ßack / tickylge ka thas Mantenex wens Bherns gir / thad nhe gir §tarpan tho vnd wene kalpe neewene §tarpybe / Ja tomher thas wens Kunx gir wue§§es Paddomybes. EvEp1587, 24₈. Pawel touwims Engelims ka the atnake / Vnde mums pa§§arg touwe paddomibe / Dod mums thos mylige §arges klath / Ka mums prexkan tho Sathan gir thas mehrs. Ps1615, 187₂₃. 2. padomsMann peedärr abbi / Paddomiba vnd Darrbs / mann gir Prahtz vnnd Spähx. Manc1637_Sal, 24₂₅. 3. nodoms, nolūksDauds Paddomibas gir weena Wiera śirrdy / bett tha Kungha Paddomiba palleek. Manc1637_Sal, 62₂₂.  ↑ la. padoms [2025-01]

padomiņš (1) s. m. dem. padohmiņa (1)padomiņšRed§'/ ka` śawih§t/ Suhd in isśchķih§t/ Zilweka Śapraśchan'! Kas bij' aug§ta^ Gudribiņa^/ Leelas Leetas turrej' Siņņa^ Tas te gull bes Padohmiņa. LGL1685_K1, 191₂₄.  ↑ la. padoms [2024-12]

padusēt (1) v. paddußet (1)atpūstiesOch mans wuße myleis Je§ulin / Dar töw wen §ki§t mickxt gultin / paddußet exkan manne ßirde §ki§te / Ka es mußam touwes ne ai§mir§t. Ps1615, 83₂.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt, ↓ padusēties[2016-08]

padusēties (1) v. refl. padu§§etes (1)atpūstiesMes ludczam thowe / doudcz Sweeteis Kunx / pa§§arge mums exkan §cho grute nackt / laid mums exkan töw padu§§etes wene dußam nackte dode tu mums. Ps1615, 77₈.  ↑ la. dusēt ↑ padusēt[2015-04]

pagrabs (5) s. m. paghrabbs (2), pagrabeem (1), pagrabs (2)Keller/ Paghrabbs.. Manc1638_L, 100B₂₁. ein Keller/ Paghrabbs.. Manc1638_PhL, 321₇. Pagrabs. ein Keller. qs. paglabs. a` glabbaht.. Fuer1650_70_1ms, 180<sub>14</sub>. Pagrabs. ein Keller, qs. paglabs a` glabbaht. Fuer1650_70_2ms, 245₁₁. pagrabsKeller/ Paghrabbs.. Manc1638_L, 100B₂₁. ..jeb us zittu wi§i un Zellu, man neh gribbu likt peewiltees, bett to Sali, tick labb eejemdams, ka eek§chan Pagrabeem, ißpakadams, neh kadu wiltibu darriht gribbu, §öw kadus auglus meklehdams, no nehweenu kadu d§erramu=Naudu.. Zv1689_Salsnes, 249₂₅.  < bkr. vai skr. pogrobъ 'pagrabs, noliktava'[2024-12]

paklāt (11) v. packlah (1), packlayis (2), paklahj (3), paklahja (1), paklahji (1), paklahjis (1), paklahts (2)1. uzklāt, saklāt (par galdu)Tu e§śi mums packlayis weenu ghalldu / Kattru mehs alla§ch vsluhkoyam.. Manc1631_LGL, 360₂₅. Kawa śawus Lohpus / in uszehle śawu Wihnu / in paklahja śawu Galdu. VLH1685_Sal, 13A₂₈. - lauka galdu paklāt; paklāt galdu (10) lauka=galds.. paklahts (2), packlayis.. ghalldu (2), paklahj galdu (3), paklahja.. galdu (1), paklahji galdu (1), paklahjis.. galdu (1)2. paklātJ. Śeenu ghann tadai doh§chu: bett ka doh§chu Au§as? G. Au§as dohdams/ packlah Swahrkus. Manc1638_Run, 439B₈.  ↑ la. klāt ↓ paklāties[2025-01]

paklāties (8) v. refl. packla§es (1), packlayas (2), packlayes (1), paklayas (1), packlayis (2), paclates (1)izdotiesTapeetcz luudtcze the §cho Chru§tite droutczibe ka ta grib Dewe par thems luuckt / ka the to exkan Dewe Wärde war eßackte / vnde ta tims lab paklayas. Ench1586, HA₆. Tas dar tam Wetzam Czußkam du§mes / Vnde grib to beerne apridt / Winne trackko§chen gir wu§tim pa§u§te / Tas newar tam paclates.. Ps1615, 163₉. - labi paklāties (4) lab packlayas (1), lab paklayas  (1), labbe packlayas (1), labbe packlayes (1) ↑ la. klāt, klāties ↑ paklāt[2025-01]

Pamphilia → Pamvilija[2016-02]

Pampilia (1) s. f. nloc. Pampilias (1)Pamfīlija; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 50₂₄.  < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía ↔ Pamvilija[2016-11]

Pamvilija (8) s. f. nloc. Pamphilia (2), Pamwilia (1), Pamwilias (1), Pamwilias=semmes (1), Pamwilia^ (1), Pamwiliju (2)Pamfīlija; apvidus JDParther vnd Meder / vnd Elamiter / vnde kattre mhes cziwoyam exkan Me§opotamia / vnde exkan Judea vnd Capadocia / Ponto vnd A§ia / Phrygia vnde Pamphilia / Egypten / vnd py tems e§§zams / to Libien / py Cyrenen / vn~ Swe§§cheneke no Rome / Judde vnde Juddeloudes / Kreter vnd Araber / mhes czirdam thös ar mu§§ims mhelims / tös leles Dewe darbes treßotes. EvEp1587, 130₄. Un mehs Juhŗa^ gaŗŗam Kilikiju un Pamwiliju pahrzehluśchees/ nahzam uhs Miru/ Likijas Semme. JT1685 Apd 27:5.  < vc. Pamphylia vai, gr. Pamphylía ↔ Pampilia[2016-11]

Pancijs (3) s. m. npers. Panzia (3)Poncijs; JDEs tizzu eekśch Je§u Kri§tu/ wiņņa weenigu peed§imtu Dehlu muhśu Kungu/ kas eejemts irr no Śwehta Garra/ peed§immis no tahs Jumprawas Mahrias/ zeetis appakśch Panzia Pilata/ Kru§ta^ śi§ts/ nomirris/ aprakts/ §emme^ kahpis eekśch Elles/ treścha^ Deena^ atkal iszehlees no Miŗŗoneem/ uhskahpis Debbeśi^s/ śehdees pee labbas Rohkas Deewa ta wiśśu=walditaja Tehwa/ no turrenes wiņ§ch at=ees/ śohdiht tohs d§ihwus in mirruśchus. VHL1685_Cat, 4₁₄.  < lat. vai vc. Pontius ↔ Poncius[2016-11]

Panta (1) s. f. nloc. Pantas (1)Ponts; apvidus JDParteŗi in Meedeŗi / in Eelamiteŗi / in kas mehs d§ihwojam eekśch Me§apatamias / in eekśch Judejas / in Kappadozias / Pantas in A§ias / Wrihģias in Pampilias / Eģiptes / in pee tahm E§chahm to Libieŗo / prett Kireenas / in śweścha Tauta no Romas / Judi in zitti no Judu=Tizzibas / Kreeteŗi / in Arabeŗi. VLH1685, 50₂₃.  < vc. Pontus ↔ Ponta, Pontus[2016-11]

Panuelis (1) s. m. npers. Panueļa (1)Fanuēls (arī Penuēls); JDVnd tur by weena Propeetinna / Anna Panueļa Meita / no A§era Czilltu / ta by wetziga/ vnd by d§iwoyu§śi śeptinjus Ghaddus ar śawu Wyru / pehts śawas Jumprawibas / vnd by Atraitne py a§toņedeßmitteems vnnd t§chettreems Ghaddeems / ta nahze muh§cham no Ba§nizas / kallpo ja Deewam ar Ghawe§chanu vnd Patareems deenas vnd Nacktis. Manc1631_LVM, 41₁₇.  < vc. Phanuel [2016-11]

papēdis, papēda (14) s. kahjo=papeh§cheem (3), papehdas (1), papehdi (1), papehdi^ (1), papehdis (4), pa=pehdis  (1), papeh§cheem  (1), papeh§cho^s  (1), papeh§chus  (1)Fer§e/ Papehdis. Manc1638_L, 59A₁₆. die Ver§en/ calcaneus, Papehdis. Manc1638_L, 193B₂₁. Ver§en/ Pa=pehdis. Manc1638_PhL, 264₁₄. Papehdis die fuß sole. Hacke. Fuer1650_70_1ms, 170₇. Papehdis. die fuß=Sohle. Hacke. Fuer1650_70_2ms, 255₂. papēdisFer§e/ Papehdis. Manc1638_L, 59A₁₆. Tawo leelo No§eegumu dehļ irr tawas Wihles atśegtas/ un tawas Papehdas irr Warras=Darbu zeetuśchas. VD1689_94 Jer 13:22. ∆ kāju papēži (3) kahjo=papeh§cheem (3)papēžiWi§śi winji Lohzekļi / wi§śas winjas Mee§śas no Kahjo=papeh§cheem / lieds patt Ghallwa=Skremeļam trieß no leelahm Śirrds=Mohkahm / ka Apśas=Lappa. Manc1654_LP3, 10₁₆. ◊ no galvasvirsu / galvu īs / līdz kāju papēžiem; no kāju papēžiem līdz galvaskriemeļam (3) no ghallwas=wir§śu ihs kahjo=papeh§cheem  (1), no ghallwu lieds kahjo=papeh§cheem  (1), no kahjo=papeh§cheem / lieds.. ghallwa=skremeļam (1)aptverot visu augumu, viscaurBett ścheitan Pilata Śohda=Namma` Wings tah kļua ar Patagham ißkappahtz / ka nhe warreja Mee§śas red§eht / tick dauds / kurr tu buhtu Pirrxtu litziß / bett wings wiß A§śinis ween / no Ghallwas=wir§śu ihs Kahjo=Papeh§cheem by. Manc1654_LP3, 110₁.  ↑ la. pēda ↓ kājapapēži[2020-12]

pāradīt (2) v. pahr=addiht  (2)pahr=addiht über knüten. Fuer1650_70_1ms, 17₁. Pahr=addiht, über=knütten. Fuer1650_70_2ms, 4₁₀. pāradīt, adīt vēlreizpahr=addiht über knüten. Fuer1650_70_1ms, 17₁. Pahr=addiht, über=knütten. Fuer1650_70_2ms, 4₁₀.  ↑ la. adīt ↑ adīt[2024-12]

pārart (2) v. pahrart (2)pahrart über pflügen. Fuer1650_70_1ms, 9₃₀. Pahrart überpflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₄. pārartpahrart über pflügen. Fuer1650_70_1ms, 9₃₀. Pahrart überpflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₄.  ↑ la. art ↑ art, ārt [2024-12]

pāraugt (2) v. pahr=augt (2)pahr=augt über wachsen. Fuer1650_70_1ms, 13₆. Pahr=augt über=wachsen. Fuer1650_70_2ms, 29₂₂. pāraugtpahr=augt über wachsen. Fuer1650_70_1ms, 13₆. Pahr=augt über=wachsen. Fuer1650_70_2ms, 29₂₂.  ↑ la. augt ↑ augt[2025-01]

pāraust (2) v. pahr=aust  (2)pahr=aust, über weben. Fuer1650_70_1ms, 22₈. Pahr=aust. überweben.. Fuer1650_70_2ms, 33₁₀. pāraustpahr=aust, über weben. Fuer1650_70_1ms, 22₈. Pahr=aust. überweben.. Fuer1650_70_2ms, 33₁₀.  ↑ la. aust 'aust audeklu' ↑ aust ²[2024-12]

pārbakstīt (2) v. pahrbakstiht (1), pahr=bakstiht (1)Pahrbakstiht, Etwas durch stöchern.. Fuer1650_70_1ms, 31₉. Pahr=bakstiht. etwas durch=stöchern.. Fuer1650_70_2ms, 50₁₃. sabakstīt, sacaurumotPahrbakstiht, Etwas durch stöchern.. Fuer1650_70_1ms, 31₉. Pahr=bakstiht. etwas durch=stöchern.. Fuer1650_70_2ms, 50₁₃.  ↑ la. bakstīt [2024-12]

pārbaudīšana (5) v. pahrbaudiśchana (4), pahrbaudiśchanu (1)1. pārbaudīšana; pārbaudījumsSinnadami/ ka ta Pahrbaudiśchana juhśas Tizzibas Pazeeśchanu pa§trahda.. JT1685 Jk 1:3. Teeścham/ ta irr weena (gŗuhta) Pahrbaudiśchana/ un kas tad/ kad ta * nizzinadama Zilts wairs ne buhs? śakk tas KUngs KUNGS.. VD1689_94 Ech 21:13. 2. uzticamībaUn juhs §innat wiņņa Pahrbaudiśchanu / ka wiņśch itt ka` Dehls tam Tehwam ar mannim kalpojis irr eekśch tahs Preezas=Mahzibas. JT1685 Fil 2:22.  ↑ la. pārbaudīt ↑ pārbaudīt[2024-12]

pārbaudīt (38) v. pahrbauda (8), pahrbaudajt (3), pahrbaudam (2), pahrbaudi (4), pahrbaudidami (1), pahrbaudiht (3), pahrbaudihts (2), pahrbaudija (2), pahrbaudijis (1), pahrbaudijs (1), pahrbaudijuśchi (1), pahrbaudiśchu (2), pahrbauditi (3), pahrbauditu (2), pahrbaudu (3)pārbaudītEs ne śakku to pawehledams/ bet es pahrbaudu zitto Tikkuma dehļ arrid§an juhśo Mihle§tibu/ arrig ta ih§tena eśśoti. JT1685 2Kor 8:8. Laid mehs isluhkojam un pahrbaudam muhśus Zeļļus/ un laid mehs atgree§chamees pee ta KUNGA. VD1689_94 Rdz 3:40. - pārbaudīt sirdis; sirdis pārbaudīt (3) pahrbauda.. śirdis (1), śirdis pahrbauda  (2) ↑ la. baudīt 'mēģināt, uzdrīkstēties, pārbaudīt' ↓ pārbaudīšana, pārbaudīties[2024-12]

pārbaudīties (1) v. refl. pahrbaudajtees (1)pārbaudīties, pārbaudīt seviPAhrbaudajtees paśchi/ un isluhkojtees juhs Ļaudis/ kam nekahda Gribbeśchana irr. VD1689_94 Cef 2:1.  ↑ la. pārbaudīt ↑ pārbaudīt[2024-12]

pārbāzt (2) v. pahrbahst (1), pahr=bahst (1)Pahrbahst, über stopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₂. Pahr=bahst. überstopffen. Fuer1650_70_2ms, 57₁₁. pārbāzt, pārlieku daudz sabāztPahrbahst, über stopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₂. Pahr=bahst. überstopffen. Fuer1650_70_2ms, 57₁₁.  ↑ la. bāzt [2024-12]

pārbērt (1) v. pahrbehrt (1)vber§chütten/ pahrbehrt. Manc1638_L, 163A₂₆. pārbērtvber§chütten/ pahrbehrt. Manc1638_L, 163A₂₆.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-11]

pārcilāt (2) v. pahrzillaht (2)pārcilāt.. rudsu, kas śalijuśchi pahrzillaht den beregneten roken ümbsetzen. Fuer1650_70_1ms, 316₂₁. Rudsu kas śalijuśchi pahrzillaht. den beregneten Roggen umb=setzen. Fuer1650_70_2ms, 547₁₁.  ↑ la. cilāt ↑ cilāt[2015-04]

pārgādāt (1) v. pahrgahda (1)rūpēties, gādātPar tahm paśchahm Leetahm pahrgahda/ śchinni^s Leeta^s darbojees/ ka tawa Pee=Augśchana red§ama tohp wiśśa^s Leeta^s. JT1685 1Tim 4:15.  ↑ la. gādāt [2024-12]

pārģērbt (1) v. pahrģehrbti (1)pārģērbtJo arrid§an mehs śchinni^ Buhda^ eśśośchi no puhśchamees/ un eśśam gruhti apbehdinati: pehz to/ ka mehs ne gribbam noģehrbti bet pahrģehrbti tapt/ ka tas Mir§tams no tahs D§ihwibas aprihts tohp. JT1685 2Kor 5:4.  ↑ la. ģērbt ↓ pārģērbties[2020-03]

pārģērbties (9) v. refl. pahr=gehrbjahs (1), pahrģehrbahs (3), pahrģehrbees (1), pahrģehrbjahs (1), pahrģehrbjeetees (1), pahrģehrbśchohs (2)pārģērbtieswiņśch diwi reis deena^ sawadas drehbes ģehrbjahs, pahrģehrbjahs, Er verkleidet sich des Tages zwey"mahl. Fuer1650_70_1ms, 59₁₈. Tad śazzija Jehkabs uhs śawu Śaimi/ un uhs wiśśeem/ kas ar to bija/ metteet noh§t tohs śweśchus Deewus/ kas juhśu widdu^ irr/ un śchķih§tajtees/ un pahrģehrbjeetees zitta^s Drehbe^s. VD1689_94 1Moz 35:2.  ↑ la. ģērbties, pārģērbt ↑ pārģērbt[2020-03]

Parmens (1) s. m. npers. Parmenu (1)Parmens; JDUn śchee Wardee patikke wiśśai Draud§ei; un tee isred§eja Stepiņu weenu Wihru pilnu Tizzibas/ un ta śwehta Garra/ un Wihlippu/ un Prokoru/ un Nikanoru/ un Timonu/ un Parmenu/ un Niklaśu weenu Juddo=Tizzigu no Antiokias. JT1685 Apd 6:5.  < vc. Parmenas vai, gr. Parmenâs[2016-02]

pārsautēt (2) v. pahrśauteht (1), pahr sauteht (1)pahrśauteht, überpregeln, behen. Fuer1650_70_1ms, 255₁₀. pahr sauteht. über pregeln - behen. Fuer1650_70_2ms, 347_19-20. pārsautēt (?)pahrśauteht, überpregeln, behen. Fuer1650_70_1ms, 255₁₀. pahr sauteht. über pregeln - behen. Fuer1650_70_2ms, 347_19-20.  ↑ la. sautēt ↑ sautēt[2025-01]

pārskriet (1) v. par§kreet (1)fürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B₂₆. pārlidotfürüber fliegen/ par§kreet. Manc1638_L, 61B₂₆.  ↑ la. skriet ↑ skriet[2016-07]

pārvelkams (1) partic. m. pahrwelkamu (1)pārsegs, pārklājums (lietv. nozīmē)Tad ņehme Eeleazars tas Pree§teris tohs waŗŗa Kwehpja=Traukus/ ko tee Śaded§inati bij peeneśśuśchi/ un śitte tohs Plahti^s/ par weenu Pahrwelkamu preekśch to Altari. VD1689_94 4Moz, 16₃₉.  ↑ la. pārvilkt ↑ pārvilkt[2024-12]

pārvilkt (51) v. pahrwelk  (1), pahrwilke (32), pahrwilkt  (10), pahrwilkta (1), pahrwilkteem (1), pahrwilkti (2), pahrwilkts (2), pahrwillkta (1), pahrwillkti (1)pārklāt, pārsegt; rotātKa juhß / M.D. śchohß Wahrdus parei§e warreeta śapra§t / tad buhß jums §in~aht / ka taß Konings Salomons licka wenu §kai§tu Ba§nizu usta§śiet eek§chan JEru§alem / tanni Ba§niza` / pa§§cha` wiß=śwähtaka Weta` / by diwi Engeļo=Ghiemi no Oelja=Koku / ar tieru Sälltu pahrwillkti / tee Engeliśchi śawus Śpahrnus no weenas Śeenas lieds ohtram ißplattija / unnd appak§chan teems Spahrneems §tahweja ta Śalied§enaśchanas Lade / unnd tahß Schäla§tibas Krähßlis. Manc1654_LP2, 408{388}₃₀. Ta^ pahrwilke wiņ§ch wiśśu Nammu ar Seltu/ teekams wiśs tas Nams pabeigts bija/ ir wiśśu to Altari/ kas preekśch tahs Deewa Run~aśchanas Weetas bija/ pahrwilke wiņ§ch ar Seltu. VD1689_94 1Ken 6:22. - ar (tīru) zeltu pārvilkt; pārvilkt ar (labu / šķīstu / tīru) zeltu (38) ar seltu pahrwilkt (5), ar seltu pahrwilkteem  (1), ar sälltu pahrwillkta (1), ar tieru sälltu pahrwillkti (1), ar tihru seltu pahrwilkt  (3), pahrwelk.. ar selta  (1), pahrwilke.. ar labbu seltu (2), pahrwilke.. ar seltu  (16), pahrwilke.. ar śchķihķ§tu seltu  (2), pahrwilke.. ar tihru seltu (6)- ar vaŗu pārvilkt; pārvilkt ar vaŗu (5) ar waŗŗu pahrwilkt  (2), pahrwilke.. ar waŗŗu  (3) ↑ la. vilkt ↑ vilkt, ↓ pārvelkams[2025-01]

pārzagt (2) v. pahrsagt  (2)pahrsagt überstehlen. Fuer1650_70_1ms, 253₆. pahrsagt über stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₁. nozagt (?)pahrsagt überstehlen. Fuer1650_70_1ms, 253₆. pahrsagt über stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₁.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-12]

pārzīmot (1) v. pahr§ihmojis  (1)attiecināt, apzīmēt Bet śchahs Leetas/ Brahļi/ eśmu es pahr§ihmojis uhs mann un Apollowu juhśo dehļ: ka juhs pee mums mahzatees ne buht guddrakeem pahr to/ kas rak§tihts irr/ ka juhs weens pahr ohtru ne uhspuhśchatees pretti to ohtru. JT1685 1Kor 4:6.  ↑ la. zīmot ↑ zīmot[2025-01]

pasautēt (2) v. paśauteht (2)paśauteht etwas behen. Fuer1650_70_1ms, 255₉. paśauteht. etwas behen. Fuer1650_70_2ms, 347₁₉. pasautēt (?)paśauteht etwas behen. Fuer1650_70_1ms, 255₉. paśauteht. etwas behen. Fuer1650_70_2ms, 347₁₉.  ↑ la. sautēt ↑ sautēt[2025-01]

pastrādāšana (3) s. f. pa§trahdaśchanas (1), pa§trahdaśchanu (2)darbošanās; izdarīšana No ka wiśśa ta Meeśa tohp śalikta/ un śa§tipprinata zaur ikweenu Lohzekli/ kas ohtram Paliga^ nahk/ pehz to §pehzigu Pa§trahdaśchanu ikweena Gabbala śawa^ Mehra^/ ka ta Meeśa pee=aug par śawu paśchu Ustaiśiśchanu eekśch Mihle§tibas. JT1685 Ef 4:16.  ↑ la. pastrādāt ↑ pastrādāt[2016-08]

pastrādāt (7) v. pastrahdaht (1), pa§trada (1), pa§trahda (1), pa§trahdaht (1), pa§trahdajam (1), pa§trahdajśchi (1), pa§trahdajuśchi (1)pastrahdaht arbey"t verrichten, was befohlen ist.. Fuer1650_70_1ms, 275₂₅. izdarīt, paveiktAi§to yus §luddenath Dewa lab darri§chennas / czedät vnd §ackket no winga ßeele§tibas / Kattre tas py iums pa§trada. Ps1615, 145₁₄. Luhkojeet us śew paścheem/ ka mehs ne pamettam/ ko mehs eśśam pa§trahdajuśchi/ bet pillu.. JT1685 2J 1:8.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt, ↓ nepastrādāt, pastrādāšana, pastrādnieks[2016-09]

pastrādnieks (1) s. m. pa§trahdneeku (1)strādnieksDarbojees śew paśchu tam Kungam derrigu preekśch§tahdiht/ weenu Pa§trahdneeku / kas ne tohp apkaunohts/ kas tohs Wahrdus tahs Pateeśibas parei§i nodalla. JT1685 2Tim 2:15.  ↑ la. strādnieks ↑ strād(e)nieks, strādniece[2016-07]

pasvilu → pazvilu[2025-01]

pātaga (38) s. f. d§äll§a=pataghu (1), pahtaga (6), pahtagahm (3), pahtagahms (1), pahtagas (1), pahtagham (1), pahtaghu (1), pahtagu (5), pataga (1), patagahms, patagam (2), patagha (3), pataghahm (2), patagham (1), pataghas (2), pataghas=kahtu (1), pataghu (2), patagu (3), patake (1)Gei§§el/ Peit§che/Pietzka/ Patagha. Manc1638_L, 73A₁₄. eine Peit§che/ Patagha. Manc1638_PhL, 360₁₉. Pahtaga eine Peitsche. Fuer1650_70_1ms, 187₅. Pahtaga eine Peitsche.. Fuer1650_70_2ms, 252₂. pātagaAran Dewe basnitcze{badnitcze} / Kattre tas Boußlis wene e§tadyum py tas luck§chens tös pretczenekes vnd Noude ißmyetaies / ar patake §ittenne~s ißinne. Ps1615, 70₁₈. Pahtaga padarr Bruhzes/ bet śkaudiga Mutte ir wiśśus Kaulus śadau§a. VLH1685_Syr, 42A₁₈. - ar pātagām (iz)kapāt (3) ar pahtagham.. ißkappaja (1), ar pataghahm kappahtz (1), ar patagham ißkappahtz (1)- ar pātagām(s) (no)šaust (5) ar pahtagahm nośchau§ts (1), ar pahtagahms.. §chaute (1), ar patagahms.. §chau§t (1), ar patagam no§chau§ts  (2)- ar pātagu dzīt; izdzīt ar pātagu (3) ar pahtagu d§änn (1), ar pahtagu d§en (1), ißd§inna.. ar pahtaghu (1)- sist ar pātagu / pātagām; ar pātagu sist, (5) ar pataghu śißdams (1), ar patagu §ißdams (1), sitt ar patagu (1), śitt ar patagu (1), śitt.. ar pataghahm (1)◊ dzelza pātaga (1) d§äll§a=pataghu (1)briesmas, apdraudējums..tad gir taß zeenigs Wätzais Semmes=Tähws pawehlejis ścho Deenu par Meera=Deenu śwehtiet / und Deewam no Śirds dibben pateickt / ka taß mums / muh§śus Bährnus / und Bährno=Bährnus no tahdu d§äll§a=Pataghu pe§tijis / und mums Meeru ar Kreewu dehwis gir.. Manc1654_LP1, 173₂.  < skr. batogъ 'pātaga' vai, līb. pǭtõg 't.p.'[2016-08]

patakas (2) s. f. pl. pattackas (1), pattackas=allus=mäddas=mallku (1)Dünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 321₁₉. plāns alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējumaDünnebier/ Pattackas/ D§err§chi. Manc1638_PhL, 321₁₉. Ja tad JE§us Chri§tus weenu auxtu Vhdens Mallku ghribb attmaxaht; tad Wings jo wehl wairahk Pattackas=Allus=Mäddas=Mallku attmaxahß. Manc1654_LP2, 313{293}₁₆.  : liet. pãtakos, patakaĩ 'plāns alus; notecējis šķidrums'[2016-07]

patapa (8) s. f. patappas (4), pattapas (4)muß/ weil/ otium, pattapas. Manc1638_L, 127B₂₃. brīvs laiks, vaļas brīdis..man hat nicht §o viel fri§t/ das man den Kopff kratze/ nhe tick dauds nhe gir patappas/ ka warrätu Ghallwu paka§śiet. Manc1638_PhL, 241₂₁. Ne atraujeetees weens ohtram/ ka ween jelle weenada^ Prahta^ par kahdu Brihdi/ ka jums Patappas eśśus pee Gawenes un Peeluhgśchanas.. JT1685 1Kor 7:5.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai'[2016-07]

patapi (4) adv. pattap (1), pattape (2), pattappe (1)lēni, pamazāmAR mehr vnde preeke es broutcz proyam / Exkan Dewe prathe / Epreczenat gir man manne ßirds vnde pratcz / pattap vnde klus.. Ps1615, 194₇. Deews pattape nahk, bett gruhte. komt langsam aber schwer. Fuer1650_70_2ms, 252l₁.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai' ↔ patapīn[2016-07]

patapīn (1) adv. pattapien (1)§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 364₁₃. lēni, pamazām§anfft/ gemehlich/ waļļiņam/ pama§am/ pattapien. Manc1638_PhL, 364₁₃.  ↑ la. patapt 'paspēt; būt vaļai' ↔ patapi[2016-07]

patapt (4) v. patapschu (2), patapt (2)Patapt, abkom~en.. Fuer1650_70_1ms, 276₃₅. Patapt, abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 476₅. rast brīvu brīdi..kad es patapschu kad man istiktees, wen~ ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_1ms, 276₃₅. ..kad es patapschu, kad man istiktees, wenn ich werde können abkom~en. Fuer1650_70_2ms, 476₅.  : liet. patàpti 'kļūt (par ko); sākties; nonākt' [2016-07]

pātari (111) s. m. pl. Deewa=pahtareem (1), Deewa=pahtarus (1), paataruß (3), pahtahri (3), pahtahrus (1), pahtareem (5), pahtareems (9), pahtari (4), pahtarohß (6), pahtarus (41), patareem (1), patareems (4), patari (5), patarohß (3), patarus (15), pataruß (1), pater (2), pathareem (2), patres (1), patrims (2), patrus (1)Gebet/ Patari/ Luhk§chana. Manc1638_L, 70B₁₇. Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀. lūgsnaKa §kan tha Pater? Tha pirma luk§chen? CC1585, 11₁₂. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_KB, 13. p. - Dieva pātari (6) Deewa pahtari (1), Deewa pahtarus (1), Deewa pahtarus (1), Deewa patarus (1), Deewa=pahtareem (1), Deewa=pahtarus (1)- (ne)mācēt pātarus; pātarus (ne)mācēt (7) mahk.. pahtarus (1), mahki.. pahtarus (2), nhe mahku pahtarus (1), nhe mahku.. pahtarus (1), pahtarus mahk (1), patres nhemak (1)- pātarus mācīties; (ne)mācīties pātaru (11) mahzais patarus (1), mazahß pahtarus (1), nhe mazaiß pahtarus (1), pahtarus mahzidameeß (1), pahtarus mahziteeß (2), pahtarus.. mahzahß (1), pahtarus.. mahziteeß (1), patarus mahzahß (1), patarus mahzijahß (1), patarus mahziteeß (1)∆ ēdami pātari (2) ehdami pahtahri (1), ehdami patari (1)Ehdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₂. lūgsna pirms ēdienreizesEhdami patari vor Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₁. Ehdami Pahtahri. Vor=Eß=gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₂. ∆ iet pātaros (2) eet.. pahtarohß (1), ghajam patarohß (1)1. mācīties lūgšanas u. c. (?)Mehß Lattwee§chi ghajam Tährbata`/ turr lickam Bährnus Chri§tiet/ tur ghajam Patarohß/ turr ghajam py Ghräku śuhd§e§chanas. Manc1638_Run, 468B₂. 2. skaitīt lūgsnuDa§śch Śaimneex kad Mai§e us Ghalldu uszällta / śacka / laid eet Bährni Pahtarohß / mann wehl jadarra / ghann eß nahk§chu eh§t. Manc1654_LP1, 492₁₅. ∆ paēdami pātari (2) pa=ehdami pahtahri (1), pa=ehdami patari (1)Pa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₂. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₃. lūgsna pēc ēdienreizesPa=ehdami patari. Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 191₂₂. Pa=Ehdami Pahtahri. Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 252₁₃. ∆ pātarus (ne)skaitīt; skaitīt pātarus (39) ja §kaita.. pahtari (1), paataruß §kaiti (1), paataruß §kaitidami (1), paataruß §kaitj (1), pahtahrus ne skaita (1), pahtarus skaitiht (2), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaidyis (1), pahtarus §kaita (3), pahtarus §kaita (1), pahtarus §kaiti (3), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitiet (2), pahtarus §kaitija (1), pahtarus §kaitijuśchi (2), pahtarus §kaitu (3), pahtarus.. §kaitiet (1), patarus §kaita (1), patarus §kaitiet (1), pataruß §kaitit (1), patrus neskaita (1), §kaita.. pahtarus (1), §kaita.. patarus (1), §kaitaita pahtarus (3), §kaitaita.. pahtarus (1), §kaiteeta patarus (1)beten/ luhkt/ patarus §kaitiet. Manc1638_L, 32B₁₈. betet/ §kaiteeta Patarus. Manc1638_PhL, 344₆. pahtarus skaitiht. bäten.. Fuer1650_70_1ms, 139₅. pahtarus skaitiht. bäten. Fuer1650_70_2ms, 213₄. (ne)lūgt Dievu, (ne)skaitīt lūgsnuKad kas pahtarus §kaita / vnd attkall lahd / ka buhs to Kungam paklau§śiet? Manc1631_Syr, 580₂₃. Unn kadd tu paataruß §kaitj / nä äßi kaa tee Atzu=kalpi / teem myliß eek§ch Skolam unn Eelu=Sturym pataruß §kaitit / lay wingi räddzäti toop no Tzilwäkem. Reit1675_UeP, 14₂₃.  < lat. pāter (noster) 'tēvreizes sākums' (sal. līb. pǭțõr 'lūgsna', ig. paater 't.p.', liet. põteriai 't.p.') ↓ pātariņi, pātarīši, pātarunams[2020-11]

pātariņi (4) s. m. dem. pl. pahtahriņņi (1), pahtariņus (1), patariņņi (1), paterinie (1)Patari. Patariņņi, gebät, gebätlein. rectius.. Fuer1650_70_1ms, 191₁₉. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀. lūgsniņaKad Je§us ek§zan to darze gaie / ar §ouwe~s myliems maceklems / tur win§z §ouwes paterinies kra§n parla§§y' vz §ouwe debbes Täwe / io debbes Täwe. Elg1621_GCG, 84₁₀. Pahtahri, Pahtahriņņi. Gebät Gebätlein.. Fuer1650_70_2ms, 252₁₀.  ↑ la. pātari ↑ pātari, ↔ pātarīši[2016-08]

pātarīši (1) s. m. dem. pl. pahtari§chus (1)lūgsniņa..und kad tohß ap=śäh§tus Zillwäkus taß Wälls ma§u brietinju ar Meeru leek / tad śacka tee śawus Deewa Pahtari§chus / luhds Deewu ar A§śarahms.. Manc1654_LP1, 302₁₁.  ↑ la. pātari ↑ pātari, ↔ pātariņi[2016-08]

pātarunams (2) s. m. pahtaronamms (1), pahtaronam~s (1)lūgšanu namsMans Namms gir weens Pahtaronam~s / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo beddri darriyu§chi. Manc1631_LVM, 163₂₄. Mans Namms gir weens Pahtaronamms / bett juhß e§śeeta to par weenu §läppkawo Beddri darriju§chi. Manc1654_LP2, 186₈.  ↑ la. pātari + nams ↑ pātari[2016-07]

patgalv(e)nieks (2) s. m. patt=ghallweneex (1), pattgallwneex (1)hartnäckig/ patt=ghallweneex.. Manc1638_L, 85A₁₈. stūrgalvis, tiepšaLohki winjam to Kacklu teekams wings wehl jauns gir / §weed tam vs mugguru teekams tas wehl maß gir / ka wings nhe kļuhß Pattgallwneex / vnd töw nhepaklau§śiex. Manc1631_Syr, 572₃. hartnäckig/ patt=ghallweneex. Manc1638_L, 85A₁₈.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis[2020-04]

patgalvība (2) s. f. patt=galwiba (1), pattgalwiba (1)stūrgalvība, spītība, ietiepība; pārgalvībaAi§to kas beß bija§chanas d§iewo / ( Weens nhebehdnex gir ) tahs Deewam nhe pattiek / vnd winja Pattgalwiba to śamaitahs. Manc1631_Syr, 518₃. Jo kas ne bih§tahs Deewu/ tas Deewam ne patihk/ in wiņņa Patt=galwiba to śamaitahs. VLH1685_Syr, 2A₂₈.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis[2016-08]

patgalvīgi (1) adv. pattghallwige (1)stūrgalvīgi (?)Nhe:Tam Kungham nhe ir labbs Prahts py to Śirrgo Stipprumu / (ka wiņņs pehtz tohs usturr / ) neds wiņņam pattiek tee Wiera Leeli / (ka wiņņs pattghallwige d§iewo.) Dres1682_SBM, 63₁₃.  ↑ la. patgalvīgs ↑ patgalvīgs[2016-08]

patgalvīgs (4) adj. patgalwigi (1), pattgalwigam (1), pattghallwiex (2)stūrgalvīgs; pārgalvīgsLabb tam / kaß alla§ch bie§tahß / bett kaß pattghallwiex gir / Nhelaimeh ee=krittieß. Manc1637_Sal, 92₇. Bet wiśs wairak tohs/ kas pehz tahs Meeśas neśchķih§tahm Kahribahm §taiga/ un tahs Wirśnee§ibas nizzina: kas drohśchi irr/ patgalwigi/ un ne drebb tohs Gohda^ eezeltus Saimoht. JT1685 2P 2:10.  ↑ la. patgalvis ↑ patgalvis, ↓ patgalvīgi[2020-11]

patgalvis (7) s. m. patt=ghallwis (5), pattghallwis (2)halߧtarrig/ pertinax, pattghallwis. Manc1638_L, 83A₁₃. frech/ verwegen/ muhtwillig/ patt=ghallwis/ nhebehdneex. Manc1638_L, 64B₈. eigen§innig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 169B₉. halߧtarrig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 174B₉. wieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A₆. eigen=§inniger kopff/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 105B₁₀. stūrgalvis, tiepša; pārgalviswieder§pännig/ patt=ghallwis. Manc1638_L, 210A₆.  ↑ la. pats + galva ↓ patgalvība, patgalvīgs, patgalv(e)nieks [2016-07]

Patmus (1) s. g.? nloc. Patmus (1)Patma (sala Egejas jūrā); JDEs Jahnis/ kas es arrid§an juhśo Brahlis un Beedris eśmu eekśch Behdahm/ pee tahs Wal§tibas/ un eekśch Pazeeśchanas JE§us Kri§tus/ biju tai Śalla^/ kas Patmus tohp śaukta/ ta Deewa Wahrda dehļ/ un tahs Leezibas JE§us Kri§tus dehļ. JT1685 Atk 1:9.  < lat. vai vc. Patmos[2016-11]

patriarhs (6) s. m. patriarche (1), patriarches (2), patriarchs (2), patriarchus (1)patriarhs, ciltstēvsAdams dewwinie §impt try§de§mit gad' dzygoie By tamär tam nomyrt. Patriarchs Noe dewwinie §impt päcde§mit Jared dewwinie §impt §eßde§mit vnd dyw' gad'.. Elg1621_GCG, 185₃. [2016-10]

Patrobs (1) s. m. npers. Patrobu (1)Patrobs; JDApśweizinajeet A§inkritu un Wlegontu/ Ermanni Patrobu Ermeni un tohs Brahļus/ kas pee teem irr. JT1685 Rm 16:14.  < vc. Patrobas vai, gr. Patrobâs[2016-05]

patvēre (2) s. f. patwehre{patwehwe} (1), patwerre (1)Patwehre{Patwehwe}, die zuversicht. patwehrums, patwehrme, id.. Fuer1650_70_1ms, 286₉. patvērumsPatwehre{Patwehwe}, die zuversicht. patwehrums, patwehrme, id.. Fuer1650_70_1ms, 286₉. Kungs Deews/ tu eśśi manna Paglahbśchana (Patwerre) Muh§chu muh§cham. LGL1685_K1, 269₃₀.  ↑ la. patvert, patverties ↑ patvert, ↔ patvērme, patvērums, patverve, tverme, tversma ¹, tverums, tvērums[2024-10]

patvērme (2) s. f. patwehrme (2)Patwehre{Patwehwe}, die zuversicht. patwehrums, patwehrme, id: rettung, Schutz, Zuflucht. Fuer1650_70_1ms, 286₁₀. Patwerwe. Patwehrums, Patwehrme die Zuversicht: id/. Rettung, Schutz. Zuflucht. Fuer1650_70_2ms, 500₁₁. patvērumsPatwehre{Patwehwe}, die zuversicht. patwehrums, patwehrme, id: rettung, Schutz, Zuflucht. Fuer1650_70_1ms, 286₁₀. Patwerwe. Patwehrums, Patwehrme die Zuversicht: id/. Rettung, Schutz. Zuflucht. Fuer1650_70_2ms, 500₁₁.  ↑ la. patvert, patverties ↑ patvert, ↔ patvēre, patvērums, patverve, tverme, tversma ¹, tverums, tvērums[2024-10]

patvert (2) v. patwerr (1), patwerts (1)dot patvērumu, pasargātJoas ween tohp eekśch ta KUNGA Namna śeśchus Gaddus apślehpts/ un patwerts.. VD1689_94 2Ken 11:0.  ↑ la. tvert ↑ tvert, tvērt, ↓ patvēre, patvērme, patverties, patvērums, patverve[2025-01]

patverties (1) v. refl. patwerśchohs (1)patvertiesEs palikśchu eekśch tawa D§ihwokļa muh§chigi/ es patwerśchohs appakśch tawu Spahrnu Paślehpumu/ Sela. VD1689_94 Ps 61:5.  ↑ la. tvert, patvert ↑ patvert[2024-10]

patvērums (90) s. m. pattwenhrums (1), patwehrums (3), patwehrumu (6), patweruma (1), patwerumam (1), patwerums (61), patwerumu (16), patwerumus (1)patwehrums, patwehrme, id: rettung, Schutz, Zuflucht. Fuer1650_70_1ms, 286₁₀. Patwerwe. Patwehrums, Patwehrme die Zuversicht id/. Rettung, Schutz. Zuflucht. Fuer1650_70_2ms, 500₁₁. patvērums, pajumte; glābiņšpatwehrums, patwehrme, id: rettung, Schutz, Zuflucht. Fuer1650_70_1ms, 286₁₀. Ta`patt irr tew japeed§eŗŗahs/ tew irr ja=apślehpjahs/ ir tu mekleśi weenu Patwehrumu preekśch taweem Eenaidneekeem. VD1689_94 Nah 3:11. - augstais / augsts / visuaugstākais patvērums (8) aug§tajs patwerums (2), aug§ts patwerums (2), aug§tu patwerumu (3), wiśśu=aug§taka patweruma (1) ↑ la. patvert, patverties ↑ patvert, ↔ patvēre, patvērme, patverve, tverme, tversma ¹, tverums, tvērums[2024-10]

patverve (1) s. f. patwerwe (1)Patwerwe. Patwehrums, Patwehrme die Zuversicht: id/. Rettung, Schutz. Zuflucht. Fuer1650_70_2ms, 500₁₁. patvērumsPatwerwe. Patwehrums, Patwehrme die Zuversicht: id/. Rettung, Schutz. Zuflucht. Fuer1650_70_2ms, 500₁₁.  ↑ la. patvert, patverties Domājams, kļūdaina forma vārda patverme vietā. ↔ patvēre, patvērme, patvērums, tverme, tversma ¹, tverums, tvērums, ↑ patvert [2025-01]

Paulus (25) s. m. npers. Pauli (2), Paulo (1), Paulus (21), Paulus{Paulns} (1)Pāvils; JDNokurrenes i§letcs ieb i§ouge the greke? The i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus / ieb ahran bee§§pecibe lid§e ka Petrus / ieb ahran couwe v§mo§che prate vnde lounibe / lid§e ka Judas grekois girr. CC1585, 28₆. Dehwe teems arrid§an d§errt Eek§chan Wienu śawu śarrkanu A§śini :/: Winņa Nahwu py to peeminneht / Paulus gir raxtiyis: Kaß zeenighe ähd no §chahß Mai§es / Und d§err no to Bickeri / Taß nhe red§ehs to Nahwu. LGL1685_V5, 51₁₅. - svēts Paulus (4) §weetcz Paulus{Paulns} (1), §weetcz Paulus (3) < lat. vai vc. Paulus ↔ Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs, Pavuls, Pāvuls[2016-11]

Pava (2) s. g.? nloc. Pawu (1)Pafa (pilsēta Kiprā); JDUn Pahwils ar teem/ kas ar to bija no Pawu zehluśchees/ nahze uhs Pergu/ Pilsśatu tahs Pamwilias=Semmes: bet Jahnis śchķihrahs no teem/ un gree§ahs atpakkaļ uhs Jeru§alemi. JT1685 Apd 13:13.  < vc. Paphos vai, gr. Páphos[2020-04]

pavalkāt (2) v. pawalkaht (2)pawalkaht, etwas gebrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₂. pawalkaht. etwas gebrauchen.. Fuer1650_70_2ms, 513₆. pavalkāt, palietotpawalkaht, etwas gebrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₂. pawalkaht. etwas gebrauchen.. Fuer1650_70_2ms, 513₆.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt[2024-10]

pavilkties (1) v. refl. pawelkahs (1)aizritēt, paiet (par laiku)Tu Zilweka Behrns/ kas tas irr par śakkamu Wahrdu jums eekśch J§rae#ļa Semmes? ka juhs śakkat: Tas Laiks ilgi pawelkahs/ un wiśśa Parahdiśchana ne buhs neneeka. VD1689_94 Ech 12:22.  ↑ la. pavilkt, vilkt, vilkties ↑ vilkties[2024-10]

Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs (462) s. m. npers. Pahwil (20), Pahwila (19), Pahwilam (9), Pahwili (2), Pahwills (1), Pahwils (340), Pahwilß (1), Pahwilu (41), Pahwiļa (3), Pahwiļs (2), Pawihļs  (1), Pawila (2), Pawills (1), Pawils (19), Pawilu (1)Pāvils, Pauls; JDTa Raxta tee §wähti Mahzetayi / Mattheus / Marcus / Lucas / vnd Pahwils. Manc1631_Cat, 488₉. Kas pee to Semmes=Śohgi Sergiju Pahwilu weenu guddru Wihru bija. Śchis ataizinajis Barnabu un Saulu/ mekleja warren to Deewa Wahrdu d§irdeht. JT1685 Apd 13:7. - Pāvils un Barnabus; Barnabus un Pāvils (10) Barnabam un Pahwilam (1), Barnabu un Pahwilu (1), Pahwila un Barnaba (2), Pahwilam un Barnabam (1), Pahwils un Barnabus (3), Pahwilu un Barnabu (2)- Pāvils, viens apustuls Jēzus Kristus (6) Pahwils weens .. apu§tuls Je§us Kri§tus (1), Pahwils weens apu§tuls Je§us Kri§tus (5)- (svēts) [apustulis] Pavils / Pāvils / Pāviļs; Pāvils, tas apustuls (241) apu§tls Pahwils (1), apu§tuli Pahwil (3), apu§tuls .. Pahwils (1), apu§tuls Pahwils (95), apu§tuls Pawils (2), apu§tulu Pahwil (12), apu§tulu Pahwilu (1), Pahwils tas apuztuls (1), Pahwils taß apu§tuls (1), śwähta apu§tuļa Pawila (1), śwähts apu§tels Pahwils (1), śwähts apu§tuls Pahwils (2), śwähts apu§tuls Pawils (1), śwähts apu§tuļļs Pawihļs (1), śwähtu apu§tuli Pahwil (1), śwähtu apu§tuli Pahwilu (1), śwähtu apu§tulu Pahwili (1), śwähtz apu§tuls Pahwills (1), śwähtz apu§tuls Pahwils (92), śwähtz apu§tuls Pahwilß (1), śwähtz apu§tuls Pawils (12), śwähtz{śwäßtz} apu§tuls Pahwils (1), śwehta apu§tula Pahwila (1), śwehtz apu§tuls Pahwils (3), śwehtz apu§tuls Pawils (1), §wahtu apu§tulu{Aupu§tulu} Pawilu (1), §wähta apustuļa Pawila (1), §wähtz apu§tuls Pahwils (1)- svēts Pāvils / Pavils / Paviļs (40) śwähts Pahwils (5), śwähts Pahwiļs (1), śwähtu Pahwil (3), śwähtz Pahwils (27), śwehtz Pahwils (1), §wähtz Pahwils (1), §wähtz Pawils (1), §wätz Pawils (1)∆ Pāvila diena (1) Pahwila deena^ (1)Svētā apustuļa Pāvila atgriešanās diena; 25. janvārisŚ: Pahwila Deena^ / no wiņņa Atgreeśchanas. 25. Januar.. VLH1685, 97₂₆.  < skr. Pavьlъ ↔ Paulus, Pavuls, Pāvuls[2016-11]

Pavuls, Pāvuls (8) s. m. npers. Pahwuls (3), Pawuls (1), Pawulß (4)Pāvils; JDEek§ch taaß Gramataß katru taß S. Pawulß uuß teem Romäreem irr rag§tyß. Reit1675_UeP, 23₆. Tas śwehts Pahwuls śakka: Mehs eśśim ar Kri§tus zaur to Kri§tibu aprakti eekśch Nahwes/ Jo ka` Kri§tus irr uhsmohdinahts no Miŗŗoņeem zaur to Gohdibu ta Tehwa/ ta` buhs ir mums eekśch jaunas D§ihwośchanas §taigaht. VHL1685_Cat, 20₂₄. - svēts Pavuls / Pāvuls (5) śwehts Pahwuls (3), śwehts Pawuls (1), §wätz Pawulß (1) < vlv. Pawel vai, skr. Pavьlъ ↔ Paulus, Pavils, Paviļs, Pāvils, Pāviļs[2016-11]

pazagt (5) v. pasagt (2), pa sagt  (1), pa§agge  (1), pa§aght  (1)pasagt bestehlen. Fuer1650_70_1ms, 209₉. pasagt, abstehlen.. Fuer1650_70_1ms, 253₆. Pa sagt. abestehlen. Fuer1650_70_2ms, 336₂₁. zagšus paņemt, nozagt; apzagtŚchee Ghanni weens ohtru usrunna und pakuhdena / śatzidami: Eima nu / kurr? Kroghga` / plieteht ? eima nu / Maukohß / jeb Maukas / ar Ghohdu śackoht / meckleht? eima nu / klimpeht? eima nu / śchim / tam Dahr§u / Klehti / Bittes / Stalli ap§aght? Sirrghu / Wehrśi / Aunu pa§aght ? jeb Zittas Blehņas darriet ? Manc1654_LP1, 63₁₁. Bet Jo§eba ta Ķehniņa Jorama Meita/ Aka§ijus Mahśa. ņehme Joaśu Aka§ijus Dehlu/ un pa§agge to no ta Ķehniņa Behrneem/ kas nokauti kļua/ lihd§ ar wiņņa Emmu gullama^ Kambari^/ un tee apślehpe wiņņu preekśch Atalijas/ ka tas ne tappe nokauts. VD1689_94 2Ken 11:2.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2025-01]

pazīdenāt (1) v. pa§iedenaht (1)pazīdīt, zīdot paēdinātdas Kalb §eugen/ Teļļu pa§iedenaht. Manc1638_PhL, 272₂₄.  ↑ la. zīdenāt ↑ zīdenāt[2020-04]

pazīmot (1) v. pa§ihmoja  (1)pavēstīt, darīt zināmuUn weens no teem ar Wahrdu Agabus/ zehlahs un pa§ihmoja zaur to Garru/ ka leels Badda=laiks nahkams buhtu pahr wiśśu Paśaule: kas arrid§an irr notizzis appakśch Klaudiu to Ķei§eri. JT1685 Apd 11:28.  ↑ la. zīmot ↑ zīmot[2025-01]

pazvelu (2) adv. pa=swellu (1), paswellu (1)Paswellu abhängig, thal hängig. Fuer1650_70_1ms, 264₂₀. Pa=swellu - abhängig, thal=hängig. Fuer1650_70_2ms, 467₁₈. slīpiPaswellu abhängig, thal hängig. Fuer1650_70_1ms, 264₂₀. Pa=swellu - abhängig, thal=hängig. Fuer1650_70_2ms, 467₁₈.  ↑ la. pazvilt 'noliekties, nogulties' Iespējams arī lasījums pazvelu. ↔ pazvilu[2025-01]

pazvilu (2) adv. paświllu (1), paswillu (1)Paswillu, halb stehend, halb ligend.. Fuer1650_70_1ms, 264₁₉. Paświllu, halb stehend, halb=liegend. Fuer1650_70_2ms, 467₁₇. slīpiPaswillu, halb stehend, halb ligend.. Fuer1650_70_1ms, 264₁₉. Paświllu, halb stehend, halb=liegend. Fuer1650_70_2ms, 467₁₇.  ↑ la. pazvilt 'noliekties, nogulties' Iespējams arī lasījums pazvilu. ↔ pazvelu[2025-01]

Pebal (1) s. g.? nloc. Pebal (1)Pebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 409₂₆. Piebalga, muiža VidzemēPebal/ Pebal. Manc1638_PhL, 409₂₆.  ↑ Balga (upe Vidzemē)[2016-11]

pēda (90) s. f. grähku=pehda^s  (1), päda (1), pädams (1), pähda (5), pähda=ghallohß  (1), pähdahß (1), pähdas (7), pähdeem (1), pähdeems (2), pähdi (2), pähdu (1), pähdus (1), peedems (1), peedes (1), peedims (2), pehda (5), pehdai (1), pehda^s  (3), pehdahm (16), pehdahms (1), pehdam (2), pehdas (29), pehdo (1), pehdu (2), pedas (1), phedes (1)Fußtritt/ Pähda. Manc1638_L, 68B₂. Fuߧtapff/ Pähda. Manc1638_L, 174₂₄. Fuߧtapffe/ Pähda. Manc1638_PhL, 264₁₆. ein Fuß/ Pähda. Manc1638_PhL, 376₁₀. Pehda ein fußtapffe. Fuer1650_70_1ms, 170₁. Pehda Pähda. ein bund (aus gerauffs) rohe flachß, ein Schaf=flachß.. Fuer1650_70_1ms, 170₈. 1. (iemītas) pēdas, arī pārn.Kunxs rade man touwe celle vnde mace man ad§ie§t touwes{toumes} phedes. CC1585, 63₃. Un wiņ§ch śazzija us teem Wihreem no Sukota: Dohdeet jelle kahdas Mai§u Klaipes teem Ļaudim/ kas mannahm Pehdahm (pakkaļ eet)/ jo tee irr peekuśśuśchi/ un es d§ennohs Sebam un Zalmunam to Midijaniteŗu Ķehniņeem pakkaļ. VD1689_94 Sog, 8:5. - iemīt Kristus pēdās; Kristus pēdās / pēdās Kristi iemīt (4) eemiet Kri§ti pehdas (1), eemiht Kri§tus pehda^s  (1), Kri§tus pehda^s eeminn' (1), pähdahß.. Chri§ti eeminn (1)∆ kāju pēdas (2) kaye peedims (2)pēdasAE§to py to e§§eth yuus aitczenate / peetcz to ka arridtczan Chri§tus czetis gir pär mums / vnde mums wene pre§ke Syme at§thays / ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1587, 115₁₉. AJ§to py tho e§§eth yuus aitczenate / peetcz tho ka arridtczan Chri§tus czetis gir par mums / vnde mums wenu pre§ke Syme at§thais / Ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1615, 103₁₃. ∆ mācīt pēdas / pēdas mācīt (11) mace.. phedes (1), macze.. peedes (1), mahzi.. pähdas (3), mahzi.. pehdas (2), pähdas.. mahzi (2), pedas.. mace (1), pehdas.. mahzi (1)mācīt ticēt, atzīt, sekot (Kungam)Kunxs rade man touwe celle vnde mace man ad§ie§t touwes{toumes} phedes. CC1585, 63₃. Rahdi mann tawu Zelļu O Kungs / Tahß Pähdas uß töw mann mahzi :/: Eek§chan tawu Tee§śibu mann waddi. LGL1685_V5, 131₂₈. ∆ pēcstaigāt viņa (kāju) pēdām / pēdims (3) peetcz §taigath winge kaye peedims (1), peetcz §taigath winge kaye peedims (1), pehz=§taigaht wiņņa pehdahm (1)sekot viņam pa pēdāmAE§to py to e§§eth yuus aitczenate / peetcz to ka arridtczan Chri§tus czetis gir pär mums / vnde mums wene pre§ke Syme at§thays / ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1587, 115₁₉. MIhļee Brahļi / Tapehz eśśeet juhs aizinahti / ittin / ka` Kri§tus zeetis muhśu dehļ / in mums weenu Preek§ch=Sihmi (Mehrķi) pamettis / ka jums buhs pehz=§taigaht wiņņa Pehdahm. VLH1685, 43₁₇. ∆ pēdas jaukt (2) jauz pehdas (2)maldinātSaķķis jauz Pehdas, der haase macht haaken. Fuer1650_70_1ms, 238₁. Saķķis jauz Pehdas, der Haase macht Haaken. Fuer1650_70_2ms, 338₁₇. ◊ mīt grēku pēdās (2) minnis grähku=pehda^s  (1), minnis grehku pehda^s  (1)grēkotEs e§mu gan lees Gräzineeks / Kas minnis Grähku=Pehda^s; Pehz ta es nabbags Parrahdneeks Nu §tahwu leela^s Bähda^s.. LGL1685_V5, 360₁₀. ◊ uz karstiem pēdiem; uz siltām (karstām) pēdām (3) uhs śiltam (karstam) pehdam (1), us karr§teem pähdeem (1), us śiltam (karstam) pehdam (1)tūlīt, acumirklī, nekavējotiesKad taggad da§§ch us karr§teem Pähdeem kļuh§t panahkts / us śawas Blehdiwas / ka taß ißbie§tahß? winja pa§§cha Śirrds tam jaw śacka / ko wings nopellnijiß / teh kaunejah wings / teh trie§śe und drebbe wings. Manc1654_LP2, 426{406}₁₉. Es wiņņu esmu pa nahzis us śiltam (karstam) pehdam. Ich bin ihm auff frischen fuß nach kom~en. Fuer1650_70_1ms, 170_1-2. 2. (kājas) pēdaein Fuß/ Pähda. Manc1638_PhL, 376₁₀. No Pehdas lihd§ patt Galwai ne irr nekahdas Weśśelibas pee tahs/ bet Wahtis un Bruhzas un Pue#śchu=Trummi. VD1689_94 Jes, 1:6. ∆ pēdas platums (2) pehdas platumu (2)garuma mērvienībaUn ne dewe wiņņam Eemantośchanu eekśch tahs/ neds Pehdas Plattumu: un śohlija wiņņa D§immumam pehz wiņņu/ kad wiņņam wehl ne kahds Behrns bija. JT1685 Apd, 7:5. Bet śargajeetees ļohti/ ne kaujeetees ar wiņņeem/ jo es ne dohśchu jums no wiņņu Semmes ne weenas pehdas Plattumu/ jo es eśmu Ee§awam Se#ira Kalnus par Jhpaśchumu dewis. VD1689_94 5Moz, 2:5. ◊ no pēdām līdz galvai / galvas virsum (3) no.. pehdahm lihd§ galwas wirśum (1), no pehdas lihd§.. galwai  (1), no.. pehdas lihd§.. galwas wirśum (1)aptverot visu augumu, viscaurNo Pehdas lihd§ patt Galwai ne irr nekahdas Weśśelibas pee tahs/ bet Wahtis un Bruhzas un Pue#śchu=Trummi. VD1689_94 Jes, 1:6. ◊ pēdām atdzist (1) atd§ee§t pehdas (1)nomirtLaid man ne truhk§t pehdejs Balśs/ Kad man atd§ee§t Pehdas; Kungs/ kad nahk mans pa§tars Gals/ Weeglo mannas Behdas. LGL1685_K1, 44₂₁. ◊ pēdām no tauku pilēt; pēdām pilēt ar taukiems / no taukumiem (3) pähdas.. no tauku pileht pill (1), pehdas pill ar taukeems (1), pehdas pill no taukumeem (1)būt dāsni apveltītamTapehtz / Manns Draugs / darri ko darridams / peeluhko ka taß Kungs JE§us arrid§an py tawu Ghalldu śeh§ch / luhds to ar taweem Pahtareems / Wings ghodighe töw attmaxahß / und tu red§eh§śi / ka Winja Pähdas wi§śur no Tauku pileht pill. Manc1654_LP2, 313{293} ₉. Tu puśchko to Gaddu ar tawu Labbumu/ un tawas Pehdas pill no Taukumeem. VD1689_94 Ps, 65:12. ◊ pēdām vēl nebūt atdzisušām (2) pehdas wehl ne bij atdsissuschas  (2)būt nule kā mirušamWihram pehdas wehl ne bij atdsissuschas, winņa jaw wihra mekle. Fuer1650_70_1ms, 170₅. Wihram pehdas wehl ne bij atdsissuschas, winja jaw wihra mekle. Fuer1650_70_2ms, 254₈. 3. (linu) pēda – linu saišķis, daudzums, ko plūcot saņem vienā saujāPehda, Päda. ein bund (außgeraufft) rohe flachs ein Schaf=flachß. Fuer1650_70_2ms, 254₆.  : liet. pėdà, pė́da 'pēda' ↓ augšpēdu, kājapēdas, kājapēdi, kaķpēdes, kumeļapēdi, papēdis, papēda, pēdājs, pēdāja, pēdējs, pēdēja, pēdīgs, pēdīga[2021-01]

pēdājs, pēdāja (5) adj. pädayß (2), pehdajeems (1), pehdajo^s  (1), pehdaju (1)1. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēEkß' §aldas mylybes nu dzeda't vnd e§§et lyxmige mu^§u §yrds eprecetayß tas gull ekßan to §illyt / vnd §pyde ka ta Soule / ekßan §ouw' ma^tes kläp' Tu pirms vnd pädayß / tu pirms vnd pädayß. Elg1621_GCG, 35₁₇. In śargajees no to Zilweku Mahzibas/ No tahs śamaitahs tahs Tizzibas Baggatiba/ To at§tahju es tew par pehdaju Mahzibu. LGL1685_K1, 103₃₂. 2. tāds, kas tikko vai nesen bijis; tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)Kam no wiņņa Śakni isplaukt bij/ Śchinni^s pehdajo^s Laiko^s/ Zaur ko Deews ustaiśiht gribbeja/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§. LGL1685_K1, 17₂₆.  ↑ la. pēda ↑ pēda, ↔ pēdējs, pēdēja, pēdīgs, pēdīga[2020-04]

pēdējs, pēdēja (93) adj. pädey (1), pähdeiß (1), pähdeyi (1), pedei (1), pehdehee (1), pehdehye (1), pehdehyi (1), pehdehja (1), pehdehja` (1), pehdehjs (1), pehdehju (1), pehdeis (11), pehdeya (1), pehdeyam (1), pehdeyi (2), pehdeja (5), pehdeja` (2), pehdeja^ (2), pehdejam (3), pehdejan (1), pehdejas (7), pehdejee (18), pehdejeem (5), pehdejeems (2), pehdeji (11), pehdejo (1), pehdejo^s  (2), pehdejo{pehdijo} (1), pehdejohß (1), pehdejs (4), pehdeju (2)der hinder§t/ ultim' pehdeis. Manc1638_L, 91B₁₄. der letzt/ pehdeis. Manc1638_L, 116A₁₉. letzte Viertheil/ pehdeis ghalls. Manc1638_PhL, 378₁₄. 1. tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)The oterkartige greke toep dewette / the darrite greke / kattre ick wens zour zouwe patte briwe prate darr / kattre cour kardena§chen eh§ack / cour karumme v§ouge / vnde vs pedei ahr gribbo§chen pepulditcs{pedulditcs} toep. CC1585, 27₁₄. Un tu Danijel/ apślehp śchohs Wahrdus/ un ais§ehģele ścho Grahmatu/ lihd§ pehdejam Laikam/ tad daud§ meklehs tikkuśchi/ un ta At§ihśchana pawairośees. VD1689_94 Dan 12:4. ∆ pēdējais laiks; pēdējie laiki (4) pehdehja laika`  (1), pehdejam laikam  (1), pehdejohß Laikohß  (1), pehdejo^s Laiko^s  (1)laiku beigasKa taß Proweets E§aias no teem papreek§ch mahzijis gir / śatzidams: Pehdehja Laika` taß Kallns / kurr Deewa Namms gir / patteeß buhß / auxtahx / nhe ka wi§śi Kallni / unnd par wi§śeem Zällmeem pa=auxtenahxts.. Manc1654_LP1, 235₂₁. Ka tee jums śazzijuśchi irr/ ka pehdejo^s Laiko^s Śmehjeji buhs/ pehz śawahm besdeewigahm Kahribahm §taigadami. JT1685 Jud 1:18. 2. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēBett dauds kattri gir tee Pirrmi / buhß tee Pehdeyi / vnd tee Pehdeyi / buhß tee Pirrmi. Manc1631_LVM, 205₂. Un raugi/ tahs Leetahs Aśśus/ tik labbi tahs pirmas ka` tahs pehdejas/ irr rak§titas to Ķehniņu no Juhda un J§rae#ļa Grahmata^. VD1689_94 2L 16:11. - pirmais / pirmie / pirmajie.. pēdējais / pēdējie; pēdējais / pēdējie.. pirmais / pirmie / pirmajie (34) pehdehye.. pirrmayi  (2), pehdeis.. pirrmais  (1), pehdejee.. pirmajee  (3), pehdejee.. pirmee (4), pehdejeems.. pirrmi  (2), pehdeji.. pirrmaji  (1), pehdeji.. pirrmi  (3), pehdeyi.. pirrmi  (1), pirmajee.. pehdejee  (2), pirmee.. pehdehee  (2), pirmajee.. pehdejee  (1), pirmee.. pehdejee  (2), pirrmais.. pehdeis  (1), pirrmaji.. pehdeji  (1), pirrmaju.. pehdeis  (1), pirrmeems.. pehdeji  (2), pirrmi.. pehdeji  (4), pirrmi.. pehdeyi  (1)- tik labi pirmās kā pēdējās; tik labi pirmie kā pēdējie (7) tik labbi.. pirmas ka`.. pehdejas (5), tik labbi.. pirmas/ ka`.. pehdejas  (1), tik labbi.. pirmee ka`.. pehdejee  (1)∆ pēdējā kārtā; pēdējan kārtan (3) pehdeja` kahrta`  (2), pehdejan kahrtan  (1)visbeidzot, beigu beigās, pēdīgiPehdeja` kahrta` mahzaiteeß / mieļi Draughi/ kahdu Siem taß Enghels teem Ghanneem dohd / ka tee warr ih§täne attra§t / und pa§iet tahda` Pullka` eek§chan tahß Pills Bettlehem / kurr§ch taß Pe§titais / und taß Kungs Chri§tus 䧜ohtz. Manc1654_LP1, 57₂₇. Pehdejan kahrtan / Manns Draugs / jemm arrid§an währa` / kad JESVS Chri§tus töw attkal py tawas pirrmajas We§śelibas pallied§ejis gir / ka töw winjam no Śirrds dibben pateickt buhß. Manc1654_LP2, 249<sub>1</sub>. 3. tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanuAi§to / ka JE§us Chri§tus nhe śöwis dehļ / bett muh§śo Pe§tiśchanas labbahd py mums us Semmes nahzis; ihten tha arrid§an gir winja pehdeis Ghahjums / winja Mohkas unnd Nahwe tapehtz notitzis / ka mehß zaur to labbi buhtam. Manc1654_LP1, 480<sub>22</sub>. Śeptitan Kahrtan: Tehws/ Es pawehļu mannu Dwehśel tawa^s Rohka^s/ Tawu śwehtu Garru mannim peeśuhti/ Manna^ pehdeja^ Stunda^/ kad manna Dwehśele no mannim grib śchķirtees/ In ne ilgaki gaidiht. LGL1685_K1, 36<sub>2</sub>. ◊ pēdējs gājums (3) pehdeis ghahjums  (1), pehdejs gahjums  (2)mūža galsAi§to / ka JE§us Chri§tus nhe śöwis dehļ / bett muh§śo Pe§tiśchanas labbahd py mums us Semmes nahzis; ihten tha arrid§an gir winja pehdeis Ghahjums / winja Mohkas unnd Nahwe tapehtz notitzis / ka mehß zaur to labbi buhtam. Manc1654_LP1, 480<sub>22</sub>. Jo kad nahks pehdejs Gahjums/ Tad śchis buhs wiśs mans Krahjums; Sahrks/ Palags/ Krekls in Auts. LGL1685_K1, 213<sub>21</sub>. ◊ pēdējs gals (2) pehdeja galla  (1), pehdeju gallu  (1)nāve, miršanaDohma us to pehdeju Gallu/ in mittejees Eenaidu turreht. VLH1685_Syr, 41B<sub>6</sub>. ◊ pēdējā stunda (1) pehdeja^ Stunda^  (1)nāve, miršanaTehws/ Es pawehļu mannu Dwehśel tawa^s Rohka^s/ Tawu śwehtu Garru mannim peeśuhti/ Manna^ pehdeja^ Stunda^/ kad manna Dwehśele no mannim grib śchķirtees/ In ne ilgaki gaidiht. LGL1685_K1, 36<sub>2</sub>. 4. tāds, kas vēl atlicisPateeśi es śakku tew / tu no turren ne iseeśi / kamehr tu to pehdeju Śchķillinģi nomakśaśi. VLH1685, 64<sub>1</sub>. Pateeśi` es śakku tew/ tu no turrin ne iseeśi/ kamehr tu to pehdejo Artauwu nomakśaśi. JT1685 Mt 5:26.  ↑ la. pēda ↑ pēda ↔ pēdājs, pēdāja, pēdīgs, pēdīga[2020-12]