augt (216) v. auckt (1), auckte (2), aud§eeta (1), aud§i (1), aud§is (6), aug (56), auga (7), augajt (1), augama (1), augama^ (3), augamo (7), augams (2), augdams (4), auge (32), auget (2), augg (1), auggu§§chi  (1), augh (24), augha (9), aughaita (1), augham (1), aughośchu (1), aughtu (1), aughu§chi  (2), aughu§śi (2), aughuśchi (2), augo§cha^ (2), augs (7), augt (25), augu (2), augu§§chi  (1), augu§i (1), auguśchi (4), auguśi (1), oug (1), ouge (1)wach§en/ augt. Manc1638_L, 198B₄. groß werden/ augt.. Manc1638_L, 80B₂₁. Augt wachsen, zunehmen. Fuer1650_70_1ms, 12₂₈. Augt wachsen, zunehmen. Fuer1650_70_2ms, 29₁₂. 1. pieņemties spēkā; palielināties skaitā, apjomā; vērsties plašumāNokurrenes i§letcs ieb i§ouge the greke? The i§letcz vnde oug ahran ne§inna§chen / lid§e ka Paulus.. CC1585, 28₅. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_RA, 13. p. - augt in zelt; zelt in augt (4) aug in §eļļ (1), §elt in augt (2), śelt in augt (1)∆ augošas nedēļas; augošā dienā (un naktī); (caur) augošu dienu / mēnesi (13) augo§cha^ deena^ un nakti (1), augoścha^ deena^ (2), augośchas neddeļas (1), aughośchu deenu (1), zaur augośchu deenu (5), zaur augoschu mehnehsi (1), zaur augośchu mehneśi (1), zaur.. augośchu mehneśi (1)Zaur augoschu mehnehsi, Einen gantzen mohnath lang. Fuer1650_70_1ms, 13₁₇. zaur augoschu mehnehsi. einen gantzen Monats lang. Fuer1650_70_2ms, 30₈. augu, visu dienu (nakti, nedēļu, mēnesi)Tha śacka taß §chehliegs Deews: Eß mannas Rohkas iߧteepju wi§śu aughośchu Deenu nheklauśigheem Ļaudeem / kattri pehtz śawu Prahtu §taigha / us tahdu Zeļļu / kaß labbs nhe gir. Manc1654_LP3, 71₂₇. Kad kahds ślikts Saldahts pee Pathareem jeb Ba§niza^ peed§ehris nahk/ tad buhs tam/ augo§cha^ Deena^ un Nakti/ Kakla=D§el§i^ eeślehgtam §tahweht. SKL1696_KB, 13. p. ∆ augt augamā / augamo / augumā; augamā / augamo / augumā augt (21) aug auguma (2), aug auguma^ (2), aug.. augama^ (1), aug.. auguma^ (1), augama aug (1), augamo aud§is (1), augamo aug (2), augamo augt (1), augamo.. auguśchi (1), auge augama^ (1), auge augamo (2), auge auguma^ (2), auge.. auguma^ (2), augh aughuma (1), auguma^ auge (1), augo§cha^ deena^ un nakti (1)strauji palielināties; kļūt lielākam, varenākamTawa Wahrda dehļ O Kunx / Ab§chäloyees par manneems Ghräkeems :/: Es §keeto tho gir ļohte dauds / vnd aug auguma ick §tundas.. Manc1631_LGL, 316₂₁. Mums pamannihts / ka ta Behrno=Mu§chinaśchana eekśch muhśo mihļas Tehwo=Semmes leelaka^ Pulka^ / ne ka zitkahrt / wairojahs / un augamo aug.. SL1684, 2₁₇. 2. augt (par dzīvām būtnēm, augiem); rasties, attīstīties (par augoni)Beth tas Bherns auga / vnde tappe §tippris exkan Garre / puelns guddribe / vnd Dewe ßeele§tibe by py tho. EvEp1587, 26₁₃. Tai^ paścha^ ne buhs pļaut ir to/ kas no śewis pats aud§is.. VD1689_94 3Moz 25:0. - aug zāle; zāle aug (14) aug.. sahle (1), auge.. §ale (1), augh.. sahle (1), §ahle augh (1), sahl augha (1), sahle aug (3), sahle augh (1), sahle.. augh (1), sahle augha (1), sahle.. aughu§śi (1), sale auga (2)- aug lapas; lapas aug (4) aug.. lappas (1), augh.. lappas (1), augh.. lappaß (1), lappas.. augh (1)- bērns / bērniņš auga (13) bährnings augha (1), bährns augha (2), behrniņ§ch auge (1), behrnings augha (1), behrniņśch auge (1), behrns auge (3), bherninx auga (2), bherns auga (2)- labība aug (4) labbiba auge  (2), labbiba.. augh (1), labbiba.. aughtu (1)- šodien augt (3) §chodeen aug (2), §chodene ouge (1)∆ augt aug(d)ams (4) audsi augdams (2), aug augams (2)turpināt augt, pastāvīgi augt; ātri augtwinsch{win[s]ch aug augams Er wächst im~er zu, zusehens. audsi augdams, wachse wiltu wachsen. Fuer1650_70_1ms, 12₃₀. winsch aug augams er wächset im~erzu, zusehens audsi augdams, wachse, wiltu wachsen. Fuer1650_70_2ms, 29₁₄. ∆ no sev / sevis [paša] augt (4) no śew paścha aug (2), no śewis pats aud§is (1), no śöw pa§§chu aughtu (1)augt bez īpašas kopšanas; augt atmatāAi§to kad ta Labbiba parei§e ee=§trahdata no śöw pa§§chu aughtu / tad wi§śur ta ißdohtohß / nhe weens buhtu §chälojeeß / tam ślimmi Rudd§i / Mee§chi 䧜oh§chi.. Manc1654_LP2, 125₈. Un śchi buhs tew par weenu Sihmi/ śchai^ Gadda^ ehd/ kas śamihts irr/ un ohtra^ Gadda^/ kas no śew paścha aug/ un treścha^ Gadda^ śehjeet un pļaujeet/ un §tahdajt Wihna=Dahr§us/ un ehdeet wiņņu Augļus. VD1689_94 2Ken 19:29.  : liet. áugti 'augt', pr. auginnons 'audzinājis' ↓ aizaugt, apaugt, ataugt, āzaugt[2023-06]