ūbele (4) s. f. uhbele (2), vbele (2)Turteltaube/ Vbele. Manc1638_PhL, 279₁₄. Uhbele, Eine Turtultaube. masais ballodis, pruina, id.. Fuer1650_70_1ms, 289₂₁. uhbele. eine Turtul=Taube. Maśais ballodis id. pruina. Fuer1650_70_2ms, 504₃. ūbele..hör wie die Turteltaube §chreyet/ klauß ka Vbele vhbo. Manc1638_PhL, 279₁₆. uhbele. eine Turtul=Taube. Maśais ballodis id. pruina. Fuer1650_70_2ms, 504₃.  ↑ la. ūbot 'dūdot' ↓ ūbeļabalodis, ūbeļubalodis [2020-11]

ūbelis → ūbeļabalodis, ūbeļubalodis [2023-05]

ūbeļabalodis, ūbeļubalodis (10) s. m. vbeļa ballodi (1), vbeļa ballo§chus (1), vhbeļa=ballo§chus (3), vbeļa=ballo§chus (1), uhbeļo=ballo§chus (2), vbelleballo§che (2)ūbeleVnde ka the dothe to vpperre peetcz tho / kha tur ßatcytz gir / exkan to Boußle tha Kunge. Wene par Vbelleballo§che / yeb duewe youne Ballo§che. EvEp1587, 211₆. Ka tee arri dohtu to Dahwanu jeb Uppuri/ ka` śazzihts irr/ Kunga Bauśliba^; Weenu pahri Uhbeļo=Ballo§chus / jeb diwi jaunus Ballo§chus. JT1685 Lk 2:24.  ↑ la. ūbele + balodis ↑ ūbele[2020-11]

ūbot (1) v. vhbo (1)ūbot, raidīt ūbelei raksturīgas balss skaņas..hör wie die Turteltaube §chreyet/ klauß ka Vbele vhbo. Manc1638_PhL, 279₁₆.  : liet. ū̃bti, ū́bauti, ūbuoti 'saukt, kliegt – par putniem' (pamatā skaņu atdarinājums)[2020-11]

ūdamakšķeres (1) s. f. pl. vhda=maxkeres (1)Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. ūdas, pie auklas piestiprināts āķis, zvejas rīks vimbu un bušu zvejošanai Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂.  ↑ la. ūda(s) + makšķere ↑ ūdas[2023-05]

ūdas (3) s. f. pl. vhdas (1), uhdas (2)Angel am Stricke gebunden / die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. Uhdas. Cur. butten angel. Fuer1650_70_1ms, 289₂₅. Uhdas. Curl. butten=angel. Fuer1650_70_2ms, 504₆. ūdas, pie auklas piestiprināts āķis, zvejas rīks vimbu un bušu zvejošanai Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. Uhdas. Curl. butten=angel. Fuer1650_70_2ms, 504₆.  < kr. uda, vai skr. ouda 'makšķere' ↓ ūdamakšķeres [2020-11]

ūdra ¹ (2) s. f. uhdra (2)Uhdra, eine otter. Fuer1650_70_1ms, 290₁. Uhdra. eine Otter. Fuer1650_70_2ms, 504₇. ūdrsUhdra, eine otter. Fuer1650_70_1ms, 290₁. Uhdra. eine Otter. Fuer1650_70_2ms, 504₇.  : liet. ūdra 'ūdrs', pr. udro 'ūdrs' ↔ ūdr(i)s[2020-04]

ūdra ² (2) s. f. uhdra (2)Śehtloschi. Uhdra sunnu steebri. hund petersilien. Fuer1650_70_1ms, 227₁₃. Śeht=lohschi. Śunnu=Mehtras, Uhdra. Fuer1650_70_2ms, 381₃. efeju sētložņaŚehtloschi. Uhdra sunnu steebri. hund petersilien. Fuer1650_70_1ms, 227₁₃. Śeht=lohschi. Śunnu=Mehtras, Uhdra. Fuer1650_70_2ms, 381₃.  ↑ la. ūdra, ūdr(i)s 'ūdrs' Ēdelmane, Ozola 2003, 348. [2020-11]

ūdr(i)s (3) s. m. vhdris (2), vhdra=zäppure (1)Otter/ Vhdris. Manc1638_L, 135A₉. eine Otter/ Vhdris. Manc1638_PhL, 276₄. ūdrseine Otter/ Vhdris. Manc1638_PhL, 276₄. ∆ ūdra cepure (1) vhdra=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇. ūdrādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇.  : liet. ūdra 'ūdrs', pr. udro 'ūdrs' ↔ ūdra ¹[2023-05]

ūpis (3) s. m. vhpis (1), uhpis (2)eine Eule/ Vhpis/ Puhza. Manc1638_PhL, 280₁₃. Uhpis, die nacht Eule, a^ sono, die ohr Eule, wegen der am Kopffe auff stehenden feder; der Kautz. Fuer1650_70_1ms, 290₆. Uhpis. die Nacht=Eule, a^ Sono. die Ohr=Eule wegen der am Kopff auffstehenden federn, der Kautz. Fuer1650_70_2ms, 505₂. ūpis, arī citi pūčveidīgieeine Eule/ Vhpis/ Puhza. Manc1638_PhL, 280₁₃. Uhpis. die Nacht=Eule, a^ Sono. die Ohr=Eule wegen der am Kopff auffstehenden federn, der Kautz. Fuer1650_70_2ms, 505₂.  : liet. ùpas, ūpas 'atbalss; dumpis (putns)' (pamatā skaņu atdarinājums)[2020-04]

Urams Abivus (2) s. m. npers. Urams Abiwus (1), aram. Uramu Abiwu (1)Hūrām-Abijs (arī Hūram-Abī); VDTa` patt tohs Pohdus/ un Lahp§tas/ un Beķķeņus/ un wiśśus wiņņu Rihkus darrija Urams Abiwus tam Ķehniņam Salamaņam preekśch ta KUNGA Nam~a no śchķih§ta Waŗŗa. VD1689_94 2L 4:16.  < vc. Huram-Abif[2023-05]

urbs (2) s. m. urbs (2)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen Fuer1650_70_2ms, 505₇. pie suņa kakla siksnas piestiprināta koka nūja, kas paredzēta suņa (vairāku suņu?) vadīšanai (?)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen.. Fuer1650_70_2ms, 505₇.  ↑ la. urbt ↔ ūrs[2020-11]

ūrs (4) s. m. uhrs (2), uhra^ (2)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen. Fuer1650_70_2ms, 505₇. pie suņa kakla siksnas piestiprināta koka nūja, kas paredzēta suņa (vairāku suņu?) vadīšanai (?)Uhra^ wedd śuņņus Er führet die hunde bey"m stoke. Fuer1650_70_1ms, 290₁₄. Uhra^ wedd Suņņus. Er führet die Hunde beim Stock. Fuer1650_70_2ms, 505₈.  ar skaņu pārveidojumu no urbs (?) ↔ urbs[2020-11]

ūza ¹ (6) s. f. vh§a (1), vh§as (1), uhsas (4)Strumpff/ Segke/ Vh§a. Manc1638_L, 178B₂₆. Socken/ Seckes/ Vh§as. Manc1638_L, 170A₁₈. Ho§en/ Vh§as/ Bixes. Manc1638_PhL, 335₁₉. Uhsas, hosen. Fuer1650_70_1ms, 290₂₁. Uhsas. Hosen. Fuer1650_70_2ms, 506₂. 1. zeķeStrumpff/ Segke/ Vh§a. Manc1638_L, 178B₂₆. 2. (tikai dsk.) biksesHo§en/ Vh§as/ Bixes. Manc1638_PhL, 335₁₉. Uhsas. Hosen. Fuer1650_70_2ms, 506₂.  < līb. ūzed, ūžed 'bikses', vai ig. (h)uusad 'bikses' (kas savukārt < zv. huso 'bikses')[2020-04]

ūzas ² (1) s. f. pl. vh§as (1)die Hanffen oder Streuchern Ringe/ damit man die Femern an den Schlitten fe§t machet/ Vh§as/ Ghräd§äni. Manc1638_PhL, 359₂₅. no kaņepēm vai klūgām darināti gredzeni, rinķi, ar kuru palīdzību ilksis piestiprinātas ragavāmdie Hanffen oder Streuchern Ringe/ damit man die Femern an den Schlitten fe§t machet/ Vh§as/ Ghräd§äni. Manc1638_PhL, 359₂₅.  ar nozīmes pārnesumu no ūzas 'bikses' (?)[2020-11]

uzbadīt (1) v. usbaddiht (1)usbaddiht aufstechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₇. uzdurtusbaddiht aufstechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₇.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ ūzbadīt[2020-04]

ūzbadīt (1) v. uhs=baddiht (1)Uhs=baddiht auff stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀. uzdurtUhs=baddiht auff stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ uzbadīt[2020-04]

uzbārstīt (1) v. vsbahr§ti (1)uzbārstītKappa to Śeenu/ vnd vsbahr§ti magkeniet Milltus. Manc1631_LVM, 73₉.  ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt[2020-04]

uzbērība (1) s. f. vsbehriba (1)Usbehriba die Auff=Maaß. Fuer1650_70_2ms, 64₁₆. uzvija, pārmērs (?)Usbehriba die Auff=Maaß. Fuer1650_70_2ms, 64₁₆.  ↑ la. uzbērt ↑ uzbērt, ↔ ūzbērība[2020-04]

ūzbērība (1) s. f. uhsbehriba (1)uhsbehriba die auffmaaß. Fuer1650_70_1ms, 36₁. uzvija, pārmērs (?)uhsbehriba die auffmaaß. Fuer1650_70_1ms, 36₁.  ↑ la. ūzbērt ↑ ūzbērt, ↔ uzbērība[2020-04]

uzbērt (4) v. usbehrt (1), vsbehrt (2), vsberr (1)auff etwas §chütte~/ vsbehrt. Manc1638_L, 163A₂₃. usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_2ms, 64₁₅. 1. uzbērt; iebērtwer er§t zur Mühlen kommen/ der §chütte §ein Korn auff/ kaß pirrmahk py Śuddmaleem attnahzis/ taß lai vsberr śawu Labbibu. Manc1638_PhL, 313₁₉. usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_1ms, 64₁₅. 2. mērījot iedalīt (ko) ar uzviju (?)usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_2ms, 64₁₅.  ↑ la. bērt ↑ bērt, ↓ uzbērība, ↔ ūzbērt[2020-11]

ūzbērt (1) v. uhsbehrt (1)uhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈. 1. uzbērtuhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈. 2. mērījot iedalīt (ko) ar uzviju (?)uhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈.  ↑ la. bērt ↑ bērt, ↓ ūzbērība, ↔ uzbērt[2020-11]

uzcilāt (6) v. uhszilla (1), us zillah (1), uszilla (3), uszillaja (1)piecelt, palīdzēt pieceltiesWings töw eepreezina und töw us tawahms Kahjahms uszilla ka tu ar pillu preezighu Mutt d§eedaht und śatziet warri.. Manc1654_LP2, 307{287}₂. Bet JE§us ņehme to pee Rohkas/ uszillaja to/ un wiņśch zehlehs augścham. JT1685 Mk 9:27.  ↑ la. cilāt ↑ cilāt[2015-04]

uzdīgt (18) v. us=diex (1), usdiega (3), usdiext (2), usdihge (6), usdihg§t (1), vs diga (1), vs diga{di /ga} (1), vsdiega (3)uzdīgtVnde zitta kritta wuer§§on wene labbe §emme / vnde ta vs diga / vnde ne§§e ßumpt kaartiges augles.. EvEp1587, 50₃. Un gull un zeļļahs Nakti^ un Deena^: un tahs Śehklahs usdihg§t/ un usaug/ ta/ ka wiņśch pats to nenomanna. JT1685 Mk 4:27.  ↑ la. dīgt ↑ dīgt[2015-04]

uzstrādāt (1) v. usstrahdaht (1)usstrahdaht auff arbey"ten . Fuer1650_70_1ms, 275₂₆. ?usstrahdaht auff arbey"ten. Fuer1650_70_1ms, 275₂₆.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2016-08]