ūbele (4) s. f. uhbele (2), vbele (2)Turteltaube/ Vbele. Manc1638_PhL, 279₁₄. Uhbele, Eine Turtultaube. masais ballodis, pruina, id.. Fuer1650_70_1ms, 289₂₁. uhbele. eine Turtul=Taube. Maśais ballodis id. pruina. Fuer1650_70_2ms, 504₃. ūbele..hör wie die Turteltaube §chreyet/ klauß ka Vbele vhbo. Manc1638_PhL, 279₁₆. uhbele. eine Turtul=Taube. Maśais ballodis id. pruina. Fuer1650_70_2ms, 504₃.  ↑ la. ūbot 'dūdot' ↓ ūbeļabalodis, ūbeļubalodis [2020-11]

ūbelis → ūbeļabalodis, ūbeļubalodis [2023-05]

ūbeļabalodis, ūbeļubalodis (10) s. m. vbeļa ballodi (1), vbeļa ballo§chus (1), vhbeļa=ballo§chus (3), vbeļa=ballo§chus (1), uhbeļo=ballo§chus (2), vbelleballo§che (2)ūbeleVnde ka the dothe to vpperre peetcz tho / kha tur ßatcytz gir / exkan to Boußle tha Kunge. Wene par Vbelleballo§che / yeb duewe youne Ballo§che. EvEp1587, 211₆. Ka tee arri dohtu to Dahwanu jeb Uppuri/ ka` śazzihts irr/ Kunga Bauśliba^; Weenu pahri Uhbeļo=Ballo§chus / jeb diwi jaunus Ballo§chus. JT1685 Lk 2:24.  ↑ la. ūbele + balodis ↑ ūbele[2024-10]

ūbot (1) v. vhbo (1)ūbot, raidīt ūbelei raksturīgas balss skaņas..hör wie die Turteltaube §chreyet/ klauß ka Vbele vhbo. Manc1638_PhL, 279₁₆.  : liet. ū̃bti, ū́bauti, ūbuoti 'saukt, kliegt – par putniem' (pamatā skaņu atdarinājums)[2020-11]

ūdamakšķeres (1) s. f. pl. vhda=maxkeres (1)Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. ūdas, pie auklas piestiprināts āķis, zvejas rīks vimbu un bušu zvejošanai Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂.  ↑ la. ūda(s) + makšķere ↑ ūdas[2023-05]

ūdas (3) s. f. pl. vhdas (1), uhdas (2)Angel am Stricke gebunden / die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. Uhdas. Cur. butten angel. Fuer1650_70_1ms, 289₂₅. Uhdas. Curl. butten=angel. Fuer1650_70_2ms, 504₆. ūdas, pie auklas piestiprināts āķis, zvejas rīks vimbu un bušu zvejošanai Angel am Stricke gebunden/ die Wemgallen zu fahen/ Vhdas/ Vhda=maxkeres. Manc1638_PhL, 287₁₂. Uhdas. Curl. butten=angel. Fuer1650_70_2ms, 504₆.  < kr. uda, vai skr. ouda 'makšķere' ↓ ūdamakšķeres [2020-11]

ūdra ¹ (2) s. f. uhdra (2)Uhdra, eine otter. Fuer1650_70_1ms, 290₁. Uhdra. eine Otter. Fuer1650_70_2ms, 504₇. ūdrsUhdra, eine otter. Fuer1650_70_1ms, 290₁. Uhdra. eine Otter. Fuer1650_70_2ms, 504₇.  : liet. ūdra 'ūdrs', pr. udro 'ūdrs' ↔ ūdr(i)s[2020-04]

ūdra ² (2) s. f. uhdra (2)Śehtloschi. Uhdra sunnu steebri. hund petersilien. Fuer1650_70_1ms, 227₁₃. Śeht=lohschi. Śunnu=Mehtras, Uhdra. Fuer1650_70_2ms, 381₃. efeju sētložņaŚehtloschi. Uhdra sunnu steebri. hund petersilien. Fuer1650_70_1ms, 227₁₃. Śeht=lohschi. Śunnu=Mehtras, Uhdra. Fuer1650_70_2ms, 381₃.  ↑ la. ūdra, ūdr(i)s 'ūdrs' Ēdelmane, Ozola 2003, 348. [2020-11]

ūdr(i)s (3) s. m. vhdris (2), vhdra=zäppure (1)Otter/ Vhdris. Manc1638_L, 135A₉. eine Otter/ Vhdris. Manc1638_PhL, 276₄. ūdrseine Otter/ Vhdris. Manc1638_PhL, 276₄. ∆ ūdra cepure (1) vhdra=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇. ūdrādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇.  : liet. ūdra 'ūdrs', pr. udro 'ūdrs' ↔ ūdra ¹[2023-05]

ūpis (3) s. m. vhpis (1), uhpis (2)eine Eule/ Vhpis/ Puhza. Manc1638_PhL, 280₁₃. Uhpis, die nacht Eule, a^ sono, die ohr Eule, wegen der am Kopffe auff stehenden feder; der Kautz. Fuer1650_70_1ms, 290₆. Uhpis. die Nacht=Eule, a^ Sono. die Ohr=Eule wegen der am Kopff auffstehenden federn, der Kautz. Fuer1650_70_2ms, 505₂. ūpis, arī citi pūčveidīgieeine Eule/ Vhpis/ Puhza. Manc1638_PhL, 280₁₃. Uhpis. die Nacht=Eule, a^ Sono. die Ohr=Eule wegen der am Kopff auffstehenden federn, der Kautz. Fuer1650_70_2ms, 505₂.  : liet. ùpas, ūpas 'atbalss; dumpis (putns)' (pamatā skaņu atdarinājums)[2020-04]

Urams Abivus (2) s. m. npers. Urams Abiwus (1), Uramu Abiwu (1)Hūrām-Abijs (arī Hūram-Abī); VDTa` patt tohs Pohdus/ un Lahp§tas/ un Beķķeņus/ un wiśśus wiņņu Rihkus darrija Urams Abiwus tam Ķehniņam Salamaņam preekśch ta KUNGA Nam~a no śchķih§ta Waŗŗa. VD1689_94 2L 4:16.  < vc. Huram-Abif[2025-01]

urbs (2) s. m. urbs (2)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen Fuer1650_70_2ms, 505₇. pie suņa kakla siksnas piestiprināta koka nūja, kas paredzēta suņa (vairāku suņu?) vadīšanai (?)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen.. Fuer1650_70_2ms, 505₇.  ↑ la. urbt ↔ ūrs[2020-11]

ūrs (4) s. m. uhrs (2), uhra^ (2)Urbs, uhrs, das holtz an der hunde kopfel, der Stok sie zu führen. Fuer1650_70_1ms, 290₁₂. Urbs. Uhrs. das Holtz an der Hunde Kopffel, der Stock Sie zu führen. Fuer1650_70_2ms, 505₇. pie suņa kakla siksnas piestiprināta koka nūja, kas paredzēta suņa (vairāku suņu?) vadīšanai (?)Uhra^ wedd śuņņus Er führet die hunde bey"m stoke. Fuer1650_70_1ms, 290₁₄. Uhra^ wedd Suņņus. Er führet die Hunde beim Stock. Fuer1650_70_2ms, 505₈.  ar skaņu pārveidojumu no urbs (?) ↔ urbs[2020-11]

ūza ¹ (6) s. f. vh§a (1), vh§as (1), uhsas (4)Strumpff/ Segke/ Vh§a. Manc1638_L, 178B₂₆. Socken/ Seckes/ Vh§as. Manc1638_L, 170A₁₈. Ho§en/ Vh§as/ Bixes. Manc1638_PhL, 335₁₉. Uhsas, hosen. Fuer1650_70_1ms, 290₂₁. Uhsas. Hosen. Fuer1650_70_2ms, 506₂. 1. zeķeStrumpff/ Segke/ Vh§a. Manc1638_L, 178B₂₆. 2. (tikai dsk.) biksesHo§en/ Vh§as/ Bixes. Manc1638_PhL, 335₁₉. Uhsas. Hosen. Fuer1650_70_2ms, 506₂.  < līb. ūzed, ūžed 'bikses', vai ig. (h)uusad 'bikses' (kas savukārt < zv. huso 'bikses')[2020-04]

uzadīt (2) v. usaddiht (1), us=addi (1)Usaddiht. auff=knütten. Fuer1650_70_2ms, 4₂₀. uzadītus=addi wehl weenu Kahrtiņņu. Knütte noch ein Strümpfflein auff. Fuer1650_70_2ms, 4₂₀.  ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ ūzadīt[2024-08]

ūzadīt (2) v. uhs=addi  (1), uhs addiht  (1)Uhs addiht auff knütten. Fuer1650_70_1ms, 17₁₁. uzadītUhs=addi wehl weeņu kahrtiņu knütte noch ein strümpflein auff. Fuer1650_70_1ms, 17₁₁.  ↑ la. adīt ↑ adīt, ↔ uzadīt[2024-08]

uzart (2) v. us=arra (1), usart (1)Usart auffpflügen. Fuer1650_70_2ms, 21₇. uzart, arī pārn.Ar śawu Arcklu ißghaja Wings / kad Adams unnd Ewa by ghräkoju§chi / us=arra to Pläh§śumu winjo Śirrdes / śatzidams / Adam / kurr e§śi tu / nhe e§śi tu ehdis no to Kohku / no kattru Eß töw ais=leed§chu / und śatziju / töw nhe buhß no to ehśt / nolahdähtz gir taß Tyrums töwis dehļ. Manc1654_LP1, 260₃₀. Usart auffpflügen. Fuer1650_70_2ms, 21₇.  ↑ la. art ↑ art, ārt , ↔ ūzart[2024-08]

ūzart (1) v. uhs art  (1)Uhs art auffpflügen.. Fuer1650_70_1ms, 10₃. uzartUhs art auffpflügen.. Fuer1650_70_1ms, 10₃.  ↑ la. art ↑ art, ārt , ↔ uzart[2024-08]

ūzas ² (1) s. f. pl. vh§as (1)die Hanffen oder Streuchern Ringe/ damit man die Femern an den Schlitten fe§t machet/ Vh§as/ Ghräd§äni. Manc1638_PhL, 359₂₅. no kaņepēm vai klūgām darināti gredzeni, rinķi, ar kuru palīdzību ilksis piestiprinātas ragavāmdie Hanffen oder Streuchern Ringe/ damit man die Femern an den Schlitten fe§t machet/ Vh§as/ Ghräd§äni. Manc1638_PhL, 359₂₅.  ar nozīmes pārnesumu no ūzas 'bikses' (?)[2020-11]

uzaugšana (1) s. f. vs=aug§chana (1)auffwach§ung/ vs=aug§chana/ pee=aug§chana. Manc1638_L, 198B₇. uzaugšana, pieaugšanaauffwach§ung/ vs=aug§chana/ pee=aug§chana. Manc1638_L, 198B₇.  ↑ la. uzaugt ↑ uzaugt[2024-08]

uzaugt (50) v. us aug (1), us=aug (1), us=aughu§śi (1), us=aughuśchi (1), usaug (5), usaugam (1), usaugat (1), usaugdama (1), usauge (7), usaugs (3), usaugt (8), usaugtu (1), usaugu (1), usauguśchi (4), usauguśi (4), v§ouge (1), us=aud§is (1), usaud§is (5), vs=augt (1), vsaugu§i (1), vs=aud§is{vs aud§is} (1)auffwach§e~/ vs=augt Manc1638_L, 198B₆. Usaugt auffwachsen Fuer1650_70_2ms, 30₃. 1. izaugt; izdīgt; rasties, izveidoties, arī pārn.The oterkartige greke toep dewette / the darrite greke / kattre ick wens zour zouwe patte briwe prate darr / kattre cour kardena§chen eh§ack / cour karumme v§ouge / vnde vs pedei ahr gribbo§chen pepulditcs{pedulditcs} toep. CC1585, 27₁₃. Ehrkśchķu=Kruhmo Weeta^ usaugs Preedes/ un Dad§chu Weeta^ usaugs Mirtu=Kohki.. VD1689_94 Jes 55:13. 2. uzaugt, pieaugt, kļūt par pieaugušu cilvēkuKad nu mehs us=aughuśchi 䧜am / tad tee śwähti Engheli arrid§an mums ghlabbo / §tahw py mums / und śarrgha mums us wi§śu muh§śu Zeļļu.. Manc1654_LP2, 291{271}₁. Bet wiņ§ch pamette to Wezzajo Padohmu/ ko tee bij wiņņam dewuśchi/ un jautaja Padohmu no teem Jauneem/ kas ar wiņņu bija usauguśchi/ un wiņņa Preekścha^ §tahweja. VD1689_94 1Ken 12:8. - Dievam / sev par godu uzaugt (3) Deewam par ghohdu usaugt (2), śöw par ghohdu.. usaugt (1)- (puisis) Zamuels uzauga (3) puiśis Samuels usauge (1), puiśis Samuels.. usauge (1), Samuels usauge (1) ↑ la. augt ↑ augt, ↓ uzaugšana, ↔ ūzaugt[2024-11]

ūzaugt (4) v. uhsaugt (3), vhsaugu§i (1)uhsaugt auff- wachsen. Fuer1650_70_1ms, 13₈. izaugt; pieaugt, kļūt par pieaugušu cilvēkuEs äßmu vhsaugu§i ka kahtz Pupuļu Kohx pi Vdens / vnd ka tee Roh§es Kohki / kattri pi Hiericho tohp vhsaud§enati. Manc1631_Syr, 560₁₆. Gohdiht ehren, pa Gohdam uhsaugt. Fuer1650_70_2ms, 138₅.  ↑ la. augt ↑ augt, ↔ uzaugt[2024-08]

uzauklēt (1) v. usaukleht (1)Usaukleht. von Kind auff erziehen. Fuer1650_70_2ms, 36₁₁. uzaudzināt, izaudzinātUsaukleht. von Kind auff erziehen. Fuer1650_70_2ms, 36₁₁.  ↑ la. auklēt ↑ auklēt , ↔ ūzauklēt[2024-08]

ūzauklēt (1) v. uhs=aukleht (1)Uhs=aukleht, Von Kind aufferzihen. Fuer1650_70_1ms, 27₁. uzaudzināt, izaudzinātUhs=aukleht, Von Kind aufferzihen. Fuer1650_70_1ms, 27₁.  ↑ la. auklēt ↑ auklēt , ↔ uzauklēt[2024-08]

uzaust (1) v. usaust (1)Usaust auffweben.. Fuer1650_70_2ms, 33₁₂. uzaust (audumu)Usaust auffweben.. Fuer1650_70_2ms, 33₁₂.  ↑ la. aust 'aust (audumu)' ↑ aust ², ↔ ūzaust[2024-11]

ūzaust (1) v. uhs=aust (1)Uhs=aust, auffweben. Fuer1650_70_1ms, 22₁₀. uzaust (audumu)Uhs=aust, auffweben. Fuer1650_70_1ms, 22₁₀.  ↑ la. aust 'aust (audumu)' ↑ aust ², ↔ uzaust[2024-11]

uzbadīt (1) v. usbaddiht (1)usbaddiht aufstechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₇. uzdurtusbaddiht aufstechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₇.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ ūzbadīt[2020-04]

ūzbadīt (1) v. uhs=baddiht (1)Uhs=baddiht auff stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀. uzdurtUhs=baddiht auff stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ uzbadīt[2020-04]

uzbakstīt (1) v. us=bakstiht (1)Us=bakstiht. auffstöckern. zerprückeln. Fuer1650_70_2ms, 50₁₆. uzbakstītUs=bakstiht. auffstöckern. zerprückeln. Fuer1650_70_2ms, 50₁₆.  ↑ la. bakstīt [2024-11]

uzbārstīt (1) v. vsbahr§ti (1)uzbārstītKappa to Śeenu/ vnd vsbahr§ti magkeniet Milltus. Manc1631_LVM, 73₉.  ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt[2020-04]

uzbāzt (2) v. usbahst (1), usbah§is (1)Usbahst auffstopffen. Fuer1650_70_2ms, 57₁₄. uzbāzt..leek Swammi eeśuhktee§t ar §kahbu Etticki / aptinn to ar ruhktu J§op / usbah§is us Needru / turr to winjam py Muttes / tah buhß winjam kahdu Śirrds=Attauśchanu iß=śuhkteeß.. Manc1654_LP3, 183₁₄. Usbahst auffstopffen. Fuer1650_70_2ms, 57₁₄.  ↑ la. bāzt ↓ uzbāzties, ↔ ūzbāzt[2024-08]

ūzbāzt (1) v. uhsbahst (1)Uhsbahst, auffstopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₄. uzbāztUhsbahst, auffstopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₄.  ↑ la. bāzt ↔ uzbāzt[2024-08]

uzbāzties (1) v. refl. usbah§ees (1)uzbāzties, būt uzbāzīgamŚakki drohśchi: Ko tu mann' / Niknajs Tahrps usbah§ees ? :/: Tu ar wiśśu No§kumśchan Behd§ / in Elle^ gah§ees: Jo tew Kri§tus śa§pahrdijs.. LGL1685_K1, 246₁.  ↑ la. bāzt, uzbāzt ↑ uzbāzt[2024-11]

uzbērība (1) s. f. vsbehriba (1)Usbehriba die Auff=Maaß. Fuer1650_70_2ms, 64₁₆. uzvija, pārmērs (?)Usbehriba die Auff=Maaß. Fuer1650_70_2ms, 64₁₆.  ↑ la. uzbērt ↑ uzbērt, ↔ ūzbērība[2020-04]

ūzbērība (1) s. f. uhsbehriba (1)uhsbehriba die auffmaaß. Fuer1650_70_1ms, 36₁. uzvija, pārmērs (?)uhsbehriba die auffmaaß. Fuer1650_70_1ms, 36₁.  ↑ la. ūzbērt ↑ ūzbērt, ↔ uzbērība[2020-04]

uzbērt (4) v. usbehrt (1), vsbehrt (2), vsberr (1)auff etwas §chütte~/ vsbehrt. Manc1638_L, 163A₂₃. usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_2ms, 64₁₅. 1. uzbērt; iebērtwer er§t zur Mühlen kommen/ der §chütte §ein Korn auff/ kaß pirrmahk py Śuddmaleem attnahzis/ taß lai vsberr śawu Labbibu. Manc1638_PhL, 313₁₉. usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_1ms, 64₁₅. 2. mērījot iedalīt (ko) ar uzviju (?)usbehrt, auffschütten. qs. usmehroht. Fuer1650_70_2ms, 64₁₅.  ↑ la. bērt ↑ bērt, ↓ uzbērība, ↔ ūzbērt[2020-11]

ūzbērt (1) v. uhsbehrt (1)uhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈. 1. uzbērtuhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈. 2. mērījot iedalīt (ko) ar uzviju (?)uhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈.  ↑ la. bērt ↑ bērt, ↓ ūzbērība, ↔ uzbērt[2020-11]

uzcilāt (6) v. uhszilla (1), us zillah (1), uszilla (3), uszillaja (1)piecelt, palīdzēt pieceltiesWings töw eepreezina und töw us tawahms Kahjahms uszilla ka tu ar pillu preezighu Mutt d§eedaht und śatziet warri.. Manc1654_LP2, 307{287}₂. Bet JE§us ņehme to pee Rohkas/ uszillaja to/ un wiņśch zehlehs augścham. JT1685 Mk 9:27.  ↑ la. cilāt ↑ cilāt[2015-04]

uzdīgt (18) v. us=diex (1), usdiega (3), usdiext (2), usdihge (6), usdihg§t (1), vs diga (1), vs diga{di /ga} (1), vsdiega (3)uzdīgtVnde zitta kritta wuer§§on wene labbe §emme / vnde ta vs diga / vnde ne§§e ßumpt kaartiges augles.. EvEp1587, 50₃. Un gull un zeļļahs Nakti^ un Deena^: un tahs Śehklahs usdihg§t/ un usaug/ ta/ ka wiņśch pats to nenomanna. JT1685 Mk 4:27.  ↑ la. dīgt ↑ dīgt[2015-04]

uzstrādāt (1) v. usstrahdaht (1)usstrahdaht auff arbey"ten . Fuer1650_70_1ms, 275₂₆. ?usstrahdaht auff arbey"ten. Fuer1650_70_1ms, 275₂₆.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2016-08]

uzvalkas (2) s. f. pl. vswalckas (1), vswallkas (1)Jupp/ tunica linea, vswalckas. Manc1638_L, 98A₈. Kittel/ Vswallkas. Manc1638_L, 102A₉. virsējais apģērbs no lina (jaka, virssvārki)Kittel/ Vswallkas. Manc1638_L, 102A₉.  ↑ la. uzvilkt (sal. liet. ùžvalkas 'pārvalks') ↑ uzvilkt[2024-10]

uzvalkāt (1) v. uswalkaht (1)uswalkaht, noch darüber gebrauchen, oder darüber tragen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₄. pār mēru valkāt, lietot (?)uswalkaht, noch darüber gebrauchen, oder darüber tragen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₄.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt, ↔ ūzvalkāt[2024-11]

ūzvalkāt (1) v. uhswalkaht (1)uhswalkaht. noch oder drüber=tragen. Fuer1650_70_2ms, 513₇. pār mēru valkāt, lietot (?)uhswalkaht. noch oder drüber=tragen. Fuer1650_70_2ms, 513₇.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt, ↔ uzvalkāt[2024-11]

uzvilkt (34) v. uswelk (13), uswilke (9), uswilks (1), uswilkśi (1), uswilkt (2), uswilkta (2), uswilkti (3), uswilkts (2), us wilke  (1)1. uzvilkt augšā; izvilktTo paśchu tee pazehluśchi uswilke ar Paligu/ un pee śehje to Lohziki/ un tee bihdamees/ ka tee us Śeklumu ne usklih§tu/ laide to Seģeli Semme un lihgojahs. JT1685 Apd 27:17. Wiņ§ch śuhtija no tahs Aug§tibas/ un ņehme manni/ wiņ§ch uswilke mann no leeleem Uhdenim. VD1689_94 2Sam 22:17. 2. velkot nospriegotLaid uswelk Stihgahs Kohklitehm/ Laid d§eed in §kann ar Wiolehm/ Tahs Mihle§tibas D§eeśmas: No Je§us/ manna Bruhdganiņņ'/ Ar ko man brihw irr alla§chiņ Nahkt meeślotees/ bes Breeśmas. LGL1685_K1, 143₁₅. Lai Strehlneeks prett Strehlneeku to Stohpu uswelk/ un prett to/ kas eekśch śawahm Kruhśchu=Bruņņahm leppo. Un ne śaud§eet wiņņas Jaunekļus/ isdeldeet wiśśu wiņņas Spehku. VD1689_94 Jer 51:3. - stopu uzvilkt; uzvilkt stopu (13) stohpi uswilkti  (1), stohpu uswelk  (2), stohpu.. uswelk (1), uswelk.. stohpu  (4), uswilke.. stohpu  (2), uswilkta stohpa  (2), us wilke.. stohpu (1)3. uzvilkt, uzģērbtUn tam Pree§teŗam buhs śawas linnu Drehbes uswilkt/ un tahs linnu Uh§as us śawu Meeśu wilkt/ un tohs Pelnus śaņemt/ kad tas Ugguns to Ded§amu=Uppuri us to Altari śaded§inajs/ un śahnis tam Altaŗam behrt. VD1689_94 3Moz 6:10.  ↑ la. vilkt ↑ vilkt, ↓ uzvalkas, ↔ ūzvilkt[2024-08]

ūzvilkt (2) v. uhswelk (1), uhswilkt (1)1. pārn. uzvilkt, uzģērbt Jrr kahds Apgrai§ihts aizinahts? tam ne buhs kahdu Preekśch=Ahdu uhswilkt; irr kahds eekśch Preekśch=Ahdas aizinahts? tam ne buhs apgrai§itam tapt. JT1685 1Kor 7:18. 2. velkot nospriegotŚasauzeet prett Babeli tohs Strehlneekus/ wiśśus/ kas to Stohpu uhswelk/ apmetteetees ap wiņņas/ ne leezeet neweenu no tahs is§prukt/ atmakśajt wiņņai pehz śawu Darbu/ darrajt wiņņai pehz wiśśu/ ko ta irr darrijśi. VD1689_94 Jer 50:29.  ↑ la. vilkt ↑ vilkt, ↔ uzvilkt[2024-11]

ūzzagt (2) v. uhssagt (1), uhs sagt{uhs --} (1)uhssagt auffstehlen. Fuer1650_70_1ms, 253₇. Uhs sagt{Uhs --} auff stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₄. apzagt, izzagt (?)uhssagt auffstehlen. Fuer1650_70_1ms, 253₇. Uhs sagt{Uhs --} auff stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₄.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-08]