Šķirklim ir (var būt) šādas daļas: 1) šķirkļa vārds / vārdi ar lietojumu skaitu; 2) gramatiskais raksturojums; 3) vārdlietojumi ar lietojumu skaitu; 4) 17. gs. vārdnīcu piemēri; 5) semantikas skaidrojums; 6) ilustratīvais materiāls – pirmais un pēdējais lietojuma piemērs; 7) vārdu savienojumi ar vārdlietojumiem un to skaitu, stabilajām vārdkopām un frazeoloģismiem arī vārdnīcu piemēri, nozīmes skaidrojumi un lietojuma piemēri; 8) etimoloģija; 9) norādes uz citiem šķirkļiem; 10) komentārs.
Šķirkļa paraugs:
(1, 2, 3)
maranas (4) s. f. pl. marranas (4)
(4)
Marranas pl.
wilde. Röhte. ein Kräutl. da Sie Roht mit färben. Fuer1650_70_1ms,
15010.
Marranas pl.
Wilde. Röhte. ein Kräutlein, da Sie Roht mit
färben.. Fuer1650_70_2ms, 2199.
(5)
madaras
(6)
Marranas pl.
wilde. Röhte. ein Kräutl. da Sie Roht mit
färben. Fuer1650_70_1ms, 1505.
Marranas pl.
Wilde. Röhte. ein Kräutlein, da Sie Roht mit
färben.. Fuer1650_70_2ms, 2199.
(7)
Δ sīkās maranas (2) śihkas marranas (1), śikahs marranas (1)
Śikahs marranas. Fuer1650_70_1ms,
15012.
Śihkas
marranas.. Fuer1650_70_2ms,
21910.
dūkstu madaras (?)
Śikahs marranas. Fuer1650_70_1ms,
15012.
Śihkas
marranas.. Fuer1650_70_2ms, 21910.
(8)
< ig. maran 'retējs' vai marena 'rubija'
(9)
↔ mārans, mārnaka
(10)
Ēdelmane, Ozola 2003, 194–198.
Šķirkļa vārds LVVV ir dots ar trekniem, tumšziliem burtiem., piem., strēlīgs.
Šķirkļa vārds ir transkribēts mūsdienu rakstībā, piem., tekstos fiksētais rakstījums ir abauweetis, bet šķirkļa vārds abavietis.
Šķirkļa vārds un vārdformas tiek rakstīti ar mazo sākuma burtu, izņemot īpašvārdu rakstību. Šķirkļa vārda rakstībā tiek saglabāts mīkstinātais ŗ, ja tas ir fiksēts rakstu avotos, piem., dīŗāt.
Gadījumos, kad grūti noteikt, piem., pamatformu vai skaņas kvalitāti, neskaidrā vieta kursivēta, piem., puķiņš, pusčučis, pusčuče.
Šķirkļa galvā var būt vairāki šķirkļa vārdi, kurus raksta alfabēta secībā, piem., ciekkārt, cikkārt vai Janis, Jans, Jānis.
Šķirkļa vārds parasti dots attiecīgās vārdšķiras pamatformā, piem., lietvārds vienskaitļa nominatīvā, darbības vārds nenoteiksmē.
Daudzskaitļa nominatīva formā doti daudzskaitlinieki (piem., dzirkles, Limbaži, mājaļaudis), kā arī lietvārdi, kurus parasti lieto daudzskaitlī (piem., pūkas, dilles).
Šķirkļa vārds var būt arī lietvārda deminutīvs, piem., atstrādziņš, Anniņa, daudzskaitliniekiem deminutīvā pamatforma ir daudzskaitļa nominatīvs, piem., pātariņi.
Īpašvārdiem šķirkļa vārds var būt arī vārdkopa, kuru veido (parasti) ģeogrāfiskā objekta nosaukums un nomenklatūras vārds, ja tas sastopams tikai kā vārdu savienojums, piem., Gozeņa zeme, Galileiše jūre. Ja senajos tekstos vārdkopas vārdu secība neatbilst mūsdienu valodai, piem., kallnu Gilboa, šķirkļa vārdā nomenklatūras vārds ir rakstīts kvadrātiekavās, piem., Gilboa [kalns].
Ir gadījumi, kad šķirkļa vārds ir īpašības vārds sieviešu dzimtē, ja seno tekstu korpusā konkrētais īpašības vārds ir sastapts tikai kādā noteiktā vārdu savienojumā ar sieviešu dzimtes lietvārdu un citu piemēru pagaidām nav. Piem., bezdibenīga (7) adj. besdibbenigu (2), beßdibbenighu (2), beßdibbenigu (3) pārn. neizmērojama, ļoti liela.
Kā šķirkļa vārds vārdnīcā var būt arī ģenitīvenis, piem., mīkčauļa.
Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes ir rakstītas atsevišķos šķirkļos, uzsverot to daudzveidīgo lietojumu, nozīmes nianses un etimoloģiju, piem., nikma un nikmāks. Arī apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes rakstītas atsevišķos šķirkļos, piem., maģ un maģāki, nikni un niknāki.
Apstākļa vārdi ir minēti atsevišķā šķirklī, nevis apvienoti ar īpašības vārdiem, piem., abējāds un abējādi; čakl(i)s, čakla un čakli.
Tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi sniegti atsevišķos šķirkļos, piem., adīt un adīties.
Parasti rakstības varianti un lielākajā daļā gadījumu arī fonētiskie varianti ir apvienoti vienā šķirklī. Atsevišķos šķirkļos sniegti fonētiskie varianti, kas sākas ar dažādas kvalitātes līdzskani, piem., cūska, cūška un čūska, čūška.
Fonētisko variantu gadījumā var būt vairāki šķirkļa vārdi, piem., nagīgs, naģīgs bet var būt arī viens šķirkļa vārds, kurā izmantotas iekavas, piem., lai norādītu līdzskaņa v zudumu, cir(v)is, vai norādītu vokāļa iespraudumu rutk(i)s.
Gadījumos, kad divi vai vairāki fonētiskie varianti apvienoti vienā šķirklī, otra varianta šķirkļa vārds dots arī attiecīgajā alfabēta vietā (izņemot gadījumus, ja šķirkļa vārdi alfabētā atrodas viens aiz otra) – ar norādi uz apvienoto šķirkli, bet bez gramatiskā raksturojuma, nozīmes skaidrojuma un citas informācijas. Piem., naģīgs → nagīgs, naģīgs.
Skaidri morfoloģiskie varianti (celma varianti un sufiksālie varianti) atrodas atsevišķos šķirkļos. Piem., nātra un nātre, mārarutks un māŗarutka, izstrādāt un izstrādīt, mājāt un mājot, dibenāt un dibināt. Ja korpusā sastopamas jauktas paradigmas ar nelielu vārdlietojumu skaitu, kad ir grūti nošķirt piederību celmam, tad šādi morfoloģiskie varianti tiek apvienoti vienā šķirklī, piem., nātra, nātrs (5) s. nahtra (3), nahtrs (1), nahtru (1).
Ja šķirkļa vārdi ir morfoloģiskie varianti, kuriem saknē ir līdzskaņu savienojumi -kšķ- un -ksķ-, tad šie varianti tiek minēti kā divi šķirkļa vārdi, piem., mirkšķināt, mirksķināt.
Ja šķirkļa vārds ir saliktenis, kura pirmais komponents ir celma forma, iespējama nominatīva forma un vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma, tad kā šķirkļa vārds minēti visi vārddarināšanas varianti, piem., mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta un dusmapūķis, dusmupūķis.
Ja korpusā ir sastaptas abu dzimšu vārdformas, tad divi šķirkļa vārdi, abu dzimšu nominatīvs, ir īpašības vārdiem, piem., maģs, maģa un vietniekvārdiem, piem., abi, abas, kā arī lietvārdiem – darītājvārdiem, piem., adītājs, adītāja, un personu nosaukumiem, piem., diedelnieks, diedelniece. Arī skaitļa vārdiem, kam korpusā sastaptas abu dzimšu formas, šķirkļa galvā tiek liktas abas formas, piem., cetortapadesmits, cetortapadesmita. Ja korpusā ir fiksēts piemērs tikai vienā dzimtē, tad šādos gadījumos arī šķirkļa vārds ir tikai viens, piem., abejpusgriezīgs, dēstītājs, abavietis, sirdedubena.
Visos gadījumos, kad minētas abu dzimšu formas, pirmā tiek rakstīta vīriešu dzimtes forma.
Homonīmi ir doti atsevišķos šķirkļos un apzīmēti ar arābu cipariem. Parasti pirmais tiek minēts skaitliski nozīmīgākais homonīms: dzelt1 (7) v. dzelt un dzelt2 (1) v. zelt, augt, zaļot.
Raksturojumā norādīta šķirkļa vārda vārdšķira un šāda iespējama papildinformācija:
Gramatiskajam raksturojumam izmantotie latīņu valodas saīsinājumi sniegti sadaļā Saīsinājumi un apzīmējumi.
Uzreiz aiz šķirkļa vārda iekavās seko visu šķirklī apvienoto vārdlietojumu kopējais skaits.
Aiz gramatiskā raksturojuma seko visi šķirklī apvienotie vārdlietojumi – vārdformas, fonētiskie varianti un rakstības varianti (aiz katra no tiem iekavās lietojumu skaits) noteiktā alfabēta secībā (korpusā senajos tekstos izmantotās burtzīmes aizstātas ar simbolu kombinācijām): a, a`, a´, a^, a~, a#, a&, ā, æ, ä, b, c, č, ć, d, e, e`, e´, e^, e~, e#, e&, ē, f, g, ģ, h, i, i`, i´, i^, i~, i#, i&, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, m~, n, n~, ņ, o, o`, o´, o^, o~, o#, o&, ō, ö, p, q, r, ŗ, s, š, ś, §, β, t, u, u`, u´, u^, u~, u#, u&, ū, ü, v, w, x, y, z, ž, ź.
Piem., čakli (4) adv. tśchakli (1), tśchakli` (1), zakli (1), z§chakli (1)
Ja vārds kā šķirkļa vārds ir sastopams kādā no trim šobrīd korpusā ietvertajām 17. gs. latviešu valodas vārdnīcām (G. Manceļa „Lettus” (1638), K. Fīrekera latviešu-vācu valodas vārdnīcas 1. un 2. manuskripts (17. gs. 2. puse)), citāti no tām ir minēti uzreiz pēc šķirkļa galvas, pirms nozīmes skaidrojuma. Piemērs no vārdnīcas ir dots kursīvā, skaidrojamais vārds – pasvītrots, citāta beigās avota saīsinājums, lappuse un rinda. Piem., šķirklī abra:
Brodmulde/ Abbris/ Abbra. Manc1638_L, 12714.
Abra der brodt Trog. Fuer1650_70_1ms, 210.
Abra der brodt=Trog. Fuer1650_70_2ms, 213.
Aiz šķirkļa galvas un seno vārdnīcu piemēriem seko nozīmes skaidrojumi. Tie ir doti zaļganpelēkā krāsā.
Tā kā šī ir elektroniska vārdnīca, kuru neierobežo apjoms, tad, atšķirībā no vairuma tradicionālo vārdnīcu, nozīmes ir skaidrotas gandrīz visiem vārdiem, arī deminutīviem, priedēkļvārdiem, regulārajiem atvasinājumiem ar -šana, -ums, -ība un refleksīvajiem verbiem, piem., vārds cīkstēšana skaidrots kā cīņa.
Ja šķirkļa vārdi ir doti gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē (piem., īpašības vārdiem, vietniekvārdiem, lietvārdiem – darītājvārdiem), tad arī nozīmes skaidrojums ir dots abās dzimtēs, piem., maģs, maģa – mazs, maza.
Tomēr, ja nozīmes skaidrojums ir garāks par vienu vārdu, tas dots tikai vīriešu dzimtē, piem., vārdam dumbrs, dumbra – purvains, mitrs; melns, auglīgs (par zemi). Ja šķirkļa vārds (piemēram, īpašības vārds) ir tikai sieviešu dzimtē, tad arī skaidrojums ir sieviešu dzimtē, piem., nikma – slikta.
Viennozīmes vārdiem nozīmes nav numurētas. Ja vārdam fiksētas vairākas nozīmes, tās numurētas ar arābu cipariem un sniegtas hronoloģiskā secībā, proti, kā pirmā sniegta senāk fiksētā nozīme, piem., šķirklim dēdēt ir divas nozīmes: 1. novecot, 2. satrūdēt.
Nozīmes nianses atdalītas ar semikolu, piem., šķirkļa dīdīt nozīme – dīdīt; dancināt, likt dejot. Īpašvārdu šķirkļiem aiz semikola dota norāde uz Veco vai Jauno Derību, ja vārdi sastopami tikai Bībeles tekstos, piem., šķirkļa Abiuds nozīme – Abihuds (arī Abīhūds); JD.
Ja nozīme ir nepārprotama pastāvīga pārnestā nozīme (nevis vienreizējs okazionāls lietojums), tad pirms skaidrojuma sniegta norāde pārn., piem., vārda dusēt trešā nozīme – 3. pārn. gulēt kapā vai vārda Mateuss otrā nozīme – 2. pārn. Mateja evaņģēlijs; JD daļa.
Gadījumos, kad grūti nošķirt tiešās no pārnestajām nozīmēm, blakus tiešajai nozīmei aiz semikola un norādes arī pārn. sniegta arī pārnestā nozīme. Piem., vārda puķīte nozīme – puķīte, ziedošs lakstaugs; arī pārn. kaut kas ļoti labs, piem., Jēzus Kristus, Dieva vārds.
Kontekstuālās konversijas gadījumos dažkārt aiz semikola ir dota norāde arī lietv. nozīmē, piem., īpašības vārdam čakl(i)s, čakla – 2. čakls, centīgs, strādīgs; arī lietv. nozīmē.
Nozīmju skaidrojumu iekavās dažkārt sniegti arī citi papildu paskaidrojumi. Piem., vārda niknāki otrajā nozīmē – 2. vairāk (par kaut ko nepatīkamu).
Ja senākajā avotā, kurā vārds lietots, tas sastopams jau uzreiz ar vairākām nozīmēm, tad vārdnīcā kā pirmā tiek sniegta mūsdienu valodā plašāk lietotā nozīme.
Nozīmes LVVV pamatā tiek skaidrotas ar:
a) mūsdienu latviešu literārajā valodā lietoto ekvivalentu (var būt arī vairāki sinonīmi), piem., vārds iegnauzīt skaidrots kā ieberzt, iespiest. Mūsdienu ekvivalents sniegts arī gadījumos, kad 16.–17. gs. un mūsdienu valodas lietojums sakrīt, piemēram, vārda cirpšana nozīme – cirpšana;
b) aprakstošu skaidrojumu, piemēram, mūsdienās mazpazīstamiem vai vairs nepazīstamiem jēdzieniem, piem., vārda dēdināt nozīmes skaidrojums – sagatavot vistai perēkli;
c) enciklopēdiska rakstura informāciju, piemēram, eksotismiem, etnogrāfismiem, historismiem utt.: piem., vārdam iebūvietis blakus mūsdienu ekvivalentam dots arī plašāks enciklopēdisks skaidrojums: iebūvietis, cilvēks, kas dzīvo uz cita īpašnieka zemes, piemēram, pirtī; saimnieka īrnieks, kas īres maksu atkalpo ar savu darbu; saimnieka piemitnis vai vietvārdam Libans – informācija par tā veidu un atrašanās vietu: Libāns, kalnu grēda mūsdienu Libānā;
d) norādi par lietošanas sfēru vai sintaktisko funkciju (saikļiem, partikulām, prievārdiem, izsauksmes vārdiem, apstākļa vārdiem), piem., apstākļa vārdam diltin – diltin; savienojumā ar nodilt izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu, izsauksmes vārdam an – sauciens, ar kuru aicina zosis, saiklim aber – vai (šķīruma saiklis).
Vienas nozīmes skaidrojumā var būt izmantoti dažādi skaidrojumu tipi. Reizēm retāk lietotiem jēdzieniem dots gan mūsdienu ekvivalents, gan neliels aprakstošs skaidrojums. Piem., vārds dzirklas skaidrots kā dzirkles, aitu cirpšanai paredzētas šķēres.
Ja vārda nozīme nav īsti skaidra, iekavās aiz nozīmes skaidrojuma likta jautājuma zīme, piemēram, vārdam iegodināt, kam no piemēriem ir grūti secināt precīzu nozīmi, ir dots skaidrojums palīdzēt godināt (?).
Ja vārda nozīmes skaidrojums vārdnīcas veidotājiem pagaidām nav zināms, uz to norāda jautājuma zīme, piemēram, vārda peņģelēt 2. nozīme – ?.
Aiz katras nozīmes sniegts ilustratīvais materiāls (teikums vai teikuma daļa), ievietojot hronoloģiski senāko un jaunāko korpusā fiksēto lietojumu.
Ja senākajā vai jaunākajā avotā vārds lietots vairākkārt, tad vārdnīcā ietverts tipiskākais lietojuma piemērs.
Ja vienīgais (vai arī pirmais vai pēdējais) kāda vārda vai tā nozīmes lietojuma piemērs ir vārda nozīmes skaidrojums kādā no 16.–17. gs. vārdnīcām un tas jau sniegts pirms vārdnīcas autoru nozīmes skaidrojumiem, tad tas kā piemērs aiz nozīmes skaidrojuma ir vārdnīcā ietverts atkārtoti.
Vārdnīcas citātos izmantotas tās pašas rakstu zīmes, kuras jau tiek lietotas seno tekstu korpusā (http://www.korpuss.lv/senie/notations.htm). Piemēri ir stāviem burtiem, attiecīgais vārds – pasvītrots. Aiz piemēra sniegts avota saīsinājums, lappuse un rinda, Bībeles tekstam – grāmata, nodaļa un pants, kara tiesas likumiem – pants.
Piem., vārda uzdīgt nozīme uzdīgt ilustrēta ar šādiem piemēriem –
Vnde zitta kritta wuer§§on wene labbe §emme / vnde ta vs diga / vnde ne§§e ßumpt kaartiges augles. EvEp1587, 503.
Un gull un zeļļahs Nakti^ un Deena^: un tahs Śehklahs usdihg§t/ un usaug/ ta/ ka wiņśch pats to nenomanna. JT1685 Mk 4:27.
LVVV ir izcelti dažādu tipu vārdu savienojumi, gan skaidroti, gan neskaidroti. Visi vārdu savienojumi, tāpat kā šķirkļa vārds, ir rakstīti trekniem burtiem, taču brūnā krāsā, katram tipam ir sava raksturīga zīme:
– bieži lietotie brīvie vārdu savienojumi bez nozīmes skaidrojuma. Tie vārdnīcā tiek ievietoti pēc biežuma principa, t. i., ir iekļauti visi brīvie vārdu savienojumi, kas seno tekstu korpusā sastopami vismaz trīs reizes. Piem., šķirklī nauda brīvais vārdu savienojums – sudraba nauda.
Tomēr atsevišķos gadījumos vismaz trīs reizes sastopamie brīvie vārdu savienojumi netiek uztverti kā bieži lietoto vārdu savienojumu grupai piederīgi un līdz ar to netiek īpaši izcelti: 1) tie ir visi no viena avota, 2) tie atkārtojas vienas grāmatas dažādos izdevumos, 3) tie ir dažādās grāmatās lietoti citāti no Bībeles vienas un tās pašas vietas, 4) tie ir vārdu savienojumi ar vietniekvārdiem un ar darbības vārdu būt, tikt, tapt;
Δ stabili vārdu savienojumi, bez īpaša nozīmes pārnesuma, bet ar nozīmes skaidrojumu. Tie ir vārdu savienojumi, kuru semantika tieši neizriet no šķirkļa vārda semantikas, bet kuriem nepiemīt īpašs nozīmes pārnesums. Piem., šķirklī nags pie nozīmes 2. pārn. (tikai dsk.) pirksti, rokas ir stabilais vārdu savienojums ∆ ceļis nagis ar nozīmi četrrāpus, bet šķirklī Miķelis – ∆ Miķeļa diena ar nozīmi Miķeļa diena, 29. septembris;
◊ frazeoloģismi jeb stabili vārdu savienojumi ar ievērojamu nozīmes pārnesumu; arī tiem tiek sniegts nozīmes skaidrojums. Piem., šķirklī iemauts ir frazeoloģisms ◊ neturēt mēli iekškan iemautu ar nozīmi neklusēt.
Minētajā secībā vārdu savienojumi pievienoti aiz attiecīgās nozīmes ilustratīvā materiāla. Gadījumā, ja vārdu savienojumi saistīti ar vairākām nozīmēm, tie atrodas aiz visu nozīmju skaidrojumiem.
Tāpat kā šķirkļa vārds, arī vārdu savienojums parasti dots ar neatkarīgo komponentu pamatformā, piem., kaut arī piemērā sastopama darbības vārda pagātnes forma ..vnd darriya tohs magjuma.., vārdu savienojumā darbības vārds ir nenoteiksmē – ∆ darīt maģumā. Tomēr atsevišķos gadījumos, lai izvairītos no pārlieku samākslotiem un neskaidriem darinājumiem, vārdu savienojums dots tuvu tekstam, piem., tekstā akmins pohl uhs du§chu, vārdu savienojums – ◊ akmins pol ūz dūšu.
Vārdu savienojumā fakultatīvi esoši vārdi vai morfēmas ir rakstītas iekavās, piem., – (ne)gribēt strādāt. Paralēlie varianti ir atdalīti ar slīpsvītru, piem., – vella / velna nagi.
Ja kādam vārdam ir liels skaits variantu, tad šādi vārdi ir rakstīti kvadrātiekavās atbilstošajā mūsdienu formā. Piem.,
– no [sirds] dubena (15) no §cirdes dubben (1), no ßirde dubben (3), no ßirdes dubben (8), no ßirdis dubben (1), no§irdes dubben (1), nu ßird dubben (1).
Ja vārdu savienojuma variantiem atšķiras vārdu secība, tad vārdu savienojuma galvā tie sniegti, atdalot ar semikolu, un kā pirmā minēta biežāk fiksētā forma, piem.,
– (mūsu) tēvs Abraams; Abraams mūsu tēvs (12) Abra`a`ms muhśu tehws (1), muhśam tehwam Abra^a^mam (1), muhśam tehwam Abra&a&mam (1), muhśo tehwa Abra`a`ma (1), muhśo tehwam Abra`a`mam (1), muhśo tehwu Abra`a`mu (1), muhśu tehwam Abra`a`mam (1), muhśu tehws Abra`a`ms (1), muhśu tehws Abra&a&ms (1), tehws Abra`a`ms (1), tehws Abra&a&ms (2).
Aiz vārdu savienojuma, tāpat kā aiz šķirkļa vārda, iekavās ir norādīts kopējais lietojumu skaits, formas un katras formas lietojuma biežums, piem., šķirklī negodīgs:
– negodīga pelnīšana (5) negohdigas pelniśchanas (5)
Stabilajiem vārdu savienojumiem un frazeoloģismiem sniegti arī 17. gs. vārdnīcu piemēri (ja tādi ir), arī vārdu savienojuma nozīmes skaidrojums, aiz tā – ilustratīvais materiāls. Piem., šķirklī pātari:
∆ paēdamie pātari (2) pa=ehdami pahtahri (1), pa=ehdami patari (1)
Pa=ehdami patari.
Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms,
19122.
Pa=Ehdami
Pahtahri.
Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms,
25213.
lūgsna pēc ēdienreizes
Pa=ehdami patari.
Nach=Eß=gebät. Fuer1650_70_1ms, 19122.
Pa=Ehdami
Pahtahri.
Nach=Eß=Gebät. Fuer1650_70_2ms, 25213.
Vārdnīcu piemēri, nozīmes skaidrojums un senākais un jaunākais lietojums aiz vārdu savienojuma noformēts tāpat kā visā šķirklī.
Gadījumā, ja vārds pirmo vai pēdējo reizi lietots kādā no vārdu savienojumu tipiem, tad šis piemērs ir gan pie ilustratīvā materiāla aiz vārda nozīmes skaidrojuma, gan pie vārdu savienojuma.
LVVV aiz zīmes norādīta vārda cilme, tomēr, nepretendējot uz etimoloģiskas vārdnīcas statusu, lielākoties izmantojot jau esošus vārdu cilmes skaidrojumus. Tikai atsevišķos gadījumos piedāvāti jauni skaidrojumi.
Norādes ir īsas, lietoti galvenokārt dažādi simboli. Pēc cilmes skaidrojuma simbola parasti seko viens no trim simboliem: ↑ – atvasināts, darināts no; : – salīdzināt ar; < – aizgūts no. Tam seko attiecīgā leksēma.
Zīme ↑ norāda uz skaidru vārddarināšanas procesu – atvasināšanu vai salikteņu darināšanu, ietverot arī norādes uz kalkēšanu, hibrīddarināšanu, kā arī dažādiem individuāliem procesiem. Tie var būt atvasinājumi, piem., abavietis ↑ la. Abava; attapt ↑ la. tapt; salikteņi, piem., bruņacepure ↑ la. bruņa(s) + cepure; mēnesnauda ↑ la. mēness + nauda; kalki, piem., apzābakots ↑ la. ap- + zābaks, pēc vc. gestiefelt;
Zīme : norāda uz radniecīgiem vārdiem vai nu latviešu, vai citās baltu, vai arī tālākās radu valodās. Šie ir gadījumi, kad vārddarināšanas process ir jau aizplīvurots, kā arī parasti neattiecas uz latviešu valodas eksistences laiku. Tā apzīmēti mantoti vārdi ar tiešu atbilsmi baltu valodās, piem., ļaut : liet. liáuti, liáutis ‘beigt, pārstāt; rimt’, pr. aulāut ‘nomirt’; strauts : liet. sraũtas ‘straume; strauts’; mantoti vārdi ar atbilsmi tikai tālākās radu valodās, piem., Abava : sīr. ab, abann ‘upe’, lat. amnis ‘upe’ (< *abnis).
Zīme < norāda uz leksisku aizguvumu. Aiz tās minēts iespējamais aizguvuma avots, iespējami arī vairāki, piem., dīķis < vlv. dīk ‘dīķis’; aba < bkr. vai po. abo ‘vai’.
Retāk etimoloģijas skaidrojumā lietots tikai simbols ar sekojošu komentāru. Tas ir gadījumos ar mazāk skaidru vai pat neskaidru cilmi. Šais norādēs lielākoties ir vairāk teksta, lai norādītu uz individuāliem procesiem. Dažreiz var būt norādītas arī paralēles citās valodās, piem., cūka neskaidra etimoloģija.
Iekavās aiz skaidrojuma var būt sniegta arī precizējoša informācija, piem., mārapīnes ↑ la. Māra + pīne (tautas etimoloģija; sākotnēji pēc vc. Mahrlocken (arī Mahrflechte, Mahrzopf u. c.) ‘savēlušos matu pinkas’, kur Mahr ‘lietuvēns’, kas pēc tautas ticējuma savēlis matus).
Dažos gadījumos cilmes norādes var būt sniegtas arī atsevišķām nozīmēm vai vārdu savienojumiem.
Etimoloģijas daļā izmantoto valodu nosaukumu saīsinājumi sniegti sadaļā Saīsinājumi un apzīmējumi.
Tās atrodas aiz etimoloģijas skaidrojuma. Uzklikšķinot uz norādītā šķirkļa vārda, atveras attiecīgais šķirklis.
↑ – norāde no atvasinājuma uz pamatvārdu vai no salikteņa uz kādu no tā komponentiem, no īpašības vārdu un apstākļu vārdu salīdzināmajām pakāpēm uz pamata pakāpi, ja LVVV ir šāds šķirklis. Piem., škirkļa dusēties beigās ir norāde ↑ dusēt.
↓ – vārddarināšanas norāde; tā sniegta pamatvārda šķirkļa beigās, norādot uz visiem vārdiem (šķirkļiem), kas no tā atvasināti un ir ietverti LVVV. Piem., šķirkļa negants beigās ir norāde ↓ neganti, negantība, negantīgs.
↔ – salīdzinošā norāde uz citiem morfoloģiskajiem variantiem (šķirkļiem), vārdu savienojumu variantiem. Piem., šķirkļa abavietis beigās atrodas norāde ↔ abavnieks. Īpašvārdu šķirkļiem salīdzinošās norādes ir lietotas plašāk, piem., uz dažādi adaptētiem vai tulkotiem vārdiem. Piem., šķirklī Absolons ir norāde uz šķirkļiem ↔ Abzalans, Abzalons, Abzoloms, Abzolons vai šķirklī Abadons – norāde ↔ Apollion (un otrādi).
Ja norāde attiecas uz šķirkļa vārdu, tad tā sniegta šķirkļa beigās, ja uz vārdu savienojumu, tad aiz visas informācijas, kas attiecas uz vārdu savienojumu. Ir iespējama arī šāda norāde no vārdu savienojuma vienā šķirklī uz citu šķirkli, piem., šķirklī cepure aiz vārdu savienojuma ∆ bruņu / bruņas cepure ir norāde ↔ uz šķirkli bruņacepure.
Ja šķirkļa beigās ir sniegtas vairākas norādes, tad tās izkārtotas šādā secībā: ↑, ↓, ↔. Piemēram, šķirkļa mājot beigās atrodas trīs norādes: ↑ māja, ↓ nemājot, ↔ mājāt.
Ja pie konkrēta tipa ir norādes uz vairākiem šķirkļiem, tās rindotas alfabēta secībā.
→ norāde uz šķirkli, kurā jāmeklē attiecīgais vārds; šo norādi lieto tad, ja vienā šķirklī ir apvienoti vairāki fonētiskie vai morfoloģiskie varianti; tādā gadījumā aiz šķirkļa vārda nav ne nozīmes skaidrojuma, ne piemēru, ne gramatiskā raksturojuma, ir tikai norāde uz citu šķirkli, piem., naģīgs → nagīgs, naģīgs, nātrs → nātra, nātrs vai arī Jans → Janis, Jans, Jānis. Šī zīme var būt lietota arī aiz stabilā vārdu savienojuma ar norādi uz salikteni tad, ja saliktenis un vārdu savienojums ir apvienots vienā atsevišķā šķirklī, piem., ∆ mājas / māju vieta → mājavieta, mājasvieta, mājuvieta, mājvieta. Tāpat šī zīme lietota aizdomīgu, iespējams, kļūdainu formu gadījumā, piem., dziedzenis → dziedzeris.
Ja nozīmes precizētas dažādos speciālās literatūras izdevumos par vēsturi, etnogrāfiju u. c., tad atsauces sniegtas „lodziņā” pašās šķirkļa beigās (tajā gan netiek sniegtas atsauces uz vārdnīcām un vispārpieejamām enciklopēdijām, bet atsevišķos gadījumos var būt atsauce uz ME un Konv.).
Komentāros izmantotās literatūras saraksts sniegts sadaļā Avoti un literatūra.