Iabs (1) s. m. npers. Jaba (1)Ījabs; VD, JDRaugi/ mehs teizam tohs Laimigus eśśam/ kas paneśs/ juhs eśśat to Pazeeśchanu Jaba d§irdejśchi/ un to Gallu ta Kunga red§ejśchi/ ka tas Kungs śchirds§chehligs irr un weens Ap§chehlotajs. JT1685 Jk 5:11.  < vc. Hiob ↔ Iobs[2020-04]

Idumeja (1) s. f. nloc. Jdumejas (1)Idumeja (iespējams, arī Edoma); reģions uz dienvidiem no Jūdejas JDJr no Jeru§alemes/ un Jdumejas/ un no no wiņņas Jardanes puśśes: un tee/ kas no Tirus un Sihdoņas/ weena leela Draud§e d§irdejśchi ko wiņśch darrija/ nahze pee wiņņu. JT1685 Mk 3:8.  < vc. Idumea[2020-02]

iebērt (4) v. ee=behrt (3), eebehrt (1)ein§chütten/ ee=behrt. Manc1638_L, 163A₂₅. iebērtdas Maltz in den Kübel §türtzen/ Ee§śalu Kubbla` ee=behrt. Manc1638_PhL, 317<sub>6</sub>. Bett rättais us to dohma / ka Wings parei§e ghribb turreteeß py to Deewa Dahwanu / und tha d§iewoht/ ka Deews nhe ap§kai§t / und jeb zaur Vgguni to attraw / jeb zittu Ghaddu tam leek ghann mas Rija` ee=śehrt / wehl ma§ahk Klehty ee=behrt. Manc1654_LP2, 172₁₆.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-02]

iebuviet(i)s (10) s. m. ebuweetis (1), ee=buweetis (1), eebuweeśchi (1), eebuweetam (1), eebuweetis (4), eebuweets (2)Einwohner/ Eebuweetis. Manc1638_L, 52A₇. Einwohner/ Ee=buweetis. Manc1638_L, 212B₁₈. Einwohner/ Eebuweetis. Manc1638_L, 213A_8,9. Eebuweets, Ein Einwohner, a` buweht oder weeta. Fuer1650_70_1ms, 70<sub>6</sub>. Eebuweets ein Einwohner, a` buweht oder weeta. Fuer1650_70_2ms, 107₃. iebūvietis, cilvēks, kas dzīvo uz cita īpašnieka zemes, piem., pirtī; saimnieka īrnieks, kas īres maksu atkalpo ar savu darbu; saimnieka piemitnisEinwohner/ Eebuweetis. Manc1638_L, 213A_8,9. Bet Deews runnaja ta`: ka wiņņa D§immumam Eebuweetam bij tapt śweścha^ Semme^/ un pee Kalpośchanas pee§pee§tam/ un ļaun turretam kļuht tśchetrśimtus Gaddus. JT1685 Apd 7:6.  ↑ la. būt ↔ iebūvietis[2016-10]

iebūvietis (1) s. m. eebuhweeśchi (1)iebūvietis, cilvēks, kas dzīvo uz cita īpašnieka zemes, piem., pirtī; saimnieka īrnieks, kas īres maksu atkalpo ar savu darbu; saimnieka piemitnis..laid Kunngs / laid Kallps / laid Gha§pa§cha / laid Kallpone / Śaimneex unnd Śaimnezene / Tähws / Mahte / Bährni / Wiers / Śeewa / Śaime / Eebuhweeśchi / ick=kattriß tudeļļ weena` Briedy kļuhß preek§cha aizenahtz: nhe weens warrehß paślehpteeß / nhe weens warrehß ścho Śohghi peewillt.. Manc1654_LP2, 423{403}₉.  ↑ la. būt Konv. VII 13613–13616. ↔ iebuviet(i)s[2020-02]

iedēstīt (6) v. ee=deh§tiet  (2), ee=deh§tiets (1), ee=deh§titi (1), eedeh§tihts (1), eedeh§titu (1)einpropffen/ ee=deh§tiet. Manc1638_L, 138_B1. eingezweiget/ in§itus, ee=deh§tiets. Manc1638_L, 222A₂₅. 1. iedēstīt, iestādīteingezweiget/ in§itus, ee=deh§tiets. Manc1638_L, 222A₂₅. Tad tu śakki: tee Sarri irr nolau§iti/ ka es taptu eedeh§tihts. JT1685 Rm 11:19. 2. uzpotēteinpropffen/ ee=deh§tiet. Manc1638_L, 138B₁. Mehs attrohdam to Kunghu JE§um eek§chan tahß śwähtas Chri§tibas / kad mehß Chri§titi kļuam / tad kļuam mehs Winjam ee=deh§titi / ka kahds Ahbeles=Sarrß zitta` §aļļa` Kohka` kļu§t ee=däh§ts / §aļļo / und krahßnus Augļus näß. Manc1654_LP1, 116₁₁.  ↑ la. dēstīt ↑ dēstīt, ↓ iedēsts[2016-07]

iedēsts (1) s. m. eedeh§ti  (1)dēsts, stādsBet wiņśch atbildeja un śazzija: Wiśśi Eedeh§ti/ ko mans Debbeśo Tehws ne irr deh§tijis.. JT1685 Mt 15:13.  ↑ la. iedēstīt ↑ iedēstīt[2016-07]

iedibināšana (2) s. f. eedibbinaschana (1), eedibbinaśchana{eedibbi[n]aśchana} (1)Eedibbinaśchana{Eedibbi[n]aśchana}, Eingründung.. Fuer1650_70_1ms, 58₃₀. Eedibbinaschana. Eingrundung. Fuer1650_70_2ms, 86₄. izveidošanaEedibbinaśchana{Eedibbi[n]aśchana}, Eingründung.. Fuer1650_70_1ms, 58₃₀.  ↑ la. iedibināt ↑ iedibināt, ↔ dibināšana[2016-07]

iedibināt (7) v. eduebbenaatcz (1), eduebbenate (2), eedibbinaht (2), eedibbinati (2)eedibbinaht Eingründen.. Fuer1650_70_1ms, 59₁. Eedibbinaht. eingrunden. Fuer1650_70_2ms, 86₅. 1. izveidot, radītThe mätcze wene wiltige guddribe / Ko pa§§che prätz j§doma / Winge Szyrdtcz nhe wenige pratan gir / Exkan Dewe wärde eduebbenaatcz.. UP1587, L2A₄. eedibbinaht Eingründen. Fuer1650_70_1ms, 59₁. 2. nostiprināt, stiprināt (?)..to Titczibe exkan yuu§ims Szirdims / vnd czour to mylibe eßacknote / vnde eduebbenate thopet / ka yuus apthwert warreth ar wue§§ims Sweetims.. EvEp1587, 179₂. ..ka tas jums Spähku dohd pehts to Baggatibu śawas Ghodibas / §tippreems tapt czaur śawu Gharru py to eek§chigu Czillwäku / vnd CHri§tum d§iewoht czaur to Titzibu juh§śahß Syrdys / vnd czaur to Mylibu eeśacknoti / vnd eedibbinati tohpat / ka juhß śayembt warreeta ar wi§śeems Swähteems.. Manc1631_LVM, 175₁₇.  ↑ la. dibināt ↑ dibināt, ↓ iedibināšana[2016-07]

iedzelt (1) v. eed§ehlis (1)iedzelt, sadzeltUn wiņņo Mohziśchana bija/ ittin ka weena Skarpija Mohziśchana/ kad tas to Zilweku irr eed§ehlis. JT1685 Atk 9:5.  ↑ la. dzelt ↑ dzelt ¹[2016-07]

iedzirknis (1) s. m. eedsirknis (1)eedsirknis. Salisburg. der Trichter oder die öfnung wodurch der fisch in die fisch=reuse hinnein, aber nicht wieder heraus kann. Fuer1650_70_2ms, 110l₂. ieeja murdā, piltuvveida atvērums, pa kuru zivs var iekļūt murdā, bet nevar tikt no tā laukāeedsirknis. Salisburg. der Trichter oder die öfnung wodurch der fisch in die fisch=reuse hinnein, aber nicht wieder heraus kann. Fuer1650_70_2ms, 110l₂.  : liet. į̃gerklis, iñgerklis ‘ieeja murdā’[2014-10]

iegatnieks (4) s. m. eegatneeks (2), egathnekes (2)Eegatneeks, Staigatajs, Ein Pilger. Fuer1650_70_1ms, 70₈. Eegatneeks, Staigatais. ein Pilger.. Fuer1650_70_2ms, 107₅. ienācējs, svešinieksMYlige Brale es peminno yums / kha tös Swe§§chenekes / vnde egathnekes / nothurreetes / yums no meßige egribbe§chenne / kattre prettibe to Dwhe§el czinyas / vnde thurret wene labbe buu§chenne §tarpan tems Paggane loudems.. EvEp1587, 117₁₆. Eegatneeks, Staigatais. ein Pilger.. Fuer1650_70_2ms, 107₅.  ↑ la. iegātnis[2016-10]

iegnauzīt (1) v. eegnausiht (1)eegnausiht, ein oder durch reiben, alß dem Pferde die brust durch drücken. Fuer1650_70_1ms, 83₉. ieberzt, iespiesteegnausiht, ein oder durch reiben, alß dem Pferde die brust durch drücken. Fuer1650_70_1ms, 83₉.  ↑ la. gnauzīt 'berzt, spiest; grauzt' ↑ gnauzīt[2020-02]

iegodināt (3) v. eegohdinaht (2), eegohdinat (1)Eegohdinat, zu Ehren helffen.. Fuer1650_70_1ms, 74₁₀. Eegohdinaht, zu ehren helffen. Fuer1650_70_2ms, 138₈. palīdzēt godināt (?)Eegohdinat, zu Ehren helffen.. Fuer1650_70_1ms, 74₁₀. Śchis Laiziņ§ch wiśśu Preeku pils/ Ka Deewa Dehls irr nahzis/ No śawas aug§tas Debbes=pils/ Eegohdinaht muhs śahzis.. LGL1685_K1, 15₈.  ↑ la. godināt ↑ godināt[2016-07]

iegrimt (7) v. eegrim§t  (1), eegrimme (1), eegrimmt (1), eegrimt (2), egrimmu§śi  (1), egrimmu§śi (1)iegrimt, arī pārn.Es biyu tai Nawei tuwe / vnd manna D§iewiba tick jaw nhe by Elle egrimmu§śi. Manc1631_Syr, 614₆. ..un Jeremijus eegrimme Duhņa^s. VD1689_94 Jer 38:6. - ellē / iekš elles iegrimt (3) eek§ch elles.. eegrimmt  (1), eekśch elles.. eegrimt (1), elle egrimmu§śi (1) ↑ la. grimt ↑ grimt, ↓ neiegrimt[2020-02]

ieģērbties (2) v. refl. eegehrbees (1), eegjerbees (1)piešķirt sev kaut kādu veidolu; iemiesotiesTu muhśa's Meeś' in Aśśinis Bes Grehkeem eegehrbees/ In nahzi pee mums nabbageem/ Weens śwehts in taiśnajs Behrns. LGL1685_K1, 19₂₁.  ↑ la. ģērbt, ģērbtis ↑ ģērbties[2020-03]

Ieģipte (2) s. f. nloc. Eegyptes (1), Eeģiptes (1)ĒģipteKAd J§raels no Eegyptes isghaya / ta czillta Jäcoba no teems §we§§cheems Ļaudeems. Manc1631_LGL, 428₂₆. KAd I§ra`e`ls no Eeģiptes isgahj/ ta Jehkaba Zilts no teem śweścheem Ļaudim. LGL1685_K1, 276₂₄.  < vc. Ägypten ↔ Eģipte, Egiptus[2016-10]

iela (39) s. f. eehlahm (2), eela (3), eelahm (7), eelahms (2), eelam (1), eelas (9), eelas{eeelas} (1), eelas=ghalla` (1), eelas=kackta` (1), eela^ (1), eela^s (2), eelo=§tuhro^s (1), eelu (4), eelu=sturym (1), ele (3)breite Straß oder Gaß/ Eela. Manc1638_L, 70A₈. ielaNu at§tayam mhes to gullite / Vnde etam mayas muße Ele UP1587, M3B₂₀. Kas jeb Deena^ jeb Nakti^ us Eehlahm dau§ahs/ un Akmiņo^s zehrt/ tam buhs zaur Rihk§teem tezzeht. SKL1696_KB, 48. p.  : liet. eilė̃, dial. eilà 'rinda, kārta, slānis' ↔ iels[2016-08]

iels (13) s. m. eeleems (5), eleem (2), eleems (2), elems (4)ielaTapeetcz eyeth vs tems Elems / vnde aytczenayet ka§as / kattres yuus attrodeth. EvEp1587, 189₁₁. Vnd tee Kallpi ißghaja us teem Eleem / und śackraja / kadus attraßdami / Ļaunus und Labbus / und tee Ghalldu kļua wi§śi pilli. Manc1654_LP2, 346{326}₉. - (iz)iet uz / virson ieliem(s) (8) eita vs.. eeleems (1), eita vs.. eleem (1), etam.. vs.. elems (1), ey würßon.. elems (1), eyeth vs.. elems (1), eyeth vs.. elems (1), ißghaya vs.. eeleems (1), j§gaye vs.. elems (1) : liet. eilė̃, dial. eilà 'rinda, kārta, slānis' ↔ iela[2016-10]

iemauki (2) s. m. pl. eemaukus (2)iemauktiwiņśch tohs Eemaukus gribbeja glaust. Fuer1650_70_1ms, 73₂₂. winsch tohs Eemaukus gribbeja glaust. Fuer1650_70_2ms, 133₁₆.  ↑ la. iemauti (ar fonētisku pārveidojumu pēc maukt) ↔ iemaukti, iemauts[2016-07]

iemaukti (1) s. m. pl. emouckte (1)iemauktiNe eßet ka §irge vnde Meße§irge kattre ne§appratige gir / kattrems emouckte vnde §el§e exkan mutte lickt top / kad te pi töw negrib nackt. Ps1615, 47₂.  ↑ la. iemauti (ar fonētisku pārveidojumu pēc maukt) ↔ iemauki, iemauts[2020-12]

iemauts (11) s. m. eemauta (1), eemauteem (1), eemauti (2), eemautu (1), eemautus (2), emauta` (1), emautu (1), emoute (2)iemauktiBeth kad ßöw wens §tarpan yums czerre / thas kalpo Dewam / vnde nhe tur ßouwe Mhele exkan Emoute / beth pewille ßouwe Szirde / tha Dewe kalpo§chenne gir wheltige. EvEp1587, 122<sub>22</sub>. Red§i teem Sirgeem leekam mehs Eemautus Mutte^/ ka tee mums paklauśa/ un lohka ar teem wiśśu wiņņa Meeśu. JT1685 Jk 3:3. ◊ iemautā turēt (1) emauta` turreht (1)apvaldīt, ierobežotOck kaut es warrätu śawas Dohmas Emauta` turreht / vnd mannu Śirdi ar Deewa Wahrda pamaziet / vnd es śöwis nhe taupitu / kad es Ghräkotu. Manc1631_Syr, 557₁₃. ◊ likt iemautu mutē (1) leek.. emautu mutteh (1)ierobežot; apklusinātEdawenahtas leetas apmahni tohs Ghuddrus / vnd leek teems Emautu Mutteh / ka tee nhe warr śohdieth. Manc1631_Syr, 553₁₀. ◊ neturēt mēli iekškan iemautu (2) nhe tur.. mhele exkan emoute (2)neklusētBeth kad ßöw wens §tarpan yums czerre / thas kalpo Dewam / vnde nhe tur ßouwe Mhele exkan Emoute / beth pewille ßouwe Szirde / tha Dewe kalpo§chenne gir wheltige. EvEp1587, 122₂₂. Beth kad ßöw wens §tarpan yums czerre / thas kalpo Dewam / vnde nhe tur ßouwe Mhele exkan Emoute / beth pewille ßouwe Szirde / tha Dewe kalpo§chenne gir wheltige. EvEp1615, 110₁.  ↑ la. iemaut 'uzlikt iemauktus' ↔ iemauki, iemaukti[2015-05]

ienadzis (4) s. m. eenadsi (2), eenadsis (2)Eenadsis. die Wurtzel des Nagels im fleische. Fuer1650_70_1ms, 163₆. Eenadsis. die Wurzel des Nagels im fleische.. Fuer1650_70_2ms, 237₉. ienadzis, naga sakneTa Kurtiza isskrejussi weenu Naggu ar wissu eenadsi. die wind spiel hatt einen Nagel samt - mit dem Wurtzel außgelauffen. Fuer1650_70_1ms, 163₈. Ta Kurtiza isskrejusśi weenu Naggu ar wisśu Eenadsi. die Wind=spiel hat einen Nagel samt - mit den Wurtzel außgelauffen. Fuer1650_70_2ms, 237₁₁.  ↑ la. nags ↑ nags[2016-07]

Iepa (1) s. f. nloc. Eepas (1)Ēfa; VDTas Pulks to Kameļu=Sirgu tewi apklahs / Tee Tezzetaji no Mihdia´nas in Eepas / ir wiśśi tee no Sahbas nahks / Seltu in Wihraku tee atneśśihs / in ta Kunga Ślawu śluddinahs. VLH1685, 13₂₁.  < vc. Epha[2016-10]

iepīt (2) v. ee=piet (1), eepihti (1)einflechten/ ee=piet.. Manc1638_L, 61A₂₁. 1. iepīt, ievīteinflechten/ ee=piet.. Manc1638_L, 61A₂₁. 2. pārn. iesaistītPe§titaja JE§us Kri§tus isbehguśchi tai Paśaules Apgahniśchanai/ un eekśch tahm atkal eepihti uswarreti tohp.. JT1685 2P 2:20.  ↑ la. pīt ↑ pīt[2016-07]

ierkle → ērkle, ierkle[2016-09]

ierūmēt (1) v. eeruhmeht (1)eeruhmeht einräumen. Fuer1650_70_1ms, 203₁. ievietoteeruhmeht einräumen. Fuer1650_70_1ms, 203₁.  ↑ la. rūmēt (pēc vc. einräumen)[2020-02]

ieskriet (14) v. ee=§krehja (1), eeskreja (2), eeśkreen (1), eeśkreet (1), eeśkrehje (2), eeśkrehjis (1), eeśkreijam (1), ee§kreen (1), ee§kreet (1), ee§krehja (1), ee§krehje (1), e§kreya (1)einfliegen/ ee§kreet. Manc1638_L, 61B₂₅. 1. ieskrietJeckis ee§kreen kam labban beßkaunige Namma` / bett Prahtiex Czillwähx kaunehyahs. Manc1631_Syr, 554₂₇. Un tee Welli luhd§e wiņņu/ un śazzija: Ja tu muhs isd§enn/ tad dohd mums Waļļu eekśch tho Zuhko=Pulku eeśkreet. JT1685 Mt 8:31. 2. ielidoteinfliegen/ ee§kreet. Manc1638_L, 61B₂₅.  ↑ la. skriet ↑ skriet, ↓ neieskriet[2016-07]

iestrādāt (4) v. ee=§trahdahtz (1), ee=§trahdajis (1), ee=§trahdata (2)iestrādāt, iejaukt zemē (piem., sēklu); iekopt (piem., zemi)Ai§to ta Labbiba us Lauku nhe augh no śöw pa§śchu / no nhejau§chu / nhe tadehļ ween / ka ta kļuh§t labbe ee=§trahdata.. Manc1654_LP2, 124₂₅.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt[2016-08]

iestrigt (2) v. eestridsis (2)iestigtSirgs irr eestridsis das pferd ist eingeschoßen. Fuer1650_70_1ms, 248₁₈. Sirgs ir eestridsis. das Pferd ist eingeschoßen. Fuer1650_70_2ms, 460₁₃.  ↑ la. strigt[2016-07]

ieva (7) s. f. eewa (2), eewas (2), ewa (3)Eewa, Eva, it: faulbaum, Ewa kohks, id. Fuer1650_70_1ms, 69₂₆. Eewa. Eva. it. faulbaum Ewa kohks. id/. Fuer1650_70_2ms, 113_2–3. ieva, ievu krūmsKad eewas Rumba^, tad ne wa labba meeschu śehschana Wenn der faulbaum Knospen hat, denn ist o~ gut gersten säen. Fuer1650_70_1ms, 200₉. Kad Eewas Rumba^, tad neewa labba meeschu Meeschu=śehschana. Wenn der faul=baum knospen hat, denn ist nicht gut Gersten säen. Fuer1650_70_2ms, 328₆. ∆ ieva koks (2) ewa kohks (2)Eewa, Eva, it: faulbaum, Ewa kohks, id. Fuer1650_70_1ms, 69₂₆. Eewa. Eva. it. faulbaum Ewa kohks. id/. Fuer1650_70_2ms, 113_2–3. ievaEewa, Eva, it: faulbaum, Ewa kohks, id. Fuer1650_70_1ms, 69₂₆. Eewa. Eva. it. faulbaum Ewa kohks. id/. Fuer1650_70_2ms, 113_2–3.  : liet. ievà 'ieva' ↓ ievaskoks[2016-07]

ievaskoks (1) s. m. eewaskohx (1)Faulbaum/ Ewa/ Eewaskohx. Manc1638_L, 58A₁₃. ieva, ievu krūmsFaulbaum/ Ewa/ Eewaskohx. Manc1638_L, 58A₁₃.  ↑ la. ieva + koks ↑ ieva[2020-12]

Igaunu zeme (1) s. f. nloc. jggauno=semmi (1)igauņu apdzīvotā teritorija; ZiemeļigaunijaMEhs KAHRLS / no DEEwa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 2₅.  Pamatā iespējams Dienvidigaunijas novada lat. Ugaunia apzīmējums.[2016-10]

Ikonija (5) s. f. nloc. Jkonijas (1), Jkonija^ (1), Jkoniju (3)Ikonija; pilsēta JD (tagad Konja, pilsēta Turcijā)Bet tur peegahje Juddi no Antiokias un Jkonijas/ un pahrrunnaja tohs Ļaudis/ un mehtaja Pahwilu ar Akmiņeem/ un wilke to no Pilsśata ahra^/ śchķi§dami wiņņu eśśam nomirruśchu. JT1685 Apd 14:19.  < vc. Iconion[2020-02]

Illirikum (1) s. g.? nloc. Jllirikum (1)Illīrika (arī Illīrija)Zaur Sihmjo un Brihnumo Spehku/ zaur to Spehku ta śwehta Garra/ ta ka es no Jeru§alemes lihd§ Jllirikum eśmu peepildijis ar to Preezas=Mahzibu Kri§tus. JT1685 Rm 15:19.  < vc. Illyricum[2020-02]

Imanuel (6) s. m. npers. Immanu=el (1), Jmmanuel (5)Imanuēls (arī Immānū-Ēls); VD, JDTapeetcz yums tas Kunx patcz wene Szime dho§e / Rouge / wena Jumprouwe / gir apgrutenata / vnde wene Dhele peczimps / to ta Dhewes Jmmanuel / Swe§te vnde mhedde tas ehdys / ka thas Szinne to loune nomhe§t / vnde to labume y§la§§it. EvEp1587, 212₂₁. MUms gir peed§immis weens Behrnings / weens Behrnings / No Marias tahs §kie§tas Jumprawas / Halle / Hall. Tha Wahrds dehweh Jmmanuel Jmmanuel / Ka mums paśluddenaya Gabriels / Halle / Halleluja. LGL1685_V5, 28₈.  < vc. Immanuel ↔ Emanuels[2016-10]

Imeneus (1) s. m. npers. Jmeneu`s (1)Himenejs ( arī Himenajs); JDUn wiņņo Wahrds isplattahs/ krim§dams itt ka` tas Ehdis: §tarp kuŗŗeem irr Jmeneu`s un Wiletus. JT1685 2Tim 2:17.  < vc. Hymeneus[2016-10]

Indriks (1) s. m. npers. Indriks (1)IndriksInguls. für Indriks. im Salisb. Fuer1650_70_2ms, 155k₁.  < vlv. Hindrik ↔ Inguls[2014-12]

Ingeŗa zeme (1) s. f. nloc. Jngeŗa=semmi (1)IngrijaMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 2₉.  < vc. vai zv. Ingermanland[2016-10]

Inguls (1) s. m. npers. Inguls (1)Inguls. für Indriks. im Salisb. Fuer1650_70_2ms, 155k₁. IngulsInguls. für Indriks. im Salisb. Fuer1650_70_2ms, 155k₁.  < vlv. Hinke (vārda Hindrik vai Hinrik īsforma) ↔ Indriks[2014-12]

inslaks, inšlaks (3) s. m. inschlaks (1), inślaks (1), jnślaks (1)audi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 14₁₆. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Fuer1650_70_2ms, 33₁₃. audiaudi, at=audi Einschlag. jnślaks, Germ. Fuer1650_70_1ms, 14₁₆. Audi, At=audi Einschlag. Inschlaks. Inślaks. Fuer1650_70_2ms, 33₁₃. ↔ ataudi, audi[2021-04]

Iobs (34) s. m. npers. Job (22), Joba (1), Jobb (1), Jobba (1), Jobbs (1), Jobs (8)Ījabs; VD, JDDeews patz teitz to Job / ka wings 䧜ohtz weentee§śies und taißnis / Deewabijatais / und bähg no Ghräkeem. Manc1654_LP1, 179₃₀. Eek§ch taaß Swätaß Jobba Gramataß. Reit1675_UeP, 24₁₄. - svēts Iobs (12) śwähta Jobb (1), śwähtam Job (1), śwähtu Job (3), śwähtz Job (1), śwähtz Jobbs (1), śwähtz Jobs (4), śwehtz Job (1) < vc. Hiob ↔ Iabs[2016-10]

Iskariats (7) s. m. npers. I§charjatam (1), Jśchariatu (1), Jśkariats (2), Jśkarjatam (1), Jśkarjats (1), J§karjats (1)Iskariots; Jēzus mācekļa un nodevēja pavārds JDBet tas Śatans eegahja eekśch to Juhdasu/ kas nośaukts tappa Jśkariats/ un bija weens no teem diwipadeśmits (Mahzekļeem:).. JT1685 Lk 22:3.  < vc. Ischarioth ↔ Iskariots[2020-02]

Iskariots (15) Jśkariota (1), Jśkariotam (1), Jśkariots (1), Jśkarjots (1), J§carioth (1), J§charioth (8), J§kariots (1), J§kariotu  (1)Iskariots; Jēzus mācekļa un nodevēja pavārds JDVnd peetcz tho wackarre ehdene / kad thas Whelns yow by tam Juda Simonis J§charioth exkan ßirde edoeuwis / ka thas tho pewilte / §innaye.. EvEp1587, 71₁. Tad nogahjis weens no teem diwi padeśmiteem/ kas nośaukts tappe Judas Jśkariots pee teem Aug§teem Pree§teŗeem.. JT1685 Mt 26:14.  < vc. Ischarioth ↔ Iskariats[2020-02]

Italija, Italien (6) s. f. nloc. Jtalien (1), Jtalijas (3), Jtaliju (2)ItālijaVnd gir tanny laika` We§pa§ianus par Kei§eri vsmä§ts / pehtz to ghaya Wings eek§chan Egyptes / vnd no tennenes d§ierehß wings eet eek§chan Jtalien / vnd pa=wehleya tam Tito teekam to Spähku vnd Karŗu prettie teems Juddeems. Manc1631_LVM, 228<sub>12</sub>. Schehla§tiba lai irr ar jums wiśśeem/ Amen. Uhs teem Ebre`e`ŗeem rak§tita no Jtalijas zaur Timoteju. JT1685 Ebr 13:25.  < vc. Italia, Italien[2016-10]

Ituria (1) s. f. nloc. Jturias (1)Itureja (arī Itūreja), apvidus ZA Galilejā; JDPEekta^ padeśmita^ Gadda^ tahs Waldiśchanas ta Kei§eŗa Tiberiaśa/ kad Ponzius Pilatus Semmes Śohgis eekśch Judejas bija/ un Erodus Waldneeks eekśch Galilejas/ un Wilips wiņņa Brahlis Waldneeks Jturias/ un tas Teeśas Trakonitis/ un Li§anias Waldneeks eekśch Abilenes. JT1685 Lk 3:1.  < vc. Iturea[2020-02]

Izaaks (48) s. m. npers. J§aac (14), J§aaca (3), J§aacam (1), J§aacs (5), J§aacu (3), J§aaka (1), J§aaks (2), J§aaku (1), J§aa~ku (1), J§a`a`ka (10), J§a`a`kam (1), J§a`a`ks (3), J§a`a`ku (3)Īzaks (arī Īzāks); VD, JDBeth es ßack yums / doudtce nätczys / no tho au§trumme / vnd no tho wackare pu§§e / vnd ar Abraham vnd J§aac / vnd Jacob / exkan debe§§e wal§tibe §hedees. EvEp1587, 38₂₀. Un wiņśch dewe tam to Derribu tahs Apgrai§iśchanas: un ta` d§imme tam tas J§a`a`ks: un tappe apgrai§ihts a§tota^ Deena^: un tam J§a`a`kam (d§imme) Jehkabs/ un Jehkabam tee diwipadeśmit Wezzo=Tehwi. JT1685 Apd 7:8. ∆ Dievs Izaaka (7) Deewa J§aaca (1), Deews .. J§a`a`ka (1), Deews J§a`a`ka (3), Deewu .. J§aac (1), Deewu J§a`a`ka (1)Jahve, izraēliešu dievsTee Juddi pee=luhds to Deewu Abraham J§aac und Jacob taß pa=lieds teem nheneeka. Manc1654_LP2, 11<sub>17</sub>. Es eśmu tas Deews Abrahama un tas Deews J§a`a`ka un tas Deews Jehkaba? Tad nu Deews ne irr tho Mirruścho Deews bet tho D§ihwo. JT1685 Mt 22:32.  < vc. Isaac ↔ Izaks, Īzaks[2020-02]

Izais (3) s. m. npers. I§a`i (1), J§ai (2)Isajs (arī Īsajs, Jišajs); VD, JDTaß Ewangeli§ts Mattheus śacka / tam Pa§śaules Pe§titajam buhß Nazarenus nośauktam kļuht / taß gir Riexte / jeb Sarrß no J§ai Śacknehm katters Dawida Tähws by. Manc1654_LP1, 361<sub>9</sub>. WEena (śmuidra) Rihk§te zelśees pee tahs Zilts I§a`i / in weens Sars no wiņņa Śaknes auglośees.. VLH1685, 109₄.  < vc. Isai ↔ Jese, Jesus[2020-02]

Izaks, Īzaks (2) s. m. npers. Ih§aku (1), I§aks (1)Īzaks (arī Īzāks); VD, JDBet es śakku jums / daud§ nahks no Rihta= pu§§es{Rihta=} in no Wakkara=pu§§es / in ar Ahbra&a&mu / in Ih§aku/ in Jehkabu Debbes=Wal§tiba^ śehdehs; Bet tahs Wal§tibas Behrni taps is§tumti paścha^ Tumśiba^: Tur buhs Kaukśchana in Sohbu=Trihześchana. VLH1685, 18₁₁.  < vc. Isaac ↔ Izaaks[2020-04]

izaloties (2) v. refl. is=allotees  (2)Is=allotees. In die irre gehen. Fuer1650_70_1ms, 22₃₁. Is=allotees. in der Irre gehen. Fuer1650_70_2ms, 11₁₇. maldīties, nomaldīties, noiet no pareizā ceļa, arī pārn.Is=allotees. In die irre gehen. Fuer1650_70_1ms, 22₃₁. Is=allotees. in der Irre gehen. Fuer1650_70_2ms, 11₁₇.  ↑ la. aloties ↑ aloties[2020-03]

Izašar (1) s. g.? npers. J§aśchar (1)Isašars (arī Jisašhars); VD, JDNo tahs Zilts Simeaņa: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts Lewi: Diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. No tahs Zilts J§aśchar diwpadeśmits tuhk§tośchi ap§ehgeleti. JT1685 Atk 7:7.  < vc. Isaschar[2020-02]

izbadīt (2) v. isbaddiht (2)Isbaddiht hinausstoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₄. Isbaddiht hin=außstoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₄. izbadītIsbaddiht hinausstoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₄. Isbaddiht hin=außstoßen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₄.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-02]

izbārstīt (18) v. i§bar§te (1), i§bar§tite (1), isbahr§ta (1), isbahr§tiets (2), iß=bahr§ta (1), iß=bahr§tijis (2), ißbahr§ta (3), i§baar§te (3), i§baer§tite, isbaar§te (1), y§bar§te (1), y§tbar§te (1), yzbar§tyß (1)1. izbārstīt, izkaisīt; izdalītVnde kas neeßakra ar man / tas Jsbaar§te. EvEp1587, 61₂₄. Winņs ißbahr§ta und dohd teem Nabbageem.. LGL1685_V5, 319₂₂. 2. izklīdināt, iztrenkāt, izbiedētTe nabbage gir J§baer§tite / Winge nopu§chenne §pe§che py man §cheit exkan.. UP1587, L2A₁₅. Vnd thas Wülx ßagraab vnd J§baar§te thäs Auwis. EvEp1615, 104₁₃.  ↑ la. bārstīt ↑ bārstīt, ↓ izbārstīties, neizbārstīt[2020-03]

izbārstīties (8) v. isbahr§tahs (2), ißbahr§tahß (2), i§bär§ti§es (1), isbaar§thas (2), isbär§ti§es (1)1. izbārstītiesSzackrayeth tös atlicktes dru§kes kopan / ka no tims neeneke / Jsbaar§thas. EvEp1587, 65₁₂. Bet kad tee pee=ehduśchi bija/ śazzija wiņśch uhs śaweem Mahzekļeem: Śakrahjeet tahs atlikkuśchas Druśkas/ ka ne neeka isbahr§tahs. JT1685 Jn 6:12. - ne nieka izbārstīties (6) ne neeka isbahr§tahs (1), neeneke jsbaar§thas (2), neneeka isbahr§tahs (1), nheneeka ißbahr§tahß (2)2. izklīstEs to Ghanne ßitti§cho / vnde te Auwes thäs Gannibes ßöw Jsbär§ti§es.. EvEp1587, 74₁₄. Es to Ghanne ßitti§cho / vnde the Auwis tas Gannibes ßöw J§bär§ti§es. EvEp1615, 65₁₅.  ↑ la. izbārstīt ↑ izbārstīt[2020-02]

izbērt (3) v. ißbehrt (2), isbeŗŗ (1)wiederumb auߧchütten/ attkall ißbehrt. Manc1638_L, 163B₃. auߧchütten/ ißbehrt. Manc1638_L, 163A₂₄. izbērtauߧchütten/ ißbehrt. Manc1638_L, 163A₂₄. Tee isbeŗŗ Seltu no Makka/ un uswelk to Śudrabu ar Śwarru.. VD1689_94 Jes 46:6.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-11]

izbirt (1) v. iß=birr§t (1)izbirtNo§kumśchana / kattra winjam no ahrenes pa Atzeem iß=§pee§ch tahß A§śaras / kattras no Atzeem ka Sirrņi iß=birr§t.. Manc1654_LP3, 68₆. ◊ asaras no aciem kā zirņi izbirst (1) a§śaras.. no atzeem ka sirrņi iß=birr§t (1)(kāds) stipri raudNo§kumśchana / kattra winjam no ahrenes pa Atzeem iß=§pee§ch tahß A§śaras / kattras no Atzeem ka Sirrņi iß=birr§t / eet arrid§an tudeļļ ara no tha Auxta=Baśnizas=Kungha Pallatu / und rauda ghau§che.. Manc1654_LP3, 68₆.  ↑ la. birt ↑ birt[2020-02]

izčā(k)stēt (4) v. iszahksteht{iszah[k]steht} (1), iszahkstejs (1), iszahsteht (1), iszahstejs (1)iszahksteht{iszah[k]steht}, durch auß knarren, mürbe werden. Fuer1650_70_1ms, 311₆. iszahsteht. durchauß knarren, mürbe werden. Fuer1650_70_2ms, 538₆. izčākstēt, kļūt trauslam, drupanamTas leddus iszahkstejs, śchļuhk eekscha^, das eiß ist zer knirschet ist mürbe, man bricht oder schießet ein. Fuer1650_70_1ms, 311₈. leddus iszahstejs, schļuhk eekscha^, das Eiß ist zerknirschet ist mürbe, man bricht und schießet ein. Fuer1650_70_2ms, 538₇.  ↑ la. čā(k)stēt ↑ čākstēt[2020-04]

izdāvenāt (2) v. ißdahwenaht (1), ißdawenaht (1)§chencke~/ dahwenaht. auߧchencken/ ißdahwenaht. Manc1638_L, 154B₅. (izšķērdīgi) apdāvinātauߧchencken/ ißdahwenaht. Manc1638_L, 154B₅. Buht §chi Pa§§aul dauds kahrt tiek platt / Ar dahrgeems Leetams ißdawenaht / Tad tomär töw buht ma§a leet Und nhe weena labba Schupul weet. LGL1685_V5, 17₈.  ↑ la. dāvenāt ↑ dāvenāt[2020-04]

izdēdēt (9) v. isdehdeht (2), isdehdeis{isisdehdeis} (1), isdehdejs (2), isdehdejsi (1), isdehdejśi (1), iß=dehdeh (1), ißdehdeht (1)Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen. Fuer1650_70_1ms, 51₈. Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen.. Fuer1650_70_2ms, 82₈. 1. novecot; nīkuļot, novājētŚeewa isdehdejsi, alt, untauchlich weib. Fuer1650_70_1ms, 51₁₁. Kas isplehtees Gohda^ śehdejs/ Bijis leelajs Ļau§chu Ehdejs/ Gull nowahrd§is in isdehdejs. LGL1685_K1, 192₅. 2. izdilt, izbalēt..isdehdeis{isisdehdeis} wadmals verlegen laken. Tuch. Fuer1650_70_2ms, 82_8–9. 3. iznīcināt; izklīdināt (?)..tad Wings irr taggadien töw peśti no Ghräkeem / und iß=dehdeh tohß ka Migglu. Manc1654_LP1, 98₂₁. Tapehtz Wings us Deewu śacka śä§ta`=pa=deßmita` D§eeßma`: Mannas Mee§śas ar Meeru ghullehß / ai§to tu nhe ļauśi / tawu Śwähtu ißdehdeht. Manc1654_LP1, 422₅.  ↑ la. dēdēt ↑ dēdēt[2016-07]

izdēt (2) v. isdehts (2)izdobtisdehts Strohps, Ein ausgehöleter bienen Stok. Fuer1650_70_1ms, 58₂₄.  ↑ la. dēt ↑ dēt ¹[2015-05]

izdīdīt (3) v. isdihdiht (1), isdihdits (2)izdīdītisdihdits, isdihschats, isskraidits{is[s]kraidits}. Fuer1650_70_1ms, 307₁₄. isgrohsits, isdihdits. isdisschats, isskraidits. Fuer1650_70_2ms, 536₄.  ↑ la. dīdīt ↑ dīdīt[2016-07]

izdilt (1) isdils (1)izdiltTee §uddihs/ bet tu paleez alla§chiņ/ tee isdils wiśśi itt ka Drehbes. JT1685 Ebr 1:11.  ↑ la. dilt ↑ dilt[2015-05]

izģērbt (23) v. ißgehrbe (1), iß=ghehrbis (1), iß=ghehrbu§śi, ißghehrb (1), ißghehrbs (1), ißghehrbt (5), ißghehrbts (1), ißgherbt (1), isģehrbe (1), isģehrbis (1), isģehrbt (1), isģehrbti (2), isģehrbtu (3), iß=ghärrbtu (1), ißghährbta (1), ißghährbti (1), ißghährbts (1)§chmücken/ gherbt/ ißgherbt. Manc1638_L, 220B₂. 1. izrotāt, izpušķot, arī pārn.Eß äßmu śawu Ghultu krahßne iß=ghehrbu§śi / ar raibeems Deckehms no Egypteŗo Semmes. Manc1637_Sal, 22₄. Kas zaur to Rauda=Eeleiju §taiga/ un turr to paśchu par * awokśnaiņu Semmi/ ir tee Mahzitaji tohp ar Śwehtiśchanahm isģehrbti. VD1689_94 Ps 84:7. - krāsni izģērbt (5) krahßne iß=ghehrbu§śi (1), krahßne ißghährbts (1), krahßne.. ißghährb (1), krahßnu iß=ghärrbtu (1)2. izkopt, sakopt; uzlabotMann tha noteek ar mannu Wall§tu Ba§niza` / ka warrätu ghadditeeß da§cham ar śawu Tierumu / kad Wings §chkeetahß to labbe iß=ghehrbis unnd ap=§trahdajis.. Manc1654_LP1, 201<sub>26</sub>. Behrnus usaud§inaht/ in Pili isģehrbt/ padarra muh§chigu Peeminneśchanu/ bet weena gohdiga Śeewa wairak neka` tee abbi diwi. VLH1685_Syr, 62A₁₅. 3. apbruņot..un isweddiśchu tewi ar wiśśu tawu Kaŗŗa=Spehku/ Sirgeem un Jahtneekeem/ kas wiśśi labbi irr isģehrbti / weenu leelu Draud§i/ ar Kruhśchu=Bruņņahm un preekśchturramahm Bruņņahm/ kas wiśśi Sohbiņus walka. VD1689_94 Ech 38:4.  ↑ la. ģērbt ↓ izģērbties, neizģērbt[2020-03]

izģērbties (4) v. refl. ißghehrbteeß (1), isģehrbjahs (2), isģehrbuśees (1)1. piešķirt sev kaut kādu stāvokli, īpašību, pazīmiVnd tad buhß töw arrid§an ißghehrbteeß arr Paklau§śiśchanu / noweltz tohß Darrbus tahß Tumśibas / unnd apweltz tahß Bruņņas.. Manc1654_LP2, 355{335}₂₆. Ta` patt arrid§an/ ka tahs Śeewas gohdiga^s Drehbe^s ar Kaunibu un Gaddibu śew isģehrbjahs.. JT1685 1Tim 2:9. 2. rotāties..ar teem Śwahrkeem tahs Taiśnibas irr wiņ§ch mann apśed§is/ itt ka` weens Bruhdgans ar Pree§teŗu Glihtumu isģehrbjahs / un ka` weena Bruhte ar śawu §kai§tu Apģehrbu isgre§nojahs. VD1689_94 Jes 61:10.  ↑ la. ģērbt, izģērbt ↑ izģērbt[2020-03]

Izmaels (1) s. m. npers. J§maelam (1)Ismaēls; VDDeewa Ghrahmata` mehß la§śam / ka Enghels gir papreek§che śatzijis tam J§maelam / J§aacam / Sim§oņam by d§imbteem kļuht / bett tahß Leetas gir labba` Tee§śa` tah notickuśchi / ka irr zitti Zillwäko=Bährni peed§ämm.. Manc1654_LP1, 360₂₁.  < vc. Ismael[2020-02]

izogstāt (1) v. is ogstaht (1)Is ohkschkiht. außschnüffeln, is ogstaht. idem. Fuer1650_70_1ms, 168₈. izošņātIs ohkschkiht. außschnüffeln, is ogstaht. idem. Fuer1650_70_1ms, 168₈.  ↑ la. okstāt 'ošņāt; meklēt' ↑ ogstāt[2020-02]

izpīt (1) v. ißpiet (1)auffflechten/ ißpiet. Manc1638_L, 61A₂₀. izpīt, atpītauffflechten/ ißpiet. Manc1638_L, 61A₂₀.  ↑ la. pīt ↑ pīt[2016-02]

izpūkāt (2) v. ispuhkaht (2)Ispuhkaht. außfrenseln, außfesenen trenderen. Fuer1650_70_1ms, 186₂. Ispuhkaht außfrenseln, außfäsenen, trenderen.. Fuer1650_70_2ms, 286₁₁. izplucinātIspuhkaht. außfrenseln, außfesenen trenderen. Fuer1650_70_1ms, 186₂. Ispuhkaht außfrenseln, außfäsenen, trenderen.. Fuer1650_70_2ms, 286₁₁.  ↑ la. pūkas ↑ pūkas[2016-06]

izrēdīt (6) v. isrehdi (3), isrehdihs (2), isrehdu (1)izpirkt (piem., vainu, grēkus)Winsch isrehdi muhsśus grehkus Er büsset für{f/} unsere Sünde. Fuer1650_70_1ms, 197₁₈. winsch isrehdi muhsus grehkus. Er büsset für{f/} unsere Sünde. Fuer1650_70_2ms, 312₁₂.  ↑ la. rēdīt 'norēķināties; izpirkt' [2020-02]

izskraidīt (3) v. is=skraidiht (1), isskraidits (1), isskraidits{is[s]kraidits} (1)is=skraidiht. auß=ren~en, Pferd bereiten. Fuer1650_70_2ms, 407₂. 1. izskraidītis=skraidiht. auß=ren~en. Fuer1650_70_2ms, 407₂. 2. iejāt, apmācīt jāšanai (zirgu)Tas sirgs tappe labbi iswizzinats,istezzinats, aus, abgeren~et. isgrohsits, isdihdits, isdihschats, isskraidits{is[s]kraidits}. Fuer1650_70_1ms, 307₁₄. Tas Śirgs tappe labbi iswizzinahts, istezzinats aus= abgerennet isgrohsits, isdihdits. isdisschats, isskraidits. Fuer1650_70_2ms, 536₄.  ↑ la. skraidīt ↑ skraidīt[2016-07]

izskriet (23) v. isskrejussi (1), isskrejusśi (1), isśkreij (1), is§kreen (1), is§kreenn (1), is§krehja (1), is§kreij (1), iß §kreen (1), iß=§krehja (1), iß=§krey (1), ißkreen (1), ißkrehya (2), iߧkreen (1), iߧkreet (3), iߧkreja (2), iߧkreya  (1), y§§kräie (2), yz§kräie (1)außflie§§en/ ißtetzeht/ iߧkreet. Manc1638_L, 25A₂₇. außfliegen/ iߧkreet. Manc1638_L, 61B₂₂. 1. iztecēt, izplūstAr we'n' §käp' tap winie sa^ne courdurt Tur yz§kräie vdens vnd a§§ins klat Cour ko mu^§e gräk' to^p nomazgat. Elg1621_GCG, 56₆. Bet weens no teem Kaŗŗa=Wihreem uhs duhre wiņņam to Śahnu ar Śchķehpu/ un tudaļ is§krehja Aśśins un Uhdens ahra^. JT1685 Jn 19:34. - izskrien asin(i)s und ūdens / ūdens und asins; asin(i)s (und ūdens) izskrien (9) a§śinis iß=§krehja (1), a§§ins vnd vdens y§§kräie (1), is§krehja aśśins und uhdens (1), iß §kreen.. a§śinis und.. vhdens (1), iߧkreja a§śins und vdens (2), iߧkreya a§śins vnd vdens (1), y§§kräie a§§ins vnd vdens (1), yz§kräie vdens vnd a§§ins (1)2. izskrietKad tas nhe§kie§ts Gharrs no to Czillwäku ißkreen / tad par§taigha tas śau§śas weetas / meckle Du§śe§chanu / vnd nhe attrohd to. Manc1631_LVM, 70₇. Un JE§us apdraudeja wiņņu śazzidams: Zeeti * kluśs un isśkreij ahra no tha. JT1685 Mk 1:25. 3. izlidotKa kahtz Puttnis no §la§du{la§du} ißkrehya / Ta gir muh§śo Dweh§śele ißbägu§śi.. Manc1631_LGL, 381₁. Wiņ§ch mums in Lohpeem :/: śataiś' śawu Ehdeen'/ Kraukliśchus usturr pirms tee Lauka^ is§kreen :/: Ka` Tehws wiņ§ch gahda/ ka` lihd§śchim wehl śchodeen. Teizeet to Kungu.. LGL1685_K1, 223₁₅. 4. skrienot savainot (?)Ta Kurtiza isskrejussi weenu Naggu ar wissu eenadsi. die wind spiel hatt einen Nagel samt - mit dem Wurtzel außgelauffen. Fuer1650_70_1ms, 163₇. Ta Kurtiza isskrejusśi weenu Naggu ar wisśu Eenadsi. die Wind=spiel hat einen Nagel samt - mit den Wurtzel außgelauffen. Fuer1650_70_2ms, 237₁₀.  ↑ la. skriet ↑ skriet[2016-07]

izstrādāt (4) v. isstrahdaht (1), iß=§trahdah§śi (1), iß=§trahdaht (1), iߧtrahdahtz (1)isstrahdaht aus arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 275₂₁. apstrādāt, kopt (piem., zemi)Vnd ja Wings räds / ka tee Wiena=koka Sarri nhe ghribb parei§e iß=dohteeß / tad pa=wehļ Wings to Dahr§u wehl labbahk kohpt / iß=§trahdaht / śuhdoht.. Manc1654_LP1, 245₂₅. isstrahdaht aus arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 275₂₁.  ↑ la. strādāt ↑ strādāt, ↔ izstrādīt[2016-07]

izstrādīt (2) v. is§tradit (1), i§tradith (1)veikt, izpildītVs otre bues tam tho v§likte Bote / no tho Ba§necekunge / parrei§e vnde papulne darriet / vnde is§tradit. CC1585, 45₁₀.  ↑ la. strādāt, *strādīt ↔ izstrādāt[2016-07]

iztapt (14) v. istapt (9), iß=tapt (2), ißtappt (1), ißtapt (2)istapt, zu danke machen gefallen.. Fuer1650_70_1ms, 276₂₂. istapt. Zu danke machen, gefallen. Fuer1650_70_2ms, 475₁₁. iztapt, izpatiktAi§to / ja taß d§iewiegs Deewa Dähls JE§us Chri§tus nhe warreja wi§śeems iß=tapt / ko tad tu warreh§śi ißtapt / ka Ghrehzeneex? Manc1654_LP1, 322_{13, 14}. Daud§ mekle Leelam Kungam istapt/ in irr wiśśi ta Draugi kas Dahwanas dohd. VLH1685, 29A₄.  ↑ la. tapt[2016-06]