vācāboli (2) s. m. pl. wahtz=ahboli (1), wahz=ahboli (1)Pomerantzen/ Wahtz=ahboli. Manc1638_L, 137B₂₁. Wahz=Ahboli. Teutsche Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₂. 1. citrusaugļi – pomerances, citroniPomerantzen/ Wahtz=ahboli. Manc1638_L, 137B₂₁. 2. šķirnes āboliWahz=Ahboli. Teutsche Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₂.  ↑ la. vācu + āboli ↑ ābols[2023-05]

vaidāšana (4) s. f. waida§chen (4)sūdzēšana, nožēlošana (par grēkiem)..dode man taggaed vnde ex§kan manne pa§tere galle / wene §cirdedubben waida§chen / i§tane greke §cud§e§chen / pamme§§chen taes grekes / pa§tawige titcibe / vnde ded§enamige mile§tibe.. CC1585, 67₁₂.  ↑ la. vaidāt ↑ vaidāt, ↔ vaidēšana, vaidošana[2020-11]

vaidāt (1) v. waidaśeet (1)vaidētPateeśi/ pateeśi/ es śakku jums/ juhs raudaśeet un waidaśeet/ un ta Paśaule preezaśees: bet juhs buhśeet no§kummuśchi/ bet juhśu No§kumśchanai buhs par Preeku tapt. JT1685 Jn 16:20.  ↑ la. vai 'ak!' (izsakot prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas) ↓ vaidāšana, ↔ vaidēt[2023-05]

vaidenieks, vaidinieks (64) s. m. waideeneekeem (1), waideneeka (2), waideneekeem (8), waideneekeems (8), waideneeki (5), waideneeko (7), waideneeks (9), waideneeku (3), waideneekus (3), waideneex (5), waidenekeems (1), waidineekeem (2), waidineeki (4), waidineeks (1), waidineeku (2), waidineekus (3)ienaidnieks, pretinieksJep§che wings magkeniet duß / tad tatt§che tas nhe gir nheneeka / ai§to wings ißtruhxtahs Śappni / iht ka buhtu wings red§eyis tohs Waideneekus nahkam. Manc1631_Syr, 592₁₆. Dohd Spehku muhśam Ķehniņņam/ Tohs Waidineekus peewarreht.. LGL1685_K1, 159₁₈. - atpestīt no vaideniekiem(s) (4) atpe§ti.. no.. waideneekeem (1), atpe§titu no.. waideneekeems (1), attpe§tijis no.. waideneekeems (1), attpe§titu no.. waideneekeem (1)- ļauns vaidenieks (3) ļauns waideneeks (2), ļauns waideneex  (1)- piedot vaideniekiem; vaideniekiem piedot (3) peedohdt.. waideneekeem (1), peedoht.. waideeneekeem (1), waideneekeem.. peedoht (1)- rokas vaidenieku; vaidenieku rokas (5) rohku.. waideneeko (1), waideneeko rohkahm (1), waideneeko rohkahms (1), waideneeku rohkam (1), waidineeku rohkahm (1) ↑ la. vaids, vaidi 'karš'[2020-11]

vaidēšana (1) s. f. waide§chen (1)vaidēšana, nopūtaTa dwe§el cziwo bes wu§§e waide§chen / Ta me§e gull ys tän Jounan denan / Exkan kattre Dews tho ab§kaidroß / Vnde ar mußige preke abdawenas. Ps1615, 196₁₄.  ↑ la. vaidēt ↑ vaidēt, ↓ grēkuvaidīšana, ↔ vaidāšana, vaidošana[2020-11]

vaidēt (36) v. waid (7), waidädami (5), waidädams (2), waidam (3), waidedams (1), waideht (10), waideya (1), waide (1), waidu (6)Ancken/ §töhnen/ waideht. Manc1638_L, 20A₁₃. Waideht, achzen, stehnen. Fuer1650_70_1ms, 298₂₇. Waideht, ächzen, stehnen. Fuer1650_70_2ms, 509₂₁. 1. sūdzēt, nožēlot (par grēkiem)kad tas greceneks no wu§ce §couwe §cirde / no pu§§es §ouwes{§onwes} grekes waide / tho§pattes wu§§es §couwes §inname grekes ar tho mut ar tho mutte i§cak / vnde turprettib i§tene vnde labbes ougles exan taes grekes wetes darrit grib. CC1585, 24₇. Ta §iemo / ka tam wätzam Adamam eek§chan mums ikdeenahs Waidädami und Att§tahdami no Grähkeem buhs apśliezenatam tapt.. Dres1682_SBM, 41₂₇. 2. vaidēt; skaļi sūdzētiesPy kattru tas śawu A§śiniiß lehya / Luhd§e Waidädams / Tee Skattitayi mehdiya to / Vnd kattri py to kahre.. Manc1631_LGL, 267₂. Tahds gruhta^ Ligga^ wahrgodams/ Par śawahm Śahpehm raudadams/ Ścho Lepnib' turr par weltu: Tomehr tas gull/ in gau§chi waid/ No Deewa Weśśelibas gaid. LGL1685_K1, 205₁₀.  ↑ la. vai 'ak!' (izsakot prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas) ↓ nevaidēt, novaidēt, vaidēšana, vaidēties, ↔ vaidāt[2020-11]

vaidēties (1) v. refl. waidees (1)vaidētZIllajees mihļśch Wahrguliht In us Deewa laidees :/: Kam tu Behdu=Bedre^ miht'/ Gau§chahm Aśśrahm waidees.. LGL1685_K1, 245₃₀.  ↑ la. vaidēt ↑ vaidēt[2020-04]

vaidošana (2) s. f. waido§chen (2)vaidēšana, nopūtaEs e§me ta pekußis no waido§chen / Es peldena manne gulte to wuße nackte / vnde §latczen ar aßerems manne gulte. Ps1615, 45₂₉.  ↑ la. vaidēt, vaidāt ↑ vaidāt, vaidēt, ↔ vaidāšana, vaidēšana[2020-11]

valkāšana (3) s. f. walkaschana (1), walkaśchana (2)walkaśchana, das tragen, das gebrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₅. Walkaschana, das tragen, das gebrauchen. Fuer1650_70_2ms, 513₈. valkāšana, lietošana, arī pārn.walkaśchana, das tragen, das gebrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₅. Jeremijus śuhd§/ ka neweens Deewabihjigs Zilweks §tarp śaweem Ļaudim atrohdams irr: 1. Ka` tikkai niknas Blehdibas/ ka` Deewa Wahrda nepateeśi Walkaśchana: 2. Elkadeewiba: 7. Neśchķih§tiba/ Deewa Saimośchana un śawu Kalpu.. VD1689_94 Jer 5:0.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt[2024-11]

valkāt (62) v. jawalka (1), walhkas (1), walka (21), walkahs (1), walkaht  (20), walkahts (2), walkaja (3), walkajam (1), walkajat (2), wallkajeeta (2), walkajs (1), walkajśchi (1), walkaśi (1), walkat (1), walkata (1), wallka (2), wällka (1)Walkaht, nützen, gebrauchen, tragen alß ein kleidt. Fuer1650_70_1ms, 309₁₄. Walkaht. nützen, gebrauchen, tragen alß ein Kleid. Fuer1650_70_2ms, 513₂. 1. valkāt, nēsāt (piem., par apģērbu), arī pārn.Tick labb py to / katters Sie§cha drebes vnd Krohni wallka / ka py to / kattram ruppias Vhs=śeggas muggura` gir. Manc1631_Syr, 592<sub>8</sub>. Wihra Drehbes ne buhs kahdai Śeewai walkaht/ un Wihram ne buhs Śeewu Drehbes apwilkt/ jo wiśs/ kas ścho darra/ irr tam KUNGAM tawam Deewam weena Negantiba. VD1689_94 5Moz 22:5. - bruņas valkāt (3) bruņņas.. walka (2), bruņņas walkaja  (1)- drānas valkāt; valkāt drānas (4) drahnas walka  (1), drahnahs walka  (1), wallkajeeta.. drahnas  (2)- drēbes valkāt (6) drebes.. wallka  (1), drehbehs.. wallka  (1), drehbes.. walka  (1), drehbes.. walkaht  (2), walkaja.. drehbehs  (1)2. lietot, izmantot (priekšmetus, vārdus), arī pārn. Deewa wahrdu nepateeśi walkaht, Gottes nahmen mißbrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309<sub>18</sub>. Deewa Likkumi ka` tahs diwi śudraba Trummetes jawalka.. VD1689_94 4Moz 10:0. - Dieva (Kunga) / Kunga Dieva vārdu nepatiesi / velti valkāt; nepatiesi valkāt Dieva Kunga vārdu / vārdu Kunga und Dieva (10) Deewa.. Kunga wahrdu nepateeśi (welti) walkaht (1), Deewa.. Kunga wahrdu nepateeśi/ (welti) walkaht (1), Deewa wahrdu nepateeśi walkaht  (1), Deewa wahrdu welti walka  (1), Deewa wahrdu welti walkaht  (1), Deewa wahrdu.. welti walkajs  (1), Kunga.. Deewa wahrdu welti walkaht (2), nepateeśi walkaht Deewa.. Kunga wahrdu  (1), nhepatteeß.. walkaht.. wahrdu.. Kung und Deew (1)- sakāmu vārdu valkāt; valkāt sakāmu vārdu (6) śakkamo wahrdu.. walkaht  (1), śakkamo wahrdu walkajat  (1), śakkams wahrds.. walkahts  (2), walkahs.. śakkamo wahrdu (1), walkaśi.. śakkamo wahrdu  (1)- stopu(s) valkāt (3) stohpu walka  (2), stohpus walkaja  (1)- zobinu / zobiņus valkāt; valkāt zobinu (3) sohbinu.. walka  (1), sohbiņus walka  (1), walkajat.. sohbinu  (1) ↑ la. vilkt 'stiept; ģērbt' ↓ nevalkāt, novalkāt, pavalkāt, pusvalka, pusvalku, savalkāt, uzvalkāt, ūzvalkāt, valkāšana, valkāties, ↔ valkot[2024-08]

valkāties (1) v. refl. wallkajahß (1)pieredzētKaß eek§chan JE§um Chri§tum titz / taß tohp attpe§tiets no Ghräkeem / kaß nhe titz / taß tohp pa§u§ts / und kriet par Chri§tum / Elles Vgguny / laid tad wallkajahß patz śawu Nhelaim. Manc1654_LP1, 82₅.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt[2024-08]

valkot (63) v. walko (8), walkodama (2), walkodami (1), walkoeth (2), walkohs (1), walkoht (2), walkois (1), walkoja (1), walkojis (2), walkojśchi (1), walkoju (1), walkoot  (2), walkooth (9), walkośim (1), walkot (2), walkotcz (1), walkoth (2), walkoy (1), walkoys (2), walköth (1), wallko (2), wallkoht (14), wallkohts (1), wallkoja (1), wallkojam (1), wallkoyis (1)1. lietot, izmantot (priekšmetus, vārdus), arī pārn.Tou nebues Dewe touwe kunge warde nepatte§ce walkot. Ai§to Dews neturris toh par neno§ed§ige / katter§s tur walko tho warde §couwe Dewe vnde Kunge welte. CC1585, 15₅. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ §wehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee D§ehrumu/ negohdigi Mutte^ ņemm/ tam buhs ta/ ka ta No§eeg§chana tohp atra§ta/ śohditam tapt. SKL1696_KB:5.6. - Dieva (Kunga) vārdu nepatiesi valkot; nepatiesi valkot Dieva Kunga vārdu; valkot nepatiesi Dieva vārdu Kunga; vārdu Dieva nepatiesi valkot; (17) Deewa.. Kungha wahrdu nhepatte§śe wallkoht  (2), Deewa.. Kungha wahrdu nhe=pattee§śe walkoht (1), Deewa.. Kungha wahrdu nhe pattee§śe wallkoht  (1), Deewa.. Kunngha wahrdu nhepattee§śe wallkoht (1), Deewa wahrds nhepattee§śe wallkohts  (1), Dewe.. kunge waerde nhepatthe§e walkoot (1), Dewe.. kunge warde nepatte§ce walkot  (1), Dewe.. Kunge wärde nee patte§e walkooth  (1), Dewe.. Kunge wärde nhe patte§e walkoot (1), Dewe.. Kunge wärde nhe patte§e walkooth  (1), Dewe warde nepatte§e walkoy (1), nhepatteeß wallkoht Deewa.. Kungha wahrdu  (2), wahrdu.. Deewa nhepatteeśśe wallkoht (1), walkoeth nepatthe§e.. Dewe wärde.. Kunge  (1), walkoeth nepatthe§e.. Dewe wärde.. kunge (1)- Dieva (Kunga) vārdu velti valkot; Kunga Dieva vārdu velti valkot; valkot vārdu Dieva und Kunga velti; vārdu Dieva (Kunga) velti valkot (14) Deewa.. Kungha wahrdu wellte wallkoht  (2), Deewa wahrdu wellte wallko  (1), Deewa wahrdu wellte wallkoht (1), deewa wahrdu.. wellte wallkoyis  (1), Deewa wahrdu welti walkodami (1), Dewe wärde.. welthe walkois  (1), Dewe wärde .. welthe walkoys  (1), Kunga.. Deewa wahrdu welti walkoht  (1), Kunga.. Deewa wahrdu welti walkoht  (1), wahrdu.. Deewa welti walkoju  (1), wahrdu Deewa.. Kunga.. welti walko  (2), walko.. warde.. Dewe vnde Kunge welte  (1)2. valkāt, nēsātsche taws gohda wainaziņśch,peeminn mannis walkodama. Fuer1650_70_1ms, 292₁₁. Sche taws Gohda wainazinśch, peemin mannis walkodama. Fuer1650_70_2ms, 509₁₈.  ↑ la. vilkt 'stiept; ģērbt' ↔ valkāt, ↓ nevalkot, valkoties[2024-11]

valkoties (3) v. refl. walkotees (1), wallkohtees (1), wallkotees (1)lietot, arī pārn...dohd mums tawu §wätu Gharru / ka es to pa§§chu tawu dahrgu Mee§śu vnd A§śini tha warru wallkotees / äh§t vud d§errt / ka alla§chien tawu leelu mielä§tibu eek§chan mann auglige apdohmaht warru.. Manc1631_Cat, 459₂₂. Dohd man tawu śwehtu Garru ka es to paśchu tawu dahrgu Meeśu in Aśśinu ta` warru walkotees/ eh§t in d§ert/ ka es alla§chiņ tawu leelu Mihle§tibu eekśch mannim augligi apdohmaht warru.. VHL1685_Cat, 11₂₄.  ↑ la. valkot ↑ valkot[2024-11]

valks (4) s. m. walki (2), walks (2)Walks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 293₈. Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 512₂. strauts, upīte Nikni walki, nikna leśchana, kur muhk in awokśnaiņśch. Fuer1650_70_1ms, 293₁₀. Nikni Walki, nikna leśchana kur muhk in awokśnaiņsch. Fuer1650_70_2ms, 512₃.  : liet. valkà 'peļķe; slapja vieta' (neskaidra cilme) [2024-08]

val(k)šķība (12) s. f. wallk§chkiba  (1), walśchiba (1), walśchķiba (2), walśchķibas (3), walśchķibu (5)heucheley/ Wallk§chkiba/ Willtiba. Manc1638_L, 89B₆. viltība, izlikšanās, liekulībaheucheley/ Wallk§chkiba/ Willtiba. Manc1638_L, 89B₆. Bet ta Guddriba/ kas no augśchanes irr/ irr pirmak śchķih§ta/ pehz to meeriga/ lehna/ peeņemmahs śakkama/ pilna Ap§chehlośchanas un labbo Augļo/ ne śohdidama un bes Walśchķibas. JT1685 Jk 3:17.  ↑ la. val(k)šķēt ↑ valšķēt[2024-11]

val(k)šķis (15) s. m. walkśchķi (1), walkśchķis (1), wallk§chkis  (1), wall§chkis  (3), walschķis (2), walschķa (2), walśchķeem (1), walśchķi (1), walśchķus (1), wal§chka  (1), wal§chķa=śirds  (1)Heuchler/ Wallk§chkis/ Willtneex. Manc1638_L, 89B₄. Betrieger/ Willtneex/ Wall§chkis. Manc1638_L, 32B₂₇. tücki§ch/ wall§chkis. Manc1638_L, 191B₁₄. Walschķis, ein heuchler, fuchß Schwäntzer, falsch. Fuer1650_70_1ms, 307₂₀. Walschķis ein heuchler, fuchß=Schwäntzer qs. falsch. Fuer1650_70_2ms, 512₂₀. viltnieks, liekulis, blēdisHeuchler/ Wallk§chkis/ Willtneex. Manc1638_L, 89B₄. Un wiņ§ch darrihs par Walśchķeem ar mihk§teem Wahrdeem tohs/ kas besdeewigi prett to Derribu turrahs/ ka tee tohs Ļaudis/ kas śawu Deewu pa§ih§t/ śaguh§ta/ un teem ta` laimeśees. VD1689_94 Dan 11:32. - valšķa sirds (4) walschķa śirds  (2), wal§chka śirds (1), wal§chķa=śirds  (1) < vlv. valsch 'neīsts' ↓ valšķadarbi, valšķēt[2024-11]

valšķadarbi (1) s. m. pl. wal§chķadarbus  (1)blēdības, viltībasJa tew kas Labbu darrijs irr/ to Śirdi^ alla§chiņ atminn; Par Nepateiśchann śargajees/ Nei Wal§chķadarbus eeraddees. LGL1685_K1, 133₈.  ↑ la. valšķis + darbs ↑ val(k)šķis[2024-11]

valšķēt (2) v. walschkeht (2)Walschkeht, fuchßschwäntzen. Fuer1650_70_1ms, 307₂₃. Walschkeht. fuchßschwäntzen. Fuer1650_70_2ms, 512₂₃. viltīgi izturēties, izliktiesWalschkeht, fuchßschwäntzen. Fuer1650_70_1ms, 307₂₃. Walschkeht. fuchßschwäntzen. Fuer1650_70_2ms, 512₂₃.  ↑ lat. valšķis vai < vlv. valschen 'viltot' ↓ val(k)šķība, ↔ valšķīt, ↑ val(k)šķis[2024-11]

valšķīt (1) v. wall§chkiet  (1)heucheln/ wall§chkiet.. Manc1638_L, 89B₃. viltīgi izturēties, izliktiesheucheln/ wall§chkiet.. Manc1638_L, 89B₃.  ↑ la. valšķis vai < vlv. valschen 'viltot' ↔ valšķēt, ↑ val(k)šķis[2024-11]

vēģēt (2) v. wehgeht (1), wehģeht (1)Wehģeht, winken.. Fuer1650_70_1ms, 301₁₁. Wehgeht wincken.. Fuer1650_70_2ms, 519₁₃. māt, pamātWehģeht, winken.. Fuer1650_70_1ms, 301₁₁. Wehgeht wincken.. Fuer1650_70_2ms, 519₁₃.  < vlv. wēgen 'māt; vēdināt; pūst' ↓ atvēģēt[2023-06]

vērdiņš (4) s. m. wehrdinge (1), wehrdings (1), wehrdinju (1), wehrdiņus (1)ein Färding/ Wehrdings. Manc1638_PhL, 373₂₀. vērdiņš, sena naudas vienībaTa liedcz arriedczan bus jckwens, ka pirmack peminnehtz, to bygrafft tan wetan jeb würßon eelas §ew §akrahtes, vnd tam nomürru§cham pehtz §taigath, jeb pawaddiet py §e§§che wehrdinge bröhcke. LS1625, 22v₆. Kad da§§ch ghodiegs Zillwähx apdohma tohß ghrutus Laikus / ar Mehri / ar Kaŗŗeems / ar Baddu / und leelu dahrd§ibu / ka nhe buhtu taß ghau§che nopuhteeß? Śatzidams / kur nu tee Laiki / kad Śahls Pohds maxaja puß Mahrkas / trieß Wehrdiņus / nu tick nhe buhs puß Wehrścha Naudu doht. Manc1654_LP1, 17₃₀.  < vlv. vērdink 'vērdiņš' ↔ ferdiņš [2020-04]

verdzība (2) s. f. werdtczibe (1), werdtczybe (1)verdzībaAe§to agar dhewaexkan Arabia tas kalns Sina / vnd §tepyas js Jeru§alem kattra py §cho laike gir / vnde gir wene mußige Werdtczybe ar ßouwims Bhernims. EvEp1587, 63₃. Ai§to Agar dhewe exkan Arabia tas Kalns Sina / vnde §tepyas ys Jeru§alem / Kattra py §cho laike gir / vnd gir wene mußige Werdtczibe ar ßouwims Bhernims. EvEp1615, 55₅.  ↑ la. vergs[2020-04]

vēžauši (2) s. m. pl. wehsch auschi  (2)Wehsch auschi, Lilien convallien. Tahl=lilien, Mey"en blühmlein. Fuer1650_70_1ms, 296₂₉. Wehsch auschi, lilien=Convallien. Tahl=lilien. Mey"en=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 526₉. parastā kreimene, maijpuķīteWehsch auschi, Lilien convallien. Tahl=lilien, Mey"en blühmlein. Fuer1650_70_1ms, 296₂₉. Wehsch auschi, lilien=Convallien. Tahl=lilien. Mey"en=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 526₉.  ↑ la. vēzis + auss ↑ auss[2024-11]

vija (4) s. f. wijas (1), wiya (3)Zaun/ śähta/ Wall. Wiya. Manc1638_L, 217B₂. vīta, pīta sēta, žogsVnd ta Sähta (aliaj Wiya /) auxta` Kallna` prett Wehyu nhe warr turrehteeß. Manc1631_Syr, 556₁₂. Kad mann nhe buhß §trahdaht / śwehdeena` / tad eeśchu eß śeereht: ka tad / Deewam §chähl / daśch Śwehdeenahß ślincko / us Śähtu ( us Wijas ) usghulleeß §kattahß / unnd dohma nhe §innadams patz ko dohma.. Manc1654_LP2, 303{283}₁₄.  ↑ la. vīt 'vīt, pīt' (sal. liet. vijà 'vija, pīnes daļa') ↑ vīt[2024-08]

vīle ¹ (39) s. f. drehbes=wiel (1), drehbes=wihlu (1), drehbjowihli (1), wiel (4), wiele (7), wihlehm (8), wihlei (1), wihles (12), wihli (3), wihlu (1)Naat/ Wiele. Manc1638_L, 128A₂₃. Saum/ Wiele. Manc1638_L, 150A₁₅. ein Saum/ Wiele. Manc1638_PhL, 337₁₉. Schutte, wihle, eine Naat. Saum. it. eine aufgelauffene Strieme von schlägen oder Streichen.. Fuer1650_70_1ms, 237₉. Wihle, ein naat, saum. Fuer1650_70_1ms, 297₂₀. Śchuhte, Wihle. eine Naat. Saum. Fuer1650_70_2ms, 369₁₆. Wihle ein Naat, Saum.. Fuer1650_70_2ms, 529₈. 1. vīle, šuve; apģērba vai cita šūta priekšmeta malaAiśto ta śatziya py śöw pa§§chu / warrätu es ween winja Drehbes Wiel aißkahrt / tad taptu es W䧜äla. Manc1631_LVM, 191₉. Tee darrija arrid§an Swahrguliśchus no śchķih§ta Selta/ un likke tohs Swahrguliśchus §tarp teem Granata=Ahboļeem pee ta Uswalka Wihlehm apkahrt/ §tarp teem Granata=Ahboļeem. VD1689_94 2Moz 39:25. - aizkārt (drēbes) vīli / vīlu; (drēbes / drēbju) vīli aizkārt (11) aiskahre.. drehbes= wihlu (1), aiskahre.. wihli (2), aißkahre.. wiel (3), drehbes=wiel aißkahrt (1), drehbjowihli aiskahrt (1), wiel aißkahrt (2), wihli aiskahrt (1)- drēbes / drēbju vīle (9) drehbes wiel (3), drehbes wihli (1), drehbes=wiel (1), drehbes=wihlu (1), drehbjowihli (1), drehbju wihle (1), drehbju wihlei (1)- gardines vīles (3) gardines wihles (3)- uzvalka vīles (4) uswalka wihlehm (3), uswalka wihles (1)∆ atsegt vīles; vīles atsegt (3) atśegśchu.. wihles (1), wihles atśegśchu (1), wihles atśegtas (1)atsegt apģērbu, atkailinātTad ir es tawas Wihles atśegśchu tawa^ Preekścha^/ un taws Kaunums taps red§ehts. VD1689_94 Jer 13:26. 2. pietūkusi svītra uz ādas, kas radusies no sitienaSchutte, wihle, eine Naat. Saum. it. eine aufgelauffene Strieme von schlägen oder Streichen.. Fuer1650_70_1ms, 237₉.  ↑ la. vīt 'griežot, pinot darināt' (sal. liet. vylė̃ 'sitiena zīme, rēta') ↓ vīlēt ¹[2024-08]

vīle ² (1) s. f. wiele (1)Feil/ Wiele. Manc1638_L, 58B₁₈. vīle (darbarīks)Feil/ Wiele. Manc1638_L, 58B₁₈.  < vlv. vile 'vīle (darbarīks)' ↓ vīlēt ²[2024-08]

vīlēt ¹ (3) wieleht (1), wihleht (2)§äumen/ wieleht. Manc1638_L, 150A₁₇. wihleht. säumen{sä[u]men}. Fuer1650_70_1ms, 297₂₀. Wihleht säumen.. Fuer1650_70_2ms, 529₉. vīlēt, šujot veidot apmali§äumen/ wieleht. Manc1638_L, 150A₁₇. Wihleht säumen.. Fuer1650_70_2ms, 529₉.  ↑ la. vīle 'vīle, šuve' ↑ vīle ¹[2024-08]

vīlēt ² (1) v. wieleht (1)feilen/ wieleht. Manc1638_L, 58B₁₉. vīlēt, apstrādāt ar vīlifeilen/ wieleht. Manc1638_L, 58B₁₉.  < vlv. vilen 'vīlēt, apstrādāt ar vīli' ↑ vīle ²[2024-08]

vīlicis (4) s. m. wielitzis (2), wielizis (2)Boltz/ Pfeil/ Bullta/ Wielitzis. Manc1638_L, 38B₇. Pfeil/ Bullta/ Wielizis. Manc1638_L, 136A₁₃. eine Boltze/ Bullta/ Wielitzis. Manc1638_PhL, 366₈. bulta, šautraKad kahtz Wahrtz py Jecki gir / tad gir tas / iht kad weens Wielizis guh§chahs duhrees. Manc1631_Syr, 550₁₄. eine Boltze/ Bullta/ Wielitzis. Manc1638_PhL, 366₈.  < skr. vilica 'trejzaris, dakša' vai liet. vỹlyčia 'bulta'[2024-11]

vilināt (2) v. willinaht (2)Willinaht, apwillinaht, abgehey"en, abfeicheln. Fuer1650_70_1ms, 306₂₀. Willinaht, apwillinaht. abgehey"en, abfeicheln. Fuer1650_70_2ms, 531₁₃. ?Willinaht, apwillinaht, abgehey"en, abfeicheln. Fuer1650_70_1ms, 306₂₀. Willinaht, apwillinaht. abgehey"en, abfeicheln. Fuer1650_70_2ms, 531₁₃.  ↑ la. vilt ↑ vilt[2024-11]

vilkābele (2) s. f. wilkahbele (2)eine hecke. wilkahbele. Fuer1650_70_1ms, 298₂₃. Wilkahbele eine Hecke. Fuer1650_70_2ms, 530₁₄. vilkābeles dzīvžogs (?)eine hecke.wilkahbele. Fuer1650_70_1ms, 298₂₃. Wilkahbele eine Hecke. Fuer1650_70_2ms, 530₁₄.  ↑ la. vilks + ābele ↑ ābele, ↔ vilkābole[2024-10]

vilkābole (1) s. f. wilk=ahbole (1)Wilk=Ahbole, Hagedorn, wilde Rosen. Engel=Tier. Fuer1650_70_2ms, 1₂₆. vilkābele; mežrozīteWilk=Ahbole, Hagedorn, wilde Rosen. Engel=Tier. Fuer1650_70_2ms, 1₂₆.  ↑ la. vilks + ābole ↑ ābole, ↔ vilkābele[2024-10]

vilkšana (5) s. f. wilck§chenne  (2), willck§chana  (2), willck§chanu  (1)ziehung/ willck§chana/ rau§chana. Manc1638_L, 219B₁. zug/ ziehung/ willck§chana. Manc1638_L, 221B₁₂. vilkšana..ae§to tam by wena Jßaby§chenne vs naku§§e / vnd wue§§ims kattre ar to by / pär §cho ßuewe wilck§chenne / kattre the kopan darri§che / jeb wilcku§§che by. EvEp1587, 151₁₁. ..ihten tha Deewam §chähl taggadien / und śchinnieß pa§tarohß Laikohß tee Zillwäko=Bährni ar da§chadeems Ghräkeems Deewa Dußmibu und Śohdu us śöw leelu Willck§chanu wällkahß. Manc1654_LP2, 409{389}₂₇.  ↑ la. vilkt ↑ vilkt[2024-11]

vilkt (84) v. welck (2), welk (10), welkaht (2), welkam (1), welkoht (1), wällck (1), wällk (7), wällka (1), wällkaht  (2), wällkam (2), wällku (1), wilckt (2), wilckte (1), wilcku§§che  (2), wilke  (15), wilks (4), wilkśchu (2), wilkt (17), willckt  (4), willka (2), willkt (1), willkta (1), willku§chi (2), wilx (1)ziehen/ willckt/ raut. Manc1638_L, 219A₇. wilkt, zihen. zögern. Fuer1650_70_1ms, 297₂₂. Wilkt, zihen. Fuer1650_70_1ms, 298₄. Wilkt, Ziehen, Zögern.. Fuer1650_70_2ms, 529₁₀. 1. vilkt (pārvietot uz savu pusi, sev līdzi), arī pārn.O mans Dews vnde Kunxs{Kun s} / giem wu§§e no man / kas man turras no theuw / o mans Dews vnde mans kunxs dode man wu§ce / ka§c man pi teuw welck. CC1585, 65₁₃. Waj teem! kas to Netaiśnibu pee śew welk ar neleeścheem Walgeem/ un tohs Grehkus ka ar Rattu Wirwehm. VD1689_94 Jes 5:18. - Dieva roka velk; velk Dieva roka (3) Deewa rohka wällk  (2), welck Dewe röke  (1)- lomu vilkt (6) lohmu welkaht  (2), lohmu wällkaht  (2), lohmu.. willku§chi  (2)- vilkt laivas pi / pie malas (4) wilke.. laiwas pee mallas  (2), willka.. laiwas py mallas  (2)◊ vienu valgu vilkt; vilkt vienu valgu (4) weenu walgu wilkt  (2), welk weenu walgu  (2)Prov. weenu walgu wilkt. unter einem dache, decke Liegen, an einem seil. Joche zihen. Fuer1650_70_1ms, 292₂₈. kopīgi darīt kaut koProv. weenu walgu wilkt. unter einem dache, decke Liegen, an einem seil. Joche zihen. Fuer1650_70_1ms, 292₂₈. ka tee welk weenu walgu; Ta dabbu weenu algu. Einerlei Arbeit, hat einerlei lohn. Fuer1650_70_2ms, 511₁₈. 3. stiept, izstiept; veidot (robežu)Laupitaji gir tee / kattri wätzas E§chas śchauruma` wällk / und śawa Kaimiņa Rohbe§chu rau§ta. Manc1654_LP2, 202₆. Bet tas Dumpis un tas E§is wiņņu eemantohs/ un ta Puhza/ un Krauklis eekśch tahs d§ihwohs/ jo wiņ§ch wilks weenu Mehŗa=Aukli pahr wiņņu/ ka ta poh§ta^ paleek/ un Mehŗa=Akmini/ ka ta tukścha paleek. VD1689_94 Jes 34:11. - mēra aukli vilkt; vilkt mēra / mēŗa aukli (4) mehra=aukli welk  (1), wilks.. mehŗa=aukli  (1), wilkśchu.. mehra=aukli  (1), wilkśchu.. meŗa=aukli  (1)4. elpot Lohpi tik dwehsel welk, tahda kahrsta^ gaiśa^, das viehe kan kaum in dem heißen wetter atem holen, atemen, sich verpusten. Fuer1650_70_1ms, 55₁₂. Lohpi tik dwehsel welk, tahda^ kahrsta^ Gaiśa^. das Vieh kann kaum in dem heißen Wetter atem holen. Atemen, sich verpusten. Fuer1650_70_2ms, 106₇. ∆ dvēseli vilkt (2) dwehsel welk  (2)tik tikko elpotLohpi tik dwehsel welk, tahda kahrsta^ gaiśa^, das viehe kan kaum in dem heißen wetter atem holen, atemen, sich verpusten. Fuer1650_70_1ms, 55₁₂. Lohpi tik dwehsel welk, tahda^ kahrsta^ Gaiśa^. das Vieh kann kaum in dem heißen Wetter atem holen. Atemen, sich verpusten. Fuer1650_70_2ms, 106₇. 5. vilkt (par apģērbu), ģērbtTad wilke wiņ§ch tam tohs śchaurus Śwahrkus Muggura^/ un apjoh§e wiņņu ar to Joh§tu/ un apwilke wiņņam to Uswalku/ un apwilke wiņņam to Eewodu/ un apjoh§e wiņņu ar ta Eewoda Joh§tu/ un apśehje wiņņu ar to. VD1689_94 3Moz 8:7. 6. vilkt, lēni, stiepti spēlēt, dziedātUn kad tee to Taureśchanu gaŗŗi wilks/ un juhs tahs Taureśchanas Skaņņu d§irdat/ tad buhs teem Ļaudim ar leelu Gawileśchanu gawileht/ tad apgŗuhs ta Pilsśahta Muhŗi/ un tad buhs teem Ļaudim eekścha kahpt ikweens preekśch śewis. VD1689_94 Joz 6:5. 7. svērtUn kad wiņ§ch śawu Galwu apzirpe/ (tas notikke tik ne ikgaddus/ ka wiņ§ch to nozirpe/ tapehz ka tee Matti wiņņam wiśśai gŗuhti bija/ tad nozirpe wiņ§ch tohs/) tad wilke wiņņa Galwas Matti diwiśimts Sihķeļus/ pehz ta Ķehniņa Śwarra. VD1689_94 2Sam 14:26.  : liet. vil̃kti 'vilkt, stiept, ģērbt' ↓ nevilkt, savilkt, uzvilkt, ūzvilkt, vilkšana, vilkties[2024-11]

vilkties (13) v. refl. wällkahs (1), wällkahß (3), welkahs (4), welkas (2), willckteeß (1), willktees (1), willkteeß (1)kriechen/ willkteeß. Manc1638_L, 107B₁₉. 1. vilkties, lēni virzīties; ilgtLeetzees töw pattikt / jeb töw gir mas / jeb dauds / ai§to ta gir nhejauka d§iewo§chana / no Nammu Namma` willktees. Manc1631_Syr, 570₃₃. Tu Zilweka Behrns/ raugi/ tas J§rae&ļa Nams śakka: Ta Parahdiśchana/ ko wiņ§ch red§/ welkahs us ilgu Laiku/ un wiņ§ch śluddina no Laikeem/ kas tahļu irr. VD1689_94 Ech 12:27. 2. vilkt (pārvietot uz savu pusi, sev līdzi), arī pārn...ihten tha Deewam §chähl taggadien / und śchinnieß pa§tarohß Laikohß tee Zillwäko=Bährni ar da§chadeems Ghräkeems Deewa Dußmibu und Śohdu us śöw leelu Willck§chanu wällkahß. Manc1654_LP2, 409{389} ₂₈. 3. līst, lodātkriechen/ willkteeß. Manc1638_L, 107B₁₉. Śleekas welkas, die Regen würmer kriechen. Fuer1650_70_2ms, 416₂.  ↑ la. vilkt ↑ vilkt, ↓ nevilkties, savilkties[2024-11]

vilšana (12) s. f. wil§chana (1), wil§chenne (1), will§chana (1), will§chanas (2), will§chanu (1), willśchana (1), willśchanas (1), willśchanu (3), willśchanas (1)verrahtung/ will§chana/ willtiba. Manc1638_L, 139B₇. viltība; krāpšanaTu e§§e ßataißys mums wene galde / Kattre mhes allaß vslukoyam / Touwe §weete wärde czenige barribe / Kattre mhes exkan ßyrde greemmoyam / Kad mums tho Enaideneke wil§chenne pethwer.. UP1587, L2B₂₅. Taa guddru Guddriba (irr /) §awu Zälliu §apra§t; Unn too trakku Trakkiba (irr) Wil§chana. Reit1675_UeP, 24₂₅.  ↑ la. vilt ↑ vilt[2024-08]

vilt (35) v. wihluśchi (1), wildams (3), will (2), willdams (1), wiļ (1), wiļļ (16), wiļļams (2), willt (6), wilt (3)hinder gehe~/ betriegen/ willt/ peewillt. Manc1638_L, 72B₁₈. verrahten / willt. Manc1638_L, 139B₄. Wilt, triegen. Fuer1650_70_1ms, 306₁₂. Wilt triegen. Fuer1650_70_2ms, 531₆. 1. vilt, mānīt, krāptSweetums / paddoms / prekx / pallix vnde wuß labb / Py töw wen gir O Kunx vnde Dews / ta pa§§oule will vnde pekrap.. Ps1615, 139₂₉. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ §wehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee D§ehrumu/ negohdigi Mutte^ ņemm/ tam buhs ta/ ka ta No§eeg§chana tohp atra§ta/ śohditam tapt. SKL1696_KB, 5.6. p. 2. vilinātMans Bährns/kad töw te Nhetickli blehņi wiļļ / tad nhe ey. Manc1637_Sal, 2₈. Weens Warras=Darritajs wiļļ śawu Tuwaku/ un uswedd to us nelabbu Zeļļu. VD1689_94 Sak 16:29. - vilt savu tuvāku (3) wiļļ śawu tuwaku (3) : vìlti 'vilt, pievilt', pr. prowela-din 'pievīla' ↓ nevilt, pievilt, vilināt, vilšana, vilties[2024-11]

viltanauda (3) s. f. willta=nauda (1), willta=naudu (2)par ļaunu darbu saņemta naudaO juhß Bleh§chy! juhß §chkeetaht nheneeka 䧜am / to Kunghu Chri§tum / katters jums und wi§śai Pa§śaulei labb / unnd{uund} nhe kahdu Ghräku darrijiß by / beß Wainas lickt nokaut / bett par to Willta=Naudu / ko juhß e§śeeta iß=däwuśchi / jums dauds dohmas. Manc1654_LP3, 134₂₅.  ↑ la. vilts + nauda ↑ nauda[2024-11]

vilt(e/i)nieks, viltniece (84) s. willteneeka (5), willteneekam (1), willteneekeem (1), willteneekeems (2), willteneeki (5), willteneeku (4), willteneex (14), willtineeki (9), willtineex (2), willtneekam (3), willtneekeem (2), willtneeki (1), willtneeku (4), willtneex (8), willtneku (1), willttneeze (1), wilteneeki (1), wilteneke (4), wiltenekems (2), wiltenekes (2), wiltenekos (1), wilteneku (1), wiltenex (3), wiltineeka (1), wiltineekeem (2), wiltineeki (1), wiltineeky (1), wiltineeku (1), willteneekeems{willte neekeems} (1)Betrieger/ Willtneex/ Wall§chkis. Manc1638_L, 32B. Verführer/ Willteneex/ Wall§chkis. Manc1638_L, 67A₁₆. Gleißner/ willtneex. Manc1638_L, 77A₂₄. Heuchler/ Wallk§chkis/ Willtneex. Manc1638_L, 89B₅. hinderli§tig/ willteneex. Manc1638_L, 91B₂₂. Verrähter/ Willteneex. Manc1638_L, 139B₅. Betrieger/ Willteneex/ Krahpeis. Manc1638_L, 189B₅. viltnieks, krāpnieks; nodevējs; liekulisAe§to thas ßinnaye ßouwe Wilteneke gan / tapeetcz ßatcy thas / yuus ne e§§et / wue§§e §ky§te. EvEp1587, 72₉. Kad nu JESUS wiņņo Blehdibu nomannija / śazzija wiņ§ch: Juhs Wiltineeki / kam juhs manni kahrdinajeet? VLH1685, 85₁₉. - blēds und viltenieks; blēži und viltenieki / viltinieki; viltnieki und blēži (5) blehds und willteneex (1), bleh§cheem und willteneekeem (1), bleh§chi und willteneeki (1), bleh§chi und willtineeki (1), willtneekeem und bleh§cheem (1)- Jūda, tas viltnieks; vilt(e)nieks Jūda(s) (5) Juda to willtneeku (1), willteneeku Juda (1), willtneeku Juda (1), willtneex Judas (2)- viltenieka / viltenieku / viltinieka darbs (4) willteneeka darrbu (2), wilteneku darbu (1), wiltineeka darbu (1)- viltenieks dod (4) willteneex.. dewis (2), wiltenex.. doeuwis (1), wiltenex.. döuwis (1)- viltenieks / viltinieks / viltnieks saka (5) willtineex śatziya (1), willtineex śatzija (1), willtneex.. śatzija (1), wiltenex.. ßatcys (2)- zināt viltenieku / viltinieku (5) §innaya.. willteneeku (2), §innaja.. wiltineeku (1), ßinnaye.. wilteneke (2) ↑ la. viltus, vilts [2024-11]

viltība (214) s. f. willtiba (29), willtiba{willti (ba} (1), willtibas (1), willtibo (1), willtibu (45), wiltiba (33), wiltibahm (2), wiltibahms (1), wiltibas (34), wiltibb (16), wiltibes (1), wiltibu (48), wiltieb (2)Betrug/ Willtiba. Manc1638_L, 33A₁. fal§cher fund/ willtiba{willti-(ba.}. Manc1638_L, 67B₁₂. gleißnerey/ willtiba. Manc1638_L, 77A₂₅. heucheley/ Wallk§chkiba/ Willtiba. Manc1638_L, 89B₇. Hinderli§t/ willtiba. Manc1638_L, 91B₂₁. Li§t/ Willtiba. Manc1638_L, 118B₁₃. verrahtung/ will§chana/ willtiba. Manc1638_L, 139B₈. Betriegligkeit/ Willtiba. Manc1638_L, 189B₈. Betrug/ Willtiba. Manc1638_L, 191A₁₄. Wiltus, wiltiba, der betrug.. Fuer1650_70_1ms, 306₁₈. Wiltus. Wiltiba der betrug.. Fuer1650_70_2ms, 531₁₁. viltība; krāpšana, melošana; liekulība; nodevība..man doedt wen du§came nakte / maen pa§cargaet{pa§car gaet} no grekems / vnde prex§kaen tho lounne welnne wiltibb.. CC1585, 49₁₉. Weena Waideśchana pahr to Ļau§chu Nepateizibu un Wiltibu.. VD1689_94 Mih 6:0. - ar viltības / viltību izbiedenāt / izbiedināt (5) ar.. willtibu ißbeedenaht (3), ar.. wiltibas isbeedinaht (1), ar.. wiltibe ißbedenath (1)- blēdība in / un(d) viltība; viltība in / un(d) blēdība (13) blehdibas in wiltibas (1), blehdibas und willtibas (1), blehdibu un wiltibu (1), blehdibu und.. willtibu (1), willtibu und blehdibu (2), willtibu und.. blehdibu (1), willtibu vnd blehdibu (1), willtibu vnd.. blehdibu (1), wiltibas in blehdibas (1), wiltibas un.. blehdibas (1), wiltibu in blehdibu (1), wiltibu in.. blehdibu (1)- cilvēku viltība (4) czillwäko willtiba (1), zillwäko willtiba (1), zilweko.. wiltibu (1), zilweku.. wiltibas (1)- izbēgt viltību (3) js bheckt.. wiltibe (1), jsbehkt.. willtibu (1), jßbehgt.. willtibu (1)- liela viltība (5) leelu willtibu (2), leelu wiltibu (2), lele wiltibe (1)- mācīt viltību (4) macze.. wiltibe (1), mahza.. willtibu (2), mahza.. wiltibu (1)- nemeklēt caur viltību (3) nhe meckle.. czaur willtibu (1), nhe meckle.. zaur willtibu (1), nhe meckleh.. zaur willtibu (1)- (ne / pa)darīt viltību; viltību darīt (7) dar.. wiltibe (1), darra wiltibu (1), ne darra.. wiltibu (1), nhe darra.. willtibu (2), padarra wiltibu (1), wiltibu darriht (1)- pasargāt no / par / priekškan viltības / viltību; pret / pretib viltību pasargāt (21) pa§§arge.. no.. wiltibe (2), pa§cargaet.. prex§kaen.. wiltibb (1), pa§śargahti.. noh.. wiltibas (1), pa§śarghi.. no.. willtibu (1), pa§śargi.. no.. willtibu (2), pa§śargi.. no.. wiltibu (1), pa§śargi.. par willtibu (1), pa§śargi.. par.. willtibu (1), pa§śarrghi.. no.. willtibu (1), pa§śarrgi.. no.. willtibu (1), pa§śarrgi.. par willtibu (1), pa§śarrgi.. par.. willtibu (1), paśargati.. no.. wiltibas (1), paśargi.. no.. wiltibas (1), paśargi.. par.. wiltibas (1), paśargi.. par.. wiltibu (1), prett.. wiltibu.. paśargaht (1), prettib.. willtibu.. pa§śarrgaht (1), prettibe.. willtibu.. pa§śarrgaht (1)- pēdēja / pēdīga viltība (5) peedige wiltibe (2), pehdeya willtiba (1), pehdeja willtiba (1), pehdeja wiltiba (1)- pilla / pilna / pilns viltības (6) pilla.. willtibas (1), pilla.. wiltibas (1), pilna wiltibas (2), pilns wiltibas (1), pilns.. wiltibas (1)- spēks in / und(e) viltība; viltība in spēks (6) §pähks.. und willtiba (1), §pecks vnde wiltiba (1), spähx und willtiba (2), spehks in wiltiba (1), wiltibas in spehka (1)- vella / velna viltība (40) wälla willtiba (5), wälla willtibu (14), wälla wiltibu (1), wella wiltiba (1), wella wiltibas (3), wella wiltibu (5), weln wiltieb (1), welna wiltiba (1), welna wiltibas (5), welne wiltibe (2), whelne wiltibe (2)∆ dzīt viltību; viltību dzīt (10) d§enn wiltibu (1), d§enn.. wiltibu (2), wiltibu d§en (1), wiltibu d§enn (4), wiltibu d§enu (1), wiltibu d§iht (1)būt viltīgiem, krāpt, mānītiesWiņņo Rihkle irr atwehrts Kaps: ar śawahm Mehlehm d§enn tee Wiltibu: Ohd§cho D§ellons irr appakśch wiņņo Luhpahm. JT1685 Rm 3:13. Jums ne buhs §agt neds melloht/ neds Wiltibu d§iht/ ne weenam prett śawu Tuwaku. VD1689_94 3Moz 19:11.  ↑ la. viltus, vilts [2024-11]

vilties (16) v. refl. wileeß (1), willahß (1), willteeß (4), wiļļahs (3), wiļļahß (7)1. cerēt, paļautiesTo nabbaghu eenied wi§śi winya Braļi / irr winya Draughi eet iß=tahļe no to / vnnd kaß vs Wahrdeems wiļļahß / tam nhe tohp nhe neek. Manc1637_Sal, 61₆. Ta Nabbagu eenih§t wiśśi wiņņa Brahļi/ zik wairak wiņņa Draugi tahļu no wiņņa §tahjahs/ wiņ§ch wiļļahs us wiņņu Wahrdeem/ bet no ta neneeka. VD1689_94 Sak 19:7. - uz darbu vilties; vilties uz darbiems / darbu (4) us.. darrbu wiļļahß (1), willteeß us.. darrbeems (1), wiļļahß us.. darrbu (2)- uz vārdiem vilties; vilties uz vārdiem (3) us wahrdeem wiļļahs (1), vs wahrdeems wiļļahß (1), wiļļahs us.. wahrdeem (1)2. glaimot, liekuļotKaß ar śawu Tuwako (a) wiļļahß / taß iß=§taipa Tieklu śawahms Kahyapähdahms. (a) alij, willk§chkahß. Manc1637_Sal, 94₆. 3. kļūdīties (?)Juhß ghohdighas Śeewinjas / kattras juhß Deewu bie§taht unnd zeenaht / juhß arrid§an jemmeeta juh§śu Laiku ohma`; bett da§che reis juh§śa Ghramata wiļļahß. Manc1654_LP2, 48₁₅.  ↑ la. vilt (sal. liet. vìltis 'cerēt') ↑ vilt[2024-08]

viltīgi (29) adv. willtighe (4), wiltige (3), wiltigi (21), wiltigi` (1)viltīgi, negodīgi, blēdīgi; nodevīgi; ar ļaunu nodomuMums buus Dewe bytes vnde myleeth / ka mhes muße Tuwake nhe wiltige apmhelloyam nedtcz aptree§§am ieb wene loune ßlawe darram.. Ench1586, C4A₁₅. Wiņ§ch pawehrtija wiņņu Śirdi/ ka tee wiņņa Ļaudis eenihdeja/ ka tee us wiņņa Kalpeem wiltigi gluhneja. VD1689_94 Ps 105:25. - turēties viltīgi (5) turrahs wiltigi (1), turrejahs wiltigi (1), wiltigi turrejees (3) ↑ la. viltīgs ↑ viltīgs, viltīga[2024-08]

viltīgs, viltīga (279) adj. willtiegs (3), willtiga (4), willtigai (2), willtigas (2), willtigeems (1), willtigha (11), willtighai (2), willtighas (3), willtigheem (16), willtigheems (1), willtighem (1), willtighi (13), willtigho (1), willtighoß (1), willtighu (18), willtighus (6), willtigi (2), willtigs (2), willtigu (15), willtigus (2), wiltyge (1), wiltyges (1), wiltygims (1), willtigas (1), wiltiga (20), wiltigahm (6), wiltigai (4), wiltigajs (4), wiltigas (18), wiltige (23), wiltigeem (23), wiltigems (2), wiltiges (3), wiltigi (10), wiltigims (3), wiltigo (2), wiltigo^s (1), wiltigs (16), wiltigu (25), wiltigus (9)li§tig/ willtiegs. Manc1638_L, 118B₁₄. 1. viltīgs, viltus pilns, negodīgsMums buus Dewe bytes vnde myleeth / ka mhes muße Tuwaka Noude lib paddome nhe yemmam / nedtcz ar wiltige Preetcze lib predtczee§chenne py mums whelkam.. Ench1586, C4A₆. (Tu Wiltneeks)/ ko warr tew ta wiltiga Mehle doht? jeb ko warr wiņņa tew peelikt? VD1689_94 Ps 120:3. - viltīga daba (4) willtiga dabba (2), wiltiga dabba (1), wiltiga dabbe (1)- viltīga prece (jeb precēšana) (8) willtighu pretzu jeb pretze§chanu (1), willtigu pretz jeb pretze§chanu (1), willtigu pretzu jeb pretze§chanu (1), willtigu pretzu jeb.. pretze§chanu (1), wiltige preetcze (2), wiltigu prezzu (1), wiltigu prezzu jeb prezześchanu (1)- viltīga sirde / sirds (10) willtighai śirrdei (1), willtighu śirrdi (7), wiltigu śirdi (2)- viltīga(s) mēle(s) (9) wiltiga mehle (4), wiltigas mehles (2), wiltigu mehli (3)- viltīga(s) mute(s) (8) willtigha mutte (1), willtighas muttes (1), willtigas.. muttes (1), wiltiga mutte (1), wiltigas muttes (2), wiltigas.. muttes (1), wiltigu mutti (1)- viltīgi (kristīti) ļaudis (5) willtighi chri§titi ļaudis (2), willtighi ļaudis (3)- viltīgs prāts (3) willtigs prahts (2), wiltigs prahts (1)∆ viltīga(s) lieta(s) (7) willtigha leeta (5), wiltiga.. leeta (1), wiltigas leetas (1)viltība; krāpšana; maldināšanaKaß nu zittade mahza / und rahda töw us Pehteri / Pahwilu / Jahni / Jäcobu / us to Jumprawu Maria / tohß buhß töw pee=luhkt / nhe titzi / ta gir willtigha Leeta / kaß töw tha mahza / taß gir willtiegs Mahzetais / kaß us zittu §teid§ahß / tam buhß leelas Śirrds=Śahpes / śacka taß Konings Dawid. Manc1654_LP2, 162₂₇. Jo tee * Rihki weena Negauśa irr nikni/ jo wiņ§ch isdohma wiltigas Leetas/ śamaitaht tohs Behdigus ar nepateeśu Wallodu/ ir kad tas Nabbags parei§as Leetas runna. VD1689_94 Jes 32:7. 2. nepatiess, neīstsPar at§ta§chen no wiltyges Macibes / Dews ßack vnde grib ka tas Vdens gir / Beth nhe wen tyrs Vdens / Winge §weetcz Wärdtcz gir tur arridtczan kläth.. UP1587, K2B₂₄. Bahrga Śluddinaśchana tik labbi prett teem wiltigeem Praweeścheem: Kas tohs Deewa Ļaudis wiltigi eepreezinaja un drohśchus darrija: Ka` arri prett tahm wiltigahm Praweetenehm.. VD1689_94 Ech 13:0. - viltīga liecība (12) willtighu leezibu (2), willtigu leezibu (1), wiltige ledtczibe (1), wiltige ledtczybe (3), wiltigo leezibu (1), wiltigu ledtczibu (1), wiltigu leetzibu (1), wiltigu leezibu (2)- viltīga maize (3) willtigha mai§e (1), wiltiga mai§e (2)- viltīgas domas / domāšanas (5) wiltigahm dohmahm (1), wiltigahm dohmaśchanahm (1), wiltigas dohmas (3)- viltīga(s) mācība(s) (28) willtigas mahzibas (2), willtigha.. mahziba (1), willtighas mahzibas (1), willtighu mahzibu (3), willtighu.. mahzibu (1), willtigu mahzibu (8), wiltigas mahzibas (3), wiltige macibe (3), wiltiges macibes (1), wiltigu mahzibu (4), wiltyges macibes (1)- viltīgas pravietenes; viltīgi [pravieši]; viltīgs praviets (31) willtigeems proweeteems (1), willtigheem proweeteem (5), willtigheem proweteem (1), willtighi proweetes (1), wiltigahm praweetenehm (1), wiltige prophetes (2), wiltigeem praweeścheem (8), wiltigeem praweteem (1), wiltigi praweeśchi (2), wiltigi praweti (1), wiltigims prophetims (2), wiltigs praweets (2), wiltigu praweeśchu (2), wiltigu praweetu (1), wiltigus praweeśchus (1)- viltīgi brāļi (5) willtighus brahļus (1), wiltigeem brahļeem (2), wiltigems bralems (1), wiltigems bralems (1)- viltīgi ceļi; viltīgs ceļš (6) willtigu czeļļu (1), willtigu zelļu (1), wiltiga czella (1), wiltiga zeļļa (1), wiltige czelle (1), wiltigus zeļļus (1)- viltīgi Kristi (5) wiltige Chri§ti (2), wiltigi Kri§ti (3)- viltīgi liecenieki / liecinieki; viltīgs liecinieks (21) willtighi leezineeki (1), willtighus leezineekus (1), willtigi leezineeki (3), willtigs leezineeks (1), willtigus leezenekus (1), wiltige ledtczeneke (3), wiltiges letzenekes (2), wiltigi leezineeki (2), wiltigo leezineeku (1), wiltigs leezineeks (2), wiltigu leezineeku (1), wiltigus leezineekus (3)- viltīgi mācētāji / mācītāji; viltīgs mācētājs (26) willtiegs mahzetais (1), willtigheem mahzetajeem (6), willtigheem.. mahzetajeem (1), willtighi mahzetaji (5), willtigho mahzetajo (1), willtighu mahzetaju (4), willtighus mahzetajus (2), willtighus mahzetajuß (1), wiltigeem mahzitajeem (3), wiltigeem.. mahzitajeem (1), wiltigus mahzitajus (1)- viltīgi vārdi (4) willtighoß wahrdohß (1), willtigus wahrdus (1), wiltigo^s wahrdo^s (1), wiltygims wärdims (1) viltīgs svars (5) wiltigs śwars (3), wiltigu śwarru (2)3. viltīgais (lietv. nozīmē); krāpnieks, liekulis, zaglisWeena gŗuhta Parahdiśchana irr man §innama darrita. Weens Wiltigajs nahk prett ohtru/ weens Poh§titajs prett ohtru. VD1689_94 Jes 21:2.  ↑ la. viltus, vilts ↓ neviltīga, sirdsviltīgs, viltīgi[2024-11]

viltinieks → vilt(e/i)nieks, viltniece [2024-11]

viltnieks → vilt(e/i)nieks, viltniece [2024-11]

viļāšana (1) s. f. wiļļaśchanu (1)pavešana, pavedināšanaNe rohdajs pee tahs D§eedatajas/ ka wiņņa tewi ne notweŗŗ pa śawu Wiļļaśchanu. VLH1685_Syr, 12B₁₂.  ↑ la. viļāt 'kārdināt, vilināt' ↑ viļāt[2024-08]

viļāt (3) v. wiļļa (1), wiļļahm (1), wiļļaht (1)vilinātMuh§śa Riekle gir attwära Beddre / Kappa / arr muh§śahm Mehlehm wiļļahm mehß / muh§śa Mutte gir pilla Lah§teem unnd Ruhktumu / und muh§śas Kajahß §teid§ahß A§śinis ißleet / ka Deews patz da§cha` Weeta` tahdas Leetas no mums §tah§ta. Manc1654_LP3, 112₁₄. Mans Behrns/ kad tee Grehzineeki tewi wiļļa/ tad ne eij. VD1689_94 Sak 1:10.  ↑ la. vilt (sal. liet. vilióti 'vilināt, kārdināt') ↓ viļāšana[2024-08]

vīnaoga (15) s. f. (wihna)=ohgas (1), wiena=ogha (1), wiena=ohga (1), wiena=ohgha (2), wiena=ohghahm (1), wihna ohgas (2), wihna=ohgahs (1), wihna=ohgas (1), wihna=ohgas (1), wihnaohgas (1), wyne oges (2), wynogu (1)Traub/ Wiena=ogha. Manc1638_L, 187B₁₅. eine Weintraube/ Wiena=ohgha. Manc1638_PhL, 325₁₇. wihna ohgas, wein beere, trauben. Fuer1650_70_1ms, 308₂₂. Wihna=kohks. Wein=Stock. =Ohgas - Wein beere Fuer1650_70_2ms, 531₁₆. vīnogaWar arridtczan Wyne oges la§§yth no tims Ehr§chekokims ? EvEp1587, 157₂₁. Un tas Eņģelis mette śawu Zirpi us to Semmi/ un nogree§e (tahs Wihna=Ohgas) no to Wihna=Kalnu tahs Semmes/ un mette tahs eekśch to leelu Wihna=Spaidu tahs Deewa Duśmibas. JT1685 Atk 14:19.  ↑ la. vīns + oga (pēc vlv. wînbere parauga) ↑ oga, ↔ vīnaogs[2023-05]

vīnaogs (4) s. m. wiena=ohgheem (1), wiena=ohgus (2), wyna=ohgi (1)vīnogaManna Śirds lyxmoyahs śöw par tahs / iht kad tee Wyna=ohgi enahk / Es ghayu ar tahms Kayams py tohs / vnd waizayu no pirmahs Behrnibas pehts tahs. Manc1631_Syr, 614₂₉. Kaß no Wiena=Kohku augh / nhe gir Allus / Vhdens / Mäddus / bett tiers Wiens / katters no Wiena=Ohgheem iß=§paidiets tohp. Manc1654_LP1, 386₃₁. ↑ ogs, ↔ vīnaoga[2024-08]

vīraks (3) s. m. wihraka=§ahlehms{wihraka=} (1), wihraku (2)vīraksUn Namma^ eegahjuśchi atradde tee to Behrnu ar Marias wiņņa Mahtes/ un me§damees pee Semmes peeluhd§e to: Pehz śawu Mantu atdarrijuśchi apdahwinaja tee to ar Seltu un Wihraku un Mirres. JT1685 Mt 2:11. ∆ vīraka zāles (1) wihraka=§ahlehms (1)vīraksPehz śawu Mantu atdarrijuśchi / apdahwinaja to / ar Seltu / dahrgahms Wihraka=Sahlehms{Wihraka=} in Miŗŗu=Sahlehms. In Deews parahdija teem Śapni^ / teem ne bij atkal us Erohdu gree§tees / in tee ahsgahja zaur zittu Zeļļu us śawu Semmi. VLH1685, 14₁₈.  < vlv. wīrõk 'vīraks – smaržīga viela kvēpināšanai' ↔ vīroks[2020-11]

vīroks (12) s. m. wihroka (1), wihroka=kohks (1), wihroks (3), wihroku (2), wierohku (3), wieroku (1), wirock (1)vīraksTe Köning no Saba atnatcz tur : / : Selth / Mirren vnde Wirock neße te tur / Haleluia Haleluia. Ps1615, 85₂. Un Kaneeli/ un Kwehpja Sahles un śaldas Salwes/ un Wihroku/ un Wihnu/ un Eļji/ un Kweeścho Miltus/ un Kweeśchus / un Lohpus/ un Awis/ un Sirgus/ un Karrites/ un Meeśas/ un Zilweko Dwehśeles. JT1685 Atk 18:13. ∆ vīroka koks (1) wihroka=kohks (1)vīraka koks, Bosvēlijas koks, no kura sveķiem darina vīraku (?)Ka` ta Śaule śpihd us to Ba§nizu ta Wiśś=aug§taka/ ka` ta Waŗŗawihkśne ar śawas krahśchnas Rohkas. Ka` kahda di§chana Roh§e Pawaśśara^/ ka` tahs Liljes pee Uhdens/ ka` tas Wihroka=Kohks Pawaśśara^. VLH1685_Syr, 77B₁₃.  < vlv. wīrõk 'vīraks – smaržīga viela kvēpināšanai' ↔ vīraks[2023-05]

vismaģāks (1) adj. m. sup. wiß maggakam (1)vismazākais..ai§to ko tu tam wiß Maggakam darri / to darri tu JE§u Chri§to patt. Manc1654_LP2, 129₂₅.  ↑ la. maģs 'mazs' ↑ maģs, maģa[2023-05]

vismaģums (1) s. m. wißmaighumu (1)vismazākā daļaMehs räd§am no winja Darrbu to wißmaighumu / ai§to dauds leelakas leetas gir mums pa§lähptas. Manc1631_Syr, 599₃₃.  ↑ la. maģums 'mazums, maza daļa' ↑ maģums[2023-05]

vispēdīgi, visupēdīgi (12) adv. sup. wiśs pehdigi  (1), wiß pehdige  (2), wiß pehdighe  (2), wjß pehdige  (1), wjśs peedihgi` (1), wjß pehdighe (1), wue§§e peedige  (1), wü§§e peedige (1), wve§§e peedige (2)visbeidzotWue§§e peedige peetcz wue§§ems / gir thas arridtczan no man / kha no wene neelaikyge czimptibe red§hetz taptz. EvEp1587, 165<sub>7</sub>. WJśs peedihgi`/ manni Brahļi/ tohpeet §pehzigi eekśch ta Kunga/ un eekśch tahs Warras wiņņa Spehka. JT1685 Ef 6:10.  ↑ la. viss + pēdīgi ↑ pēdīgi[2020-04]

visupēdīgais (1) m. adj. sup. wiśśo pehdigajs  (1)pats pēdējaisUn wiņśch paśehdehs/ peeśauze tohs diwi padeśmitus/ un śazzija us teem: Ja kas gribb tas Prahwakajs buht/ tas lai buht wiśśo pehdigajs un wiśśo Śullainis. JT1685 Mk 9:35.  ↑ la. viss + pēdīgs ↑ pēdīgs, pēdīga[2023-05]

vīt (11) v. wihjamu (5), wiet (1), wiht (5)Wiht, flechten. Fuer1650_70_1ms, 307₆. Wiht. flechten. Fuer1650_70_2ms, 535₂. vīt, pītzäunen/ Śähtu wiet. Manc1638_L, 217B₆. Tew buhs arri pee ta Kruhśchu=Glihtuma Śchķehdites taiśiht/ weena^ Gaŗŗuma^/ no tihra Selta us wihjamu wih§i. VD1689_94 2Moz 28:22. - uz vījamu vīzi (5) us wihjamu wih§i (5) : liet. výti 'vīt' ↓ vija[2024-08]

viza (2) s. f. wisa (2)Wisa, Schelfer Ey"ß, ufer ey"ß. Fuer1650_70_1ms, 303₁. Wisa. Schelffer=Eiß, ufer=Eiß. Fuer1650_70_2ms, 533₁₁. ļoti plāna ledus kārta; vižņiWisa, Schelfer Ey"ß, ufer ey"ß. Fuer1650_70_1ms, 303₁. Wisa. Schelffer=Eiß, ufer=Eiß. Fuer1650_70_2ms, 533₁₁.  ↑ la. vizēt[2024-08]

vīze (21) s. f. wih§ (1), wih§e (2), wih§es  (2), wih§i (15), wihse^ (1)veids; ieraža; maniere; paņēmiensPeereśchanas wihse^ laśśiht. Salisb. buchstabiren. Fuer1650_70_2ms, 255k₁. Un darri no ta Kwehpja=Sahli pehz Apteeķeŗu Wih§i/ śajauktu/ śchķih§tu/ śwehtu. VD1689_94 2Moz 30:35. - uz vījamu vīzi (5) us wihjamu wih§i (5)- uz praviešu vīzi (3) us praweeśchu wih§i (3) < vlv. wise 'veids' Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā 255.k lpp. vārds vīze ir ietverts vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstītā komentārā. Par to sīkāk skat. Zemzare 1961, 74.[2024-11]

vīzēt → vizēt, vīzēt[2024-08]

vizēt, vīzēt (6) v. wihseht (3), wiseht (1), wiss (2)Wihseht, art haben, schöne stehen. Fuer1650_70_1ms, 306₃₀. Wihseht. aart haben, schöne stehen. Fuer1650_70_2ms, 533₁₇. vizēt; skaisti, labi izskatīties (?)Drahnas tik dischani klahjahs, ka wiss wiseht, die kleider laßen so schön, das es nur art hat. Fuer1650_70_1ms, 306₃₀. drahnas tik dischani klahjahs, ka wiss wihseht. die Kleider laßen schön, das es nur art hatt. Fuer1650_70_2ms, 533₁₇.  neskaidra cilme[2024-11]

vīzīgi (2) adv. wih§igi (2)prasmīgi, meistarīgiTee irr mahzijśchees (wih§igi) d§eedaht/ in Deewa D§eeśmas rak§tijuśchi. VLH1685_Syr, 67B₂₅. Bet Nelaimigi irr/ un kuŗŗu Zerriba us nomirruśchahm Leetahm §tahw/ kas Zilweku Rohkas Darbu par Deeweem śauz/ Seltu un Śudrabu wih§igi pataiśitu/ un Lohpu Bildes/ jeb neletigus Akmiņus jaw śenn taiśitus. VD1689_94 Sal 13:10.  ↑ la. vīzīgs 'prasmīgs, meistarīgs' ↑ vīzīgs[2024-08]

vīzīgs (1) adj. wih§iga^ (1)prasmīgs, meistarīgsUn eekśch dahrgo Akmiņu=Greeśchanas/ ka tee warr eelikti tapt/ un eekśch Kohku=Jsgreeśchanas/ par Strahdaśchanu wiśśa^ wih§iga^ Rohku Darba^. VD1689_94 2Moz 35:33.  ↑ la. vīze 'veids' ↓ vīzīgi[2024-08]