vācāboli (2) s. m. pl. wahtz=ahboli (1), wahz=ahboli (1)Pomerantzen/ Wahtz=ahboli. Manc1638_L, 137B₂₁. Wahz=Ahboli. Teutsche Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₂. 1. citrusaugļi – pomerances, citroniPomerantzen/ Wahtz=ahboli. Manc1638_L, 137B₂₁. 2. šķirnes āboliWahz=Ahboli. Teutsche Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₂.  ↑ la. vācu + āboli ↑ ābols[2023-05]

vaidāšana (4) s. f. waida§chen (4)sūdzēšana, nožēlošana (par grēkiem)..dode man taggaed vnde ex§kan manne pa§tere galle / wene §cirdedubben waida§chen / i§tane greke §cud§e§chen / pamme§§chen taes grekes / pa§tawige titcibe / vnde ded§enamige mile§tibe.. CC1585, 67₁₂.  ↑ la. vaidāt ↑ vaidāt, ↔ vaidēšana, vaidošana[2020-11]

vaidāt (1) v. waidaśeet (1)vaidētPateeśi/ pateeśi/ es śakku jums/ juhs raudaśeet un waidaśeet/ un ta Paśaule preezaśees: bet juhs buhśeet no§kummuśchi/ bet juhśu No§kumśchanai buhs par Preeku tapt. JT1685 Jn 16:20.  ↑ la. vai 'ak!' (izsakot prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas) ↓ vaidāšana, ↔ vaidēt[2023-05]

vaidenieks, vaidinieks (64) s. m. waideeneekeem (1), waideneeka (2), waideneekeem (8), waideneekeems (8), waideneeki (5), waideneeko (7), waideneeks (9), waideneeku (3), waideneekus (3), waideneex (5), waidenekeems (1), waidineekeem (2), waidineeki (4), waidineeks (1), waidineeku (2), waidineekus (3)ienaidnieks, pretinieksJep§che wings magkeniet duß / tad tatt§che tas nhe gir nheneeka / ai§to wings ißtruhxtahs Śappni / iht ka buhtu wings red§eyis tohs Waideneekus nahkam. Manc1631_Syr, 592₁₆. Dohd Spehku muhśam Ķehniņņam/ Tohs Waidineekus peewarreht.. LGL1685_K1, 159₁₈. - atpestīt no vaideniekiem(s) (4) atpe§ti.. no.. waideneekeem (1), atpe§titu no.. waideneekeems (1), attpe§tijis no.. waideneekeems (1), attpe§titu no.. waideneekeem (1)- ļauns vaidenieks (3) ļauns waideneeks (2), ļauns waideneex  (1)- piedot vaideniekiem; vaideniekiem piedot (3) peedohdt.. waideneekeem (1), peedoht.. waideeneekeem (1), waideneekeem.. peedoht (1)- rokas vaidenieku; vaidenieku rokas (5) rohku.. waideneeko (1), waideneeko rohkahm (1), waideneeko rohkahms (1), waideneeku rohkam (1), waidineeku rohkahm (1) ↑ la. vaids, vaidi 'karš'[2020-11]

vaidēšana (1) s. f. waide§chen (1)vaidēšana, nopūtaTa dwe§el cziwo bes wu§§e waide§chen / Ta me§e gull ys tän Jounan denan / Exkan kattre Dews tho ab§kaidroß / Vnde ar mußige preke abdawenas. Ps1615, 196₁₄.  ↑ la. vaidēt ↑ vaidēt, ↓ grēkuvaidīšana, ↔ vaidāšana, vaidošana[2020-11]

vaidēt (36) v. waid (7), waidädami (5), waidädams (2), waidam (3), waidedams (1), waideht (10), waideya (1), waide (1), waidu (6)Ancken/ §töhnen/ waideht. Manc1638_L, 20A₁₃. Waideht, achzen, stehnen. Fuer1650_70_1ms, 298₂₇. Waideht, ächzen, stehnen. Fuer1650_70_2ms, 509₂₁. 1. sūdzēt, nožēlot (par grēkiem)kad tas greceneks no wu§ce §couwe §cirde / no pu§§es §ouwes{§onwes} grekes waide / tho§pattes wu§§es §couwes §inname grekes ar tho mut ar tho mutte i§cak / vnde turprettib i§tene vnde labbes ougles exan taes grekes wetes darrit grib. CC1585, 24₇. Ta §iemo / ka tam wätzam Adamam eek§chan mums ikdeenahs Waidädami und Att§tahdami no Grähkeem buhs apśliezenatam tapt.. Dres1682_SBM, 41₂₇. 2. vaidēt; skaļi sūdzētiesPy kattru tas śawu A§śiniiß lehya / Luhd§e Waidädams / Tee Skattitayi mehdiya to / Vnd kattri py to kahre.. Manc1631_LGL, 267₂. Tahds gruhta^ Ligga^ wahrgodams/ Par śawahm Śahpehm raudadams/ Ścho Lepnib' turr par weltu: Tomehr tas gull/ in gau§chi waid/ No Deewa Weśśelibas gaid. LGL1685_K1, 205₁₀.  ↑ la. vai 'ak!' (izsakot prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas) ↓ nevaidēt, novaidēt, vaidēšana, vaidēties, ↔ vaidāt[2020-11]

vaidēties (1) v. refl. waidees (1)vaidētZIllajees mihļśch Wahrguliht In us Deewa laidees :/: Kam tu Behdu=Bedre^ miht'/ Gau§chahm Aśśrahm waidees.. LGL1685_K1, 245₃₀.  ↑ la. vaidēt ↑ vaidēt[2020-04]

vaidošana (2) s. f. waido§chen (2)vaidēšana, nopūtaEs e§me ta pekußis no waido§chen / Es peldena manne gulte to wuße nackte / vnde §latczen ar aßerems manne gulte. Ps1615, 45₂₉.  ↑ la. vaidēt, vaidāt ↑ vaidāt, vaidēt, ↔ vaidāšana, vaidēšana[2020-11]

vēģēt (2) v. wehgeht (1), wehģeht (1)Wehģeht, winken.. Fuer1650_70_1ms, 301₁₁. Wehgeht wincken.. Fuer1650_70_2ms, 519₁₃. māt, pamātWehģeht, winken.. Fuer1650_70_1ms, 301₁₁. Wehgeht wincken.. Fuer1650_70_2ms, 519₁₃.  < vlv. wēgen 'māt; vēdināt; pūst' ↓ atvēģēt[2023-06]

vērdiņš (4) s. m. wehrdinge (1), wehrdings (1), wehrdinju (1), wehrdiņus (1)ein Färding/ Wehrdings. Manc1638_PhL, 373₂₀. vērdiņš, sena naudas vienībaTa liedcz arriedczan bus jckwens, ka pirmack peminnehtz, to bygrafft tan wetan jeb würßon eelas §ew §akrahtes, vnd tam nomürru§cham pehtz §taigath, jeb pawaddiet py §e§§che wehrdinge bröhcke. LS1625, 22v₆. Kad da§§ch ghodiegs Zillwähx apdohma tohß ghrutus Laikus / ar Mehri / ar Kaŗŗeems / ar Baddu / und leelu dahrd§ibu / ka nhe buhtu taß ghau§che nopuhteeß? Śatzidams / kur nu tee Laiki / kad Śahls Pohds maxaja puß Mahrkas / trieß Wehrdiņus / nu tick nhe buhs puß Wehrścha Naudu doht. Manc1654_LP1, 17₃₀.  < vlv. vērdink 'vērdiņš' ↔ ferdiņš [2020-04]

verdzība (2) s. f. werdtczibe (1), werdtczybe (1)verdzībaAe§to agar dhewaexkan Arabia tas kalns Sina / vnd §tepyas js Jeru§alem kattra py §cho laike gir / vnde gir wene mußige Werdtczybe ar ßouwims Bhernims. EvEp1587, 63₃. Ai§to Agar dhewe exkan Arabia tas Kalns Sina / vnde §tepyas ys Jeru§alem / Kattra py §cho laike gir / vnd gir wene mußige Werdtczibe ar ßouwims Bhernims. EvEp1615, 55₅.  ↑ la. vergs[2020-04]

vilkābele (2) s. f. wilkahbele (2)eine hecke. wilkahbele. Fuer1650_70_1ms, 298₂₃. Wilkahbele eine Hecke. Fuer1650_70_2ms, 530₁₄. vilkābeles dzīvžogs (?)eine hecke.wilkahbele. Fuer1650_70_1ms, 298₂₃. Wilkahbele eine Hecke. Fuer1650_70_2ms, 530₁₄.  ↑ la. vilks + ābele ↑ ābele, ↔ vilkābole[2020-11]

vilkābole (1) s. f. wilk=ahbole (1)Wilk=Ahbole, Hagedorn, wilde Rosen. Engel=Tier. Fuer1650_70_2ms, 1₂₆. vilkābele; mežrozīteWilk=Ahbole, Hagedorn, wilde Rosen. Engel=Tier. Fuer1650_70_2ms, 1₂₆.  ↑ la. vilks + ābole ↑ ābole, ↔ vilkābele[2020-11]

viltanauda (3) s. f. willta=nauda (1), willta=naudu (2)par ļaunu darbu saņemta naudaO juhß Bleh§chy! juhß §chkeetaht nheneeka 䧜am / to Kunghu Chri§tum / katters jums und wi§śai Pa§śaulei labb / unnd{uund} nhe kahdu Ghräku darrijiß by / beß Wainas lickt nokaut / bett par to Willta=Naudu / ko juhß e§śeeta iß=däwuśchi / jums dauds dohmas. Manc1654_LP3, 134₂₅. ↑ nauda[2023-05]

vīnaoga (15) s. f. (wihna)=ohgas (1), wiena=ogha (1), wiena=ohga (1), wiena=ohgha (2), wiena=ohghahm (1), wihna ohgas (2), wihna=ohgahs (1), wihna=ohgas (1), wihna=ohgas (1), wihnaohgas (1), wyne oges (2), wynogu (1)Traub/ Wiena=ogha. Manc1638_L, 187B₁₅. eine Weintraube/ Wiena=ohgha. Manc1638_PhL, 325₁₇. wihna ohgas, wein beere, trauben. Fuer1650_70_1ms, 308₂₂. Wihna=kohks. Wein=Stock. =Ohgas - Wein beere Fuer1650_70_2ms, 531₁₆. vīnogaWar arridtczan Wyne oges la§§yth no tims Ehr§chekokims ? EvEp1587, 157₂₁. Un tas Eņģelis mette śawu Zirpi us to Semmi/ un nogree§e (tahs Wihna=Ohgas) no to Wihna=Kalnu tahs Semmes/ un mette tahs eekśch to leelu Wihna=Spaidu tahs Deewa Duśmibas. JT1685 Atk 14:19.  ↑ la. vīns + oga (pēc vlv. wînbere parauga) ↑ oga, ↔ vīnaogs[2023-05]

vīnaogs (4) s. m. wiena=ohgheem (1), wiena=ohgus (2), wyna=ohgi (1)vīnogaManna Śirds lyxmoyahs śöw par tahs / iht kad tee Wyna=ohgi enahk / Es ghayu ar tahms Kayams py tohs / vnd waizayu no pirmahs Behrnibas pehts tahs. Manc1631_Syr, 614₂₉. Kaß no Wiena=Kohku augh / nhe gir Allus / Vhdens / Mäddus / bett tiers Wiens / katters no Wiena=Ohgheem iß=§paidiets tohp. Manc1654_LP1, 386₃₁. ↑ ogs, ↔ vīnaoga[2016-11]

vīraks (3) s. m. wihraka=§ahlehms{wihraka=} (1), wihraku (2)vīraksUn Namma^ eegahjuśchi atradde tee to Behrnu ar Marias wiņņa Mahtes/ un me§damees pee Semmes peeluhd§e to: Pehz śawu Mantu atdarrijuśchi apdahwinaja tee to ar Seltu un Wihraku un Mirres. JT1685 Mt 2:11. ∆ vīraka zāles (1) wihraka=§ahlehms (1)vīraksPehz śawu Mantu atdarrijuśchi / apdahwinaja to / ar Seltu / dahrgahms Wihraka=Sahlehms{Wihraka=} in Miŗŗu=Sahlehms. In Deews parahdija teem Śapni^ / teem ne bij atkal us Erohdu gree§tees / in tee ahsgahja zaur zittu Zeļļu us śawu Semmi. VLH1685, 14₁₈.  < vlv. wīrõk 'vīraks – smaržīga viela kvēpināšanai' ↔ vīroks[2020-11]

vīroks (12) s. m. wihroka (1), wihroka=kohks (1), wihroks (3), wihroku (2), wierohku (3), wieroku (1), wirock (1)vīraksTe Köning no Saba atnatcz tur : / : Selth / Mirren vnde Wirock neße te tur / Haleluia Haleluia. Ps1615, 85₂. Un Kaneeli/ un Kwehpja Sahles un śaldas Salwes/ un Wihroku/ un Wihnu/ un Eļji/ un Kweeścho Miltus/ un Kweeśchus / un Lohpus/ un Awis/ un Sirgus/ un Karrites/ un Meeśas/ un Zilweko Dwehśeles. JT1685 Atk 18:13. ∆ vīroka koks (1) wihroka=kohks (1)vīraka koks, Bosvēlijas koks, no kura sveķiem darina vīraku (?)Ka` ta Śaule śpihd us to Ba§nizu ta Wiśś=aug§taka/ ka` ta Waŗŗawihkśne ar śawas krahśchnas Rohkas. Ka` kahda di§chana Roh§e Pawaśśara^/ ka` tahs Liljes pee Uhdens/ ka` tas Wihroka=Kohks Pawaśśara^. VLH1685_Syr, 77B₁₃.  < vlv. wīrõk 'vīraks – smaržīga viela kvēpināšanai' ↔ vīraks[2023-05]

vismaģāks (1) adj. m. sup. wiß maggakam (1)vismazākais..ai§to ko tu tam wiß Maggakam darri / to darri tu JE§u Chri§to patt. Manc1654_LP2, 129₂₅.  ↑ la. maģs 'mazs' ↑ maģs, maģa[2023-05]

vismaģums (1) s. m. wißmaighumu (1)vismazākā daļaMehs räd§am no winja Darrbu to wißmaighumu / ai§to dauds leelakas leetas gir mums pa§lähptas. Manc1631_Syr, 599₃₃.  ↑ la. maģums 'mazums, maza daļa' ↑ maģums[2023-05]

vispēdīgi, visupēdīgi (12) adv. sup. wiśs pehdigi  (1), wiß pehdige  (2), wiß pehdighe  (2), wjß pehdige  (1), wjśs peedihgi` (1), wjß pehdighe (1), wue§§e peedige  (1), wü§§e peedige (1), wve§§e peedige (2)visbeidzotWue§§e peedige peetcz wue§§ems / gir thas arridtczan no man / kha no wene neelaikyge czimptibe red§hetz taptz. EvEp1587, 165<sub>7</sub>. WJśs peedihgi`/ manni Brahļi/ tohpeet §pehzigi eekśch ta Kunga/ un eekśch tahs Warras wiņņa Spehka. JT1685 Ef 6:10.  ↑ la. viss + pēdīgi ↑ pēdīgi[2020-04]

visupēdīgais (1) m. adj. sup. wiśśo pehdigajs  (1)pats pēdējaisUn wiņśch paśehdehs/ peeśauze tohs diwi padeśmitus/ un śazzija us teem: Ja kas gribb tas Prahwakajs buht/ tas lai buht wiśśo pehdigajs un wiśśo Śullainis. JT1685 Mk 9:35.  ↑ la. viss + pēdīgs ↑ pēdīgs, pēdīga[2023-05]