zadzējs (4) s. m. sadsejs (1), §adsejs  (3)Sadsejs, Ein stehler. Fuer1650_70_1ms, 252₂₀. Sadsejs. ein Stehler. Fuer1650_70_2ms, 337₁₅. zadzējs, zaglisTahds tas śajem~ejs, kahds tas sadsejs solcher ist der heler alß der rechte stehler. Fuer1650_70_1ms. Tahds tas Śajehm~eis, kahds tas Sadsejs. Solcher ist der Heler, alß der rechte Stehler. Fuer1650_70_2ms, 337₁₄.  ↑ la. zagt ↑ zagt, ↔ zaglis, zagle[2024-08]

zādzība (36) s. f. §aad§ibas  (1), §ahdsiba  (2), §ahd§iba  (9), §ahd§ibahm  (1), §ahd§ibahs  (2), §ahd§ibai  (1), §ahd§ibas  (8), §ahd§ibu  (10), śahd§ibu  (1), §ahd§ibu{§ohd§ibu} (1)Sahdsiba, diebstall. Fuer1650_70_1ms, 252₂₄. Sahdsiba. diebstall. Fuer1650_70_2ms, 337₁₇. 1. zādzība, zagšanaTuwahx vnd Draux ļaun darriet. Kaimings tahs Saad§ibas. Manc1631_Syr, 595₁₄. Kas no Krohņu=Nammeem/ kur Labbiba/ Leelu=gabbali/ un zitta Kehniņa Kaŗŗa=Leeta tohp glahbta/ jeb kahdu Leetu §ohg/ ja/ kas pee Kaŗŗu=Ratteem blehdibu darr/ tam buhs mirrt/ laid buht ta Sahd§iba Addatu leeluma^. SKL1696_RA:108. 2. nozagtaisJa ta Sahd§iba wiņņa Rohka^ tohp d§ihwa atra§ta/ jepśchu tas irr Wehrśis/ jeb Eh§elis/ jeb Aws/ tad buhs tam to diwkahrtigi atdoht. VD1689_94 2Moz 22:4.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-08]

zadzīgs (2) adj. §adsigs  (2)Sadsigs diebisch. Fuer1650_70_1ms, 252₂₀. Sadsigs diebisch.. Fuer1650_70_2ms, 337₁₃. zaglīgsSadsigs diebisch. Fuer1650_70_1ms, 252₂₀. Sadsigs diebisch.. Fuer1650_70_2ms, 337₁₃.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-08]

zaglis, zagle (124) s. saglis (1), sagļis (1), śaggļeem (1), §aggle  (2), §aggleem  (1), §agglgi  (2), §aggli  (5), §agglis  (27), §aggliß  (1), §aggļa=naggeem  (1), §aggļam  (2), §aggļeem  (2), §aggļeems  (1), §aggļi  (4), §aggļo  (2), §aggļus  (1), §agla  (1), §aglam  (1), §agle  (2), §agleem  (1), §agli  (3), §aglim  (3), §aglis  (35), §agla  (1), §aglis  (1), §agļa  (4), §agļa=naggeem  (1), §agļam  (3), §agļeem  (3), §agļi  (7), §agļis  (1), §agļu  (1), §ällta=§agglis  (1), §irrgho=§agglis  (1)Dieb/ Sagglis. Manc1638_L, 47B₁₆. ein Dieb/ Sagglis. Manc1638_PhL, 404₁₃. Saglis ein dieb. Fuer1650_70_1ms, 209₁₄. Saglis ein dieb.. Fuer1650_70_2ms, 337₅. Sagle, Eine diebin. Fuer1650_70_1ms, 252₂₄. Sagle. eine diebin. Fuer1650_70_2ms, 337₁₈. zaglis, zagleTad ßatcy Je§us atkal vs tems /patte§e / patte§e / es ßacke yums / Es e§me ta Durwis py tems Auwems. Wue§§e kattre prexkan man naku§§che gir / te gir Saggle vnde Szlepkouwe buewu§§che. EvEp1587, 135₁₃. Kas ko labbi atrohd/ tam buhs to śawam Wirśsneekam rahdiht/ kas ohtrahdi darr/ tam buhs/ ka Saglim noteeśahtam tapt. SKL1696_KB:106. - slepkava jeb zaglis; slepkavi und zagļi; zaglis (in / un / und) slepkava / slepkavs; zagļi (in / un / und) slepkavas / slepkavi (17) śläppkaweem und śaggļeem  (1), ślepkawe/ jeb §aglis  (1), §aggle vnde §zlepkouwe  (2), §aggli und śläppkawu  (1), §agglis / śläppkaws  (1), §agglis und śläppkaws  (1), §agglis vnde §zlepkows  (2), §agglis vnd §läppkaws  (1), §aggļam und śläppkawam  (1), §aggļi vnd śläppkawi  (1), §aggļo / śläppkawo  (1), §agli un ślepkawas  (1), §agli in ślepkawi  (1), §aglis in ślepkaws (1), §aglis un ślepkawa  (1)∆ (it / itin) kā zaglis (naktī / iekškan nakti) (11) it ka` §aglis  (1), ittin ka §aglis nakti^ (1), ka §aglis  (1), ka §agglis nackty  (3), ka.. §aglis nakti^  (1), ka` §aglis  (1), ka`.. §aglis  (1), ka`.. §aglis nakti^  (1), kha.. §aglis exka~ nackte  (1)slepus, klusi, nemanāmiBeth ta Dena tha Kunge nätcys / kha wens §aglis exka~ tho nackte / exka~ kattre te debbe§§e paßuddys / ar lele Brack§te§chenne / Beth thäs Debe§§es §tipprums te no kar§tume J§ku§§ys / vnde ta Semme / vnde the Darbe / kattre tur exkan gir / taps Szadedtczenate. EvEp1587, 203₂₆. Tee tezzehs Pilsśahta^ apkahrt/ tee §krees us Muhŗeem/ tee eekahps Nammo^s/ tee nahks zaur Lohgeem eekścha ka` Saglis. VD1689_94 Jl 2:9. ◊ karsts zaglis (1)nozieguma vietā noķerts zaglisDieb in der That ergriffen/ karr§ts Sagglis. Manc1638_L, 47B_17-19.  ↑ zagt (sal. liet. žaglỹs, žaglė̃ 'zaglis, zagle') ↑ zagt, ↔ zadzējs[2024-11]

zagšana (4) s. f. §ack§chana  (1), §ackśchanas  (1), §agschana  (2)Sagschana, dieberey", das stehlen.. Fuer1650_70_1ms, 252₁₉. Sagschana, dieberey, das Stehlen. Fuer1650_70_2ms, 337₁₂. zagšana, zādzībaTo jemmeeta Währa` / juhß Ślinnki / und Ślaißtohņi / juhß Deenas=Saggļi / kattri juhß Rohkas wi§śu Deenu A§oty turraht und Klehpy / par Śähtu pahrmättuśchees §kattaiteeß / ka Beßdeligas §kreen / Śauleh iß=§teepuścheeß gho§aht tohß ślinnkus Kaulus: Muśchas und Ohdas jums rey / und pehtz noplieśu§chi e§śeeta / ka no Karratawahm nokrittuśchi / plahna Puttrinja buhß ja=§trebb / Wähdärs pallix tuck§ch / und dohmaśeeta us Sackśchanas. Manc1654_LP2, 97₂. Us zeekahrtigu Wie§u noteek ta Sack§chana? Dres1682_SBM, 6₁₇.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-08]

zagšu (6) adv. sagschu (1), §agschu  (3), §agśchu  (2)Sagschu diebischer weise. Fuer1650_70_1ms, 252₂₅. Sagschu. diebischer Weise. Fuer1650_70_2ms, 337₁₉. zagšus, zaglīgiSagschu pajehmis maņņu śakschu Er hat diebischer weise meine wepe, weg genohmen. Fuer1650_70_1ms, 252₂₆. Jo es eśmu §agśchu no§agts/ no tahs Eebree#ŗu=Semmes/ neds arri es ko ļauna eśmu darrijs/ ka tee mann śchinni^ Bedre^ irr eemettuśchi. VD1689_94 1Moz 40:15.  ↑ la. zagt ↑ zagt[2024-10]

zagt (116) v. jasog (1), jasohg (1), sagt (8), §ackt  (25), §ackti  (1), §acktu  (1), §adczys  (2), §ad§is  (10), §agga  (3), §aggdami  (1), §agge  (1), §agt  (24), §agts  (4), §agguśchi  (2), §agśim  (1), §akkt  (2), §oghoht  (1), §ohg  (23), §ohgoht  (2), §oog  (2), §ooge  (1)entfrembden/ §ackt. Manc1638_L, 64B₁₈. §tehlen/ §ackt. Manc1638_L, 175A₂₅. Sagt, stehlen. Fuer1650_70_1ms, 252₁₃. Sagt. Stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₆. Sagt stehlen. Fuer1650_70_2ms, 336₁₄. zagtTas ceptitcz Bous§lis. Teuw nebues §ackt. CC1585, 16₁. Kas no śawa Wirśsneeka/ jeb tanni^ Weeta^/ kur Waktes turr/ jeb no śawa Beedru=Kalpa ko labbi §ohg/ laid buht ma§i / jeb dauds/ tam buhs mirrt. SKL1696_RA:105. - mācīt / nemācīties zagt (3) mahzu sagt  (2), nhe mahzeeß §ackt  (1)- nenieka / nenieku zagt (3) neneke §ackt  (2), neneeku §agt  (1)- netikt / tīkāt zagt (4) ne tihk sagt  (1), netik sagt  (1), tihka sagt  (2)∆ sirdi zagt; zagt sirdi (3) śirdi §ohg  (1), §agga .. śirdi  (1), §agge .. śirdi  (1)pievilt, piemānītUn tad §agga Jehkabs Lahbanam tam Sihreŗam to Śirdi/ ka tas wiņņam ne śazzija/ ka tas behgtu. VD1689_94 1Moz 31:20.  : liet. žàgti 'padarīt netīru; pārkāpt gavēni; zagt' ↓ aizzagt, apzagt, atzagt, āzzagt, nezagt, nozagt, pārzagt, pazagt, piezagt, sazagt, ūzzagt, zadzējs, zādzība, zadzīgs, zaglis, zagle, zagšana, zagšu, zagties[2024-08]

zagties (2) v. refl. §agtees  (2)Sagtees, für sich stehlen. sic. et caetera Compos. Fuer1650_70_1ms, 253₈. Sagtees, für sich stehlen, sic & Coetera compos. Fuer1650_70_2ms, 336₁₁. nozagt, sazagt sevSagtees, für sich stehlen. sic. et caetera Compos. Fuer1650_70_1ms, 253₈. Sagtees, für sich stehlen, sic & Coetera compos. Fuer1650_70_2ms, 336₁₁.  ↑ la. zagt ↑ zagt, ↓ apzagties, nozagties, sazagties[2024-11]

zalšāda (1) s. f. §all§ch=ahdu (1)čūskas vai zalkša ādaJch hab eine Schlangenhaut gefunden/ eß attraddu Sall§ch=Ahdu. Manc1638_PhL, 294₁₁.  ↑ la. zaltis 'zalktis', + āda ↑ āda[2023-05]

zemdega (2) s. f. §emdega (1), §emm=dega (1)Semdega. Isdegas.. Fuer1650_70_1ms, 214₂. Semm=dega. Is=degas. Fuer1650_70_2ms, 376₁₉. izdegusi vieta (?)Semdega. Isdegas.. Fuer1650_70_1ms, 214₂. Semm=dega. Is=degas. Fuer1650_70_2ms, 376₁₉.  ↑ la. zeme + degt (sal. liet. žémdagas, žémdagis, žemdagỹs 'zemes degšana') [2024-08]

zemespīte → pīte[2024-10]

zīdenāt (2) v. §iedenaht (1), §iedenaht{} (1)§äugen/ §ie§t dohdt/ dieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A₉. zīdītdas Kind §äugen/ Bährnu §iedenaht/ alij, dieliet. Manc1638_PhL, 261₉.  ↑ la. zīst ↓ pazīdenāt, zīdenātājas, ↔ zīdināt[2020-04]

zīdenātājas (2) s. f. pl. §iedenatayas (2)zīdītājas, sievietes, kas zīda savus bērnusTahs Siedenatayas vnd wi§śas abghrutenatas / Jrr Bährnus pa§śargi par Nhelaim / Pallied§i wi§śeems kattri wayi vnd Nhew䧧äli gir.. Manc1631_LGL, 373₅. Tahs Siedenatayas und wi§śa's abghrutenatas / Jrr Bährnus pa§śargi par Nhelaim / Pallied§i wi§śeems kattri wayi und Nhew䧜äli gir.. LGL1685_V5, 221₁₆.  ↑ la. zīdenāt ↑ zīdenāt[2020-11]

zīden(i)s (3) s. m. §iedeni (1), sihdens (2)Sihdens, Erbsen u. weitzen zu sam~en gekocht, Kuhzes Litaw. Fuer1650_70_1ms, 242₁. zīdenis, ēdiens no kopā savārītiem kviešiem un zirņiem Weitzen kochen{} Siedeni wahriet{}. Manc1638_PhL, 302₂₀. Sihdens, Erbsen u. weitzen zu sam~en gekocht, Kuhzes Litaw. Fuer1650_70_1ms, 242₁.  ↑ la. zīst[2020-04]

zīdināt (2) v. §iedinaju§chas (1), §iedinayu§chas (1)zīdītAi§to red§eeta / tas laix nahx / kad śatzies / §wehtiti gir tahß Nhe=aughlighaß / vnd tahß Mee§śas / kattras nhe gir Bährnus n䧜u§chas / vnd tahß Kruhtiß / kattras nhe gir Siedinayu§chas. Manc1631_LVM, 106₁₇. Ai§to red§eta / taß Laix nahx / kad śatzies / Śwehtiti gir tahß Nheaughlighas / und tahß Mee§śas / kattras nhe gir Bährnus n䧜u§chas / und tahß Krutiß / kattras nhe gir §iedinaju§chas. Manc1654_LP3, 139₁.  ↑ la. zīst ↔ zīdenāt[2020-11]

zīme (496) s. f. brieni§ka=§ieme (1), brienuma=§iemes (1), brihnuma=§ihme (3), brihnuma=§ihmehm (1), brihnuma=§ihmes (8), brihnuma=§ihmi (6), brihnumu=§ihmes (2), brihnumu=§ihmi (2), brynuma=§iemeems (1), däd§enata=§ieme (1), derribas=§ihmi (1), duhruma=§ieme (1), kappu=§ihmes (1), nagglo=§iemes (3), naglu=§ihmehm (2), naglu=§ihmes (2), peeminneśchanas=§ihmehm (1), peeminneśchanas=§ihmi (1), preezibas=§ihmes (1), rak§ta=§ihme (1), rak§ta=§ihme^s (1), rak§to=§ihmes (1), §iem  (53), §ieme (24), §iemehm (4), §iemehms (3), §iemes (49), §ihm (2), §ihme (46), §ihme^s (1), §ihmes=zeenitajeem (1), §ihmehm (26), §ihmehs (2), §ihmei (2), §ihmes (61), §ihmi (103), §ime (9), §imehm (1), §imehms (2), §imei (1), §imems (2), §imes (7), §imey (1), §yme (27), §ymeh (1), §ymes (13), §ymims (1), ßime (9), ugguns=§ihmi (1), warras=§ihmi (1), zirrtuma=§ieme (1)Anzeigung/ Sieme. Manc1638_L, 22A₁₅. Mahlzeichen/ §ieme. Manc1638_L, 120B₁₂. Merckzeichen/ §ieme.. Manc1638_L, 124A₁₃. Wahrzeiche~/ §ieme. Manc1638_L, 200A₉. Zeichen/ Sieme. Manc1638_L, 218B₂₆. Sihme, ein Zeichen. Fuer1650_70_1ms, 273₂₅. Sihme. ein Zeichen. Fuer1650_70_2ms, 387₄. ein Bild/ weena Bilde/ Sieme/ mahläta Sieme/ Deewa Sieme/ Marias Sieme.. Manc1638_PhL, 369_24-26. 1. redzama zīme (piemēram, priekšmets, atveids, attēls), kas apzīmē, norāda, liecina kaut ko Jem to Syme tha §weete kru§te pre§chan touwe Pere / vnde py to Krute. Ench1586, H4A₃. Teem ne buhs us śawu Galwu kahdu Pleiķi darriht/ neds śawu Bahrdu nod§iht/ neds śawa^ Meeśa^ kahdas Sihmes eegree§t. VD1689_94 3Moz 21:5. ∆ cirtuma zīme, dūruma zīme; zīme no cirtumu, no dūrena, no sišanu (2) §ieme no zirrtumu/ no duhren/ no śi§§chanu (1), zirrtuma=§ieme/ duhruma=§ieme (1)brūce, rētaWundmahl/ §ieme no zirrtumu/ no duhren/ no śi§§chanu. Manc1638_L, 214A₁₄. Wundmahl/ Zirrtuma=§ieme/ Duhruma=§ieme. Manc1638_PhL, 399₁₀. ∆ iedzimta zīme (1) eed§imbta §ieme (1)dzimumzīmeangeborne Maa§e/ eed§imbta Sieme. Manc1638_L, 119B₁₇. ∆ naglu zīmes; zīmes to naglus / tos nagles (9) nagglo=§iemes (3), naglu=§ihmehm (2), naglu=§ihmes (2), §ymes tho nagglus (1), §ymes thös naggles (1)brūces, rētas no naglāmBeth tas ßatcy vs tems / Ja tas ta ne notecke / ka es exkan winge Rokims / redtczo täs Symes thös Naggles / vnde leke manne Pir§te exkan winge Sane / neegrib es to titczeeth. EvEp1587, 114₈. Tad śazzija tee zitti Mahzekļi uhs to: Mehs eśśim to Kungu red§ejuśchi. Un wiņśch śazzija uhs teem: Ja es eekśch wiņņa Rohkahms ne red§u tahs Naglu=Sihmes/ un ne leeku śawu Pirk§tu eekśch tahm Naglu=Sihmehm/ un leeku śawu Rohku eekśch wiņņa Śahneem/ tad ne gribbu es to tizzeht. JT1685 Jn 20:25. ∆ raksta / rakstu zīme(s) (5) rak§ta=§ihme (1), rak§ta §ihmehm (1), rak§ta=§ihme^s  (1), rak§to=§ihmes (1), rak§ta §ihmehm (1)burtsKas arrid§an muhs irr derrigus darrijis par Śullaiņeem tahs jaunas Derribas/ ne tahs Rak§to=Sihmes/ bet ta Garra. Jo ta Rak§ta=Sihme nokauj/ bet tas Garrs darra d§ihwu. JT1685 2Kor 3:6. ∆ uzcelta zīme (6) uszelta §ihme (3), uszeltu §ihmi (3)piemiņas stabsTai^ Deena^ buhs tam KUNGAM weens Altaris Egiptes Widdu^/ un weena uszelta Sihme pee wiņņas Rohbe§chahm preekśch to KUNGU. VD1689_94 Jes 19:19. 2. zīme (parādība, pazīme), kas kaut ko vēsta, apliecinaKo gir wens Sacramentcz. THa gir wene red§ame §pecige{§pe cige} §ime no Chri§to mu§cam pe§titaiam pattim ehlickts / cour kattre mes nereed§ame d§ele§tibe / arrid§an ex§kige §chwetum pannakam vnde dabboiam. CC1585, 20₅. Darri weenu Sihmi pee mannis/ ka man labbi klahjahs/ ka manni Nihdetaji to red§ un kaunahs/ ka tu KUNGS man palihd§i/ un eepreezini manni. VD1689_94 Ps 86:17. - brīnuma / brīnumu zīme(s) (25) brienuma=§iemes (1), brihnuma=§ihme (3), brihnuma=§ihmehm (2), brihnuma=§ihmes (8), brihnuma=§ihmi (6), brihnumu=§ihmes (2), brihnumu=§ihmi (1), brihnumu §ihmes (1), brynuma=§iemeems (1)- brīnumi un zīmes; zīme und brīnums; zīmes un(d) brīnumi (42) brihnumeem un §ihmehm (1), brihnumi un §ihmes (1), brihnumus un §ihmes (2), brihnumus un.. §ihmes (1), §ihmehm un brihnumeem (7), §ihmehm un.. brihnumeem (2), §iem und brienumu (1), §ieme und.. brienums (1), §iemes und brienumus (2), §iemes unnd brienumus (3), §iemes vnd brienumus (1), §iemes vnd brynumus (1), §imes vnd.. brynumus (1), §imes vnde brinummes (2), §ihmes un.. brihnumi (2), §ihmes un brihnumus (11), §ihmes un.. brihnumus (2), §ihme^s un brihnumo`s (1)- darīt zīmes / zīmi; zīmes / zīmi darīt (24) darra.. §ihmes (1), darri.. §ihmi (2), darridami §ihmes (1), darrihs.. §ihmi (1), darrija.. §iemes (1), darrija.. §ihmes (1), darriya.. §ymes (1), darrye.. §ymes (2), §iemes darriet (3), §iemes darrija (1), §iemes darriya  (1), §ihmes darriht (2), §ihmes darrija (1), §ihmes darrijs (1), §ihmes.. darrijis (1), §ihmes.. darru (1), §ihmi.. darri (1), §ymes darryth (2)- derības zīme (4) derribas=§ihmi (1), derribas §ihme (3)- nāves zīme (4) naweß §ime (1), nahwes §ieme (2), nahwes §ihme (1)- notikt zīmēm; zīmei / zīmēm notikt(ies) (8) notitczis §ymes (1), notitczys §ymes  (1), §ieme.. notickahß (1), §iemes notix (1), §ihmei notikt (1), §ihmes notiks (1), §ymes notix (2)- rādās zīme; zīmes rādās (4) rahdiśees.. §ihme (1), §iemes.. rahdahß (1), §iemes rahdie§śeeß (2)- rādīt zīmes; zīmes / zīmi rādīt (7) rahda.. §iemes (2), rahdijs.. §ihmes (1), §iem rahdidams (1), §iemes rahdija (1), §iemes rahdijis (1), §ihmi rahdi (1)- redzēt zīmes; zīmes / zīmi redzēt (20) red§edami.. §ihmes (1), red§eja.. §ihmes (1), §ihmi.. red§eht (2), §ihmi red§eja (1), §iem.. red§eht  (2), §iem red§eja (1), §iem red§eya (1), §iemes.. räds (1), §iemes.. räd§ätas (2), §iemes red§eja (1), §iemes.. red§ejuśchi (1), §iemes red§eya (1), §iemes red§i (1), §imes redtczeye (2), §yme redtczeye (2)- zīme(s) no debesīm / debess / debesu (12) §iem no däbb䧜u (4), §iemes no däbb䧜u (1), §ihmes no debbeśim (1), §ihmi no debbes (2), §ihmi no debbeśim (2), §yme no.. debbes (2)∆ papriekška / priekša / prieša / prieška zīme (13) paprexke ßime (1), preek§cha §iem (3), preek§che §iem (1), pre§che §ime (2), pre§che §yme (2), pre§che ßime (2), pre§ke §yme (2)1. paraugs, priekšzīmeAE§to py to e§§eth yuus aitczenate / peetcz to ka arridtczan Chri§tus czetis gir pär mums / vnde mums wene pre§ke Syme at§thays / ka yums buus peetcz §taigath winge kaye peedims. EvEp1587, 115<sub>18</sub>. MYļi Braļi / §taigayeeta man pehts / vnd lukoyeeta vs teems / kattri tha §taiga / ka mehß jums 䧜am par Preek§che Siem. Manc1631_LVM, 188<sub>14</sub>. 2. zīme, kas kaut ko norāda uz nākotni; brīdinājuma zīmeBEth tas gir mums par pre§che §ime notitczis / ka mhes mums nhe ekaarotes lekam tho loune / lydtcz ka winge ekaroyas. EvEp1587, 159<sub>3</sub>. Mo§es §cho Ackmini ka preek§cha §iem śitta / Taß patts to d§iwu Uhdeni ne§śe / Katters eek§chan muh§chigas D§iewo§chanas eetäck / Und to Titzigo Twik§chanu klu§śena. LGL1685_V5, 45<sub>31</sub>. ↔ priekš(a)zīme3. attēls, veidols, tēlsDewe Dhels tur arridtczan patz §thawe / Exkan ßouwe krae§ne Czilwhezybe / Tas §weetz Gars no Debbe§§e näck / Exkan Ballode ßime apteerptz / Ka mums ia nhe buus J§§ami§t / Kad mhes chru§tite topam. UP1587, K3A<sub>10</sub>. Tad darrajt nu tahdas Sihmes/ itt ka` juhśu Pakkaļas=Wahtes irr/ un tahdas Peļļu Sihmes/ kas juhśu Semmi śamaita/ un dohdeet tam J§rae#ļa Deewam to Gohdu/ jaśchu wiņ§ch śawu Rohku pahr jums atweeglinahs/ un pahr juhśu Deewu/ un pahr juhśu Semmi. VD1689_94 1Sam 6:5.  : liet. žymė̃ 'zīme, iezīme' ↓ zīmēt, zīmīte, zīmlemis, priekš(a)zīme[2024-11]

zīmenāt (2) v. §ymenaye  (2)norādīt ar zīmēm (?)Vnde the §ymenaye winge Thewam{Tehwam} / ka thas to gribbeete dhewet lickt ? Vnd tas praßy wene Galdinge / raxtye vnd ßatcy / Thas dhewe Johannes. EvEp1587, 215₁₉. Vnde the §ymenaye winge Thewam / kha thas to gribbete dhewet lickt? Vnde thas praßy wene Galdinge / raxtey vnde ßatcy / Thas dhewe Johannes. EvEp1615, 191₆.  ↑ la. zīmēt ↑ zīmēt[2024-10]

zīmēšana (2) s. f. §ihmeschana (1), §ihmeśchana (1)Sihmeśchana das Zeichnen. Fuer1650_70_1ms, 273₂₆. Sihmeschana. das Zeichnen.. Fuer1650_70_2ms, 387₇. zīmēšana, apzīmēšanaSihmeśchana das Zeichnen. Fuer1650_70_1ms, 273₂₆. Sihmeschana. das Zeichnen.. Fuer1650_70_2ms, 387₇.  ↑ la. zīmēt ↑ zīmēt, ↓ priekšzīmēšana[2024-11]

zīmēt (4) v. §ihmeht (2), §ihmeja  (1), §ihmeti  (1)Sihmeht. act. Zeichnen. Fuer1650_70_1ms, 273₂₅. Sihmeht. Act. Zeichnen. cum Compositis. Fuer1650_70_2ms, 387₆. iezīmēt, apzīmēt; apzīmogot; zīmēt utt.Sihmeht. act. Zeichnen. Fuer1650_70_1ms, 273₂₅. Ezekie#ls red§ peezus Wihrus uhs Jeru§alemi nahkam ar Kauśchanas Eerohtścheem: 1. Kuŗŗu Starpa^ weenam/ kas ar Audekli apģehrbts/ weens rak§tamajs Rihks Śahno^s bija: 3. Un §ihmeja tohs wiśśus preekśch Peeres/ kas pahr tahm Negantibahm nopuhtahs: 4. Bet wiņņi nokawe wiśśus/ kas ne bija §ihmeti: 5. Ezekie#ls grib zaur Luhgśchanu tahs Śohdibas Atlaiśchanu dabbuht: Bet welti: 9. VD1689_94 Ech 9:0.  : liet. žymėti 'zīmēt, apzīmēt, iezīmēt' ↑ zīme, ↓ aizzīmēt, apzīmēt, āzzīmēt, nozīmēt, zīmenāt, zīmēšana, zīmēties, zīmītājs, ↔ zīmot[2024-11]

zīmēties (2) v. refl. §ihmetees (2)Sihmetees sich zeichnen, Cu~ Compos. Fuer1650_70_1ms, 274₁. Sihmetees sich zeichnen cum Compositis. Fuer1650_70_2ms, 387₁₀. zīmēt sevi (?)Sihmetees sich zeichnen, Cu~ Compos. Fuer1650_70_1ms, 274₁. Sihmetees sich zeichnen cum Compositis. Fuer1650_70_2ms, 387₁₀.  ↑ la. zīmēt ↑ zīmēt[2024-11]

zīmītājs (2) s. m. §ihmitais  (1), §ihmitajs (1)Sihmitajs, ein Zeichner, Zeichen macher. Fuer1650_70_1ms, 273₂₇. Sihmitais. Fuer1650_70_2ms, 387₉. zīmētājs, zīmju rakstītājs (?)Sihmitajs, ein Zeichner, Zeichen macher. Fuer1650_70_1ms, 273₂₇. Sihmitais. Fuer1650_70_2ms, 387₉.  ↑ la. zīmēt ↑ zīmēt[2024-11]

zīmīte (2) s. f. dem. rak§to=§ihmite (1), rak§tu=§ihmite (1)(rakstu) zīmīteJo pateeśi es śakku jums: Teekams Debbes un Semme * §uddihs/ ne §uddihs ne weena neds wiśs ma§aka Rak§to=Sihmite jeb Rak§ta=galliņśch no Bauślibas/ teekams wiśs notizzis irr. JT1685 Mt 5:18.  ↑ la. zīme ↑ zīme[2024-08]

zīmlemis (2) s. m. §ihm=lem~is (1), §ihm=lemmis (1)Sihm=lem~is ein Zeichen=deuter.. Fuer1650_70_1ms, 138₅. Sihm=lemmis ein Zeichen=deuter. Fuer1650_70_2ms, 204₇. zīmju tulksSihm=lem~is ein Zeichen=deuter.. Fuer1650_70_1ms, 138₅. Sihm=lemmis ein Zeichen=deuter. Fuer1650_70_2ms, 204₇.  ↑ la. zīme + lemt ↑ zīme[2024-11]

zīmot (10) v. §iemo  (8), §iemoht  (1), §iemojis  (1)zeichnen/ §iemoht. Manc1638_L, 219A₈. 1. nozīmēt, apzīmētKo §iemo tad tahda Vhdens Chri§ti§chana ? Manc1631_Cat, 487₄. Ta §iemo / ka tam wätzam Adamam eek§chan mums ikdeenahs Waidädami und Att§tahdami no Grähkeem buhs apśliezenatam tapt / und mirrt ar wi§śeem Grähkeem.. Dres1682_SBM, 41₂₆. 2. dot zīmes, dažādos veidos norādītMirrck§chkina ar Atzeems / §iemo ar Kahyahms / rahda ar Pirrxteems. Manc1637_Sal, 18₃. Śchy gir tha Deena / mieļi Draughi / us kattras Deews §iemojis / śohlidams Adamam und Ewai śuhtiet tahß Śeewas Śähklu. Manc1654_LP1, 355₁₂. 3. iezīmētJhten ka daśch Saimneex śawu Ahwi §iemo / ka to §tarp zittahm Ahweem ißkliedu§chu warr pa§iet. Manc1654_LP1, 88₂₄.  ↑ la. zīme ↓ apzīmot, pazīmot, pārzīmot, ↔ zīmēt[2024-08]

zirgēzelis (21) s. m. §irg=eh§eli (2), §irg=eh§elis (2), §irg=eh§eļa=mahtes (1), §irg=eh§eļa=mahti (2), §irg=eh§eļeem (3), §irg=eh§eļi (2), §irg=eh§eļu (3), §irg=eh§eļus (6)zirgēzelis; mūlisNe eśśeet ta`/ ka` Sirgi un Sirg=Eh§eļi/ kam Prahta newaid/ kam Eemaukti un Lau§chni Mutte^ jaleek/ kad tee ne grib pee tewim klaht nahkt. VD1689_94 Ps 32:9. ∆ zirgēzeļa māte (3) §irg=eh§eļa=mahtes (1), §irg=eh§eļa=mahti (2)mūļa ķēveUn tas Ķehniņ§ch irr to Pree§teri Zadaku/ un to Praweetu Nahtanu/ un Benaju Jojada Dehlu/ un tohs Kreeti un Pleeti ar wiņņu śuhtijs/ un tee irr wiņņu likkuśchi us ta Ķehniņa Sirg=Eh§eļa=Mahtes jaht. VD1689_94 1Ken 1:44.  ↑ la. zirgs + ēzelis [2024-11]

zirnakslis (2) s. m. sirnakślis (2)Sirnakślis, Eine Spinne. Fuer1650_70_1ms, 258₁. Sirnakślis. eine Spinne.. Fuer1650_70_2ms, 390₂. zirneklisSirnakślis, Eine Spinne. Fuer1650_70_1ms, 258₁. Sirnakślis. eine Spinne.. Fuer1650_70_2ms, 390₂.  ↑ la. zirnis ↔ zirnējs, zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis[2020-04]

zirnējs (2) s. m. §irrnäja=tieklis (1), §irrneji (1)zirneklisSpinnewebe/ Sirrnäja=tieklis. Manc1638_PhL, 292₂₂. Winji ghluhna us to Kunnghu JE§um / ka Willx us Ahwi / und ka Sirrneji us Muhśchahm. Manc1654_LP2, 298{278}₂₀.  ↑ la. zirnis ↔ zirnakslis, zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis[2020-04]

zirnek(s)lis, zirnēk(s)lis (7) s. m. sirnekśla=tihts (1), sirneksla=tihts (1), §irnekslis (1), §irrnehklis (1), §irrnehxlis (1), §irrnäklis (2)Spinn/ Sirrnehxlis.. Manc1638_L, 172A₂₂. Spinne/ Sirrnäklis. Manc1638_PhL, 292₂₀. zirneklisSirrnehklis au§ch ar abbeem Rohkeem / vnd gir Koninyo Piließ. Manc1637_Sal, 99₂₂. Sirnekslis au§ch ar abbjahm Rohkahm/ in irr to Ķehniņu Pilli?s. VLH1685_Sal, 44B₂₆.  ↑ la. zirnis ↔ zirnakslis, zirnējs[2023-05]

zvelt → zvelt[2023-06]

zvelt (3) v. §welt (1), śwelt (2)Swelt, weltzen, rollen. Fuer1650_70_1ms, 264₁₅. Śwelt, weltzen, rollen.. Fuer1650_70_2ms, 467₁₃. velt, rullēt, ripinātSwelt, weltzen, rollen. Fuer1650_70_1ms, 264₁₅. ..soll aber Śwelt heissen welzen, küseln so kans sein. das ist David den Goliath geschleudert, das er geküselt, oder sich zur Erden gewelzet. Fuer1650_70_2ms, 467l₅.  : liet. žvìlti 'šķiebties, svērties' Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā 467.l lpp. vārds svelt ir ietverts vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstītā komentārā. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↓ atzvelt, nozvelt, piezvelt[2025-01]

zvērēšana (5) s. f. §wehre§chana (1), §were§chana (1), §wehre§chen (2), §wehreh§chen (1)Schwur/ Swere§chana. Manc1638_L, 165B₇. zvērestsTad bus te arriedczan to eraddum tos wetzes mei§teres pehtz §taigath vnd §auwe §wehre§chen nolickt, kur würßon tas oldermans vnd §chriuers labbe vßluko§chen doth bus, vnd tur prexan adbildeth parraddan buth. LS1625, 4r₆. MeinEyd / nhepattee§śa §wehre§chana. Manc1638_L, 124B₁₀.  ↑ la. zvērēt ↑ zvērēt ¹[2020-04]

zvērēt ¹ (236) v. §wehre (30), §wehredami (1), §wehredams (11), §wehrehdama (1), §wehrehyis (3), §wehrehs (9), §wehreht  (35), §wehrehts (1), §wehreijs (1), §wehreyis (3), §wehreja (29), §wehrejeet (1), §wehrejis (15), §wehrejiß (1), §wehrejs (69), §wehrejśchi (13), §wehreju (5), §wehreśi (1), §wehru (2), §werejiß (1), §werheyis (1), swehreht (2), śwehreht (1)§chweren/ §wehreht. Manc1638_L, 164B₂₆. Germ. Swehreht, schweren. it. glim~en Germ. Fuer1650_70_1ms, 230₄. Swehreht, schweren. it. glim~en. Germ. Fuer1650_70_2ms, 468₁₃. zvērēt, izteikt zvērestu, svinīgi apsolītAi§to ka kahtz Kallps / katters da§chu reis §chau§ts kluh§t / beß bruhtzehms nhe gir / iht ta tas arrid§an nhe warr §kie§ts / no Ghräkeems buht / kas alla§ch §wehre / vnd Deewa Wahrdu wellte wallko. Manc1631_Syr, 557₃₂. Kas to Wahrdu Deewa ta Kunga/ lahdedams/ §wehredams/ mellodams/ jeb wildams/ welti walko/ jeb no nikna Eeradduma/ jeb pee D§ehrumu/ negohdigi Mutte^ ņemm/ tam buhs ta/ ka ta No§eeg§chana tohp atra§ta/ śohditam tapt. SKL1696_KB, 5.6. p.. - (ap)sola zvērēdams; zvērēdams sola (5) §wehredams śohlijis (1), §wehredams śohlijs (1), §wehredams.. śohlijis (1), apśohlijahs.. §wehredams (1), śohlija.. §wehredams (1)- likt zvērēt (16) leek.. §wehreht  (1), likke.. §wehreht (4), likku.. §wehreht (1), likkuśi §wehreht (2), likśchu.. §wehreht (1), lizzis §wehreht (5), lizzis.. §wehreht (2)- nepatiesi zvērēt; zvērēt nepatiesi (16) §wehre.. nepateeśi (1), ne pateeśi §wehre (1), ne pateeśi §wehreht (1), nepateeśi §wehre (4), nepateeśi śwehreht (1), nepateeśi §wehredami (1), nepateeśi §wehreht (1), nepateeśi §wehrejs (1), nepateeśi.. §wehrejs (1), nhe patteeß §wehreht (1), nhepattee§śe §wehreht (1), nhepatteeß §wehreht (2)- pie sev / sevis paša zvērēt; zvērēt pie sev / sevis paša; (6) §wehreja.. pee śew paścha (1), §wehrejs pee śewis paścha (2), pee śew §wehrejis (1), pee śew paścha §wehrejs (1), pee śewis paścha §wehrejs (1)- pie tā Kunga zvērēt; zvērēt pie tā Kunga (12) §wehre pee ta kunga (2), §wehre.. pee ta kunga (1), §wehreht pee ta kunga (1), §wehreja pee ta kunga (1), §wehreja.. pee ta kunga (1), §wehreju pee ta kunga (1), pee ta kunga §wehrejs (1), pee ta kunga §wehrejśchi (1), pee ta kunga.. §wehrejs (2), pee ta kunga.. §wehrejśchi (1)- pie vārda zvērēt; zvērēt pie vārda (6) §wehrehs pee.. wahrda (2), §wehreju pee.. wahrda (1), pee.. wahrda §wehreht (1), pee.. wahrda.. §wehreht (1), pee.. wahrdu §wehreht (1)- (tas) Kungs zvērē (27) kungs §wehrehyis (1), kungs.. §wehre (1), kungs.. §wehrejs (8), kungs.. §werheyis (1), tas kungs.. §wehrejis (1), tas kungs.. §wehrejs (15)- tavam tēvam zvērēt; tēviem (Ābraamam, Īzaakam un Jēkabam) zvērēt; zvērēt tēvam (37) §wehreyis.. tähwam (1), tehwam.. §wehrejis (1), tehweem §wehrejis (4), tehweem §wehrejs (19), tehweem Ahbraa#mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejs (1), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa#kam un Jehkabam §wehrejs (2), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejis (1), tehweem Ahbraa&mam Jh§aa&kam un Jehkabam §wehrejs (1), tehweem §wehreijs (1), tehweem §wehrejs (1), tehweem.. §wehrejs (5) < vlv. sweren 'zvērēt; dievoties' ↓ apzvērēt, nezvērēt, zvērēšana, zvērēties[2020-11]

zvērēt ² v. swehreht (2)Swehreht, glimmen. Fuer1650_70_1ms, 272₁₁. Swehreht. glim~en. Fuer1650_70_2ms, 468₂. zvērot, gailēt, kvēlot; gruzdētSwehreht, glimmen. Fuer1650_70_1ms, 272₁₁. Swehreht. glim~en. Fuer1650_70_2ms, 468₂.  : sind. jvárati 'sirgst ar drudzi', jválati 'deg, kvēlo'[2020-04]

zvērēties (1) v. refl. §wehrejahß (1)apzvērēt, dievoties Tomähr wings, tick breeßmighe §wehrejahß / wings to nhe pa§ie§tohtz. Manc1638_Run, 65₅.  ↑ la. zvērēt 'zvērēt, dievoties' ↑ zvērēt ¹, ↓ aizzvērēties[2020-04]

zvilis → svilis[2025-01]