dārzāboli (2) s. m. pl. dahrs=ahboli (2)Dahrs=Ahboli Gärten Äpfel. Fuer1650_70_1ms, 2₁. Dahrs=Ahboli. Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₃. mājas ābeles augļiDahrs=Ahboli Gärten Äpfel. Fuer1650_70_1ms, 2₁. Dahrs=Ahboli. Garten=Äpffel. Fuer1650_70_2ms, 2₃.  ↑ la. dārzs + āboli (pēc vc. Gartenäpfel) ↑ ābols[2020-12]

Daugava (2) s. f. nloc. Daughaw (2)DaugavaTitzi/ es Tauta=laikohß Widd§em~eh nowä§ts vsjehmu Sem~/ trieß Ghaddus brie śehdejis/ ghann labb eekuhleeß/ att§prucku eß ar Lohpeem par Daughaw. Manc1638_Run, 465B₈. Mehs runnajam wi§śi Lattwi§ku Wallodu / bett tee no Kur§emmes / no Juhrmali / Rehdinji / und tee ghaŗŗam Daughaw ghroh§a to Wallodu. Manc1654_LP3, 64₁₃.  ↑ la. daudz, liet. daũg 'daudz'[2016-05]

dāvanāt (3) v. dawanadami (1), dawanaht (1), dawanath (1)dāvināt; dotTos paggonus grib es töw dawanath / mans Dels par touwims beernims / Ka tu ar touwo wardu exkan thems / täs me§äs karum §ammaita / wen ioune §mirde man patte§e / Kas manno wardu war §lawet / par wu§§as pa§§oules galle. Ps1615, 138₈. Śwehts Garrs/ tu muhśu Patwerums/ Dohd weena^ Prahta^ palikt mums/ Mums Behda^s gribbi §tahweht klaht/ To Debbes=Preeku dawanaht. LGL1685_K1, 161₃₁.  ↑ la. dāvana ↓ apdāvanāt ↔ dāvenāt, dāvināt[2020-03]

dāvenāšana (1) s. f. dahwena§chana  (1)Gabe/ Schkinko§chana/ Dahwena§chana/ Dawanas. Manc1638_L, 68B₁₉. dāvana; dāvināšana (?)Gabe/ Schkinko§chana/ Dahwena§chana/ Dawanas. Manc1638_L, 68B₁₉.  ↑ la. dāvenāt ↑ dāvenāt, ↔ dāvināšana[2020-04]

dāvenāt (28) v. dahwena (2), dahwenadami (2), dahwenahß (3), dahwenaht (8), dahwenajuśchi (2), dahwenata (1), dahwenu (2), dawena (2), dawenaeth (1), dawenahs (1), dawenahß (1), dawenat (1), dawenath (2)begabe~/ dahwenaht/ apdahwenaht. Manc1638_L, 68B₂₁. §chencke~/ dahwenaht. Manc1638_L, 154B₄. dāvināt; dot..ka man Dews / vnd wue§§ims Titczigims toes Debbeskyes vnd Dewiskes baggatibes / thaes mu§§iges{mn§§iges} cziwo§chennes dawenaeth vnde doth grib / kattre man wene pär labbe nopelnite gir / Czour Je§um Chri§tum manne Pe§titaye. Ench1586, B2B₁₈. Bet ja es Netaiśnibu padarru/ un ar ko to Nahwi eśmu nopelnijis/ tad ne leed§ohs es mirt: Bet ja tas irr neneeka/ pahr ko tee mann apśuhd§/ tad ne warr ne weens manni teem dahwenaht: es peeśauzu to Ķeiśeri. JT1685 Apd 25:11.  ↑ la. dāvana ↓ apdāvenāt, dāvenāšana, izdāvenāt, nedāvenāt, ↔ dāvanāt, dāvināt[2020-04]

dāvināšana (1) s. f. dahwinaśchanas (1)dāvanaJo ja zaur weena Apgrehkośchanu ta Nahwe irr waldijuśi zaur to weenu/ daud§ wairak tee/ kas to wairośchanu tahs Schehla§tibas un Dahwinaśchanas tahs Taiśnibas dabbu/ waldihs eekśch D§ihwibas zaur to weenu/ (prohti) JE§u Kri§tu. JT1685 Rm 5:17.  ↑ la. dāvināt ↑ dāvināt, ↔ dāvenāšana[2020-01]

dāvināt (9) v. dahwina (2), dahwinaht (1), dahwinahts (1), dahwinajs (2), dahwinat  (2), dawinaht (1)dāvināt; dotKo nu darra muh§śo Ļaudis: patteeß / tee nhe ghahda wiß pirrmahk pehtz Deewa Wall§tibas / taß gir / pehtz Deewa Wahrdu / eek§chan kattru Wings mums dahwina śawu Wall§tibu / und śohla mums ghräko Peedośchanu / Schäla§tibu / to śwähtu Gharru / Taißnibu und to muh§chighu D§iewośchanu. Manc1654_LP2, 263{243}₁₆. Un tas laid tew peederr/ tas Pazelśchanas=Uppurs/ ko tee dahwina ar wiśśeem J§rae#ļa Ku§tinaśchanas=Uppuŗeem/ es eśmu tew tohs dewis/ un taweem Dehleem/ un tawahm Meitahm ar tew/ par weenu Likkumu muh§cham/ ikkatrs/ kas tawa^ Namma^ śchķih§ts irr/ lai to ehd. VD1689_94 4Moz 18:11.  ↑ la. dāvana ↓ dāvināšana, nedāvināt, ↔ dāvanāt, dāvenāt[2020-03]

dēdēt (3) v. dähd (1), dehdeht (2)Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen. Fuer1650_70_1ms, 51₈. Dehdeht, isdehdeht, veralten, verwesen. Fuer1650_70_2ms, 82₈. 1. novecotDehdeht, isdehdeht, veralten.. Fuer1650_70_1ms, 51₈. Teitzat muhß Deewu :/: Teitzat muhß Deewu. 5. Winņs dähd näneeka :/: Winņs bähd näneeka.. LGL1685_V5, 286₂₀. 2. satrūdētDehdeht, isdehdeht.., verwesen. Fuer1650_70_2ms, 82₈.  : liet. dėdė 'tēvocis, onkulis', skr. dědъ 'vectēvs, vecs cilvēks' ↓ izdēdēt[2016-07]

dēdināt (2) v. dehdinaht (2)Dehdinaht, der Hennen ein nest machen zum legen. Fuer1650_70_1ms, 58₂₈. Dehdinaht. der Hennen ein Nest machen zum legen. Fuer1650_70_2ms, 83₁₂. sagatavot vistai perēkliDehdinaht, der Hennen ein nest machen zum legen. Fuer1650_70_1ms, 58₂₈.  ↑ la. dēt ↑ dēt ¹[2015-04]

Derba (4) s. f. nloc. Derbu (4)Derbe; pilsēta JDBet kad tee Mahzekļi wiņņu wiśs apkahrt ap§tahja/ tad wiņśch uszehlees eegahje Pilsśata^: un ohtra^ Deena^ isgahje wiņśch ar Barnabu uhs Derbu. JT1685 Apd 14:20.  < vc. Derbe[2016-10]

dēstīšana (1) s. f. deh§ti§chana (1)Jmpffung/ deh§ti§chana. Manc1638_L, 96B₁₉. potēšana (par augiem)Jmpffung/ deh§ti§chana. Manc1638_L, 96B₁₉.  ↑ la. dēstīt ↑ dēstīt[2015-04]

dēstīt (30) v. dehstiht (2), dehśti (1), deh§ti (2), deh§tiet (5), deh§tiets (1), deh§tietz (4), deh§tihts (1), deh§tija (4), deh§tijis (4), deh§tita (1), deh§titam (1), deh§titas (1), deh§titi (2), deh§tiyis (1)Jmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B₁₈. pflantzen/ deh§tiet/ §tahdiet. Manc1638_L, 136A₂₆. zweigen/ plantare, deh§tiet. Manc1638_L, 222A₂₀. Dehstiht pflantzen. Fuer1650_70_1ms, 56₅. Dehstiht. pflantzen. Fuer1650_70_2ms, 84₁₀. 1. dēstīt, stādītKlau§śaita mannis juhs §wähti Bährni / vnd Aud§eeta ka Ro§es / py Vppi§cheems deh§titas. Manc1631_Syr, 590₁₆. Ja jums Tizziba buhtu ka Sinnepes Graudiņśch/ tad warretut juhs śchim Wihgu=Kohkam śazziht: tohpi ar Śakneem israuts/ un Juhŗa^ deh§tihts: tad buhtu tas jums paklauśijis. JT1685 Lk 17:6. 2. uzpotētJmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B₁₈. 3. pārn. radīt, darīt; iedibinātAi§to nhe buhtu taß / kaß to Atz darrijis gir / red§ejis / unnd kaß to Au§śi deh§tijis / nhe buhtu taß d§irrdejis? waiza taß Konings Dawid. Manc1654_LP2, 128₁₃. Jo ja mehs deh§titi eśśam lihd§iga^ Nahwe^ ar wiņņu/ tad buhśim mehs arrid§an Augścham=Zelśchana^ lihd§i. JT1685 Rm 6:5.  : liet. dėstyti 'likt, kraut; stāstīt, skaidrot; mācīt' (< la. dēt, liet. dėti 'likt') ↓ dēstīšana, dēstītājs, iedēstīt[2016-07]

dēstītājs (5) s. m. deh§titais (5)Jmpffer/ deh§titais. Manc1638_L, 96B₂₁. pflantzer/ deh§titais/ §tattitais. Manc1638_L, 136B₂. Zweiger/ in§itor, Deh§titais. Manc1638_L, 222A₂₂. 1. dēstītājs, stādītājspflantzer/ deh§titais/ §tattitais. Manc1638_L, 136B₂. Un tas Deh§titais un tas Ślazzinatais irr weens: bet ikweens dabbuhs śawadu Algu pehz śawadu Darbu. JT1685 1Kor 3:8. 2. (augu) potētājsJmpffer/ deh§titais. Manc1638_L, 96B₂₁.  ↑ la. dēstīt ↑ dēstīt[2015-04]

dēt ¹ (12) v. deht (9), dehtas (2), dehti (1)Eyer legen/ deht. Manc1638_L, 56A₈. Deht, Ey"er legen.., aushauen, ausarbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 58₁₄. Deht. Ey"er legen .., auß=saugen - hauen. auß=arbeiten. Fuer1650_70_2ms, 83₂. 1. dēt (olas)Eyer legen/ deht. Manc1638_L, 56A₈. Tam Uhdenim buhs Siwis doht/ Tahs leek Deews uhs Galdu zelt/ Pauti (Ohlas/) no Putneem dehti tohp/ Zahliśchi tohp no teem (tahm) isperreti/ Teem buhs Zilweka Barribam buht.. LGL1685_K1, 225₁₀. - pautus dēt (3) pauti.. dehti (1), pautus deht (2)2. izcirstDrawu deht bienen stöcke aushauen, machen. Fuer1650_70_1ms, 58₁₇. Drawu deht. bienen=stöcke außhauen, machen. Fuer1650_70_2ms, 83₅. ∆ dravu dēt; dēt dravas (4) dehtas drawas{druwas} (2), drawu deht (2)izcirst dori koka dobumāDrawu deht bienen stöcke aushauen, machen. Fuer1650_70_1ms, 58₁₇. Drawu deht. bienen=stöcke außhauen, machen. Fuer1650_70_2ms, 83₅.  : liet. dėti 'likt, kraut; dēt' ↓ dēdināt, dēties, izdēt[2016-07]

dēt ² (4) v. deht (2), dei (2)Deht.. saugen.. Fuer1650_70_1ms, 58₁₄. Deht.. saugen.. Fuer1650_70_2ms, 83₂. zīstTas behrns dei, das Kind saugt{sagt}.. Fuer1650_70_1ms, 58₁₆. Tas behrns dei, das Kind sagt. Fuer1650_70_2ms, 83₄.  : la. dēls, dēle, sind. dháyati 'zīž'[2016-07]

dēties (10) v. refl. dehśees (2), dehtees (7), dehteeß (1)rast patvērumu, glābties, likties..to apdohmadams tu e§śi no§kum~is / und nhe §inni kurr dehteeß: Tad turreeß ar §tippru Titzibu py ścho Kunghu JE§um CHRi§tum.. Manc1654_LP3, 30₂. Tad manna Śirds gribb puśchu §prahgt/ Śmags Akmins pohl us Duhśchu: Ne §innu/ kur buhs dehtees man/ Ja/ man bij nonihkt arrid§an/ Kad man taws Wahrds ne buhtu. LGL1685_K1, 82₂₄. - nezināt kur dēties (7) ) ne §innu kur.. dehtees (1), ne sinnu kur dehtees (1), ne §innu kur.. dehtees (1), nesinnu kur.. dehtees (1), nesinnu kur.. dehtees (2), nhe §inni kurr dehteeß (1) ↑ la. dēt 'likt' ↑ dēt ¹[2016-07]

dibenāt (4) v. dibbenaht (2), duebbenays (2)gründen/ dibbenaht. Manc1638_L, 81A₆. dibināt, radīt, izveidotVnd tu Kunx es no Eßakumme / to Semme duebbenays / vnd te Debbe§§e gir touwes Rokas darbe. EvEp1587, 18₅ . ..ka Wings mums eek§chan Titzibas §tipprus darriet / eek§chan Mielä§tibas eeraddenaht / und eek§chan tahß Pazeeśchanas tha dibbenaht warrätu / ka mehs nhe śchurp nhe turrp śchaubameeß. Manc1654_LP1, 483₃₁.  ↑ la. dibens (pēc vc. gründen 'dibināt, pamatot') ↑ dibens, ↔ dibināt[2016-10]

dibens (215) s. m. dibbäna (1), dibbänu (3), dibben (166), dibbena (14), dibbena^ (1), dibbeni  (4), dibbens (5), dibbenu (2), duebben (15), duebbenne (4)Grund/ Dibbens. Manc1638_L, 81A₁. 1. dziļums, apakšaEs lued§e teuw arrid§aen no §cirdes duebben / tu grib maen d§elige pamme§t wu§ces mannes{man nes} grekes / kattre es §chodeen prettib teuw darris e§§me.. CC1585, 49₁₂. In irr pa§uddinahts pee muh§chigas Nahwes/ D§iļļi Elles Dibbena^.. LGL1685_K1, 80₂. ◊ no sird(e)s dibena (197) nho ßirde duebbenne  (1), nho ßirdes duebbenne (1), no sirrdtz dibben (1), no szirdes duebbenne (1), no śirds dibben (8), no śirds dibbena (13), no śirdß dibben (1), no śirdtz dibben (18), no śirdz dibben (1), no śirrdes dibben (4), no śirrds dibben (123), no śirrdtz dibben (5), no śirrtz dibbänu (1), no śirtz dibben (1), no §cirdes duebben (1), no ßirde duebben (4), no ßirde duebben (3), no ßirde duebbenne (1), no ßirdes duebben (2), no ßirdes duebben (2), no ßyrde duebben (1), no.. śirds dibbena (1), no.. śirrds dibben (2), no.. śirrdtz dibben (1)ļoti, no visas sirdsŚchis nahzis un red§edams to Deewa Schehla§tibu/ preezajahs/ un pamahzija wiśśus/ ka tee no Śirds dibben apņemtohs/ pee ta Kungu palikt. CC1585, 49₁₂. Manni Grehki irr gŗuhti in pahr leeku leeli/ In ruhp man no Śirds= dibbena LGL1685_K1, 90₃. 2. pamatsKa es töw rahditu §tippru dibbänu tahß Tai§§nibas / ka tu parei§e §innatu adbilldeht teems / kattri töw śuhta. Manc1637_Sal, 73₄. Tad notikke peepeśchi leela Semmes Trihśeśchana/ ta` ka tee Zeetuma Dibbeni ku§tinajahs/ un tudaliņ kļua wiśśas Durwis atwehrtas: un wiśśu Śaites tappe waļļa^. JT1685 Apd 16:26. 3. (priekšmeta) pamatneusśist dibbenu, den boden auffschlagen. usśist stihpas, bänden, binden, bände auffschlagen. Fuer1650_70_1ms, 274₁₉.  : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' ↓ bezdiben(i)s ¹, dibenāt, sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga, ↔ dibins, dubens[2016-07]

dibināšana (5) s. f. dibbinaśchanas (5)radīšanaJtt ka` wiņśch muhs eekśch ta irr isred§ejs preekśch Dibbinaśchanas tahs Paśaules/ ka mums bij śwehteem buht/ un beswainigeem preekśch wiņņa eekśch Mihle§tibas. JT1685 Ef 1:4. - dibināšana tās pasaules (5) dibbinaśchanas tahs paśaules (5) ↑ la. dibināt ↑ dibināt[2016-07]

dibināt (9) v. dibbinahß (1), dibbinaht (1), dibbinajis (1), dibbinajs (2), dibbinata (1), dibbinati (1), dibbinayis (2)dibināt, radīt, izveidotVnd tu Kunx e§śi no Eeśakummu to Semm dibbinayis / vnd tee Debbe§śi gir tawas Rohkas darrbi. Manc1631_LVM, 35₃. Bet Deews wiśśas Schehla§tibas/ kas muhs irr aizinajis us śawu muh§chigu Gohdu/ eekśch Kri§tus JE§us/ kas juhs ma§u Brihdi zeeśchat/ tas pats gribbetu juhs śataiśiht/ §tiprinaht/ pa§tahwigus darriht/ dibbinaht. JT1685 1P 5:10.  ↑ la. dibens, dibins (pēc vc. gründen 'dibināt, pamatot') ↑ dibins, ↔ dibenāt[2016-07]

dibins (57) s. m. dibbina (2), dibbinam (4), dibbina` (33), dibbina^ (1), dibbins (11), dibbinu (6)der Boden/ Grund/ Dibbins.. Manc1638_L, 38A<sub>20</sub>. grundve§te/ dibbins. Manc1638_L, 194A<sub>7</sub>. Dibbins, der boden. grund.. Fuer1650_70_1ms, 58<sub>30</sub>. Dibbins, der boden. Grund. Fuer1650_70_2ms, 86<sub>3</sub>. 1. dziļums, apakšaWings nhe śaud§ehya tohs wätzus gharyus Ļaudis / kattri ar śawu Stipprumu dibbina` grima. Manc1631_Syr, 544₂₂. Winņs ißtetzeya no Thäwu / Und ghree§ehs attkal py Thäwu / Brautza Elles dibbina` / Und attkal py Deewa Krähßlu. LGL1685_V5, 2<sub>17</sub>. - (elles) dibinā iegrūst / nogrūst (3) dibbina` eeghruhśt (1), elles dibbina`.. ee=ghruh§ch (1), elles dibbina`no=ghruhdu§śi (1)- elles dibins (25) elles dibbina (1), elles dibbina` (21), elles dibbina^ (1), elles dibbins (1), elles dibbinu (1)- (elles) dibinā (ie)grimt; grimt (elles) dibinā (7) dibbina` ghrimbt (1), dibbina` grima (1), elles dibbina` ee=ghrimbtam (1), elles dibbina`.. ee=ghrimmuśchi (1), ghrimma elles dibbina` (1), ghrimmśim.. dibbina` (1), grim§t.. dibbina` (1)2. pamats..ka wings mums arrid§an ißwehleyis gir czaur to pa§§chu / pirms tai Pa§śaulei tas dibbins licktz tappa / ka mums by §wähteems buht vnd nhe peemettigheems preek§cha winju eek§chan tahß milä§tibas. Manc1631_LVM, 201₁₈. Deewa §tippris dibbins palleek §tippre / und nhe śchaubahß / und tam gir taß Sehghels: taß Kungs pa§ie§t tohß / kattri winjam peedärr. Manc1654_LP2, 53₁.  : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' ↓ bezdibins ↔ dibens, dubens[2016-10]

dīdīt (4) v. dihda (2), dihdiht (2)Dihdiht tantzend machen, täntzlen. Fuer1650_70_1ms, 50₁₃. Dihdiht. tanzend machen, tänzlen. Fuer1650_70_2ms, 86₆. dīdīt; dancināt, likt dejotDihdiht tantzend machen, täntzlen. Fuer1650_70_1ms, 50₁₃. Dihdiht. tanzend machen, tänzlen. Tee Lahzus dihda. Sie ließen die bähren tantzen. isdihdiht. Fuer1650_70_2ms, 86₆.  ↑ la. diet 'dejot' ↓ izdīdīt[2016-07]

dīdzējs (2) s. m. dihdseji (2)dīdzējskas jau dihdseji tas jau dihgst. was schon künen will das künet. Fuer1650_70_2ms, 86₉.  ↑ la. dīgt ↑ dīgt[2015-04]

diedelēšana (3) s. f. deedele§chana (2), deedele§chanas (1)hei§chung/ bettlung deedele§chana. Manc1638_L, 90B₁₂. diedelēšana; ubagošanaMans Bährns / nhe dohdees vs Deedele§chanas / labbahk gir mirrth / nhe ka deedeleht. Manc1631_Syr, 593₃₃. hei§chung/ bettlung deedele§chana. Manc1638_L, 90B₁₂.  ↑ la. diedelēt ↑ diedelēt [2016-07]

diedelēt (19) v. dedelleeth (2), dedelleye (2), deedeleht (10), deedeleja (4), deedeleya (1)Bettelen/ deedeleht/ Vbbaghohß eet. Manc1638_L, 33A₁₂. hei§chen/ bettlen/ deedeleht. Manc1638_L, 90B₈. diedelēt; ubagotBeth tas noticke kad tas tuwe klathe py Jericho nätce / ßedeye wens py tho czelle / vnde dedelleye. EvEp1587, 53₄. Mans Kungs ņemm to Namma=Waldiśchanu no mannim? Rakt es ne §pehju/ un man Kauns deedeleht.. JT1685 Lk 16:3.  ↑ la. diet 'dejot' ↓ diedelēšana, diedelnieks, diedelniece[2016-07]

diedelnieks, diedelniece (20) s. deedellneeka (1), deedellneekam (1), deedellneekeem (1), deedellneeki (1), deedellneeku (3), deedellneeze (1), deedelneeka (1), deedelneekam (3), deedelneeku (2), deedelneekus (2), deedelneex (4)Bettler/ Deedelneex/ Vbbax. Manc1638_L, 33A₁₄. diedelnieks; ubagsKaß Waru vnd Nhepattee§śi darra / buhs pehtz ghalla Deedelneekam kļuht / vnd kas läppnis gir / pehtz ghalla nahk no Śätas vnd Äkas. Manc1631_Syr, 553₂₄. Zick dries Sagglis eelau§chahß / und darra töw par Deedelneeku. Manc1654_LP1, 522₁₂.  ↑ la. diedelēt ↑ diedelēt [2016-07]

dīgt (7) v. died§is (1), dihgst (4), dihgt (1), dihgt{dight} (1)Dihgt{Dight}. Künen. Keimen. Fuer1650_70_2ms, 86₉. Dihgt, Kümen, Künen, Keimen.. Fuer1650_70_1ms, 59₃. dīgtBahrda sprahgst, dihgst. der baart wächst, kom~t herfür.. Fuer1650_70_1ms, 42₂₂. ..ihten ka weens Arrais lab=praht ghribbätu / ka ick=kattris ghraudings buhtu died§is und usaud§is.. Manc1654_LP1, 259₂₅.  : liet. dýgti 'dīgt' ↓ dīdzējs, nedīgt, uzdīgt[2016-06]

dīķis (7) s. m. dieki (1), diekis (1), dihkis (2), dihķi (2), dihķi^ (1)Teich/ Diekis. Manc1638_L, 182A₂₄. Weier/ Dihkis. Manc1638_L, 204B₁₈. dīķisTeich/ Diekis. Manc1638_L, 182A₂₄. Bet tur Jeruh§aleme^ irr pee teem Awju (Wahrtim) Dihķis/ ar Pawahrda Ebrei~§ki Beteśda/ tam bija peezas J§tabas. JT1685 Jn 5:2.  < vlv. dīk 'dīķis'[2015-01]

dīlīt (5) v. dieliet (1), dihliht (4)dieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A₉. Dihliht Seugen, dihliht behrnu, jehru, Ein Kind lam säugen. Fuer1650_70_1ms, 51₁₂. Dihliht. säugen. dihliht. behrnu, jehru ein Kind lahm säugen. Fuer1650_70_2ms, 86₁₂. zīdītdieliet/ §iedenaht{}. Manc1638_L, 150A₉. Dihliht. säugen. dihliht. behrnu, jehru ein Kind lahm säugen. Fuer1650_70_2ms, 86₁₂.  : la. dīle 'zīdāms teļš', dēls, dēle, dēt 'zīst'[2015-04]

dilles (5) s. f. pl. dillehm (1), dilles (3), dilles{Dil (les.} (1)Dille/ Dilles. Manc1638_L, 185B₁₆. Till/ Anethum, Dilles{Dil(les.}. Manc1638_L, 185B₁₆. dillesDille/ Dilles. Manc1638_L, 48A₁₈. Waj jums Rak§ta=Mahzitajeem un Wari§ee~ŗeem/ juhs Leekuļi/ jo juhs dohdaht to deśmitu Teeśu no Mehtrahm/ Dilles un Ķimmines/ un pamettaht to/ kas gruhtaks irr Bauśliba^/ to Teeśu/ un Śirds Schehla§tibu/ un to Tizzibu.. JT1685 Mt 23:23.  < vlv. dill 'dille'[2020-04]

dilt (1) v. dillt (1)§chlei§§en/ dillt.. Manc1638_L, 157B₁₀. dilt§chlei§§en/ dillt.. Manc1638_L, 157B₁₀.  : liet. dìlti 'dilt' ↓ diltin, izdilt, nodilt, pusdilu, sadilt[2016-07]

diltin (4) adv. dilltin (4)diltin, savienojumā ar nodilt izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu..vnd tahß Vdens Wlllnes kaux / vnd tee Czillwäki dilltin nodills / i§śabydamees.. Manc1631_LVM, 26₁₇. ..patz Wälls gir / tapehtz śacka taß Kungs JE§us: Tee Zillwäki dilltin no=dillß / i§śabidameeß / und ghaididami tahß Leetas.. Manc1654_LP1, 18₆.  ↑ la. dilt ↑ dilt[2016-07]

dīŗāt (14) v. dieraja (1), dieŗa (3), dieŗaht (5), dieŗati (1), dihraht (4)§chinden/ dieŗaht/ nodieŗaht. Manc1638_L, 156A₂₂. Dihraht, die haut abzihen, schinden. Fuer1650_70_1ms, 51₁₈. Dihraht. die Haut abziehen. schinden. Fuer1650_70_2ms, 87₂. 1. dīrāt, atdalīt ādu§chinden/ dieŗaht/ nodieŗaht. Manc1638_L, 156A₂₂. Kad tu Sagki dieŗa / tad tu nhe ween tahß Kahjas / bett irr Ghallwu dieŗa.. Manc1654_LP2, 364{344}₂₉. ∆ somiskli dīrāt (2) sohmiskli dihraht (1), śohmiskli dihraht (1)Śohmiskli dihraht, einem wild die haut abstreiffen. Fuer1650_70_1ms, 247₁₁. Sohmiskli dihraht. einem Wilde, die Haut abstreiffen. Fuer1650_70_2ms, 434₆. meža dzīvniekam novilkt (veselu?) āduŚohmiskli dihraht, einem wild die haut abstreiffen. Fuer1650_70_1ms, 247₁₁. Sohmiskli dihraht. einem Wilde, die Haut abstreiffen. Fuer1650_70_2ms, 434₆. ◊ ādu dīŗāt (1) ahdu dieŗa (1)nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot..kaß nhe ghribb arr labbu Prahtu śawam länam / labbam / ramam Kungham Tee§śu doht / tam buhß tomähr ghribbiet nhe ghhribbiet tadam Kunngham pehtz doht / kaß irr Ahdu dieŗa / unnd nhe dohd labbu Wahrdu klaht. Manc1654_LP2, 387{367}₁₇. 2. pārn. nežēlīgi, līdz asinīm sistwinju ißwällk / śeen py Stabbu / ka tee jo warrätu winju labbe dieŗaht / tee śitt zeek §pähdami ar Pataghahm / us to kailu Mee§śu / Brienums / ka taß Kungs JE§us nhe gir tudeļļ appack§ch Rohkahm pa=mirris. Manc1654_LP3, 99₄.  : liet. dirti 'dīrāt, maukt; plēst' ↓ nodīŗāt[2016-10]

dīsteles (2) s. f. pl. die§teles (2)Deich§el/ Die§teles. Manc1638_L, 46B₈. eine Deich§§el/ Die§teles. Manc1638_PhL, 360₃. dīseles; ilksis divzirgu aizjūgāeine Deich§§el/ Die§teles. Manc1638_PhL, 360₃.  < vlv. dīstel, dīssel 'dīsele, ilkss'[2016-07]

dubatiņa (2) s. f. dem. dubbatiņa (2)Dubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 64₁₃. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 104₂. statiņš, kopā saliktu kūļu kaudzīteDubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 64₁₃.  ↑ la. duba, dube 'labības, linu stats' ↑ dube[2015-04]

dube (2) s. f. dubbe (2)Dubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 64₁₃. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 104₂. statiņš, kopā saliktu kūļu kaudzīteDubbe, Dubbatiņa, Ein häuffchen zusahmen gelegte garben. Fuer1650_70_1ms, 64₁₃. Dubbe, Dubbatiņa. ein Häuffchen zusam~en gelegte Garben. Fuer1650_70_2ms, 104₂.  : ssk. toppr 'virsotne, galotne', top 'matu pīne, cekuls' ↓ dubatiņa[2016-07]

dubens (18) s. m. dubben (17), dubbens (1)dziļums, apakšaOtrankartan par thems apdomathems grekems / §caep vnde waida§chen turret / vnde §ceu toes pattes likt no §cirdes dubben d§ele buet / ahr tade prate / §couwe §iwo§chen labbake darrit. CC1585, 41₁₇. Vnde Synn tho patte§e / Ka man manne greke pamme§te gir / Tapetz treß es ar tho mutte / Ko no Dewa turr mannas ßirds dubbens.. Ps1615, 153₄. - no [sirds] dubena (15) no §cirdes dubben (1), no ßirde dubben (3), no ßirdes dubben (8), no ßirdis dubben (1), no§irdes dubben (1), nu ßird dubben (1)ļoti, no visas sirdsOtrankartan par thems apdomathems grekems / §caep vnde waida§chen turret / vnde §ceu toes pattes likt no §cirdes dubben d§ele buet / ahr tade prate / §couwe §iwo§chen labbake darrit. CC1585, 41₁₇. NO ßirdes dubben buus töw titczet / Vnde Dewam wenam kalpöth.. Ps1615, 126₁₅.  : liet. dùgnas (< *dubnas) 'dibens, pamats' ↓ bezdubena, ↔ dibens, dibins, ↓ sirdedubena [2016-10]

dubļains (1) adj. dubbļains (1)kohtich/ dubbļains. Manc1638_L, 98A₁₉. dubļainskohtich/ dubbļains.. Manc1638_L, 98A₁₉.  ↑ la. dubļi ↑ dubļi[2016-06]

dubļi (20) s. m. pl. dubble  (1), dubblohß (2), dubbļeem (2), dubbļeems (1), dubbļi (2), dubbļohs (1), dubbļohß (3), dubļeem (2), dubļo^s (2), dubļus (4)Koht/ Dubbļi/ Śuhds. Manc1638_L, 98A₁₅. Vnflat/ Śuhdi/ dubbļi/ nhe§chkie§tiba/ nhe§chkie§tums. Manc1638_L, 195B₁₂. dubļi; mēsli (?)Kas to waye vß czell no pi§le~s / vnde czell auxkam to nabbage / aran dubble. Ps1615, 59₂₅. To śazzijis/ śpļahwe wiņśch Semme^/ un darrija Dubļus no tahm Śeekalahm/ un śwaidija ar teem Dubļeem ta Akla Azzis.. JT1685 Jn 9:6. - dubļos vārtīt(ies); vārtīties / vārtāties dubļos (4) dubblohß.. wahrtietz (1), dubbļohß wahrtaiteeß (1), wahrtahs dubļo^s (1), wahrtajahß.. dubblohß (1) ↑ la. dubt 'izveidoties ar dobumu; padziļināties, iekrist' ↓ dubļains[2016-07]

dubults (1) adj. dubbults (1)zweyfach/ dubbults/ diwekahrtiegs. Manc1638_L, 222B₄. dubults, divkāršszweyfach/ dubbults/ diwekahrtiegs. Manc1638_L, 222B₄.  < lv. dubbelt 'divkāršs'[2015-04]

dumbrs, dumbra (7) adj. dumbra (2), dumbra^ (2), dumbrs (3)Dumbrs, morig, schwartz.. Fuer1650_70_1ms, 55₁. Dumbrs, morig, schwartz.. Fuer1650_70_2ms, 105₂. purvains, mitrs; melns, auglīgs (par zemi) Dumbra^ Semme^, labbi linni aug, wächst gut flachß. Fuer1650_70_1ms, 55₁. Dumbra^ Semme^ labbi linni aug - wächst gut flachß.. Fuer1650_70_2ms, 105₄.  : liet. dumbrùs 'mitrs (par zemi)'[2016-07]

durnība (2) s. f. durrniba (2)vnwi§§enheit/ durrniba/ nhe§inna§chana. Manc1638_L, 212A₁. muļķībaBett gir blehdiba / vnd ällkadeewiba / vnd wißkim Durrniba vnd Trackums. Manc1631_Syr, 550₂₉. vnwi§§enheit/ durrniba/ nhe§inna§chana. Manc1638_L, 212A₁.  ↑ la. durns 'dumjš, muļķis' ↑ durnis[2016-07]

durnis (1) adj. durrnis (1)vnweiß/ nheghuddris/ durrnis. Manc1654_LP1, 206A₂₀. negudrsvnweiß/ nheghuddris/ durrnis. Manc1638_L, 206₂₀.  < bkr. vai skr. durnyj 'negudrs, muļķis' ↓ durnība[2016-10]

durns (2) s. m. durns (2)Durns da man mit sticht. Fuer1650_70_1ms, 57₃. Durns. da man mit sticht. Fuer1650_70_2ms, 105₇. darbarīks, kas paredzēts duršanai, ciršanai (?)Durns da man mit sticht. Fuer1650_70_1ms, 57₃. Durns. da man mit sticht. Fuer1650_70_2ms, 105₇.  ↑ la. durt[2016-07]

dusa (2) s. f. du§§u (1), duß (1)atpūtaVnde ka mees ta raddite eßem / nedcz warram cziwot bes mege vnde duß / Vnde tu no touwe ßele§tibe / tho nackte par duße§chenn es darris. Ench1615, 78₁₄. Mans JE§u! tu man uhsjemmees / Jn d§iļļi śawas Wahtis ślehd§is: Tur mihļu / du§§u nhe bihdams? Manc1631_LGL, 380₁₆.  ↑ la. dusēt[2016-06]

dusēšana (37) s. f. du§śeśchana (1), du§śeśchanas (3), du§śeśchanu (1), du§śe§chana (6), du§śe§chanas (1), du§śe§channu (2), du§śe§chanu (6), du§śe§chanus (1), du§§äßen  (4), du§§e§chana (1), du§§e§chen (5), du§§e§chenne (3), du§§e§§chen (1), du§§e§§chen~e  (1), duße§chenn (1)Ruh/ du§§e§chana. Manc1638_L, 146B₇. ra§t/ ruh/ du§śe§chana.. Manc1638_L, 139A₁₀. 1. miers, atpūtaKad tas nesky§tz Gars no tho Czilwheke Jsbroudtcze / tad czour §taiga tas ßackaltu§§ches wetes / meckle du§§e§chenne / vnde nhe attrode tho.. EvEp1587, 61₂₇. Taß śacka / Nu leed §churr py to Krußtu / Eek§chan Baußlu nhe gir Meers neds Du§śe§chana / Ar wi§śeem śaweem Darrbeem. LGL1685_V5, 149₁₅. 2. pārn. gulēšana kapāThad yem to Kunx exkan touwe Roke / Dode manne Meße labbe du§§e§chen / Tekams ta pa§tradene nacke tur klate. UP1587, N2B₂₅. Kad ta Dweh§śele no to Mee§śu §kirrahs / Tad jemm to Kungs ek§chan tawu Rohku / dohd mannai Mee§śi labbu du§śe§chanu / Teekams ta pa§tara Deena nahk turr klaht. LGL1685_V5, 239₁₉. 3. gulēšana miegāVnde ka mees ta raddite eßem / nedcz warram cziwot bes mege vnde duß / Vnde tu no touwe ßele§tibe / tho nackte par duße§chenn es darris. Ps1615, 78₁₅. Ka tas mann tawai Aitinņai / nheaißkaŗŗ Mee§śu und Prahtu / kad eß ghullu und du§śu / und no śöw pa§§chu nheneeka §innu. Ka taß mann nhe no kahwe / py mannas Du§śe§chanus.. LGL1685_V5, 298₁₉.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2016-06]

dusēt (81) v. du§came (1), du§s (1), du§śaht (1), du§śama=deena (1), du§śäht (1), du§śeh§śi (1), du§śehß (1), du§śeht (20), du§śeijis (1), du§śeja (3), du§śeji (1), du§śet (1), du§śu (9), du§§ (1), du§§' (1), du§§ät (2), du§§e (1), du§§eeth (1), du§§eht (1), du§§et (7), du§§eth (3), du§§i (1), du§§o (3), du§§u (1), duß (12), dußam (1), dußama (1), dußamme (1), dußamu (1)ruhen/ du§śeht. Manc1638_L, 146B₈. 1. atpūstiesThöw buus §weetyt to §eptite Dene / Ka tu vnd touws Nams du§§eth war / Thöw buus no touwe Darbe at§taweet / Ka Dews ßouwe darbe exkan thöw dar.. UP1587, I4A₁₇. Töw buhß śwehtiet to śeptitu Deenu / Ka tu und taws Namms du§śeht warr.. LGL1685_V5, 104₁₃. - gulēt und(e) dusēt; dusēt und gulēt (19) du§śeht vnd ghulleht (1), du§śu unnd ghullu (1), ghulleht und du§śeht (2), ghulleht vnd du§śeht (1), ghullu und du§śu (3), ghullu vnd du§śu (2), ghullu.. und du§śu (2), ghullu.. vnd du§śu (1), gul vnde duß (1), gull und duß (1), gull vnde duß (1), gulled vnde du§§et (1), gulleeth vnde du§§eeth (1), gulleth vnde du§§eth (1)∆ dusama diena (3) du§śama=deena (1), dußama deena (1), dußamu deenu (1)atpūtas diena, brīvdienaBett dohdeeteeß ar Meeru / juhß no§kummu§chas Śirrdes: ta ih§täna Śwehdeena und Du§śama=Deena arrid§an teeścham und pattee§śe nahx.. Manc1654_LP1, 213₄. Bätt taa §äptita Deena irr taa Kunga Dußama Deena tawa Deewa / nä darri kaadu Darbu / tu / unn tawß Däälß / unn tawa Mäita.. Reit1675_UeP, 4₉. 2. gulēt miegāNu broudtcz es tur py Je§u Chri§t / Mannes Rokes es J§tepeio py thöw / Vnde du§§o ay§midtczis ßalde vnde lab.. UP1587, N3B₁₈. Ock milays Kungs §cho Nackti wald / Und dohd mums eek§chan tew du§śet śald.. LGL1685_V5, 295₇. 3. pārn. gulēt kapāO Wue§§ewalditays Kunx Dews / katters tu mums czour to Mutte Pauli to §weete Apo§telle e§§e maetcys / ka mums paer tems / kattre exkan Chri§to du§s / nhe buu§e bhedates. UP1587, M4B₆. JE§us śawa^ Kappa^ du§§' / Apriets no tahs Nahwes.. LGL1685_V5, 397₂₅. - dusēt līdz pastara(i) diena(i) / pastaram dienam / pastaran dienan (4) du§śehß lieds pa§taram deenam (1), du§§ät lydz pa§taran denan (1), du§§eht lieds pa§tara dehna (1), duß.. lieds pa§tarai deenai (1)4. pārn. būt, atrasties, mājotDeews tohß pirrmohß Zillwäkus raddidams tadehļ śawa` Ghiemy raddijis by / ka Wings py teem d§iewoht unnd pallickt warrätu.. tapehtz du§śeja Wings arri eek§chan teem tudeļļ ka Wings tohß by raddijis / und turreja Śwähtkus winjahß Śirrdieß. Manc1654_LP1, 530<sub>7</sub>. ACk śaldais mieļais Je§uliņ / Nahztai§ees miek§tu Spillweniņ{Spill weniņ} Jn du§§i manna' Śirrdsninņa^ Ka tu mann palleez Prahtinņa^. LGL1685_V5, 383<sub>17</sub>. ◊ dusēt Dieva rokā (2) duß deewa rohka` (2)būt, atrasties Dieva aizsardzībā, aizbildniecībā..tawa Dweh§śele nahk muh§chigha` D§iewośchana` / und duß Deewa Rohka` lieds Pa§tarai Deenai.. Manc1654_LP1, 554₂₁.  : liet. dusėti 'smagi elpot, elsot' ↓ dusēšana, dusēties, dusība, dusīga, nedusēt, padusēt[2016-07]

dusēties (1) v. refl. du§§ätes (1)atpūstiesMäs ludzam teuw grib mums §arga't Szo nakt o^ kunx / vnd §tawät kla't / Ekßan teuw ley mums du§§ätes / Vnd dod wen' du§§ig nakt tey mäs. Elg1621_GCG, 170₈.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2016-07]

dusība (1) s. f. du§§ybe (1)atpūtaMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A₁₈.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2015-04]

dusīga (2) adj. du§§ig (1), dußige (1)mierīga, tāda, kurā var atpūstiesMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A₁₈. Mäs ludzam teuw grib mums §arga't Szo nakt o^ kunx / vnd §tawät kla't /Ekßan teuw ley mums du§§ätes / Vnd dod wen' du§§ig nakt tey mäs. Elg1621_GCG, 170₉.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2020-04]

dusmapūķis, dusmupūķis (5) s. m. dußma=puhki (1), dußmo=puhkis (3), dußmopuhkis (1)dusmīgs cilvēksNhe leezeta Śaul no=eet juh§śohß Dußmohß. Tad jo wehl nhe buhß labb / kad / tu dußmo=Puhkis / to Śwetz tawas D§iewibas tawohß Dußmohß lixi ißd§eh§t. Manc1654_LP3, 172₄.  ↑ la. dusmas + pūķis ↑ pūķis[2020-12]

dusmība (343) s. f. duśmib (2), duśmiba (16), duśmibai (2), duśmibas (28), duśmiba^ (2), duśmibu (24), du§miba (1), du§mibas (1), du§mibe (35), du§mibes (5), du§mibu (2), du§myb (6), du§mybe (5), dußmiba (58), dußmibai (1), dußmibas (45), dußmiba` (10), dußmibu (97), dußmieb (3)Zorn/ Dußmiba. Manc1631_LGL, 221A<sub>3</sub>. dusmasKattre greke toep{toeb} dewete galwe greke? Sche §cepting. Gra§nibe. Negou§cibe / Negodibe ieb ne§ki§tibe / Du§mibe / Peri§chen / Enaidibe / Lai§chibe / vnde Kutribe ex§kan Dewe kalpo§chen. CC1585, 28<sub>16</sub>. Un aiskawe muhs uhs teem Pagaņeem ne runnaht/ ka tee muh§chigi tohp isglahbti/ ka tee alla§chiņ śawus Grehkus peepilda: un ta Duśmiba irr pahr teem nahkuśi lihd§ Gallam. JT1685 1Tes 2:16. - bīties par / priekš dusmību; dusmību bīties (8) bie§teeß preek§ch.. dußmibu (1), bietees par.. dußmibu (1), bietees par.. dußmibu (2), bieteeß par.. dußmibu (2), bytes par.. du§mibe (1), dußmibu biedamees (1)- Dieva dusmība; dusmība Dieva (110) (Deewa) dußmibas (1), De'we du§myb (1), Deew dußmieb (1), Deewa duśmiba (7), Deewa duśmibas (3), Deewa duśmibu (3), Deewa dußmiba (9), Deewa dußmibai (1), Deewa dußmibas (23), Deewa dußmiba` (1), Deewa dußmibu (40), Deewa.. dußmiba (1), Deewa.. dußmibas (1), Deewa.. dußmibu (1), Dew' du§myb (1), Dewa.. dußmibu (1), Dewe du§mibe (14), duśmibu Deewa (1)- (Dieva) dusmība nāk; nāk (Dieva) dusmība (12) Deewa dußmiba nahk (1), duśmiba.. nahkuśi (1), dußmiba nahk (5), nahk Deewa dußmiba (2), nahk.. Deewa duśmiba (2), nake.. Dewe du§mibe (1)- dusmības laikā; iekškan laiku dusmības; laikan dusmības (7) duśmibas laika^ (2), dußmibas laika` (3), exkan.. laike.. du§mibes (1), laikan.. du§mibes (1)- nepelnīt / nopelnīt (Dieva) dusmību; (Dieva) dusmību (no)pelnīt (8) Deewa dußmibu nopellniys (1), Deewa dußmibu.. nopellnijuśchi (1), Deewa dußmibu.. pellnijis (1), duśmibu.. pelnijśchi (1), nee pelnam.. Dewe du§mibe (2), nopellnijis Deewa dußmibu (1), pelniht.. duśmibu (1)- no (Dieva) dusmības / dusmību (at)pestīt; atpestīt / izpestīt no (Dieva) dusmības / dusmību (23) attpe§tijis no Deewa dußmibas (1), attpe§tijis no Deewa dußmibu (1), attpe§tijis no.. Deewa dußmibas (1), ispe§tijis no.. duśmibas (1), nho.. Dewe du§mibe pe§tis (1), no Deewa dußmibas pe§tijiß (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tiet (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tieti (1), no Deewa dußmibas.. attpe§tijis (2), no Deewa dußmibas.. attpe§titi (1), no Deewa dußmibas.. ißpe§tiet (1), no Deewa dußmibu pe§tijis (1), no Deewa dußmibu pe§tyis (1), no Deewa dußmibu.. pe§titu (1), no.. De'we du§myb.. pe§ty (1), no.. Deewa dußmibas.. pe§tieß (1), no.. Deewa dußmibas.. pe§ty (1), no.. Deewa dußmibu pe§tiyis (1), no.. Deewa dußmibu.. attpe§tijis (1), no.. Dewe du§mibe pe§tys (1), no.. dußmibas attpe§tijis (1), pe§ti no Deewa dußmibas (1)- (pie)tresēt iekškan dusmību; iekškan dusmības / dusmību tresēt (4) exkan du§mibas tres (1), petreßes.. exkan du§mibe (1), tre§§es exkan.. du§mibe (1), treßes exkan.. du§mybe (1)∆ dusmību klusināt / klusenāt; klusināt / klusenāt dusmību (9) duśmibu kluśśinajs (1), dußmiba klu§śenayis (1), dußmibu klu§śenajis (2), dußmibu klu§śenayis (1), dußmieb klu§śinnays (1), klu§śenaht.. dußmibu (2), klu§śina.. dußmibu (1)mazināt, remdināt dusmasTu e§śi eelickts ka töw śohdiet buhs / śawa` laika` / klu§śenaht to Dußmibu / pirms ta leela Dußmiba nahk.. Manc1631_Syr, 608₃₂. O JE§u Chri§t muhß Pe§titiays / Weens peed§imbts Dähls no Tähwa / Tu wi§śu dußmieb klu§śinnays.. LGL1685_V5, 94₂₈. ∆ (kā kratīt) izkratīt dusmību; dusmību (kā kratīt) izkratīt (5) dußmibu iß=krattiet (1), dußmibu.. ka krattiet ißkratta (1), ißkratti dußmibu (1), ißkrattija.. dußmibu (1), ka krattiet ißkratta.. dußmibu (1)stipri dusmotiesKad tas laix daggaya / kad Deews ghribbeya par Jeru§alem / vnd teems Juddo ļaudeems śawu Dußmibu iß=krattiet.. Manc1631_LVM, 223₅. Prohti nu / Manns Draugs / kahdi Laiki tad nahk / kad Deews śawu Dußmibu par teem Zillwäkeem ka krattiet ißkratta. Manc1654_LP2, 412{392}₉. ∆ nest (Dieva) dusmību; dusmību (pa)nest (6) dußmibu ne§t  (1), dußmibu.. panne§t (1), neśśe.. Deewa duśmibu (1), ne§śe.. Deewa dußmibu (1), ne§§e.. Dewe du§mibe (2)ciest no kāda dusmām citu vietāKas bes greekems by peczimmis / Ne§§e paer mums Dewe du§mibe / Gir mums ßalidtczenays / Ka Dews mums ßouwe ßeele§tibe whele. UP1587, I2B₇. Kas bes Grehkeem bija peed§immis/ Neśśe par mums Deewa Duśmibu.. LGL1685_K1, 54₁.  ↑ la. dusmas[2016-08]

dusmīgi (3) adv. du§mige (2), dußmighe (1)dusmīgiThöw nhe buus nokouth du§mige / Nedtcz enaide thurret / nedtcz pattim to ßodyth / Beth cze§t vnde lhene prate thurreet.. UP1587, I4A₂₄. Thöw nhe buus nokouth du§mige / Nedtcz enaide thurreth / Nedtcz pattim to ßodyth / Beth cze§t vnde lhene präte thurreth.. Ps1615, 124₂₄.  ↑ la. dusmīgs ↑ dusmīgs, dusmīga[2016-07]

dusmīgs, dusmīga (71) adj. dusmigs (2), duśmigam (2), duśmiga^ (1), duśmigs (9), du§miga^ (4), du§mige (1), du§migs (1), dußmiegs (25), dußmiex (12), dußmigam (2), dußmigh (1), dußmigha (3), dußmighas (2), dußmighi (1), dußmigs (2), dußmigu (2), dußmigy (1)dusmīgs, dusmīga; arī lietv. nozīmēTha pekta gir / wene pa§cetige vnde alla§e du§mige §cirde turret. CC1585, 30₁₁. Kas pee Karrohga=Wehtinaśchanu Sohbinu duśmiga^ Prahta^ iswelk/ Eewaino§chanas dehļ/ tam buhs mirrt. SKL1696_KB, 40. p.. - bargs und dusmīgs (5) barrgs und dußmiegs (4), barrx vnd dußmiex (1)- dusmīgs Dievs (16) dußmiegs Deews (8), dußmiegs.. Deews (1), dußmiex Deews (2), dußmigha Deewa (1), dußmighu Deewu (1), dußmigs Deews (2), dußmigu Deewu (1)- dusmīgs vīrs (3) dußmiex wiers (2), dußmighu wieru (1)∆ dusmīga sirds (4) du§mige §cirde (1), dußmigha śirrds (1), dußmighas śirrds (1), dußmighu śirrdi (1)dusmas, nosliece būt bieži dusmīgamTha pekta gir / wene pa§cetige vnde alla§e du§mige §cirde turret. CC1585, 30₁₁. Kam nu tahda nickna dußmigha Śirrds gir / unnd dohma us Attreepśchanas / und ka taß warrätu attkoh§teeß / tam buhß §innaht ka taß Deewa preek§cha Śläppkaws gir.. Manc1654_LP2, 120₃. ∆ dusmīgs prāts (4) du§miga^ prahta^ (3), dußmigh praht (1)dusmasWinņs näghribb Tähwa dußmigh Praht / Ar Ah§ und Teļļeems klu§§innaht / Bet dohd śaws dahrghas A§śinis / Und maxa ta muß Parrahd wiß. LGL1685_V5, 61₁₄. Kas tuwi appak§ch Waktes du§miga^ Prahta^ Sohbinu iswelk/ tam buhs mirrt. SKL1696_RA, 44. p.  ↑ la. dusmas ↓ dusmīgi[2016-08]

dusmupūķis → dusmapūķis, dusmupūķis[2016-08]

dusuls (1) s. m. du§śuls (1)der keichet/ du§śuls. Manc1638_L, 100B₁₉. tas, kurš klepo, klepotājsder keichet/ du§śuls. Manc1638_L, 100B₁₉.  : liet. dusulỹs 'sēkšana, astma; tas, kurš klepo, sēc'[2015-01]

dūša (10) s. f. duhscha (1), duhścha (4), duhśchas (2), duhśchu (1), duscha (1), du§chu (1)Duhścha, die Gemüths bewegung Lith. Fuer1650_70_1ms, 62₁. Duhścha die Gemühts=bewegung. Lith. Fuer1650_70_2ms, 104₁₇. 1. fiziskā pašsajūtaar Śirdi man Ślimma duscha mir ist nicht wohl. Fuer1650_70_2ms, 104₁₈. 2. noskaņojums, garastāvoklisman newa labbas duhschas us wiņņu ich habe kein gut gemüht zu ihm. Fuer1650_70_2ms, 104₂₀. Tad manna Śirds gribb pu§cham §prahgt / Śmags Akmins Pohl uhs du§chu.. LGL1685_V5, 359₂₉. ◊ akmins pol ūz dūšu (2) akmins pohl uhs du§chu (1), akmins pohl us duhśchu (1)sākas nepatīkami pārdzīvojumiTad manna Śirds gribb pu§cham §prahgt / Śmags Akmins Pohl uhs du§chu.. LGL1685_V5, 359₂₉.  : la. dvest, dvēst 'elpot, dvašot'[2015-04]

dveņģeris (1) s. m. dwengheris (1)Zwinger/ Dwengheris. Manc1638_PhL, 390₁₉. cietums (?); eja starp pilsētas nocietinājumiem (?)Zwinger/ Dwengheris. Manc1638_PhL, 390.  < vlv. dwenger 'cietums'[2016-10]

dverģis, dvērģis (3) s. m. dwehrghis (1), dwergis (2)Zwerg/ Dwehrghis. Manc1638_L, 222A₃₀. Dwergis, Ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_1ms, 57₁₄. Dwergis, ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_2ms, 106₅. pundurisZwerg/ Dwehrghis. Manc1638_L, 222A₃₀. Dwergis, ein Zwerg. Germ. Fuer1650_70_2ms, 106₅.  < vlv. dwerch 'punduris'[2016-02]

dvielis (2) s. m. dweelis (2)Zwehel/ Handzwehel/ Dweelis. Manc1638_L, 222A₁₅. Handquehel/ dweelis. Manc1638_L, 84B₁₂. dvielisZwehel/ Handzwehel/ Dweelis. Manc1638_L, 222A₁₅.  < vlv. dwēle 'dvielis'[2015-01]

Dvīnis (9) s. m. npers. Dwienis (3), Dwihnis (1), Dwihņis (3), Dwynis (2)Dvīnis (arī dvīnis); Jēzus mācekļa Toma iesauka JD Beth Thomas wens no tims duewepadde§mettims / katters tur dhewey Dwynis / nhe by py tems / kad Je§us nätce. EvEp1587, 114₄. Tad śazzija Tohms/ kas Dwihņis tohp nośaukts/ uhs teem zitteem Mahzekļeem. Eima mehs arrid§an/ ka mehs ar wiņņu mir§tam. JT1685 Jn 11:16.  ↑ la. dvīnis (pēc vc. Zwilling 'dvīnis') ↔ dvīņi[2016-10]

dvīnīši (1) s. m. pl. dem. dwieni§chi  (1)Zwilling/ Dwieni/ Dwieni§chi. Manc1638_L, 222B₁₃. dvīnīšiZwilling/ Dwieni/ Dwieni§chi. Manc1638_L, 222B₁₃.  ↑ la. dvīnis ↑ dvīņi[2020-04]

dvīņi (4) s. m. pl. dwieni (1), dwieņi (1), dwihņi (2)Zwilling/ Dwieni.. Manc1638_L, 222B₁₂. Zwilling/ Dwihņi. Manc1638_PhL, 407₁₅. dvīņiZwilling/ Dwieni/ Manc1638_L, 222B₁₂. Un pehz trim Mehneśim nozehlamees mehs ar Laiwu no Alekśandrias/ kas tanni^ Śalla^ pahr Seemu bij mittuśi/ un tam bija par Sihmi tee Dwihņi.. JT1685 Apd 28:11.  : liet. dvynỹs 'dvīnis' ↓ dvīnīši, ↔ Dvīnis[2020-04]

Dvīņis → Dvīnis[2016-05]

dzegus, džegus (4) s. g.? dschegus (2), dseggus (2)Schaggus der Schlucken Schnucken. alij dseggus, dschegus idem.. Fuer1650_70_1ms, 231₆. Schaggus der Schluken, Schnucken. idem. Alij dseggus dschegus. sic. Fuer1650_70_2ms, 350₄. žagas Schaggus der Schlucken Schnucken. alij dseggus, dschegus idem.. Fuer1650_70_1ms, 231₆. Schaggus der Schluken, Schnucken. idem. Alij dseggus dschegus. sic. Fuer1650_70_2ms, 350₄.  : la. žagot, žegot, liet. žagsė́ti, žegsė́ti 'žagot' (pamatā onomatopoētisms)[2016-09]

dzeguse, dzeguze (11) s. f. dsegguse (2), dsegguses (3), dsegguśe (2), dseģguses (1), d§äggu§e (3)Guckuck/ D§äggu§e. Manc1638_L, 81A₁₃. Kuckuck/ D§äggu§e. Manc1638_PhL, 279₂₃. Dsegguśe der Kukuk. Fuer1650_70_1ms, 63₁₁. dzeguzeder Kuckuck §chreyet/ D§äggu§e kuhko. Manc1638_PhL, 279₂₄. Dsegguse man ir aiskukkaiśi, der Kukuck hat mich nüchtern beschrien.. Fuer1650_70_2ms, 97₁₅. ∆ dzeguzes kalps (2) dsegguses kalps (1), dseģguses kalps (1)Ķaukis, eine graßmüke, dseģguses kalps.. Fuer1650_70_1ms, 106₆. Kaukis eine Graaß mücke. dsegguses Kalps.. Fuer1650_70_2ms, 165₃. ķauķisĶaukis, eine graßmüke, dseģguses kalps.. Fuer1650_70_1ms, 106₆. Kaukis eine Graaß mücke. dsegguses Kalps.. Fuer1650_70_2ms, 165₃. ∆ dzeguzes kumoss (2) dsegguses kuhmo^s (1), dsegguses kumo^s (1)Dsegguses kuhmo^s Ein bischen zum frühstük. Fuer1650_70_1ms, 63₁₁. Dsegguses kumo^s. ein bißchen zum früh=stück. Fuer1650_70_2ms, 97₁₂. neliels uzkožamais no rīta (lai dzeguze neaizkūkotu) Dsegguses kuhmo^s Ein bischen zum frühstük. Fuer1650_70_1ms, 63₁₁. Dsegguses kumo^s. ein bißchen zum früh=stück. Fuer1650_70_2ms, 97₁₂.  : liet. gegužė̃ 'dzeguze', pr. geguse 'dzeguze' ↓ badadzeguse, badadzeguze ↓ dzeguzesietavas[2020-11]

dzeguzesietavas (2) s. f. pl. dsegguse=śeetawas (1), dsegguse=śeetawas (1)Dsegguśe=śeetawas, Knaben kraut mit braunen düpplen. Fuer1650_70_1ms, 63₁₆. Dsegguse=Śeetawas, Knaben=Kraut mit braunen Tüppeln. Fuer1650_70_2ms, 97₁₇. plankumainā dzegužpirkstīteDsegguśe=śeetawas, Knaben kraut mit braunen düpplen. Fuer1650_70_1ms, 63₁₆. Dsegguse=Śeetawas, Knaben=Kraut mit braunen Tüppeln. Fuer1650_70_2ms, 97₁₇. ↑ dzeguse, dzeguze[2020-12]

dzeinis : liet. geinỹs 'dzeinis – virve, ar kuras palīdzību dravnieks var uzrāpties pie bitēm kokā' → dzemis[2016-07]

dzeldēt, dzeļdēt (4) v. dseldejs (2), dseļdeht (2)Dseļdeht, act. brennen, schrüen. kam tu mannas rohkas, warümb schrüestu meine hände. Fuer1650_70_1ms, 65₇. Dseļdeht. Act. brennen, schrey"en, kam tu mannas Rohkas etc. warum schreyestu meine hande. Fuer1650_70_2ms, 98₂. dzelt, sadzeltManni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs, mich bren~ts nicht, ob du mich gleich genug schreuest. Fuer1650_70_1ms, 65₁₃. Manni ne=dseļļ, kaut man gan dseldejs. mich brennets nicht, ob du mich gleich genug schreyest. Fuer1650_70_2ms, 98₁₀.  ↑ la. dzelt ↓ apdzeldēt, dzeldināt, ↑ dzelt ¹ [2016-09]

dzeldināšana (2) s. f. dseldinaschana (1), dseldinaśchana (1)Dseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 65₁₈. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₅. dzelšanaDseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 65₁₈. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₅.  ↑ la. dzeldināt ↑ dzeldināt[2016-09]

dzeldināt (2) v. dseldinaht (2)Dseldinaht, id. frequent. Fuer1650_70_1ms, 65₁₆. Dseldinaht. brennen. etc. frequent. Fuer1650_70_2ms, 98₁₃. izraisīt dzelšanu, pastāvīgi dzelt (?)Dseldinaht, id. frequent. Fuer1650_70_1ms, 65₁₆. Dseldinaht. brennen. etc. frequent. Fuer1650_70_2ms, 98₁₃.  ↑ la. dzelt, dzeldēt ↑ dzelt ¹, dzeldēt, dzeļdēt, ↓ dzeldināšana[2016-09]

dzeldīšana (2) s. f. dseldischana (1), dseldiśchana (1)Dseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 65₁₈. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₅. dzelšanaDseldiśchana, dseldinaśchana, das schrüen, brennen.. Fuer1650_70_1ms, 65₁₈. Dseldischana dseldinaschana, das Schrüen, brennen.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₅.  ↑ la. dzeldēt ↔ dzeldināšana[2016-09]

dzelkne (2) s. f. dselkne (2)Dselkne, zauras śahpes Sahle, Marien distel. Fuer1650_70_1ms, 56₂₆. Dselkne, zauras Sahpes=Sahle, Mariendistel.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₆. īstais mārdadzis Dselkne, zauras śahpes Sahle, Marien distel. Fuer1650_70_1ms, 56₂₆. Dselkne, zauras Sahpes=Sahle, Mariendistel.. Fuer1650_70_2ms, 98₁₆.  ↑ la. dzelt Latvijas daba ↑ dzelt ¹[2016-09]

dzelme (2) s. f. dselme (1), juhras=dselmes (1)Dselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l₁. dzelme, dziļums ūdenīDselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l₁.  : liet. gelmė̃ 'dzelme, dziļums' ↔ dzelna, dzelne[2016-07]

dzelna, dzelne (4) s. f. dselna (3), dselne (1)Dselna, die Tiefe, Kolk, a^ dsiļsch.. Fuer1650_70_1ms, 53₂₅. Dselna die Tieffe. Kolck. a` dsiļsch. Fuer1650_70_2ms, 99<sub>11</sub>. vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk , etc. Fuer1650_70_2ms, 98l<sub>3</sub>. dzelme, dziļums ūdenīDselna, die Tiefe, Kolk, a^ dsiļsch.. Fuer1650_70_1ms, 53<sub>25</sub>. Dselna die Tieffe. Kolck. a` dsiļsch. Fuer1650_70_2ms, 99₁₁.  ↑ la. dziļš ↔ dzelme[2016-09]

dzeloksnis (4) s. m. dsellohksnis (1), dsellokśnis (2), d§ällohxni (1)die jnner§ten Zähne/ D§ällohxni. Manc1638_PhL, 257₂₇. Dsellokśnis Stachel{Sta[c]hel}. Fuer1650_70_1ms, 53₁₇. Dsellons, dsellokśnis, Ein Stachel, ein angel. Fuer1650_70_1ms, 56₂₄. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 97₂₄. 1. dzelonis Dsellokśnis Stachel{Sta[c]hel}. Fuer1650_70_1ms, 53₁₇. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 97₂₄.  : la. dzelonis, liet. geluonìs 'dzelonis'2. dzeroklis die jnner§ten Zähne/ D§ällohxni. Manc1638_PhL, 257₂₇.  neskaidra cilme; iespējama tautas etimoloģija: sākotnējais r (sal. la. dzeroklis, liet. geránkštis) aizstāts ar l, saistot ar la. dzelt ↑ dzelt ¹, ↔ dzelons[2016-09]

dzelons (15) s. m. dsellons (2), d§ällohns (3), d§ällons (3), d§ällonu (1), d§ellons (3), d§ellonu (2), d§elloņi (1)Angel an der Bienen/ D§ällons. Manc1638_L, 21A₂. Gifft/ D§ällons. Manc1638_L, 76A₂₀. der Angel/ D§ällons. Manc1638_PhL, 294₆. Dsellons, dsellokśnis, Ein Stachel, ein angel. Fuer1650_70_1ms, 56₂₄. Dsellohksnis. ein Stachel. Dsellons idem. Fuer1650_70_2ms, 97₂₄. 1. dzelonisAngel an der Bienen/ D§ällons. Manc1638_L, 21A₂. Un teem bija A§tas teem Skarpijeem lihd§as/ un eekśch wiņņo A§tahm bija D§elloņi / un wiņņeem bija Warra/ tohs Zilwekus maitaht peezus Mehneśchus. JT1685 Atk 9:10. 2. indeGifft/ D§ällons. Manc1638_L, 76A₂₀. Bet to Mehli ne warr ne weens Zilweks waldiht/ to ne peewarramu Ļaunumu/ pilnu ar nahwigu D§ellonu. JT1685 Jk 3:8.  : liet. geluõ, geluonìs 'dzelonis' ↑ dzelt ¹ ↔ dzeloksnis[2016-07]

dzelt ¹ (7) v. dsell (1), dselt (4), dseļļ (2)Dselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 53₁₈. Dselt brennen, wie neßeln. Fuer1650_70_1ms, 56₂₃. Dselt. Neutrum. schrüen, brennen, wie eine neßel. Fuer1650_70_1ms, 65₉. Dselt. Neut. schreyen, brennen, wie ein Neßel. Fuer1650_70_2ms, 98₅. dzeltDselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 53₁₈. Nahtra pawassari atsehluśi tudahl dsell. die Nessel brennet so bald sie sich herfür gethan im früling. Fuer1650_70_2ms, 98₇.  : liet. gélti 'dzelt; sāpēt' ↓ dzeldēt, dzeļdēt, dzeldināt, dzeloksnis, dzelons, iedzelt, nedzelt[2016-07]

dzelt ² (2) v. dselt (2)Dselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 53₁₈. Dselt. grünen. vid. Selt. Fuer1650_70_2ms, 98₁₂. zelt, augt, zaļotDselt bren~en, wie eine neßel. it. grühnen, schrüen.. Fuer1650_70_1ms, 53₁₈. Dselt. grünen. vid. Selt. Fuer1650_70_2ms, 98₁₂.  ar fonētisku pārveidojumu no la. zelt[2016-09]

dzelta (4) s. f. dseltas (2), śilla=dseltas (2)Dseltas, Śilla=dseltas. Beerlappe Muscus terrestris.. Fuer1650_70_1ms, 56₂₈. Dseltas. Śilla=dseltas. beer=lappe Muscus terrestris. Fuer1650_70_2ms, 98₁₇. staipeknis Dseltas, Śilla=dseltas. Beerlappe Muscus terrestris.. Fuer1650_70_1ms, 56₂₈. Dseltas. Śilla=dseltas. beer=lappe Muscus terrestris. Fuer1650_70_2ms, 98₁₇.  ↑ la. dzelts, dzeltens Ēdelmane, Ozola 2003, 371.[2016-09]

dzelve (3) s. f. dselwe (3)Dselwe, Ein dümpfel, Keßel im gebrüche, da es nicht zufriret. Fuer1650_70_1ms, 56₂₁. Dselwe. Ein dümpffel, Kessel im Gebrüche da es nicht zu frieret. Fuer1650_70_2ms, 98₁₉. Dselme. vid. 2. Sam 22. 16. Juhras=dselmes. Luth: Wassergösse. forsitan dselwe uti ad latus vel etiam uti versa pag. dselna. oder dselne eine tiefe, ein Kolk, etc. Fuer1650_70_2ms, 98l₁. akacis, dziļa vieta purvā, kas neaizsalstDselwe, Ein dümpfel, Keßel im gebrüche, da es nicht zufriret. Fuer1650_70_1ms, 56₂₁. Dselwe. Ein dümpffel, Kessel im Gebrüche da es nicht zu frieret. Fuer1650_70_2ms, 98₁₉.  ↑ la. dziļš[2016-09]

dzeļdēt → dzeldēt, dzeļdēt[2016-02]

dzemis (2) s. m. dsemis (2)Dsemis, der zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_1ms, 63₁₈. Dsemis, der Zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_2ms, 99₂. dzeinis, virve, ar kuras palīdzību dravnieks var uzrāpties pie bitēm kokā Dsemis, der zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_1ms, 63₁₈. Dsemis, der Zeidler Seil, womit man die bienen besteigt auffm baum. Fuer1650_70_2ms, 99₂.  visticamāk, kļūdaina forma; sal. dzeinis[2016-09]

dzenis (3) s. m. dsennis (2), d§ennis (1)Specht/ D§ennis. Manc1638_PhL, 279₂₇. Dsennis Ein bunter Specht, dsilna, id. Fuer1650_70_1ms, 53₂₁. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna. id. Fuer1650_70_2ms, 99₄. dzenisSpecht/ D§ennis. Manc1638_PhL, 279₂₇. Dsennis ein bunter Specht. Dsilna. id. Fuer1650_70_2ms, 99₄.  : liet. genỹs 'dzenis', pr. genix 'dzenis'[2016-07]

dzenums (2) s. m. dsennums (2)Dsennums, die Tieffe. Fuer1650_70_1ms, 65₂₈. Dsennums die Tieffe. Fuer1650_70_2ms, 99₄. dziļumsDsennums, die Tieffe. Fuer1650_70_1ms, 65₂₈. Dsennums die Tieffe. Fuer1650_70_2ms, 99₄.  neskaidra cilme[2016-09]

dzērājs (6) s. m. d§ehrajus (1), d§ärais (2), d§ärayi (1), d§ärajeems (1), d§äraji (1)Trincker/ D§ärais. Manc1638_L, 189B₁₂. Pra§§er/ Plietneex/ d§irruls/ d§ärais. Manc1638_L, 138A₈. 1. dzērājsNhe e§śi §tarrpan teems D§ehreyeems vnd Plietenekeems / ai§to te D§ärayi vn~ Plieteneeki ißniext / vnd Śnau§cham buhß śaplie§śu§§chas Skranndas n䧜aht. Manc1637_Sal, 76₂. Nhe e§śi arrid§an §tarpan teems Plieteneekeems und D§ärajeems / ai§to tee D§äraji unnd Plieteneeki iß=niext.. Manc1654_LP2, 299{279}₁₁. 2. tas, kas dzerUn arri tohs ne§chehligus Behrnu=Kawejus/ un kas zilwezigu Meeśu Eekśchas ehde/ un tohs Aśśinu D§ehrajus. VD1689_94 Sal 12:5.  ↑ la. dzert ↔ apdzēris, dzērājs, dzērējs, dzērētāji, dzirulis[2020-11]

dzerdenāt (5) v. d§erdenaeth (1), dzerdenaie (4)dzirdinātTas oters gir / toes J§twigu§ches d§erdenaeth. CC1585, 37₁₁. Man twyxt no §yrdes dybben: Ar ätyk vnd rukte zulte Tudelyn te to dzerdenaie. Elg1621_GCG, 72₇.  ↑ la. dzert ↔ dzirdināt, dzirdenāt[2020-04]

dzērējs (5) s. m. d§ehreis (1), d§ehreyeems (1), d§ehrejam (1), d§ehrejeems (1), d§ehreji (1)dzērājsNhe e§śi §tarrpan teems D§ehreyeems vnd Plietenekeems / ai§to te D§ärayi vn~ Plieteneeki ißniext / vnd Śnau§cham buhß śaplie§śu§§chas Skranndas n䧜aht. Manc1637_Sal, 76₁. BJśkupam buhs neno§eed§igam buht/ weenas Śeewas Wihram/ prahtigam/ lehnigam/ gauśigam/ Mahjotajam/ Mahzitajam/ ka` Deewa Namma Usraugam/ ne D§ehrejam/ ne Rehjejam/ ne Kawejam/ ne Plehśejam.. VHL1685_Cat, 26₁.  ↑ la. dzert ↔ apdzēris, dzērājs, dzērētāji, dzirulis[2020-03]

dzereši (2) s. m. pl. dserreschi (2)Dserreschi, bauren dünne bier. Fuer1650_70_1ms, 60₂₁. Dserreschi. bauren dün bier. Fuer1650_70_2ms, 99₁₃. plāns alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma, plānalusDserreschi, bauren dünne bier. Fuer1650_70_1ms, 60₂₁. Dserreschi. bauren dün bier. Fuer1650_70_2ms, 99₁₃.  ↑ la. dzert [2020-04]