dvīņi (4) s. m. pl. dwieni (1), dwieņi (1), dwihņi (2)Zwilling/ Dwieni.. Manc1638_L, 222B₁₂. Zwilling/ Dwihņi. Manc1638_PhL, 407₁₅. dvīņiZwilling/ Dwieni/ Manc1638_L, 222B₁₂. Un pehz trim Mehneśim nozehlamees mehs ar Laiwu no Alekśandrias/ kas tanni^ Śalla^ pahr Seemu bij mittuśi/ un tam bija par Sihmi tee Dwihņi.. JT1685 Apd 28:11.  : liet. dvynỹs 'dvīnis' ↓ dvīnīši, ↔ Dvīnis[2020-04]