saadīt (4) v. sa=addiht  (1), sa=addijis (1), śa=addiht  (1), śa addijis (1)Śa=addiht zusam~en knütten. Fuer1650_70_1ms, 17₇. Sa=addiht, zusam~enknütten. Fuer1650_70_2ms, 4₁₆. 1. adot savienotŚa=addiht zusam~en knütten. Fuer1650_70_1ms, 17₇. Sa=addiht, zusam~enknütten. Fuer1650_70_2ms, 4₁₆. 2. adot izgatavot lielākā daudzumāReds, ko es seķķu esmu śa addijis Siehe, was für ein haufen strümpfe habe ich geknüttet. Fuer1650_70_1ms, 17₈. Reds, ko es Seķķu esmu sa=addijis Siehe was für ein Hauffen Strümpffe habe ich geknüttet. Fuer1650_70_2ms, 4₁₇.  ↑ la. adīt ↑ adīt[2024-10]

saart (2) v. śaart (2)Śaart zusamen pflügen. Fuer1650_70_1ms, 10₂. Śaart. zusammen – verpflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₆. saart (kopā)Śaart zusamen pflügen. Fuer1650_70_1ms, 10₂. Śaart. zusammen – verpflügen.. Fuer1650_70_2ms, 21₆.  ↑ la. art ↑ art, ārt [2024-10]

saaugt (4) v. śa=augt (3), śaauguschi (1)zu§ammen wach§en śa=augt/ kohpa augt. Manc1638_L, 198B₂₃. śa=augt zusam~en wachsen. Fuer1650_70_1ms, 13₇. Śa=augt zusammen wachsen.. Fuer1650_70_2ms, 30₂. 1. saaugt (kopā)zu§ammen wach§en śa=augt/ kohpa augt. Manc1638_L, 198B₂₃. Śa=augt zusammen wachsen.. Fuer1650_70_2ms, 30₂. 2. apaugt (ar augiem)Tee pohpi ar Rahweem in Sahleem śaauguschi in śasehluschi. Fuer1650_70_1ms, 174₉.  ↑ la. augt ↑ augt[2025-01]

sabadīt (3) v. śabaddihs (1), śabaddiht (1), sabaddiht (1)Śabaddiht, zusam~en -zerstoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀. Sabaddiht zusam~en - zerstoßen.. Fuer1650_70_2ms, 48₁₆. sabadīt kopā; sagrūst kopāŚabaddiht, zusam~en -zerstoßen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₀. Wiņņa Gohds irr/ itt ka` wiņņa Wehrścha Pirmd§imtajs/ un wiņņa Naggi irr/ ka` Weenrad§cha Raggi/ ar teem śabaddihs wiņ§ch tohs Ļaudis kohpa lihd§ Semmes Gallam/ śchee irr Eewra#ima daud§ tuhk§tośchee/ un śchee irr Manaśśus tuhk§tośchee. VD1689_94 5Moz 33:17.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-04]

sabakstīt (3) v. śabakstiht (1), śa=bakstiht (1), śa=baxtita (1)Śabakstiht zusam~en, Zerstöckern.. Fuer1650_70_1ms, 31₁₀. Śa=bakstiht. zusam~en, zerstöchern. Fuer1650_70_2ms, 50₁₄. sabakstīt, sadurstītWinja Ghallwa tappa śa=śiśta und śadau§ita / und ar Ehrścha Krohni śa=baxtita / ka A§śinis leelu Pilleśchanu no=pilleja / Winja śwähtz Waigs tappa ar Duhrehms iß=plickähtz.. Manc1654_LP1, 277₂₃. Śa=bakstiht. zusam~en, zerstöchern. Fuer1650_70_2ms, 50₁₄.  ↑ la. bakstīt [2024-10]

sabaudīties (2) v. refl. sabauditees (1), śabauditees (1)Isbauditees, Śabauditees, sich mit einander berichen, versuchen. Fuer1650_70_1ms, 43₁₃. Isbauditees, sabauditees, sich mit einander berichen, versuchen. Fuer1650_70_2ms, 59₂₄. pārbaudīt (kādu)Isbauditees, Śabauditees, sich mit einander berichen, versuchen. Fuer1650_70_1ms, 43₁₃. Isbauditees, sabauditees, sich mit einander berichen, versuchen. Fuer1650_70_2ms, 59₂₄.  ↑ la. baudīt, sabaudīt [2025-01]

sabauslot (2) v. śabauśloht (2)Śabauśloht Auffbieten. Fuer1650_70_1ms, 34₂₁. Śabauśloht. auffbieten. Fuer1650_70_2ms, 60₈. saaicināt (?) Śabauśloht Auffbieten. Fuer1650_70_1ms, 34₂₁. Śabauśloht. auffbieten. Fuer1650_70_2ms, 60₈.  ↑ la. bauslot[2020-04]

sabāzt (3) v. §a=bahst (1), śabahst (1), śabah§ies (1)Śabahst, Eins in ander stecken.. Fuer1650_70_1ms, 46₁₃. Sa=bahst. eins ins ander stecken.. Fuer1650_70_2ms, 57₁₃. sabāztŚabahst, Eins in ander stecken.. Fuer1650_70_1ms, 46₁₃. Sa=bahst. eins ins ander stecken.. Fuer1650_70_2ms, 57₁₃.  ↑ la. bāzt ↓ sabāzties[2024-11]

sabāzties (2) v. refl. §abahstees (1), śabahstees (1)Śabahstees, peebahstees, sich zusahmen voll stopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₈. Sabahstees, peebahstees, sich zusam~en voll --.. Fuer1650_70_2ms, 57₁₈. sabāzt sevŚabahstees, peebahstees, sich zusahmen voll stopfen. Fuer1650_70_1ms, 46₁₈. Sabahstees, peebahstees, sich zusam~en voll --.. Fuer1650_70_2ms, 57₁₈.  ↑ la. bāzt, sabāzt ↑ sabāzt[2024-11]

sabērt (8) v. śa=behrt (1), sabehrt (1), śabehre (1), śabehris (2), sabehris (1), śabehruśchi (1), śabeŗŗ (1)zu§ammen §chütte~/ kohpa śa=behrt. Manc1638_L, 163B₇. sabehrt, zusam~en scharren. Fuer1650_70_2ms, 64₁₈. sabērtzu§ammen §chütte~/ kohpa śa=behrt. Manc1638_L, 163B₇. Ta śabehre Jah§eps leelu Kohpu Labbibas/ ka` Śmiltis/ Juhr=Malla^/ teekams tas no§tahje §kaitiht/jo ta ne bija is§kaitama. VD1689_94 1Moz 41:49. ∆ sabērt mantu (3) mantas.. sabehris (1), mantas.. śabehris (2)sakrāt bagātībuKaut mantas gan sabehris ne kam ta nepallihds. Fuer1650_70_2ms, 64₁₈. Kaut Mantas gann śabehris/ Nekam ta ne palihd§; Kad nahk tas breeśmigs Mehris/ Buhs tew to at§taht drihd§.. LGL1685_K1, 200₂₆.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-04]

sadedzenāšana (3) s. f. śaded§enaśchanas (2), śadäd§enaśchanas=vppeŗam (1)sadedzināšanaBett ja ta Śeewa nabbagha by / tad attne§śe ta Ba§niza` nahkdama diwi Vbeļa=Ballo§chus / jeb diwi jaunus Ballo§chus / weenu Śadäd§enaśchanas=Vppeŗam / ohtro Ghräko=Vppeŗam. Manc1654_LP1, 227₁₂. Un brehze/ §kattidami tohs Duhmus wiņņa Śaded§enaśchanas/ śazzidami: kurśch Pilsśats irr ścham leelam Pilsśatam lihd§e? JT1685 Atk 18:18.  ↑ la. sadedzenāt ↑ sadedzenāt ↔ sadedzināšana[2024-08]

sadedzenāt (32) v. śa=däd§enaht (1), śadäd§ena (2), śadäd§enadams (1), śadäd§enahß (1), śädäd§enaht (5), śadäd§enahtz (3), śadäd§enaya (2), śadäd§enayis (1), śadäd§enaja (1), śadäd§enajis (1), śadäd§enata (1), śadäd§enatam (3), śadäd§enatas (1), śadäd§enati (2), śadäd§enatu (1), śaddäd§anata (2), śaded§enaht  (1), szadedtczenate (2), §addetczenata (1)verbrennen/ śadäd§enaht. Manc1638_L. 1. sadedzināt, nodedzināt; dedzinot iznīcinātVnde tan plauyamman laykan / grib / es vs tems Plawhegyms ßatcyth / ßackrayeth pirmacke to nickme Sale kopan / vnde ßeneth to exkan na§tinims / ka ta §addetczenata thope. EvEp1587, 42₁₄. Deews patz nahx ar śawu Wähtäklu / śawu Klohnu iß=ślauzieß / und tohß Queeśchus / taß gir / tohß Titzighus śawa` Schkuhny śabah§ies / bett tohß Pällus / taß gir tohß Beßdeewighus ar muh§chighu Vgguni śadäd§enahß. Manc1654_LP1, 202₂₉. ∆ pelnu pelnos sadedzenāt (3) pällno=pällnohß śa=däd§enaht (1), pällno=pällnohß śadäd§enatas (1), pällno=pällnohß śadäd§enati (1)pilnībā sadedzināt, nodedzinātKad taß wätzais Tähws Abrahams us Deewa Pa=wehle§chanu śawu Dählu to J§aac ghribbeja nokaut / und pällno=pällnohß śa=däd§enaht / tad Wings to tam Dehliņam nhe śatzija tudeļļ.. Manc1654_LP1, 273₈. 2. izdedzināt; izkaltēt, iznīcināt (piem., augus) karstumā, sausumā (piem., par vēju)Vnd kad taß auxts Seemelis puh§ch.. Wings śamaita tohs Kallnus / vnd śadäd§ena tohs Tuxne§śes / vnd śakallte wiß kas §all§ch gir / ka Vgguns. Manc1631_Syr, 599₈. 3. apdedzināt, apdedzināties, lielā karstumā savainot..taß ghribb ścho Ackmini no śöw nowellteeß / und tam Herodi klehpy ee=wellt / laid taß śawu Mutt py ścho karr§tu Zeppeti śadäd§ena.. Manc1654_LP3, 94₂₇.  ↑ la. dedzenāt ↓ sadedzenāšana, sadedzenāties ↔ sadedzināt[2025-01]

sadedzenāties (1) v. refl. śadäd§enayahs (1)sadedzināties, sevi sadedzinātKas Mauku eegribbahs / tas gir ka kahtz Ded§iex Vgguns / vnd nhe mitteyahs / teekams tas śöw patts śadäd§enayahs. Manc1631_Syr, 558₂₃.  ↑ la. sadedzenāt ↑ sadedzenāt, ↔ sadedzināties[2024-10]

sadedzināšana (1) s. f. śaded§inaśchana (1)sadedzināšanaBet kas Ehrśchus un Dad§chus neśs/ ta irr neleeta/ un tai Nolahdeśchanai tuwu/ ka Gals irr ta Śaded§inaśchana. JT1685 Ebr 6:8.  ↑ la. sadedzināt ↑ sadedzināt, ↔ sadedzenāšana[2024-08]

sadedzināt (169) v. śaded§ina (9), śaded§inahs (16), śaded§inaht (27), śaded§inahts (6), śaded§inaja (37), śaded§inajams (1), śaded§inajis (1), śaded§inajs (12), śaded§inajśchi (5), śaded§inaju (1), śaded§inaśchu (1), śaded§inaśi (2), śaded§inaśim (1), śaded§inata (11), śaded§inatai (1), śaded§inatam (9), śaded§inatas (7), śaded§inati (13), śaded§inats (1), śaded§inatu (3), śaded§innahs (1), śadedsinaht (4)Śadedsinaht verbren~en.. Fuer1650_70_1ms, 62₂₄. Śadedsinaht verbrennen. Fuer1650_70_2ms, 85₆. sadedzināt, nodedzināt; dedzinot iznīcinātŚadedsinaht verbren~en.. Fuer1650_70_1ms, 62₂. Kas ar Lohpeem jauzahs/ tam buhs ar Sohbinu nozir§tam un śaded§inatam tapt. SKL1696_KB, 98. p. - ar uguni / ar uguns sadedzināt; sadedzināt ar uguni (79) ar ugguni śaded§ina (1), ar ugguni śaded§inaht (15), ar ugguni śaded§inahts (4), ar ugguni śaded§inajs (2), ar ugguni śaded§inajśchi (3), ar ugguni śaded§inata (4), ar ugguni śaded§inatai (1), ar ugguni śaded§inatam (4), ar ugguni śaded§inatas (1), ar ugguni śaded§inati (4), ar ugguni śaded§inatu (1), ar ugguni.. śaded§inaht (3), ar ugguni.. śaded§inajs (1), ar ugguni.. śaded§inajśchi (1), ar ugguns śaded§inata (1), ar ugguns śaded§inatas (1), ar ugguns.. śaded§inata (1), arr ugguni śaded§inaht (1), śaded§ina.. ar ugguni (1), śaded§inahs ar ugguni (1), śaded§inahs.. ar ugguni (7), śaded§inaja ar ugguni (1), śaded§inaja.. ar ugguni (18), śaded§inaśim.. ar ugguni (1), śaded§innahs.. ar ugguni (1)- grāmatu sadedzināt (3) grahmatu śaded§inajs (1), grahmatu.. śaded§ina (1), grahmatu.. śaded§inaht (1)- namus sadedzināt; sadedzināt namu(s) (10) nammus śaded§inaja (1), nammus.. śaded§inahs (1), śaded§inahs.. nam~us (1), śaded§inahs.. nammus (1), śaded§inaja.. nammu (5), śaded§inaśim.. nammu  (1)- pilsātu(s) sadedzināt; sadedzināt pilsātu (11) pilsśahti.. śaded§inati (2), pilsśahts.. śaded§inahts (1), pilsśahtu śaded§inahs (1), pilsśahtu śaded§inaja (2), pilsśahtu.. śaded§inaht (1), śaded§ina pilsśahtu (1), śaded§inahs.. pilsśahtu (1), śaded§inaśi.. pilsśahtu (2)- ratus sadedzināt; sadedzināt ratus (5) rattus śaded§inaja (1), rattus.. śaded§ina (1), rattus.. śaded§inaht (1), śaded§inaja.. rattus (1), śaded§inaśchu.. rattus (1)- uguns sadedzina (6) ugguns .. śaded§inajs (1), ugguns śaded§inaja (1), ugguns.. śaded§ina (3), ugguns.. śaded§inajs (1)∆ pelnu pelnos sadedzināt (2) pelnu pelno^s śadedsinaht (2)pilnībā sadedzinātPelnu pelno^s śadedsinaht zu aschen verbren~en. Fuer1650_70_1ms, 62₂₅. Pelnu Pelno^s śadedsinaht zu aschen etc. Fuer1650_70_2ms, 85₇.  ↑ la. dedzināt ↑ sadegt, ↓ nesadedzināt, sadedzināšana, sadedzināties ↔ sadedzenāt[2024-11]

sadedzināties (1) v. refl. śaded§inajahs (1)sadedzinātiesKas us Maukośchanu padohdahs/ tas deg ka` Ugguns/ in nemittejahs/ kamehr tas śew paśchu śaded§inajahs. VLH1685_Syr, 34A₈.  ↑ la. sadedzināt ↑ sadedzināt, ↔ sadedzenāties[2024-08]

sadegšana (1) s. f. śadeckśchanas=vpperi (1)sadegšana..tad by winjai attneśt weenu Jähru Ghadda wätzu par Śadeckśchanas=Vpperi / und weenu jaunu Ballodi jeb Vbeļa Ballodi / Ghräko=Vppeŗam. Manc1654_LP1, 227₈.  ↑ la. sadegt ↑ sadegt[2024-08]

sadegt (29) v. śa=ded§is (1), śaded§e (1), śaded§is (2), śadedschu (2), śadägg (3), śadägga (1), śadäggu§śi (2), śadegg (1), śadeggt (1), śadegguśchas (2), śadegs (3), śadegt (2), sadeguśchi (1), śadeckt (5), §adeckt (1), §adäkt (1)abbrennen/ pa§§ive`, nodeckt. al§o: eedeckt/ śadeckt.. Manc1638_L, 40B₁₈. Śadegt verbren~en.. Fuer1650_70_1ms, 62₁₃. Śadegt verbrennen.. Fuer1650_70_2ms, 84₁₈. 1. sadegt, nodegt; iet bojā ugunī, arī pārn., piem., par ticībuAbdomat ka kar§te ta Helle gir / Kur exkan tha pa§§oule dar tetczet / Ar me§e vnde dwe§ell bus cze§chenn buth / Bes mitte§chen tho mußige moke / Vnde newar thomer §adeckt. Ps1615, 176₂₀. Un kad Juhdi trihs jeb tśchetrus Gabbalus bij laśśijs/ śagree§e wiņ§ch to ar Spalwu=Na§i/ un mette to Ugguni^/ kas us Ugguns Kurri bija/ teekams wiśśa Grahmata śaded§e eekśch ta Ugguns/ kas Ugguns=Kurri bija. VD1689_94 Jer 36:23. ∆ pelna / pelnu pelnos sadegt (3) pällna=pällnohß śadeckt (1), pällno=pällnohß śadägg (1), pällno=pällnohß śadeggt (1)pilnībā sadegtKaß nhe buhtu §kittiß / ka teems Nabbaggheems by pällna=pällnohß śadeckt: bett tomehr Deews tohß arr leelu Brienumu d§iewus und we§śelus ißwedde.. Manc1654_LP2, 246₂₂. 2. sadegt, piedegt, sabojāties pārmērīgas cepšanas dēļ (par ēdienu)der Braten i§t verbrant/ taß Zeppetz śa=ded§is. Manc1638_PhL, 298₂₅. 3. apdedzināt, piem., par pirkstiemSpirkstis rohkas śadedschu, mit glüender flam~=asche, die hände verbrenn etc.. Fuer1650_70_1ms, 269₁₇. Spirkstis rohkas Śadedschu mit glüender flam~=asche die Hände verbrennen. Fuer1650_70_2ms, 442₁₀. 4. izdegt, izkalst, iznīkt vai gandrīz iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)Un raugi/ śeptiņ śakaltuśchas teewas/ un no Au§triņa śadegguśchas Wahrpas isplauka pehz tahm. VD1689_94 1Moz 41:23.  ↑ la. degt ↓ nesadegt, pussadegt, sadedzenāt, sadedzināt, sadegšana[2025-01]

saderībanauda (1) s. f. śaderriba=nauda (1)Pfand§chilling/ Śaderriba=nauda. Manc1638_PhL, 375₁. ķīlas nauda, izpirkuma nauda (?)Pfand§chilling/ Śaderriba=nauda. Manc1638_PhL, 375₁. ↑ nauda[2024-10]

sadilt (2) v. śadilluśchas (2)sadilt, nodiltTas wezs, tam ilktis śadilluśchas, der ist alt die hau Zähne, sind verschlißen. Abgeschliffen. LGL1685_V5, 84₂₃.  ↑ la. dilt ↑ dilt[2015-04]

sagādāt (8) v. śagahdaht (3), śagahdajis (1), śagahdajs (1), śagahdajśchi (1), śagahdajuśi (1), śagahdat (1)Śagahdaht. bedenken heran schaffen. Fuer1650_70_2ms, 118₄. 1. apdomāt, domātŚagahdaht. bedenken heran schaffen. Fuer1650_70_2ms, 118₄. Tad nu ne apņemmeetees juhśa^s Śirdi^s papreekśchu śagahdaht / ka juhs śewis aisbildinaśeetees. JT1685 Lk 21:14. 2. sagādāt, iegūtŚagahdaht. bedenken heran schaffen. Fuer1650_70_2ms, 118₄. Un tee ņehme śawus Lohpus/ un śawu Mantu/ ko tee Kana&a&na Semme^ bij śagahdajśchi/ un nahze uhs Egiptes=Semmi/ Jehkabs/ un wiśs wiņņa D§immums ar wiņņu. VD1689_94 1Moz 46:6.  ↑ la. gādāt ↓ sagāds[2024-08]

sagāds (8) s. m. śagahds (3), śagahdu (5)manta, īpašums, sagādātaisUn pahrdewe wiśśu śawu Padohmu/ un Śagahdu un isdallija to §tarp wiśśeem/ itt ka ikweenam waijaga bij. JT1685 Apd 2:45. Jr wiśśu ścha Pilsśahta Padohmu/ un wiśśu wiņņa Śagahdu/ un wiśśas wiņņa dahrgas Leetas/ un wiśśas Mantas to Ķehniņu no Juhda/ nodohśchu es wiņņu Eenaidneekeem Rohka^/ un tee tohs laupihs/ un jems tohs/ un weddihs tohs uhs Babeli. VD1689_94 Jer 20:4.  ↑ la. sagādāt ↑ sagādāt[2024-08]

sajādīt (2) śagahdits (1), śajahdits (1)Tas Sirgs irr śajahts, śajahdits, śaskreets, das pferd ist über ritten, über ren~t, zu schanden geritten, geren~t. Fuer1650_70_1ms, 85₂₀. Tas Śirgs ir śajahts, śagahdits, śaskreets, das Pferd ist über=ritten, uber rent, zu scha`den geritten, gerent. Fuer1650_70_2ms, 150<sub>11</sub>. sajāt, sajādīt, saskrietTas Sirgs irr śajahts, śajahdits, śaskreets, das pferd ist über ritten, über ren~t, zu schanden geritten, geren~t. Fuer1650_70_1ms, 85<sub>20</sub>. Tas Śirgs ir śajahts, śagahdits, śaskreets, das Pferd ist über=ritten, uber rent, zu scha`den geritten, gerent. Fuer1650_70_2ms, 150₁₁.  ↑ la. jāt, sajāt T. Fennels uzskata, ka śagahdits Fīrekera vārdnīcā, iespējams, ir kļūda, jābūt śajahdits (Fennel 2000, II, 117).[2024-11]

sapīt (6) v. śa=piets (1), śapiet (1), śapihtahm (1), śappietz (1), §apinnu§z (1), §appitz (1)1. pārn. saistīt, savienotPy kattrems gir wuße wen lidcz / lab loune no abiade pu§§ems / Wenne me§e / wen karra§ch / tas ar mums gir / Exkan §tippre titczibe tas gir tee§cham czour §ouwe Garre §appitz. Ps1615, 159₂₃. Py kattreem gir wiß ween lieds / Labb / Ļaun / ka noteekahß / weena Mee§śa / weena Karra§cha / gir taß ar mums / zaur śawu Gharru śa=piets. LGL1685_V5, 192₂₅. 2. sapīt, savītNo är§zems by' te wene krone §apinnu§z To te tam kungam wyr§on galw' by §peduß.. Elg1621_GCG, 81₁₇. Ta` patt arrid§an/ ka tahs Śeewas gohdiga^s Drehbe^s ar Kaunibu un Gaddibu śew isģehrbjahs/ ne eekśch śapihtahm Bi§ahm/ jeb Selta/ jeb Pehrlehm/ jeb itt dahrgahm Drehbehm. JT1685 1Tim 2:9.  ↑ la. pīt ↑ pīt[2016-08]

saskriet (6) v. śaskreets (2), śaśkrehje (1), śa§kreen (1), śa§kreet (1), śa§krehjuścheem  (1)zu§ammen fliegen/ kohpa śa§kreet. Manc1638_L, 62A₁₂. 1. salidotzu§ammen fliegen/ kohpa śa§kreet. Manc1638_L, 62A₁₂. 2. satecēt, saplūst..und tuppam mehß ka kahda` Purrwa` / kurr wi§śenahds Vhdens tahß Nhelaimes us mums śa§kreen: Bett auk§cham Debbe§śies nhe kahda Nhelaime mums drie§tehß ai§karrt. Manc1654_LP1, 216₁₈. Kad nu §tiprs Leetus lihje/ un tahs Śtraumehs śatezzeja/ un tahs Wehtrahs puhte/ un śaśkrehje pee tha Namma/ tad tas apga§ehs/ un gahje wiśśai poh§ta^. JT1685 Mt 7:27. 3. liekot daudz skriet, pārpūlēt (piem., zirgu)Tas Sirgs irr śajahts, śajahdits, śaskreets, das pferd ist über ritten, über ren~t, zu schanden geritten, geren~t. Fuer1650_70_1ms, 85₂₀. Tas Śirgs ir śajahts, śagahdits, śaskreets, das Pferd ist über=ritten, uber rent, zu scha`den geritten, gerent. Fuer1650_70_2ms, 150₁₂. 4. saskrietBet tee pahrgalwigi Juddi bahrgodami ņehme pee śewim zittus no ļauneem wiśśadeem śa§krehjuścheem Ļaudim/ un śapulzenaja tohs Ļaudis/ un darrija Trohkśni tanni^ Pilsśata^.. JT1685 Apd 17:5.  ↑ la. skriet ↑ skriet[2016-08]

sastapt (23) v. §a§tappe (1), śa§tapdams (1), śa§tappa (2), śa§tappa{śa tappa} (1), śa§tappe (5), śa§taps (3), śa§tapt  (2), śa§tohp (1), śaßtapps (1), ścha§tappe (1), ßa§tappe (2), ßa§taps (2)sastapt, satiktVnd ta to ßa§taps kha wena Mathe.. EvEp1587, 22₂₁. Un tam no Laiwas is eijoht/ tudaļ śa§tappe wiņņam is teem Kappeem weens Zilweks ar neśchķih§tu Garru (apśeh§ts.).. JT1685 Mk 5:2.  ↑ la. tapt ↓ nesastapt, sastapties, ↔ satapt[2016-08]

sastapties (4) v. refl. śa§tappahs (1), śa§tohpahs (1), śa§tohpas (1), §a§tappahs (1)sastaptiesNabbagi in Baggati śa§tohpahs weens ohtru/ bet abbejo Azzis apgaiśmo tas Kungs. VLH1685_Sal, 42B₁₂.  ↑ la. tapt ↑ sastapt, ↔ satapties[2016-08]

satapt (26) v. szattappe (2), śa tappa (1), śatappa (5), śatappt (1), śatapt (5), śatohp (6), śatohpam (1), śattapa (1), śattappa (2), śattaps (2)entgegen kommen/ śatappt. Manc1638_L, 105A₇. begegnen/ śatapt. Manc1638_L, 29A₁₇. entgegen kommen/ śatapt. Manc1638_L, 53B₈. begegnen/ śatapt. Manc1638_L, 72A₁₉. sastapt, satikt..khad thas nogaya / Szattappe tam winge kalpe / paßluddenaye tham / vnd ßatcy / Tows Bherns cziwo. EvEp1587, 192₁. In no=eijoht śatappa tam śawi Kalpi.. VLH1685, 82₃₀.  ↑ la. tapt ↓ satapties, ↔ sastapt[2016-08]

satapties (3) v. refl. śatappees (2), śatohpahß (1)sastapties, satiktiesNabbaghi vnd Baggati śatohpahß weens ohtram / bett abbo Atzis apghaißmo taß Kunx. Manc1637_Sal, 95₁. Es eśmu wiņņu śatappees, śatizzees, ich bin ihm begegnet. Fuer1650_70_2ms, 475₁₆.  ↑ la. tapt ↑ satapt, ↔ sastapties[2016-08]

satvert, satvērt (34) v. §attwehrt (1), §attwer (2), §attwertz (1), §atwehrtes (1), śa=twäruśchi (1), śattwerrt (2), śatwärrtz (1), śatwehre (9), śatwehris (2), śatwehru (1), śatwer (1), śatwere (1), śatwerr (2), śatwerrt (1), śatwers (4), śatwerśchu (1), śatwert (2), śatwertu (1)angreiffen/ śatwerrt.. Manc1638_L, 79B₁₉. 1. satvert, saņemt, noķert, sagūstīt; arī pārn. pieņemt (piem., par ticību, uzskatiem)Tas gir tai§nis prexkan Dewe wen / Katters §cho titczibe §attwer / ta titczibe dode no §euwim tho §pidum.. Ps1615, 171₂₈. Bet wiņ§ch kawejahs/ tad śatwehre tee Wihri wiņņa Rohku/ un wiņņa Śeewas Rohku/ un wiņņa diwejo Meito Rohku/ tapehz/ ka ta KUNGA Ap§chehlośchana pahr wiņņu bija/ un iswedde to/ un pamette to ahra preekśch Pilsśahta. VD1689_94 1Moz 19:16. - rokas / roku / pie rokas satvert; satvert pie rokas / roku (12) pee.. rohkas śatwehre (1), pee.. rohkas śatwehru (1), rohkas śatwehris (1), rohku śatwers (1), śatwehre.. pee rohkas (1), śatwehre.. pee rohkas (1), śatwehre.. rohku (1), śatwehre.. rohku (1), śatwehre.. rohku (1), śatwehre.. rohku (1), śatwere.. pee.. rohkas (1), śatwerśchu.. pee.. rohkas (1)2. sarakstīt, sacerēt..mums pe§taigai§che vnd luhgu§che e§§em mehß pehtz j§§la§§ie§chennes vnnd abrunna§chen, wü§§es vnd jckwens artickel tahs jaunes §atwehrtes, §chrahges, appax§chan py galle ee§tahdiete dato.. LS1625, 2r₃.  ↑ la. tvert ↑ tvert, tvērt[2024-11]

sautēšana (1) s. f. śauteschana (1)Śauteschana das pregeln. Fuer1650_70_1ms, 255₆. sautēšanaŚauteschana das pregeln. Fuer1650_70_1ms, 255₆.  ↑ la. sautēt ↑ sautēt[2024-08]

sautēt (7) v. śauteh (1), śauteht (4), śautteschu (2)Śauteht, behen, pregeln. Śuttinaht id. Fuer1650_70_1ms, 255₁. Śauteht. behen, pregeln, Suttinaht idem. Fuer1650_70_2ms, 347₁₃. 1. karsēt mitrumā, tvaikā; pērtBett tahdeem Deews arrid§an attmaxa śawu Kahribu / ka tee tahdu attkal dabbu weeta` / kaß to 䧜ośchu Schkillingiti ißpļieteh / Sirrghu ißmaina / Ghohwi / Kattlu / Śacktu / Śax§chu ißthehre / und wehl par Patteizibu tohß Kaulus ar Schkinnaghu śauteh und mehk§chke / pehtz wehl wiß bähg noh§t. Manc1654_LP1, 84<sub>31</sub>. es tew tohs Kaulus śautteschu, ka tewis buhs peeminneht. Ich will dir die Knochen so prügeln, das du daran gedencken solt. Fuer1650_70_2ms, 347<sub>14</sub>. ∆ kaulus sautēt (3) kaulus.. śauteh (1), kaulus śautteschu (2)pērt, sistBett tahdeem Deews arrid§an attmaxa śawu Kahribu / ka tee tahdu attkal dabbu weeta` / kaß to 䧜ośchu Schkillingiti ißpļieteh / Sirrghu ißmaina / Ghohwi / Kattlu / Śacktu / Śax§chu ißthehre / und wehl par Patteizibu tohß Kaulus ar Schkinnaghu śauteh und mehk§chke / pehtz wehl wiß bähg noh§t. Manc1654_LP1, 84₃₁. es tew tohs Kaulus śautteschu, ka tewis buhs peeminneht. Ich will dir die Knochen so prügeln, das du daran gedencken solt. Fuer1650_70_2ms, 347₁₄. 2. sautēt, vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumāŚauteht, behen, pregeln. Śuttinaht id. Fuer1650_70_1ms, 255₁. Sirnus śauteht Katla^. Erbsen im Kessel pregeln.. Fuer1650_70_2ms, 347₁₆.  : la. sust 'siltumā, karstumā sautēties', liet. šùsti 'sautēties' ↓ apsautēt, pasautēt, pārsautēt, sautēšana[2024-11]

savalkāt (2) v. śawalkaht (2)Śawalkaht, mit ein ander verbrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₂. Śawalkaht. mit ein ander verbrauchen.. Fuer1650_70_2ms, 513₆. savalkāt, nolietotŚawalkaht, mit ein ander verbrauchen. Fuer1650_70_1ms, 309₂₂. Śawalkaht. mit ein ander verbrauchen.. Fuer1650_70_2ms, 513₆.  ↑ la. valkāt ↑ valkāt[2024-08]

savilkt (8) v. śawällk (1), śawilzis (2), śawilke (1), śawilkt (2), śawillkt (1), śawillkti (1)rümpffe~/ ghrumbas śawillkt. Manc1638_L, 146B₁₅. Śawilkt zusam~en zihen.. Fuer1650_70_1ms, 298₁₉. Śawilkt zusam~en ziehen. Fuer1650_70_2ms, 530₁₁. 1. saraukt, sakrunkot; savilkt, padarīt stīvu (piem., par kauliem)rümpffe~/ ghrumbas śawillkt. Manc1638_L, 146B₁₅. Wings nhe warreja attpuh§teeß / wi§śi winja Kauli kļuh§t śawillkti kohpa / nhe weens Zillwähx warr Winjam pa=lid§eht. Manc1654_LP1, 108₂. ∆ savilcis staigā (2) śawilzis staiga (2)sašļucis, sakrities staigāŚawilzis staiga, Er gehet so kuhrlosig.. Fuer1650_70_1ms, 298₁₉. Śawilzis staiga, Er gehet so kuhrlosig. Fuer1650_70_2ms, 530₁₁. 2. savilkt (kopā); pārn. sazvejotŚawilkt zusam~en zihen.. Fuer1650_70_1ms, 298₁₉. Wehl ta Debbeśo=Wal§tiba irr lihd§a kahdam Tihklam Juhŗa^ isme§tam/ kas wiśśadu Siwjo Tautu śawilke. JT1685 Mt 13:47.  ↑ la. vilkt ↑ vilkt, ↓ savilkties[2024-11]

savilkties (2) v. refl. śawilktees (1), śawilktees{śawil[k]tees}( (1)Śawilktees{Śawil[k]tees} sich zusahmen ziehen. Fuer1650_70_1ms, 298₂₁. Śawilktees. sich zusam~en ziehen. Fuer1650_70_2ms, 530₁₂. savilktiesŚawilktees{Śawil[k]tees} sich zusahmen ziehen. Fuer1650_70_1ms, 298₂₁. Śawilktees. sich zusam~en ziehen. Fuer1650_70_2ms, 530₁₂.  ↑ la. vilkt, savilkt ↑ savilkt, vilkties[2024-11]

sazagt (2) v. śasagt (1), §aśagt  (1)śasagt zusahmen stehlen.. Fuer1650_70_1ms, 253₇. Saśagt zusam~en.. stehlen.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₃. sazagt śasagt zusahmen stehlen.. Fuer1650_70_1ms, 253₇. Saśagt zusam~en.. Fuer1650_70_2ms, 336₂₃.  ↑ la. zagt ↑ zagt, ↓ sazagties[2024-11]

sazagties (2) v. refl. śasadsees (1), śaśadsees (1)sazagties, sazagt seves esmu dauds Sirgus śaśadsees, ich habe vil pferde für mich zu hause gestohlen. Fuer1650_70_1ms, 253₈. Es esmu dauds Sirgus śasadsees. ich habe viel Pferde für mich zu Hause gestohlen. Fuer1650_70_2ms, 336₁₁.  ↑ la. zagt, sazagt ↑ sazagt, zagties[2024-11]

secen ¹ (34) adv. śezen (1), śezzen (27), §edtczen (1), §etczen (3), ßetczen (1), ßetzen (1)Śezzen adverb. darneben, vorbei. Fuer1650_70_2ms, 383₄. secen, garāmVNde kad ta leledene §weeta ßetczen by / pirka Maria Magdalena / vnde Maria Jacobi vnde Salome / darges §ales / ka the näckte / vnde §waidite{§wazdite} to. EvEp1587, 104₁₅. Leez to ar Meeru/ in ne eiji teitan/ atkahpees no ta/ in eiji śezen. VLH1685_Sal, 6A₃₃. - secen (pa)iet; (pa)iet secen (28) edth.. §etczen (1), eijaht śezzen (1), eiji śezen (1), eijohts śezzen (1), eijus śezzen (1), gahje.. śezzen (1), pagahja śezzen (2), śezzen eedams (3), śezzen eet (3), śezzen eet (1), śezzen eijam (2), śezzen eijam (1), śezzen eijoht (1), śezzen gahje (3), śezzen gahjuśchi (1), śezzen pa=eedams (1), §edtczen edthe (1), §etczen etam (1), §etczen gaye (1), ßetzen eht (1) ↑ la. sekt 'ostot pēdas, meklēt; dzīt (pēdas)'[2016-08]

secen ² (2) praep. śezzen (2)Śez, Śezzen, p~pos. reg. acc. neben, ent oder entlang, vorbey". Fuer1650_70_1ms, 273₂₀. Śez, śezzen Praepos. Reg. Acc. neben - ent - oder entlang - vorbei. Fuer1650_70_2ms, 383₂. garŚez, Śezzen, p~pos. reg. acc. neben, ent oder entlang, vorbey". Fuer1650_70_1ms, 273₂₀. Śez, śezzen Praepos. Reg. Acc. neben - ent - oder entlang - vorbei. Fuer1650_70_2ms, 383₂.  ↑ la. sekt 'ostot pēdas, meklēt; dzīt (pēdas)'[2016-08]

sirdedubena (1) adj. §cirdedubben (1)ļoti sirsnīga, no sirds dziļumiem nākoša..dode man taggaed vnde ex§kan manne pa§tere galle / wene §cirdedubben waida§chen / i§tane greke §cud§e§chen.. CC1585, 67₁₂.  ↑ sirds + dubens (pēc vc. Herzens Grund 'sirds dziļumi') ↔ sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga, ↑ dubens[2020-12]

sirdsdibenīgs, sirdsdibenīga (20) adj. syrdtczdübbenige (1), szirdeduebbenige (2), szirdtzduebeniga (1), śirds dibbeniga (1), śirds dibbenigu (1), śirds=dibbenigu (1), śirdsdibbenigu (1), śirdts dibbenigai (1), śirdtz dibbenigu (1), śirdtzdibbenigu (1), śirrds dibbenighas (1), śirrds dibbenigu (1), śirrds=dibbenighas (2), śirrdsdibbenighu (1), śirrdtzdibbenigu (1), ßirdduebbenige (2), ßirde duebbenige (1)ļoti sirsnīgs, no sirds dziļumiem nākošsTay bralige mylibe §tarpan wenotre buus ßirdduebbenige buuth. EvEp1587, 34₉. TAd nu apwelzeet itt ka` tee Deewa isred§eti Śwehti un Mihligi/ śirdsdibbenigu Ap§chehlośchanu/ Laipnibu/ Pa§emmośchanu/ lehnibu/ Lehnprahtibu. JT1685 Kol 3:12. - sirdsdibenīga žēlastība / apžēlošana (9) śirds dibbenigu schehla§tibu (1), śirds=dibbenigu schehla§tibu (1), śirdsdibbenigu ap§chehlośchanu (1), śirdtdibbenigu schäla§tibu (1), śirdtzdibbenigu §chälä§tibu (1), śirrds dibbenighas schäla§tibas (1), śirrds dibbenigu schäla§tibu (1), śirrdsdibbenighu schäla§tibu (1), śirrdtzdibbenigu §chälä§tibu (1), syrdtczdübbenige ßeele§tibe (1), szirdeduebbenige szeele§tibe (2), ßirde duebbenige ßeele§tibe  (1) ↑ sirds + dibens (pēc vlv. hertgrüntlik 'no sirds dziļumiem nākošs') ↑ dibens, ↔ sirdedubena[2021-01]

sirdsviltīgs (1) adj. śirdswiltigi (1)ļoti viltīgs, savā dziļākajā būtībā viltīgsZik ilgi tas buhs eekśch to Praweeśchu Śirdi/ kas Mellus śluddina? un śluddina śawas Śirds Wiltibu/ un irr śirdswiltigi Praweeśchi no Śirdsdibbiņa. VD1689_94 Jer 23:26.  ↑ la. sirds + viltīgs ↑ viltīgs, viltīga[2024-11]

skraidīt (10) v. §kraida (4), §kraida{§kaidra} (1), §kraidiet (3), §kraidiya (1), §kraydys (1)1. lidotO kas war y§§acyt ka pepäß klat bus Te helles aurnek' ar tems helles wäkßems Jt ka te §i§§inie apkart teuwim §kraydys Vnd hellen waias. Elg1621_GCG, 186₂₅. Ka tew ne waijaga bihtees/ no Nakts Isbailehm/ nei no tahm Bultahm/ kas pa Deenu §kraida{§kaidra}. LGL1685_K1, 270₅₂. 2. skraidīt..vnd weenu puß zäppu§śi vnd ähdu§śi / to ohtru Puß gir winja preek§cha zählu§śi teems Karŗaļaudeems / kattri apkahrt §kraidiya / äh§t mecklädami. Bett tee Karŗaļaudis gir par to breeßmigu leetu nobiyayu§§chees.. Manc1631_LVM, 231₂₂. 3. pārn. strauji mainīties, šaudīties (piem., par skatienu)§churrp und turrp Atzis §kraida / §kattidameeß us ohtru kas tam labbe jeb nhelabbe klahjahß. Manc1654_LP1, 70₁₈.  ↑ skriet ↑ skriet ↓ apskraidīt, izskraidīt, neskraidīt[2016-08]

skriešana (3) s. f. aśśins=śkreeśchana (1), skree§chana (1), wädära§kree§chana (1)das Fliegen/ Skree§chana. Manc1638_L, 61B₁₈. 1. lidošanadas Fliegen/ Skree§chana. Manc1638_L, 61B₁₈. 2. tecēšanaPeegahjuśi no pakkaļenes/ aiskahre wiņņa Drehbes=Wihlu/ un tudaļ mittejahs wiņņas Aśśins=śkreeśchana. JT1685 Lk 8:44. ∆ vēdera skriešana (1) wädära§kree§chana (1)Bauchlauff/ Wädära§kree§chana. Manc1638_L, 112B₂₀. caurejaBauchlauff/ Wädära§kree§chana. Manc1638_L, 112B₂₀.  ↑ la. skriet ↑ skriet[2016-08]

skriešu (3) adv. skreeschu (3)Skreeschu im fluge, im vollen Rennen.. Fuer1650_70_1ms, 218₁. skreeschu. im vollen Rennen, - fliegen - fluge. Fuer1650_70_2ms, 407₃. 1. lidojotSkreeschu im fluge.. Fuer1650_70_1ms, 218₁. skreeschu. im.. - fliegen - fluge. Fuer1650_70_2ms, 407₃. 2. skriešusSkreeschu.. im vollen Rennen.. Fuer1650_70_1ms, 218₁. skreeschu. im vollen Rennen.. Fuer1650_70_2ms, 407₃.  ↑ la. skriet ↑ skriet, ↔ skriešus[2020-04]

skriešus (1) adv. §kreeśchus (1)skriešusjo tas peepeśch aistek/ itt ka` buhtum mehs §kreeśchus ais§krehjuśchi. LGL1685_K1, 270₅.  ↑ la. skriet ↑ skriet, ↔ skriešu[2016-08]

skriet (68) v. skreen (3), skreet (3), śkreen (5), śkreeß (1), śkreet (2), śkreetam (1), śkrehje (1), śkrejam (1), śkrejamam (1), §kräie (1), §kreen (18), §kreen{§kreem} (1), §kreen{(§kreen} (1), §kreenam (1), §kreenu (1), §kreet (14), §krehj (1), §krehja (5), §krehje (2), §kreij (1), §kreijam (2), §kreijoht (1), §kreyam (1)Skreet. fliegen. flügen. Rennen. Fuer1650_70_1ms, 217₂₂. Skreet. fliegen, flügen, Rennen. Fuer1650_70_2ms, 407₃. 1. tecēt, plūstTe y§§tep' pe to kru§te ko`ke: Tas da'rgas a§ins §kräie bes galle Jz kaiems / vnd yz wy§§e malle. Elg1621_GCG, 67₂. Man buhs gau§t ar Aśśarahm/ Kad es red§u §kreijam Je§u Aśśins aumaļam.. LGL1685_V5, 394₂. 2. lidotVnd ka tee Puttni §kreen / ta ghro§ahs śöw tee Wehyi / vnd d§änn to Sneegu ween czaur ohtru / ka tas Kuppeņohß mättahs.. Manc1631_Syr, 598₂₄. ..un tas brehze ar §tippru Balkśni/ śazzidams us wiśśeem teem Putneem/ kas Debbes widdu §kreen: Nahzeet un śapulzenajeetees us to Wakkar=Ehdeni ta leela Deewa. JT1685 Atk 19:17. - putni skrien (4) putni śkreen (2), puttni §kreen (2)∆ bites skrien (1) bittes.. §kreen (1)bites spietodie Jmmen §chwermen/ Bittes lai§ch/ §kreen{(§kreen}. Manc1638_PhL, 290₁₈. 3. skrietWeens labbs Ghanns / kad wings räds to Willku §kreijam §tarrpan tahms Ahweems / tad eeśahk taß śaukt / täck klahte / ja wings warr paśneekt ar Kohku.. Manc1654_LP1, 451₁₁. Bet tee Apu§tuļi Pahwils un Barnabus to d§irdedami/ śaplohśija śawas Drehbes/ un §krehje §tarp teem Ļaudim/ śaukdami.. JT1685 Apd 14:14.  : liet. skríeti 'griezties; lidot; skriet; ātri kustēties' ↓ aizskriet, atskriet, āzskriet, ieskriet, izskriet, neskriet, noskriet, nostskriet, pārskriet, pieskriet, saskriet, skraidīt, skriešana, skriešu, skriešus[2016-08]

starp (305) praep. starp (10), śtarp (2), §tarp (237), §tarrp (56)Starp. Praepos. reg. Gen: unter, zwischen. kam tu starp, ar, wiņņeem pinnees? Fuer1650_70_1ms, 262₂₈. Starp. p~pos. reg. Gen et acc. Zwischen, unter starp ahdas, zwischen unter der haut. Fuer1650_70_1ms, 275₁₁. Starp, starpan, adverb. darzwischen. Fuer1650_70_1ms, 275₁₃. Starp. Praepos. Reg. Gen et Accus unter zwischen. Fuer1650_70_2ms, 454₁₀. 1. starp, vidū (norāda uz kaut kā atrašanos, kāda procesa notikšanu kādā (piem. cilvēku) kopumā vai piederību kaut kādam (piem., cilvēku) kopumam)Es äßmu da§chureis braukayis/ Es äßmu biyis bähdahß Vhdeny / bähdahß §tarrp Släppkaweems.. Manc1631_LVM, 58₁₄. ELka=Deewam/ Burwim un Eerohtśchu=Apmahnetajam ne buhs eered§ehtam tapt §tarp ohtreem Kaŗŗa=Ļaudim.. SKL1696_RA, 1. p. - vidū starp (24) widdu §tarp (13), widdu §tarrp (7), widduu^ §tarp (1), widdu^ §tarp (3)∆ starp vienotru (5) §tarp ween ohtru (4), §tarp weenohtru (1)savā starpā, savstarpējiBet ja juhs weens ohtru koh§chat un krem§tat/ luhkojeet ka juhs §tarp ween ohtru ne tohpat aprihti. JT1685 Gal 5:15. 2. starp (norāda uz kaut kā atrašanos starp divām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai parādībām)Taß Konings Dawid räds weenu Engeli §tahwam §tarrp Debbeß und Semm / und turram.. Manc1654_LP1, 283{263}₁₄. Ka` kahda Nagla Muhri^ §tarp diwi Akmiņeem turrahs. Ta` turrahs arrid§an tee Grehki.. VLH1685_Syr, 39B₁₅.  ↑ la. starpa ↔ starpā, starpan ¹, ↑ starpa[2016-09]

starpa (317) s. f. juh§śo=§tarrpa` (1), starpa (3), starrpa` (2), starrpa^ (1), §tarpa (30), §tarpan (3), §tarpa^ (146), §tarrpa (15), §tarrpa` (115), §tarrpa`{§tarrpa}  (1)1. starpa, (nepārvarams) attālums starp diviem objektiemVnd parr to wi§śu / gir §tarrpan mums vnd jums leela §tarrpa / ka tee kattri ghribbätu no §chennenes §emmeh braukt py jums / tee nhe warr.. Manc1631_LVM, 145₂₅. In pahr to wiśśu / irr §tarp jums in mums leela Starpa / (leels Besdibbenis /) ka tee / kas gribetta no śchennen pee jums Semme^ braukt / tee ne warr.. VLH1685, 55₃₁. 2. kopums, vide, grupa (vienmēr lokatīvā) Vnde tas noticke / kad the ta runnaye / vnde apyoutayas ßouwan §tarpan / §teytczes ßöw Je§us py tems / vnde §taigay ar tims. EvEp1587, 108₄. Kas Neśchķihk§tibas=Grehkus Śwaiņu §tarpa darr/ tam buhs tohs ar Kaklu atbildeht. SKL1696_KB, 95. p.. - apjautāties jūsu / savā starpā / sovan starpan; savā starpā apjautāties (9) apjautajahß śawa` §tarrpa` (1), apjautatees śawa^ §tarpa^ (1), apjautateeß juh§śo §tarrpa` (1), apyautayahß śawa` §tarrpa` (1), apyoutayas ßouwan §tarpan (2), śawa^ §tarpa^ apjautajahs (1), śawa^ §tarpa^ apjautatees (1), śawa^ §tarpa^.. apjautadamees (1)- dzīvot mūsu starpā; jūsu starpā dzīvot (4) d§iewoja muh§śu §tarrpa` (1), d§ihwoja muhśu §tarpa^ (2), juh§śo §tarrpa` d§iewojis (1)- (ne)runāt savā / jūsu starpā; savā / jūsu starpā runāt (14) juh§śo §tarrpa` runnajeeta (1), juh§śo §tarrpa` runnayeeta (1), nhe runna.. śawa` §tarrpa` (1), runnadami śawa^ §tarpa^ (1), runnaja śawa §tarrpa (1), runnaja śawa` §tarrpa` (2), runnaja śawa^ §tarpa^ (2), runnaya śawa §tarrpa (1), runnayeeta juh§śo §tarpa (1), śawa` §tarrpa` runna (1), śawa` §tarrpa` runnaja (1), śawa` §tarrpa` runnajam (1)- sacīt savā starpā; ļaužu / savā starpā sacīt (23) ļau§cho §tarrpa` śatzija (1), śatzidami śawa` §tarrpa` (1), śatzija śawa` §tarrpa` (1), śatzija.. śawa` §tarrpa` (2), śatziya śawa` starrpa` (1), śatziya śawa` §tarrpa` (1), śatziya.. śawa` §tarrpa` (1), śawa^ §tarpa^ śazzidami (3), śazzija śawa^ §tarpa^ (6), śazzija.. śawa^ §tarpa^ (4), §atzija.. śawa` §tarrpa`  (1), §atziya.. śawa` §tarrpa` (1)- sarunāties savā starpā; savā starpā sarunāties (4) śarunnajahs śawa^ §tarpa^ (2), śarunnajahs.. śawa^ §tarpa^ (1), śawa^ §tarpa^.. śarunnajuśchees (1)- savā / jūsu starpā mīlēties / mīļot(ies); mīlēties / mīloties savā starpā (6) juh§śo §tarrpa`.. mieļoh§śeeta (1), mihlejeetees śawa^ §tarpa^ (1), mihlojeetees śawa^ §tarpa^ (1), śawa` §tarrpa` mieļoteeß (1), śawa^ §tarpa^ mihlejamees (1), śawa^ §tarpa^ mihletees (1)- savā starpā (iz)dalīties; dalīties jūsu / savā starpā (9) dallahß.. śawa` §tarrpa` (1), dallaitees to juh§śo §tarrpa` (1), dalleetees to juhśu §tarpa^ (1), śawa` §tarrpa` dallijahß (1), śawa` §tarrpa` dallijuścheeß (1), śawa` §tarrpa` ißdalliju§§chees (1), śawa^ §tarpa^ isdallijśchees (1), śawa^ §tarpa^ isdallijuśchees (2) : liet. tárpas 'starpa' ↓ starp, starpā, starpan ¹, starpā, starpan ², starpavīrs, starpība, starpinieks, starpums[2016-09]

starpā, starpan ² (36) adv. starpa (1), starpan (5), starpa^n (1), §tarpa (4), §tarpan (1), §tarpa^ (4), §tarrpa (16), §tarrpa` (4)Starpan, adver. darzwischen; ne ej starpan, gehe nicht darzwischen. Starpa id. Fuer1650_70_1ms, 263_1–2. Starp, starpan, adverb. darzwischen. Fuer1650_70_1ms, 275₁₃. Starpan, adver. darzwischen.. Fuer1650_70_1ms, 263₁. Starpan. Adver. darzwischen. Fuer1650_70_2ms, 454₆. starpā, vidū, tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties); tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.)Kunx / buus mums ar tho Sobenne tur §tarpan ßi§t? Ench1615, 69₃. Kadu neh§kie§tu Pretz §tarpa lickt jeb §ajaukt.. Zv1689_Kan, 253₁.  ↑ la. starpa ↓ starpānācējs, ↑ starpa[2016-08]

starpā, starpan ¹ (322) praep. starrpa (1), §tarpa (4), §tarpan (250), §tarrpa (15), §tarrpan (50), §tarrpa` (2)vnter/ inter, §tarrpa. Manc1638_L, 195B₆. zwi§chen/ §tarrpa. Manc1638_L, 222B₁₉. 1. starp, vidū (norāda uz kaut kā atrašanos, kāda procesa notikšanu kādā (piem., cilvēku) kopumā vai piederību kaut kādam (piem., cilvēku) kopumam)..vnde cziwo / kha tas Dewe wärdtcz maetcze / tas nee §wety §tarpan mums to Dewe wärde. Ench1586, D4A₂₁. ..und par karr§tu Milä§tibu §tarpan mums wi§śeem / zaur JE§um CHri§tum tawu Dählu.. LGL1685_V5, 163₂₃. - vidū / vidon starpā / starpan (23) widdu §tarpa (1), widdu §tarpan (5), widdu §tarrpa (3), widdu §tarrpan (3), wueddon §tarpan (5), wüddon §tarpan (5), wyddu §tarpan (1)∆ starpā / starpan vienotru (16) §tarpa weenotru (1), §tarpan wen otre (2), §tarpan weneotre (4), §tarpan wenotre (8), §tarrpa ween=ohtru (1)savā starpā, savstarpējiTa buus yums arridtczan §tarpan weneotre tös kayes ma§gath. EvEp1587, 72₁₈. Turraita weenadu Prahtu §tarpa weenotru. Manc1631_LVM, 48₁₄. 2. starp (norāda uz kaut kā atrašanos starp divām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai parādībām)Je§um kru§tan §itte Wyddu §tarpan dywwems §lapkouwe~s Dewe däls.. Elg1621_GCG, 78₅. Tappa muh§śo dehļ py Krußtu kahrts Starpan diweem Släppkaweem / Par śaweem Waideneekeem taß to Tähwu luhd§e. LGL1685_V5, 44₂₀.  ↑ la. starpa ↔ starp, ↑ starpa[2016-08]

starpānācējs (1) s. m. §tarpanahzeja (1)starpnieks, vidutājs..istaiśiti no teem Eņģeļeem / zaur to Rohku ta Widdutaja. (Starpineeka / Starpanahzeja Mo§u.) VLH1685, 71₂₉.  ↑ la. starpā + nākt ↑ starpā, starpan ²[2016-11]

starpavīrs (1) s. m. starrpa=wiers (1)Schiedman / Starrpa=wiers. Manc1638_L, 155B₂₄. šķīrējtiesnesisSchiedman/ Starrpa=wiers. Manc1638_L, 155B₂₄.  ↑ la. starpa, starpā + vīrs ↑ starpa[2016-11]

starpība (16) s. f. §tarpiba (5), §tarpibu (4), §tarpybe (4), §tarrpiba (3)Klufft / §tarrpiba Manc1638_L, 103B₆. §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A₁₆. das dazwi§chen i§t/ §tarrpiba. Manc1638_L, 222B₂₁. 1. starpa, (nepārvarams) attālums starp diviem objektiemVnd pär to wue§§e / gir §tarpan mums vnde yums wena lela §tarpybe / ka te / kattre tur gribbeete no{no§chennes} §chennes §emmen brouckt py yums / te nhewar / vnde nedtcz arridtczan no turrenes §cheit py mums pare brouckt. EvEp1587, 141₄. Un pahr to wiśśu irr §tarp jums un mums leela Starpiba/ ka tee/ kas gribbetu no śchennen pee jums §emme^ braukt/ tee ne warr; neds arri no turren §cheit pee mums pahrbraukt. JT1685 Lk 16:26. 2. starpība, atšķirībaBEth es ßack / tickylge ka thas Mantenex wens Bherns gir / thad nhe gir §tarpan tho vnd wene kalpe neewene §tarpybe.. EvEp1587, 24₇. Tur irr §tarpiba §tarp weenas Śeewas un Jumprawas.. JT1685 1Kor 7:34. ∆ starpību darīt (4) starpibu darridami (1), starpibu darriht (1), starpibu darrijis (1), starpibu darrijuśchi (1)šķirot; atšķirtBet teem Pee=auguścheem peenahk zeeta Barriba/ kam zaur Eeraddumu tas Prahts irr isdarrihts/ Starpibu darriht §tarp to labbu un ļaunu. JT1685 Ebr 5:14.  ↑ la. starpa, starpā ↑ starpa, ↔ starpums[2016-09]

starpinieks (2) s. m. §tarpineeka (1), §tarpineeks (1)starpnieks, vidutājsTapehz irr wiņ§ch arri weens Widdutajs ( Starpineeks /) tahs jaunas Ee§tahdiśchanas VLH1685, 34₄.  ↑ la. starpa, starpā ↑ starpa[2016-11]

starpums (1) s. m. §tarrpums (1)vnter§cheid/ §chkirr§chana/ §chkirriba/ §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A₁₆. starpība, atšķirībavnter§cheid/ §chkirr§chana/ §chkirriba/ §tarrpiba/ §tarrpums. Manc1638_L, 155A₁₆.  ↑ la. starpa, starpā ↑ starpa, ↔ starpība[2016-09]

stēģe (1) s. f.? §tehgems (1)pīķis..jßwedde ar mu§ketems garrams bü§§ams peekems jeb §tehgems tos pamatze vnd exan to laick tahs wayadczibes tohs jßwedde. LS1625, 20r₇.  < skr. stěgъ 'kaujas karogs' Iespējama arī pamatforma stēgs (sal. ME III 1063).[2020-04]

stigt, stīgt (9) v. stihg (2), stihgt (4), §tiggu (3)Stihgt, ein schießen.. Sirgs{Sirg[s] stihg eekscha^ das Pferd schißet ein. Fuer1650_70_1ms, 263₉. Streegt, Cur. mukt, stihgt Semg. einschießen, eintretten. Fuer1650_70_1ms, 248₁₆. Stihgt. einschießen, das Pferd schießet ein. Sirgs stihg eekscha^. Fuer1650_70_2ms, 459₆. Streegt. Curl. mukt. stihgt. Semg. einschießen, eintreten. Fuer1650_70_2ms, 460₁₁. stigt, grimtManni Ghräki man mohzi Deenas vnd Nacktis / Eek§chan kattreems es biyu peed§immis / Es §tiggu alla§ch d§iļļahk eek§chan.. Manc1631_LGL, 343₃₀. Manni Grehki man mohzija Deena^s in Nakti^s/ Eekśch teem es biju peed§immis: Es §tiggu alla§ch d§iļļaki eekśchan.. LGL1685_K1, 102₃₁.  : liet. stìgti 'rimt, rimties, nomierināties'[2016-08]

stingr(i)s (6) adj. stingrs (2), §tingri (1), §tingris (1), §tinnghris (2)§teiff/ §tinnghris. Manc1638_L, 175A₁₈. Stingrs, Steiff. Fuer1650_70_1ms, 271₅. Stingrs. Steiff. Fuer1650_70_2ms, 459₁₃. stingrs; stīvs, stings, sastindzisdas Kind hu§tet/ das es §chwartz wird/ taß Bährns kläppo/ ka taß mälls tohp. das es §teiff wird/ ka taß §tingris tohp. Manc1638_PhL, 257₁₀. Un wiņśch śatwere to pee labbas Rohkas/ un pazehle to/ un tudaļ tappe wiņņa Leeli un Krumśli §tingri. JT1685 Apd 3:7.  : liet. stingrùs 'stīvs, stingrs, sasprindzināts', stiñgras 'stingrs, stiprs'[2016-11]

stīpa (10) s. f. stihpa (1), stihpas (2), §tiepa (7)Thonnen=Band/ Stiepa. Manc1638_L, 27B₂. Reiff/ Stiepa. Manc1638_L, 143A₉. das Band vmb den Stein/ Stiepa Manc1638_PhL, 314₁₁. Band/ Stiepa. Manc1638_PhL, 332₉. ein Band/ Stiepa. Manc1638_PhL, 315₂₅. Stihpa. faßreif. stihpoht. mehle irr apstihpeta. Fuer1650_70_2ms, 459l₁. stīpa (piem., mucai)ein Band i§t abgebrochen/ abge§prunge~/ weena Stiepa notruhku§śi/ noläku§śi. Manc1638_PhL, 316₂. Uhs -- auff= uhs=śist dibbenu. den boden auffschlagen it: stihpas. benden, binden. bände auffschlagen. Fuer1650_70_2ms, 392₂₀.  : liet. stỹpas 'stīpa; miets, masts', liet. stýpė 'stīpa' ↓ stīpenieks, stīpinieks[2016-08]

stīpenieks, stīpinieks (4) s. m. stihpineekam (2), §tiepeneex (2)Bander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A₄. Bändemacher/ Stiepeneex. Manc1638_PhL, 406₁₈. stīpotājsBändemacher/ Stiepeneex. Manc1638_PhL, 406₁₈. Tatschu es tam Muzzineekam, Stihpineekam weenu muzzu saudeschu. Ich will doch dem Bötticher eine Tonne blind machen, vor das bänden zu kurtz thun. Fuer1650_70_2ms, 346₉.  ↑ la. stīpa ↑ stīpa, ↔ stīpotājs[2016-11]

stīpot (2) v. stihpoht (1), §tiepoht (1)Bänden/ §tiepoht/ ap§tiepoht. Manc1638_L, 27B₃. stīpotBänden/ §tiepoht/ ap§tiepoht. Manc1638_L, 27B₃. Stihpa. faßreif. stihpoht. Fuer1650_70_2ms, 459l₁.  ↑ la. stīpa ↓ apstīpot, stīpotājs[2016-08]

stīpotājs (1) s. m. §tiepotais (1)Bander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A₃. stīpotājsBander/ Stiepotais/ Stiepeneex. Manc1638_L, 31A₃.  ↑ la. stīpot ↑ stīpot, ↔ stīpenieks, stīpinieks[2016-08]

strādāšana (4) s. f. §trada§chana (1), §trahdaśchana (1), §trahda§chana (1), §trahda§chanu (1)wirckung/ darrbo§chana/ §trahda§chana. Manc1638_L, 211A₂₄. strādāšana, darbošanāswirckung/ darrbo§chana/ §trahda§chana. Manc1638_L, 211A₂₄. Tur da§chadi (Ba§nizas) Ammati / bet weens pats Kungs. Tur da§chada Strahdaśchana / bet weens pats Deews.. VLH1685, 68₅.  ↑ la. strādāt ↔ strādīšana, ↑ strādāt[2016-08]

strādāt (339) v. ja=§trahda (1), ja§trada (1), ja§trahda (3), strahda (3), strahdaht (9), strahdahts (1), §traada  (3), §trada (15), §tradadams (1), §tradah (1), §tradaht (13), §tradai§che (1), §tradaiys (1), §tradaju (1), §tradajuśchi (1), §tradaju§chi (1), §tradaju§śchi (1), §tradath (3), §tradayis (3), §tradays (2), §traday§che (3), §tradayu (2), §tradayu§chi (1), §tradayu§§chi (1), §tradäth (1), §traddais (2), §trahd (4), §trahda (104), §trahdadami (9), §trahdadammi (1), §trahdadams (7), §trahdah (1), §trahdahs (2), §trahdahß (2), §trahdaht (70), §trahdaht{§trahdadt} (1), §trahdahts (1), §trahdahtz (1), §trahdais (4), §trahdaja (9), §trahdajam (3), §trahdajams (1), §trahdajeeta (1), §trahdajis (14), §trahdajoht (1), §trahdajs (8), §trahdajśchi (3), §trahdaju (2), §trahdajuśchi (3), §trahdaju§śchi (1), §trahdat (6), §trahdata (1), §trahdatu (1), §trahdayis (2), §trahdejśchi (1)Arbeiten/ §trahdaht. Manc1638_L, 22B₅. §chaffen/ thun/ darriet/ darrboht/ §trahdaht. Manc1638_L, 151A₂₅. wercken/ operari, §trahdaht/ darrboht. Manc1638_L, 208A₆. wircken/ §trahdaht/ darrboht. Manc1638_L, 211A₂₁. §ich bemühen/ darrboht/ §trahdaht. Manc1638_L, 127A₁₂. thun/ darriet/ §trahdaht. Manc1638_L, 184A₂₆. Strahdaht, arbey"ten. Fuer1650_70_1ms, 275₁₄. 1. strādāt, darboties, darītThöw nhe buhs tham Weer§cham / katteers tur §trada / to Mutte ay§zeth. Ench1586, G2A₁₃. Kas leed§ahs Krohņa=Darbo^s §trahdaht/ jeb pretti=§pree§chahs/ tam buhs mirrt. SKL1696_KB, 50. p. - cauru / visu nakti strādāt; strādāt cauru nakti (9) czauru nackti §tradayu§§chi (1), §trahda zauru nackti (1), wue§§e nackte §traday§che (1), wü§§e nackte §traday§che (1), zauru nackti §tradaju§śchi (1), zauru nackti §trahdajuśchi (1), zauru nackti.. §trahdajis (1), zauru nakti §trahdajśchi (2)- (daudz) vairāk strādāt (9) dauds wairahk §tradayis (1), doudcze wayrack §tradays (1), doudtcze wairack §tradays (1), wairaack §traddais (2), wairahk §trahdajis (1), wairahk §trahdayis (1), wairak §trahdajs (2)- darbu(s) strādāt; strādāt darbu (41) dahrbu §trahd (1), dahrbu §trahdaht (1), dahrbus §trahd (1), dahrbus §trahda (2), darbu §trahda (2), darbu §trahdadami (2), darbu §trahdah (1), darbu §trahdahs (2), darbu §trahdaht (1), darbus §trahda (1), darbus §trahdaht (4), darrba §trahdaht (1), darrbs.. ja=§trahda (1), darrbu §tradaht (1), darrbu §trahda (1), darrbu §trahdadami (2), darrbu §trahdadammi (1), darrbu §trahdahß (1), darrbu §trahdaht (1), darrbu §trahdajis (4), darrbu §trahdatu (1), darrbus §trahdaht{§trahdadt} (1), darrbus §trahdajis (1), §trahda.. darbu (1), §trahda.. darrbu (5), §trahdajeeta.. darrbu (1)- dienas (un) naktis / dienā(s) un naktī(s) / naktī un dienā strādāt (6) deenas nacktis §trahda (2), deenas und nacktis §tradaht (1), deena^ un nakti^ §trahdajam (1), deena^s nakti^s §trahda (1), nakti^ un deena^ §trahdadami (1)- labi strādāt; strādāt labi (5) labb §trahdaht (1), labbaki §trahdaht (1), labbe §trahdaht (1), labbe.. §tradaht (1), §tradaht labb (1)- (ne)gribēt strādāt (6) ghribbu.. §trahdaht (1), gribbehs.. §trahdaht (1), ne gribb §trahdaht (1), nhe ghribb §trahdaht (1), nhe ghribbi §trahdaht (1), §tradath grib (1)- nevīžāt strādāt (3) ne wihscha strahdaht (1), ne=wiśśa strahdaht (1), nhe wie§cha §trahdaht  (1)- palīdzēt strādāt (5) pa=lied§eht §trahdaht (1), palied§et.. §trahdaht (1), palihd§eht.. §trahdaht (1), palihd§eja.. §trahdaht (2)- stipri strādāt (4) §tipprake ja§trada (1), §tippre §trahda (2), §tippri §trahda (1)- sūri strādāt; strādāt sūri (9) śuhre §trahda (1), śuhre.. §trahdajis (1), śuhri §trahda (1), śuhri §trahdaht (2), śuhri §trahdajs (1), śuhri §trahdayis (1), śuhry §trahda (1), §trahda.. śuhre (1)∆ strādājams lops (1) §trahdajams lohps (1)arbeit§am Thier/ §trahdajams Lohps. Manc1638_PhL, 266₂. darba dzīvnieksarbeit§am Thier/ §trahdajams Lohps. Manc1638_PhL, 266₂. ∆ strādāt tikuši (7) §trahda ticku§che (1), §trahda tikkuśchi (2), ticku§che §trahda (1), ticku§che §trahdaht (1), ticku§che.. §trahdaht (1), tikkuśchi §trahda (1)čakli strādātKas vs śawu Tyrumu ticku§che §trahda / tas darra śawus Ghubbus leelus / vnd kas śöw py leeleems Kungeems turrahs / ka tas myliex vnd czeeniex gir / tas warr dauds ļaun nowehr§t. Manc1631_Syr, 553₆. Jauns buhdams §trahda tikkuśchi/ In śargajees no Śliņkumma.. LGL1685_K1, 133₁₀. 2. apstrādāt (piem., zemi)Kaß śawu Tierumu §trahda / tam buhß Mai§es ghann / bett kaß vs §linnckumu dohdahß / tam Nabbad§ibas ghann buhß. Manc1637_Sal, 92₂₀. Tam Semneekam/ kas to Semmi §trahda/ buhs pirmak tohs Augļus eedabbuht.. JT1685 2Tim 2:6. - tīrumu strādāt (3) tierumu §trahda (2), tyrumu.. §trahda (1)∆ caur(i) strādāt (5) zaur.. §trahda (1), zaure §tradaht (3), zaure.. §trahdajis (1)wol durcharbeiten/ zaure §tradaht. Manc1638_PhL, 317₈. (kārtīgi) strādāt, apstrādātwol durcharbeiten/ zaure §tradaht. Manc1638_PhL, 317₈. Jhten tha taß Zillwähx labbe no śöw pa§ścham nhe darries / Deewam buhß to zaure §tradaht ar to Arrcklu śawa Wahrda.. Manc1654_LP1, 264₁₉.  < skr. stradati 'censties; smagi strādāt; ciest' ↓ apstrādāt, atstrādāt, āzstrādāt, iestrādāt, izstrādāt, nestrādāt, nostrādāt, pastrādāt, strādāšana, strād(e)nieks, strādniece, uzstrādāt[2016-08]

strād(e)nieks, strādniece (52) s. śtrahdneekam (1), śtrahdneeks (1), śtrahdneeku (1), śtrahdneku (1), §tradenekes (1), §trahdeneeks (1), §trahdeneekus (1), §trahdnecke (1), §trahdneekam (3), §trahdneeke (1), §trahdneekeem (6), §trahdneekeems (4), §trahdneeki (3), §trahdneeks (3), §trahdneeku (2), §trahdneekus (12), §trahdneex (6), §trahdneeze (1), §trahdneke (1), §trahdnekems (1), §trahdnex (1)ein Arbeiter/ Strahdneex/ Dahrbeneex. Manc1638_PhL, 403₂₂. Strahdeneeks, ein arbey"ter. Fuer1650_70_1ms, 275₁₉. strādnieks, strādnieceThae cetturte gir / patture§chen nopelnite alge / taes §tradenekes vnde algad§es CC1585, 31₁₀. Strahdneeze (Darba Śeewa) irr śawam Wihram Preeks/ in darra tam jauku meerigu D§ihwośchanu. VLH1685_Syr, 38A₂₇. - ar strādniekiem(s) saderēt (4) ar.. strahdneekeem śaderreja (3), ar.. strahdneekeems śaderreya (1)- strādniekus derēt (5) strahdneekus derreht (5)∆ Strādnieku svētdiena (1) Strahdneeku śwehtdeena (1)Devītā svētdiena pirms Lieldienām, Septuagesima Dewita^ Śwehdeena^ preekśch Leeldeenas / jeb Strahdneeku Śwehtdeena. VLH1685, 22₂.  < skr. stradьnikъ 'strādnieks' par ∆ Strādnieku svētdiena skat. Konv. XIX 38298. ↑ strādāt, ↓ strādniecīgs[2016-12]

strādīšana (1) s. f. strahdiśchana (1)Strahdiśchana, das arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 275₁₈. strādāšanaStrahdiśchana, das arbey"ten.. Fuer1650_70_1ms, 275₁₈.  ↑ la. strādāt ↔ strādāšana[2016-11]

strādniecīgs (1) adj. §trahdneetzigh (1)Arbeit§am/ §trahdneetzigh. Manc1638_L, 22B₇. strādīgsArbeit§am/ §trahdneetzigh. Manc1638_L, 22B₇.  ↑ la. strādnieks ↑ strād(e)nieks, strādniece[2016-08]

stragnis (2) s. m. stragnis (2)Stragnis, Curl. Muklis. Sem. Ein Sumpffe.. Fuer1650_70_1ms, 248₂₀. Stragnis. Curl. Muklis. Sem. ein Sumpff. Fuer1650_70_2ms, 460₁₄. purvs, muklājsStragnis, Curl. Muklis. Sem. Ein Sumpffe Fuer1650_70_1ms, 248₂₀. Stragnis. Curl. Muklis. Sem. ein Sumpff. Fuer1650_70_2ms, 460₁₄.  : la. strēgt, la. stragns, stregns 'staigns', liet. strė́gti 'salt, stingt', liet. streĩgti 'durt, spraust', liet. strìgti 'durties; stigt'[2016-08]

straujš (2) adj. §trauj§ch (2)straujš; tāds, kas ātri plūstTee ka` §trauj§ch Uhdens śchņahz in krahz.. LGL1685_K1, 168₁₂.  : liet. sraũjas, sraujùs 'straujš', liet. sraunùs 't. p.'[2016-09]

straume (52) s. f. a§§ins=§traume (1), śtraume (4), śtraumehm (1), śtraumehs (2), śtraumes (1), §trauhmeh (1), §traum (2), §traume (21), §traumeh (2), §traumehm (2), §traumehs (2), §traumehß (1), §traumes (7), §traume^ (2), §traumu (1), §troume (2)Regenbach/ Straume. Manc1638_L, 141A₁₀. Wa§§erfluß/ Straume. Manc1638_L, 202B₃. ein Fluß/ Straume. Manc1638_PhL, 391₁₆. straumeTa Titczibe exkan Garre to §peeke ßaproth / To A§§enne Je§u Chri§ti / Vnde gir prexkan to wena ßarkan~na §troume.. UP1587, K3A₃₁. Ne kaunajees at§ihtees/ kur tu grehkojis eśśi/ in ne §traujees prett Straumes. VLH1685_Syr, 6B₁₈. - kā straumē apslīkt (4) ka straume ap§liecku§chi (1), ka straume ap§lieku§chi (1), ka straumeh apślieku§chi (1), ka` straume^ ap§lihkuśchi (1)- sarkana straume (7) śarkana straume (1), śarrkana straume (4), ßarkanna §troume (1), ßarkan~na §troume (1)- (at)skrien straume; straume (at/no)skrien (8) at§krehja.. śtraume (1), att§kren.. straume (2), straume no§krehja (1), straume §krehja (1), straume.. no=§krehja (1), śtraume at§krehja (1), §krehja.. straume (1) : liet. sraumuõ, sriaumuõ, sraumė̃ 'upes daļa, kur ir visstraujākā ūdens plūsma; straume' ↓ straumulis[2016-08]

straumulis (3) s. m. asśaru=straumulis (1), aśśaru=§traumuļeem (1), straumulis (1)Straumulis. ein Stroom. Fuer1650_70_2ms, 461₁₈. straumeAsśaru=Straumulis - Thränen=Stroom. Fuer1650_70_2ms, 461₁₈. Us tew/ śawu Deewu ween/ :/: Ka` kahds Leetu=Putniņ§ch brehzis/ Eekśch Aśśaru=Straumuļeem : Ka` śew §teid§ahs Zeļļa=Wihrs/ Zeļļu nobeigt ślahbans tihrs/ Ta`/ ak Je§us! es ar waidu/ Śawas Deenas nobeigt gaidu. LGL1685_K1, 192₁₅.  ↑ la. straume ↑ straume[2016-08]

straups (2) adj. straups (2)drošs (par dzīvnieku) (?)Straups Sirgs, ein muhtig Pferd. Fuer1650_70_1ms, 319₄. Straups. Śirgs. ein Muhtig Pferd. Fuer1650_70_2ms, 388₁₆.  neskaidra cilme[2016-08]

strautiņš (2) s. m. dem. strautinsch (2)Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 512₂. Walks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 293₈. strautiņš, straumeWalks, walziņśch Cur. Strauts, Strautiņśch, Sem. Ein fluß, Stroom. Fuer1650_70_1ms, 293₈. Walks. Walziņsch. Curl. Strauts, Strautinsch. Sem. ein fluß. Stroom. Fuer1650_70_2ms, 512₂.  ↑ la. strauts ↑ strauts[2016-08]