badadzeguse, badadzeguze (3) s. f. badda=dsegguse (1), badda=dsegguśe (1), badda=d§äggu§e (1)Wiedehopff/ Badda=d§äggu§e. Manc1638_PhL, 279₂₂. Badda=dsegguśe, der wiedhopf. Fuer1650_70_1ms, 63₁₂. Badda=dsegguse. der Wied=hopff. Fuer1650_70_2ms, 97₁₄. pupuķisWiedehopff/ Badda=d§äggu§e. Manc1638_PhL, 279₂₂. Badda=dsegguse. der Wied=hopff. Fuer1650_70_2ms, 97₁₄.  ↑ la. bads + dzeguze ↑ dzeguse, dzeguze[2019-02]

badāmais (2) s. m. baddamais (2)Baddamais, Baddeklis, Ein stech Ey"sen. oder da mit man stoßet, sticht. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Baddamais. Baddeklis. ein stech=Eisen. oder da mit man stößet, sticht. Fuer1650_70_2ms, 48₁₀. (dzelzs) rīks duršanai, badīšanaiBaddamais, Baddeklis, Ein stech Ey"sen. oder da mit man stoßet, sticht. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Baddamais. Baddeklis. ein stech=Eisen. oder da mit man stößet, sticht. Fuer1650_70_2ms, 48₁₀.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ badeklis[2020-01]

badeklis (2) s. m. baddeklis (2)Baddamais, Baddeklis, Ein stech Ey"sen. oder da mit man stoßet, sticht. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Baddamais. Baddeklis. ein stech=Eisen. oder da mit man stößet, sticht. Fuer1650_70_2ms, 48₁₀. (dzelzs) rīks duršanai, badīšanaiBaddamais, Baddeklis, Ein stech Ey"sen. oder da mit man stoßet, sticht. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Baddamais. Baddeklis. ein stech=Eisen. oder da mit man stößet, sticht. Fuer1650_70_2ms, 48₁₀.  ↑ la. badīt ↑ badīt, ↔ badāmais[2020-01]

badīgs ² (2) adj. baddigs (2)badīgs, tāds, kas ir allaž izsalcis; negausīgsTas tahds Schauts, baddigs uhs śewi ween schaujahs, das ist ein solch Nim~er=sat, ein hunger leider, der ihm allein alles gönnet. Fuer1650_70_1ms, 232₂₁. Tas tahds Schauts, baddigs uhs śewi ween schaujahs, das ist ein solch Nim~er=Satt. ein Hunger=leider. der ihm allein alles gönnet etc. Idem.. Fuer1650_70_2ms, 355₄.  ↑ la. bads [2020-03]

badīgs, badīga ¹ (7) adj. baddiga (1), baddiga{baddija} (1), baddigeem (1), baddigs (4)baddigs, baddiga, stößig. Fuer1650_70_1ms, 39₂₂. baddigs. baddija. stößig. Fuer1650_70_2ms, 48₁₂. badīgs, tāds, kas mēdz badītiesbaddigs, baddiga, stößig. Fuer1650_70_1ms, 39₂₂. Jeb irr tas §innams bijis/ ka tas Wehrśis papreekśchu baddigs bijis/ un wiņņa Kungs to ne irr śargajs/ tad tas Wehrśi prett Wehrśi parei§i atdohs/ bet tai Maitai buhs wiņņam buht. VD1689_94 2Moz 21:36.  ↑ la. badīt, badīties ↑ badīt[2020-03]

badīkļi (1) s. m. pl. baddikļiem (1)ērkšķi, dzeloņiTas Kungs śazzija: Es eśmu JE§us / kam tu pretti §tahwi; tew gŗuhti nahkśes prett Baddikļiem (D§ellonu) §pahrdiht. VLH1685, 98₇.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-04]

badīšana (2) f. s. baddischana (2)Baddischana, das stoßen, stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₂₁. Baddischana das Stoßen. Stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₁. badīšana; duršanaBaddischana, das stoßen, stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₁₁. Baddischana das Stoßen. Stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₁.  ↑ la. badīt, badīties ↑ badīt, badīties[2020-01]

badīt (21) v. badda (3), baddam (2), baddat (1), baddiht (6), baddihts (2), baddiets (2), baddija (2), baddijs (1), baddiśi (2)Baddiht stoßen, stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₁₇. Baddiht. stoßen, stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₆. badīt; durtTo wehrśi sakkam Baddam, man sagt der ochse sey" stößig, stoße. Fuer1650_70_1ms, 39₁₈. Un ja kahds Werśis weenu Wihru/ jeb Śeewu badda/ ka tas mir§t/ tad buhs to Wehrśi ar Akmiņeem nomehtaht/ un wiņņa Gaļļu ne eh§t/ bet ta Wehrścha Kungam buhs neno§eed§igam buht. VD1689_94 2Moz 21:28. ∆ ar ērkšķiem badīt (2) ar ehrk§chķeem baddiets (1), ar ehrkśchķeem baddihts (1)durstīt ar ērkšķiemTu tappi śaśchau§ts/ in ka` śuhzin śuhkahts/ Ar Ehrkśchķeem baddihts/ in ka` pluhzin pluhkahts.. LGL1685_K1, 39₁.  : liet. badýti 'badīt' ↓ apbadīt, atbadīt, badāmais, badeklis, badīgs, badīga ¹, badīkļi, badīšana, badītājs, badīties, caurbadīt, izbadīt, pabadīt, sabadīt, uzbadīt, ūzbadīt[2020-03]

badītājs (2) s. m. badditais (2)Badditais Ein stößer, Stecher. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Badditais ein Stoßer, Stecher. Fuer1650_70_2ms, 48₉. tas, kas bada, bakstaBadditais Ein stößer, Stecher. Fuer1650_70_1ms, 39₁₉. Badditais ein Stoßer, Stecher. Fuer1650_70_2ms, 48₉.  ↑ la. badīt ↑ badīt[2020-01]

badīties (4) v. refl. badditees (2), badditeeß (1), baddiyu§§chees  (1)Badditees, sich selbst, unter ein ander stoßen.. Fuer1650_70_1ms, 39₃₃. Badditees. sich selbst unter einander stoßen -stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₉. badīties, arī pārn.Par weenu ma§u kummo§śinņu Mai§es gir tee labbaki draugi §öw kappayu§§chees vnd baddiyu§§chees. Manc1631_LVM, 229₁₉. Weena Ahwis labbe śadärahß / nhe baddahß ar zittahms / ka tee Ah§chi darra; ta buhß mums ar muh§śu Kaimiņu labbe śaderrehteeß / nhe bahrteeß / nhe §tumbteeß / nhe kauteeß nhe %i%ibadditeeß%i%i. Manc1654_LP1, 460₁.  ↑ la. badīt ↑ badīt ↓ badīšana, nebadīties[2020-03]

bārstīt (15) v. bahr§ta (7), bahr§teeta (1), bahr§tiet (2), bahr§tija (1), bahr§tijis (1), bahr§titas (1), bahr§titu (1), bar§ti (1)1. bērt, bārstīt, kaisīt; mestKAd Chri§tus vs Jeru§alem / Wur§on wene E§ell / §eedadms EJaje / doudcze loudis no tho Olye kalne ar tam gaye / §ouwes drebes vnde pupelles apxkan bar§ti. Ps1615, 70₉. Un tee ņehme Pelnus no Krahśna/ un §tahweja preekśch Warau#s/ un Moh§us bahr§tija tohs prett Debbes/ tad isśittahs Trummi ar Puhtehm pee Zilwekeem un pee Lohpeem. VD1689_94 2Moz 9:10. 2. izplatīt, paustTho ghuddro Mutte bahr§ta labbu Paddomu / bett tho Jegko Śirrtz nhe gir ta. Manc1637_Sal, 47₄. To Gudru Luhpas bahr§ta Sinnaśchanu/ bet to Ģeķķu Śirds ta` newaid. VD1689_94 Sak 15:7.  : liet. barstýti 'bārstīt' ↓ apbārstīt, izbārstīt, pabārstīt, uzbārstīt[2019-08]

Bārtulis (1) s. m. npers. Bahrtuļa (1)BērtulisŚ: Behrtmeja / jeb: Bahrtuļa Deena^. 24.Augu§ti. VLH1685, 111₃₀. ∆ Bārtuļa diena (1) Bahrtuļa deena^ (1)Svētā Bērtuļa diena, 24. augustsŚ: Behrtmeja / jeb: Bahrtuļa Deena^. 24.Augu§ti. VLH1685, 111₃₀.  < vc. Bartholomäus ↔ Bērtuls[2016-10]

bērt (8) v. behrt (6), beŗŗoht (2)Behrt, Schütten. uhsbehrt, auffschütten. qs. uhs=mehŗot.. Fuer1650_70_1ms, 35₂₈. Behrt. schütten.. Fuer1650_70_2ms, 64. bērtWings peewiļļ śawu Kunghu kur warrädams / dohd Lahz=au§as par labbeems Rud§eems / ar Ghrigko=millteems śajautz wings to Waßku / tad dohd par Tee§śu / buhß winjam Adbaru behrt / tad §chählojahß / tam Labbiba nhe ißdäwu§śeeß / bett Krogha` d§errt / plieteht / tad winjam Labbibas ghann.. Manc1654_LP2, 202<sub>23</sub>. Un tam Pree§teŗam buhs śawas linnu Drehbes uswilkt/un tahs linnu Uh§as us śawu Meeśu wilkt/ un tohs Pelnus śaņemt/ kad tas Ugguns to Ded§amu=Uppuri us to Altari śaded§inajs/ un śahnis tam Altaŗam behrt. VD1689_94 3Moz 6:10. atbaru bērt (1) atbaru behrt (1)maksāt nodevas baznīcai labības veidāWings peewiļļ śawu Kunghu kur warrädams / dohd Lahz=au§as par labbeems Rud§eems / ar Ghrigko=millteems śajautz wings to Waßku / tad dohd par Tee§śu / buhß winjam Adbaru behrt / tad §chählojahß / tam Labbiba nhe ißdäwu§śeeß / bett Krogha` d§errt / plieteht / tad winjam Labbibas ghann.. Manc1654_LP2, 202₂₃. ◊ gaužas as(a)ras bērt (2) gau§chas aśśras beŗŗoht (1), gauschas asśaras beŗŗoht (1)žēli raudāt..it. gauschas Asśaras beŗŗoht. heiße thränen vergießen. Fuer1650_70_2ms, 64₁₇. Man pa§tra Deen' Inn Prahta^ ween/ Ar Nopuhtahm/ Ir Aztiņahm/ It gau§chas Aśśras beŗŗoht. LGL1685_K1, 201₃₀.  : liet. ber̃ti 'bērt' ↓ apbērt, bērties, iebērt, izbērt, klātbērt, nobērt, pārbērt, piebērt, sabērt, uzbērt, ūzbērt[2020-03]

bērties (1) v. refl. behrteeß (1)bērties..tam buhß lickteeß behrteeß us to D§irrnawas Ackmini tha Kru§ta unnd Nhelaimes / ai§to taß Śohds ee=śahkahß no Deewa Nammu.. Manc1654_LP1, 388₂₈.  ↑ la. bērt ↑ bērt[2020-01]

Bērtuls (1) s. m. npers. Bährtuls (1)BērtulisAndres/ Bährtuls Śaimneex. Manc1638_Run, 415B_6-7.  < vc. Berthold, vc. Bartholomäus ↔ Bārtulis[2016-10]

Bet → Abel Betmaeka [2020-07]

Betmaeka → Abel Betmaeka [2020-07]

Betmeaka → Abel Betmaeka [2020-07]

bezdibenīga (7) adj. besdibbenigu (2), beßdibbenighu (2), beßdibbenigu (3)pārn. neizmērojama, ļoti lielaMehs luhd§am zaur to pa§§chu tawu beßdibbenigu §chäla§tibu / tu gribbätu §cho N. §chälige vsluhkoht / vnd ar pattee§§u Titzibu ek§chan Gharru abdahwenaht.. Manc1631_Cat, 511₂₂. Bet mehs luhd§am tawu besdibbenigu Schehla§tibu/ tu gribbi muhśus Grehkus mums §chehligi pame§t/ in to breeśmigu Mehŗa=Śehrgu no mums atjemt.. LGL1685_K1, 254₂₂. - bezdibenīga žēlastība (7) besdibbenigu schehla§tibu (2), beßdibbenighu schäla§tibu (1), beßdibbenighu §chäla§tibu (1), beßdibbenigu §chäla§tibu (3) ↑ la. dibens ↑ bezdiben(i)s ¹, ↔ bezdibens, bezdibena ²[2016-10]

bezdiben(i)s ¹ (15) s. m. besdibbeni (2), besdibbeni^ (2), besdibbeņa (6), beßdibbens (5)tieffer Schlund/ Beßdibbens. Manc1638_L, 158B₅. Abgrund/ Beßdibbens. Manc1638_L, 16A₃. tieff bodenloß loch/ beßdibbens. Manc1638_L, 118B₂₆. bezdibenisAbgrund/ Beßdibbens. Manc1638_L, 16A₃. UN es red§eju weenu Eņģeli no Debbeśu nokahpam/ tam bij tahs Atślehgas ta Besdibbeņa un leelas Śchķehdes wiņņa Rohka^. JT1685 Atk 20:1.  ↑ la. dibens ↑ dibens, ↓ bezdibenīga, ↔ bezdibins[2016-10]

bezdibens, bezdibena ² (7) adj. bes duebbenne (3), besduebbenne (1), be§duebbenne (2), beßdibbens (1) Bodenloß/ beßdibbens. Manc1638_L, 38A₂₃. bezdibenīgs; arī pārn. neizmērojams, ļoti liels Bodenloß/ beßdibbens. Manc1638_L, 38A₂₃. Mhes luudtczam touwe besduebbenne Szeele§tibe Ench1586, H3B₁₂. - bezdibena žēlastība (6) bes duebbenne szeele§tibe (3), besduebbenne szeele§tibe (1), be§duebbenne ßeele§tibe (2) ↑ la. dibens ↑ dibens, ↔ bezdibenīga, bezdubena[2016-10]

bezdibins (1) s. m. beßdibbins (1)bezdibenisEs weens äßmu wi§§ur / tick taaļ ta Debbeß gir / vnd tick d§iļļ§ch tas Beßdibbins gir. Manc1631_Syr, 559₃₁.  ↑ la. dibins 'dibens' ↑ dibins, ↔ bezdiben(i)s ¹[2016-10]

bezdubena (2) adj. be§dubbene (1), be§dubbenes (1)pārn. neizmērojama, ļoti lielaSchodeen tu ar man ex§kan tho paradi§e bues / cour §cho lele milibe lued§e es nabbaeks greceneks / tu grib man touwe be§dubbene d§ele§tibe parradiet.. CC1585, 66₈.  ↑ la. dubens 'dibens' ↑ dubens, ↔ bezdibens, bezdibena ², bezdibenīga[2016-10]

Biezeks → Adoni Biezeks[2021-05]

birdināt (1) v. birdinaht (1)Birdinaht, abwerfen, abspütteln. Fuer1650_70_2ms, 68l₃. birdinātBirdinaht, abwerfen, abspütteln. Fuer1650_70_2ms, 68l₃.  ↑ la. birt ↑ birt, ↓ nobirdināt[2023-05]

biršana (1) s. f. birśchanas (1)biršanaTomehr ta deśmita Teeśa eekśch tahs wehl paliks/ un atgree§iśees/ bet buhs atkaļ par Poh§tiśchanu itt ka` Oh§ols un ka` Leepa/ kam tas Zelms paleek pehz (to Lappu) Birśchanas/ weens śwehtajs D§immums tas pats Zelms buhs. VD1689_94 Jes 6:13.  ↑ la. birt ↑ birt[2020-01]

birt (7) v. birt (2), bir§tam (4), birr§t (1)Birt, riesen, abfallen. Fuer1650_70_1ms, 44₃. Birt Riesen abfallen.. Fuer1650_70_2ms, 68₁₂. birtT. Kur eeśahx etzeht? S. Turr packaļļ Stalli: Etze śmallke. Arrieg birr§t? Manc1638_Run, 456B₁₂. Ka` Lappas mehs drihds bir§tam/ Ka` Seediņ§ch nokrihtam: Te d§ihwojam/ Te mir§tam/ Pehz Pelno^s paleekam. LGL1685_K1, 123₃₂. - kā lapām birt (5) ka lappas.. bir§tam (2), ka` lappas.. bir§tam (1), ka`.. lappas bir§tam (1) : liet. bìrti 'birt' ↓ birdināt, biršana, izbirt[2020-01]

Brēmu zeme (1) s. f. nloc. Brehmu=§emmi (1)Brēmenes hercogisteMEhs KAHRLS / no DEE=wa Schehla§tibas / to Sweedro / Gohto un Wendeņo Ķehniņ§ch / Leelajs Waldneeks eek§ch Piņņo=Semmes / Walditajs / pahr Schkohņo=Semmi / Jggauno=Semmi / Widd=Semmi / Kareļa=Semmi / Brehmu=Semmi / Wehrdena=Semmi / Stetinu / Pommero=Semmi / Ka§§ubo=un Wendeņo=Semmi / Leels=Kungs pahr Ruhgu / Kungs pahr Jngeŗa=Semmi un Wiśmaru : Ta patt arri Palz=Grahws pee tahs Reihn=Uppes / eekśch Baijero=Semmmes / Gulika^ / Kleewe^ un Bergene^ Herzogs etc. etc. SL1684, 2₆.  ↑ la. brēmi + zeme (pēc vc. Brehmen)[2016-10]

Brencis (1) s. m. npers. Brentzis (1)BrencisBrentzis/ Jahka. Manc1638_Run, 460B₄.  < vlv. Lawrenz[2014-12]

bruņacepure (3) brunņazeppur (1), bruņņa=zäppure (1), bruņņa=zäppure (1)Helm/ Bruņņa=zäppure. Manc1638_L, 87B₂₅. Sturmhaube/ Bruņņa=zäppure. Manc1638_PhL, 365₂₀. bruņucepure Vnd jemmeeta to Brunņazeppur tahß Pe§ti§chanas / vnd to Sohbeni ta Gharra / katters gir tas Deewa Wahrdts. Manc1631_LVM, 184₂₃. Sturmhaube/ Bruņņa=zäppure. Manc1638_PhL, 365₂₀.  ↑ la. bruņa(s) + cepure ↑ cepure[2023-05]

būbēt (1) v. buhbeht (1)Buhbeht, Eine schim~lichte haut setzen. beschimlen. Fuer1650_70_2ms, 42₁₀. appelēt, pārvilkties ar pelējuma kārtiņu (piem., par pienu)Buhbeht, Eine schim~lichte haut setzen. beschimlen. Fuer1650_70_1ms, 42₁₀.  neskaidra cilme ↓ apbūbēt[2020-03]

buris (2) s. m. burre (1), burrems (1)burvisJt ka ta nikne zale ekßan wy§tolems Ar bre§migems repems bus §awi§k' §a§et Burre ar burrems / §kaudige ar §kauźems Bus wenan pulkan.. Elg1621_GCG, 187₁₅.  ↑ la. burt[2020-03]

buršana (18) s. f. burr§chana (1), burr§chanu (1), burrśchanas (1), burśchana (1), burśchanahm (7), burśchanas (5), burśchanu  (1), burßen (1)Zauberey/ Burrwiba/ Burr§chana. Manc1638_L, 217A₁₇. buršana, pesteļošanaꓼ burvestībaTouwe nä§ky§tyb' vnd laulibe parloußen / Nägou§yb / §kaudyb / burßen vnd pewilßen / Wy§§ade blädybe / vnd pa§läppene gräke Wy§§e pa§§oul zynnas.. Elg1621_GCG, 186₁₆. Tad śauze Warau&s arrid§an tohs Gudrus un * Burwjus/ un tee Egipteŗu Burwji darrija arrid§an ta` ar śawahm Burśchanahm. VD1689_94 2Moz 7:11.  ↑ la. burt ↑ burt[2020-03]

burt (15) v. burdams (1), burrt (8), buryam (2), burt (3), buhra (1)zaubern/ burrt. Manc1638_L, 217A₂₀. Burt, zaubern. Fuer1650_70_1ms, 45₂₀. Burt zaubern. Fuer1650_70_2ms, 80₁₆. burt, pesteļotMums buus Dewe bytes vnde myleeth / ka mhes py winge wärde nhe ladam / needtcz nhe patte§e Dewe minnam / needtcz buryam / mhelloyam / ieb pewiliam.. Ench1586, C3A₇. Un wiņ§ch likke arrid§an śawus Dehlus zaur Ugguni eet Jnnoma Dehla Eeleija^/ un §ihleja un eezeenija Putnu=Brehkśchanu/ un buhra/ un peeturreja Sihlneekus un Sihmes=Zeenitajus/ wiņ§ch darrija ļohti daud§/ kas tam KUNGAM ne patikke/ wiņņu apkaitinadams. VD1689_94 2L 33:6.  : liet. bùrti 'burt; zīlēt' ↓ buršana, noburt[2020-01]

burta (4) s. f. burrta (1), burrtas=kohx (1), burta (2)Kerbholtz/ Burrtas=kohx/ Burrta. Manc1638_L, 101A₆. Burta, Ein Kerbstock. Fuer1650_70_1ms, 45₁₉. Burta. ein Kerbstock Fuer1650_70_2ms, 80₁₅. birka – skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādusKerbholtz/ Burrtas=kohx/ Burrta. Manc1638_L, 101A₆. Burta. ein Kerbstock.. Fuer1650_70_2ms, 80₁₅. ∆ burtas koks (1) burrtas=kohx (1)Kerbholtz/ Burrtas=kohx/ Burrta. Manc1638_L, 101A₆. birka – skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādusKerbholtz/ Burrtas=kohx/ Burrta. Manc1638_L, 101A₆.  ↑ la. burt[2020-12]

burveklis, burvēklis (4) s. m. burrwehkļi (1), burwekļeem (2), burweķļus (1)pestelis, burvestības līdzeklisDa§§ch Nhewe§śeliß śawa` Śährgha` ghullädams leekahß kadu Burrwi und Śahls=Puh§chlätaju py śöw attwehteeß / tam buhß to mehŗoht / §taipiet / Kaula=Wahrdus / Ghrai§ama=Wahrdus / D§ießla=Wahrdus / und kaß tahdi Pe§tiļi und Burrwehkļi gir / pahr=runnaht. Manc1654_LP2, 395{375}₂₈. Mums buhs Deewu bihtees in mihleht/ ka mehs us wiņņa Wahrdu ne lahdam/ neds (ar Swehre§teem) nepateeśi Deewu minnam/ nei buŗŗam (in Burweķļus nepeeturram/).. VHL1685_Cat, 12₁₀.  ↑ la. burt, burvis ↑ burt, burvis, burve[2020-03]

burvība (23) s. f. burrwiba (6), burrwibai (1), burrwibas (5), burrwibu (4), burwiba (2), burwibas (4), burwibas=grehks (1)Hexerey/ Burrwiba Manc1638_L, 89B₁₅. Zauberey/ Burrwiba/ Burr§chana. Manc1638_L, 217A₁₆. burvestība; buršana, pūšļošana; pareģošanaBett tee darrbi tahß Mee§śas gir §innami / ka turr gir Laulibas Pahrkahp§chana / Mauziba / nhe§kie§tiba / Beßkauniba / Ällkadeewiba / Burrwiba.. Manc1631_LVM, 171₃. Kad kahds Wihriśchkis zaur Burwibas kahdu nokauj/ tad buhs tam us Ratti liktam tapt/ irr ta weena Śeewi§chka/ tad buhs wiņņai Ugguns=Śahrte par Śohdibu buht.. SKL1696_KB, 87. p.  ↑ la. burvis, burt ↑ burvis, burve[2020-03]

burvis, burve (52) s. burrwe (2), burrweem (6), burrwes (2), burrwi (12), burrwis (14), burrwiß (1), burrwy (1), burrwjo (1), burrwjo=ghräki (1), burrwjus (3), burrwo=mecklätajam (1), burrwus (4), burwes (1), burwi (2), elles=burwis (1)Hex/ Zauberer/ Burrwis. Manc1638_L, 89B₁₄. Vnhold/ zauberer/ Burrwis. Manc1638_L, 195B₂₃. Zauberin/ Burrwe. Manc1638_L, 217A₁₃. Zauberinne/ Burrwe. Manc1638_PhL, 404₁₆. burvis, burveHex/ Zauberer/ Burrwis. Manc1638_L, 89B₁₄. Tas wiśs notiks tahs leelas Mauzibas dehļ tahs labpatizzigas Maukas/ tahs gudras Burwes/ kas ar śawas Maukośchanas Tautas irr pahrdewuśi/ un Ziltis ar śawahm Burśchanahm. VD1689_94 Nah 3:4. - burvi / burv(j)us meklēt; (ne) meklēt burves / burvi / burv(j)us (10) gr. burrwi.. mecklehß (1), burrwjus.. mecklejis (1), burrwus mecklejis (1), burrwus.. meckleht (1), meckle burrwes (1), meckleja burrwjus (1), meckleja burrwus (1), mekkleh burrwjus (1), nhe meckle burrwi (1), nhe meckle burrwus (1)- (ne)meklēt padomu pī burves / burvi / burviem (3) meckle paddomu py.. burrweem (1), meckleja paddomu py.. burrwes (1), nhe meckleh paddomu py burrwi (1)◊ elles burvis (1) elles=burwis (1)velns, sātansAtślehd§ tawas Mihlibs=Durwis Śuhti tawus Śargus klaht/ :/: Ka tas niknajs Elles=Burwis Manni ne warr śamaitaht.. LGL1685_K1, 234₁₇.  ↑ la. burt ↑ burt, ↓ burveklis, burvēklis, burvība[2020-03]