cābele (2) s. f. zahbele (2)Zahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 311₂. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 538₂. sabulisZahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 311₂. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 538₂.  < vlv. zabel 'sabulis'[2023-05]

cauna (6) s. f. zauna (6)Marder/ Zauna. Manc1638_L, 122A₂₂. Marder/ Zauna. Manc1638_PhL, 276₁₁. Zauna, Eine Marder. Fuer1650_70_1ms, 311₁₃. Zauna. ein Marder. Fuer1650_70_2ms, 539₂. caunaMarder/ Zauna. Manc1638_L, 122A₂₂. Zauna. ein Marder. Fuer1650_70_2ms, 539₂. ∆ melna cauna (2) melna zauna (2)Zahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 311₂. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 538₂. sabulisZahbele. ein Zobel, melna Zauna.. Fuer1650_70_1ms, 311₂. Zahbele. eine Zobel, melna Zauna. Fuer1650_70_2ms, 538₂. ↔ cābele < liet. kiáunė 'cauna', pr. caune 'cauna'[2016-06]

caunacepure (1) s. f. zauna=zäppures (1)caunādas cepureKrahßnas Drehbes / Lap§a=und Zauna=zäppures walkaht / und śawu Leppnibu rahdiet / taß nhe maxa nheneeka / buhtu tu irr śe§śchus / a§toņus / und wairahk Dahldeŗus §kaitijis.. Manc1654_LP1, 518₂₈.  ↑ la. cauna + cepure ↑ cauna, cepure[2023-05]

caurbadīt (2) v. zaur baddiht (1), zaurbaddiht (1)Zaur baddiht durchhin stoßen. stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₁. zaurbaddiht. durch hin stoßen - stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₈. izbadīt cauri; izdurt cauriZaur baddiht durchhin stoßen. stechen. Fuer1650_70_1ms, 39₃₁. zaurbaddiht. durch hin stoßen - stechen. Fuer1650_70_2ms, 48₁₈.  ↑ la. cauri + badīt (pēc vc. durch(hin)stoßen) ↑ badīt[2023-05]

cecen, cecin (16) adv. czätzen (4), czätzinn (1), czedtczen  (1), czetczen (8), czetczenne (1), czetzen (1)secen, garāmVNde khad the a§tone dene czetzen by / ka tas Bherns apgre§tz tappe / Tad tappe winge wärdctz dheweetcz JE§us / Katters dheweetcz by no tho Engele / Pirms thas exkan Mathe meße eyemptz tappe. EvEp1615, 23₆. Bett kattri czätzen ghaya / §aimoya winju / vnd krattiya tohß Ghallwus / śatzidami.. Manc1631_LVM, 108₁₅. - cecen / cecin iet, (pa)iet cecen (14) czätzen eet (2), czätzen ghaya (1), czätzinn ghaya (1), czedtczen edthe (1), czetczen gay (1), czetczen gaye (1), czetczen ghaya (1), czetczenne gaya (1), edth.. czetczen (1), eijohtz czetczen (1), gay.. czetczen (2), paghaya.. czätzen (1) ↑ la. secen (ar līdzskaņu asimilāciju)[2020-04]

cepure (34) s. f. bruņņas=zeppuri (1), bruņņo=zeppuri (1), czäppures (1), czeppurre (2), pirrtz=zäppure (1), szäßka=zäppure (1), vhdra=zäppure (1), wa§śaraszäppure (1), zäppur (4), zäppure (4), zäppurehms (1), zäppures§wiete (1), zeppure (9), zeppures (4), zeppuri (2)Hut/ Zäppure. Manc1638_L, 95A₁₄. ein Hut/ Zäppure. Manc1638_PhL. Zeppure, Ein hut. Fuer1650_70_1ms, 315₁₆. Zeppure. ein Hutt.. Fuer1650_70_2ms, 544₂. cepureVnde yemmeth to brunye czeppurre thäs pe§ty§chennes / vnde to Sobenne tha Garre katters gir tas Dewe wärdtcz. EvEp1587, 191₈. Tas Selta Peeres=Plahtiņ§ch us Zeppures/ kur ta Śwehtiba eekścha eerak§tita bija/ kas wiśs bija §talts/ dahrgs/ jauks in krahśchns. VLH1685_Syr, 70A₅. ∆ bruņu / bruņas cepure (4) brunye czeppurre (2), bruņņas=zeppuri (1), bruņņo=zeppuri (1)bruņucepureVnde yemmeth to brunye czeppurre thäs pe§ty§chennes / vnde to Sobenne tha Garre / katters gir tas Dewe wärdtcz. EvEp1587, 191₈. Bet mums/ kas mehs tahs Deenas (Behrni) eśśam buhs gaddigeem buht/ apwilkt tahs Kruhścho=Bruņņas tahs Tizzibas un Mihle§tibas/ un to Bruņņas=Zeppuri tahs Zerribas pee Śwehtibas. JT1685 1Tes 5:8. ↔ bruņacepure∆ ķēniņu cepure (3) ķehniņņo zeppuri (1), ķehniņo zeppures (1), ķehniņo zeppuri (1)kronis, valdnieka galvas rotaUn tur parahdijahs weena zitta Sihme Debbeśi^/ un red§i weens leels śarkans Puhķis/ tam bij śeptiņņas Galwas; un deśmits Raggi/ un us śawahm Galwahm śeptiņņi Ķehniņo Zeppuri. JT1685 Atk 12:3. ∆ pirkstu cepure (1) pirkstu zeppurepirkstu zeppure. Fuer1650_70_2ms, 3k₆. uzpirkstenispirkstu zeppure. Fuer1650_70_2ms, 3k₆. ∆ plika cepure (2) plikka zeppure (2)Plikka zeppure, ein hut. Fuer1650_70_1ms, 315₂₂. Plikka Zeppure ein Hut. Fuer1650_70_2ms, 544₆. plikādas cepure (?)Plikka zeppure, ein hut. Fuer1650_70_1ms, 315₂₂. Plikka Zeppure ein Hut. Fuer1650_70_2ms, 544₆. ∆ seska cepure (1) szäßka=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇. seskādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇. ∆ ūdra cepure (1) vhdra=zäppure (1)Al§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇. ūdrādas cepureAl§o/ Vhdra=zäppure/ Szäßka=zäppure/ eine Ottern/ Mencken Mütze. Manc1638_PhL, 276₇.  : liet. kepùrė 'cepure' ↓ bruņacepure, caunacepure, cepurnieks, lapsacepure[2020-11]

cepurnieks (2) s. m. zäppurneex (2)Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_L, 95A₁₅. Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_PhL, 406₁₅. cepurnieks,cepuru izgatavotājsHutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_L, 95A₁₅. Hutmacher/ Zäppurneex. Manc1638_PhL, 406₁₅.  ↑ la. cepure ↑ cepure[2016-07]

cērpējs, cērpēja (2) s. zehrpeis (1), zehrpeja (1)Scherer/ Zehrpeis. Manc1638_L, 154B₁₈. Schafe Schererin/ zehrpeja. Manc1638_L, 152A₂₅. cirpējs, cirpējaScherer/ Zehrpeis. Manc1638_L, 154B₁₈.  ↑ la. cirpt ↑ cirpt, ↔ cirpējs[2016-10]

cet(e)r(e)desmit(s), cetrsdesmits (9) num. ord. cetter de§§mitte (1), czetterde§mette (2), czetterde§mitti (1), czettrede§mette (4), zettrs deßmits (1)četrdesmitTas tre§§ches gir / Toes pawellettes gauwame denes / lid§e tems Cetter de§§mitte gauwame denems.. CC1585, 18₇. Kad Kri§tus by uszehlees no Kappa / Zettrs deßmits Deenas wehl räd§ehts tappa: Pehtz winņs usbrauze.. LGL1685_V5, 419₁₉. - cet(e)r(e)desmit(s) / cetrsdesmits dienas (6) cetter de§§mitte.. denems (1), czetterde§mette denes (2), czettrede§mette denems (2), zettrs deßmits deenas (1) ↑ la. cetri 'četri', + desmit(s) ↑ cetri, cetras, ↔ čet(e)rdesmit(s), četra(s)desmit(is)[2016-10]

ceterkārtīgi (1) adv. cetterkartige (1)četrējādi, četros veidosVs cik doud§adige daebbe toep te greke darrite. Cetterkartige / ahr domaschen / ahr wardems / ahr darbems vnde pallaidi§chen. CC1585, 27₂₀.  ↑ la. cetri 'četri' + kārta ↑ cetri, cetras, ↔ četrkārtīgi[2023-05]

ceterpadesmit (2) num. card. czetterpadde§mette (2)četrpadsmitEs paßy§te wene Czilweeke exkan Chri§to / pirms czetterpadde§mette gaddems gir tas exkan to Meße buewis.. EvEp1587, 48₄. Es paßi§te wene Czilwheke exkan Chri§to / pirms czetterpadde§mette gaddems / gir tas exkan tho Meße buiwis.. EvEp1615, 41₁₄.  ↑ la. cetri 'četri' + pa + desmit(s) ↑ cetri, cetras, ↔ čet(e)r(as)padesmit(s)[2016-10]

cetordiena, ceturdiena (7) s. f. zättor=deena` (1), zättur=deena (1), zättur=deenu (2), zätturdeena (1), zettor=deena^ (1), zettur=deena (1)Donner§tag/ Zätturdeena. Manc1638_PhL, 383<sub>11</sub>. ceturtdienaDonner§tag/ Zätturdeena. Manc1638_PhL, 383<sub>11</sub>. Leela^ Zettor=Deena^. VLH1685, 35<sub>24</sub>. ∆ Lielā Cetordiena / Ceturdiena (6) leela Zättur=deena (1), leela Zettur=deena (1), Leela` Zättor=deena (1), Leela^ Zettor=deena^, leelu Zättur=deenu (2)Grün Donner§tag/ leela Zettur=deena. Manc1638_PhL, 384₈. Zaļā Ceturtdiena, ceturtdiena pirms LieldienāmGrün Donner§tag/ leela Zettur=deena. Manc1638_PhL, 384₈. Leela^ Zettor=Deena^. VLH1685, 35₂₄.  ↑ liela + ceturtdiena (pēc skr. Velik) ↑ la. ceturts, cetorts + diena ↑ cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2016-09]

cetorkārtīgs (1) adj. zättorkahrtigs (1)četrējāds, četru veiduZeekahrtigs ir tas Ļauns? Tas ir zättorkahrtigs: (1) tas Mee§śahs / (2) tas Dweh§śelehs / (3) tas Manntas / und (4) ta Ghoda. Dres1682_SBM, 34₂₅.  ↑ la. cetri 'četri' + kārta ↑ cetri, cetras, ↔ četrikārtīga[2016-10]

cetorksnis (4) s. m. zettorkschneem (4)ceturtā daļa, ceturtdaļaSkelt spalten. Malku Zettorkschneem śķelt das holtz in 4. Teilen spalten. Fuer1650_70_1ms, 234₁₀. Zettri, Viere. Zettorkschneem puschu schķelt, in vier theile zerspalten. Fuer1650_70_1ms, 316₈.  ↑ la. ceturts, cetorts ↑ cetri, cetras, ↔ ceturte[2016-10]

cetornis (1) s. m. zettorņeem  (1)četrotne, četrinieks, četru cilvēku kopaUn likke to śagrahbis Zeetuma^/ nodohdams to tśchetreem Kaŗŗa=Wihro zettorņeem wiņņu śargaht.. JT1685 Apd 12:4.  ↑ la. ceturts, cetorts ↔ četorksnis, ↑ cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2016-07]

cetortapadesmits, cetortapadesmita (12) num. ord. czättortapadeßmita (1), czättortapadeßmitta (1), czettorrtapadde§mette (1), czettortapadde§mette (1), czettorte padde§mette (1), zättorta=pa=deßmita` (1), zättorta` pa=deßmita` (1), zättorta` padeßmita` (1), zättorta` padeßmitta` (1), zättorta`=pa=deßmita` (1), zättorta`..=padeßmita` (1), zettorta^ padeśmita^ (1)četrpadsmitais, četrpadsmitāTa Czettortapadde§mette Jouta§chen. Ench1586, CA<sub>1</sub>. Zettorta^ padeśmita^ Śwehdeena^ / jeb Zetterta^ Sweehdiena^ Ohtra^ deśmiti^ / pehz Waśśaras Śwehtku Atśwehtes. VLH1685, 73<sub>8</sub>. - cetortapadesmita jautāšana (5) czättortapadeßmita jauta§chana (1), czättortapadeßmitta jauta§chana (1), czettorrtapadde§mette jouta§chen (1), czettortapadde§mette jouta§chen (1), czettorte padde§mette jouta§chen (1)- cetortāpadesmitā vietā (5) zättorta=pa=deßmita` weeta` (1), zättorta` pa=deßmita` weeta` (1), zättorta` padeßmita` weeta` (1), zättorta` padeßmitta` weeta` (1), zättorta`..=padeßmita` weeta` (1) ↑ la. cetorts 'ceturts' + pa + desmits ↑ cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2016-10]

cetorts, cetorta, ceturts, ceturta (91) num. ord. a§tota`=deßmita`=zättorta` (1), cätturt' (1), cettartankartan (1), cetterte (1), cettortz (3), cetturtcz (4), cetturte (8), czättorta (3), czättortan (1), czättortta (1), czättortz (1), czätturta (1), czätturtu (2), czettorta (4), czettorte (6), czettorte  (2), czettortz (4), czettörtan (2), ohtra` deßmitta` und zättorta (1), ohtra`=deßmita und zättorta` (1), ohtra`=deßmita` und zättorta` (1), ohtra`=deßmita` und zättortorta` (1), ohtra^ deśmita^ in zettorta^ (1), peekta`=deßmita zättorta` (1), śä§ta`=deßmita` zättorta` (1), śimpta` unnd zättorta (1), tre§ścha`=deßmita` zättorta` (1), tre§§cha` deßmity und zättorta` (1), tzättorteem (1), zättorta (2), zättorta (1), zättortais (2), zättortais (2), zättortan (1), zättortas (1), zättortaß (1), zättorta` (1), zättorta` (2), zättorta` (4), zättorta`=deßmita`.. zättorta` (1), zättorts (1), zättortu (4), zätturrtas (1), zätturtu (4), zätturtu (1), zetterta^.. ohtra^ deśmiti^ (1), zettorta^ (8)der vierdte/ zättortais/ zättortz. Manc1638_L, 194A_23–24. der vierdte/ zättortais. Manc1638_PhL, 414₂. ceturtais, ceturtāTha cetterte luk§chen. Dode mums §choden deni§ke mai§e. CC1585, 12₃. Tohp tee eekśch tahdahm Blehdibahm zettorta^ rei§i atra§ti/ ta lihds arrid§an/ kad diwi laulati Ļautiņņi Laulibu pahrkahp/ tad buhs teem mirrt. SKL1696_KB, 94. p. - cetorta jautāšana (7) czättorta jauta§chana (2), czättortta jauta§chana (1), czettorta jouta§chen (1), czettorta jouta§§chen (1), czettorte jouta§chen (2)- ceto(/u)rta lūgšana (9) cetterte luk§chen (1), czättorta luhk§chana (1), czettorta luuck§chenne (2), zättorta luhk§chana (1), zättortas luhk§chanahs (1), zättortaß luhk§chanas (1), zätturrtas luhk§chanas (1), zätturtu luhk§chanu (1)- cetortan kārtan; cetortā kārtā (6) cettartankartan (1), czättortan kahrtan (1), czettörtan kärtan (2), zättortan kahrtan (1), zättorta` kahrta` (1)- cetortā svētdienā (10) ohtra^ deśmita^ in zettorta^ śwehdeena^ (2), zettorta^ śwehdeena^ (6), zettorta^ śwehdeena^ treścha^ deśmiti^ (2)- cetortā vietā (13) ohtra` deßmitta` und zättorta weeta` (1), ohtra`=deßmita und zättorta` weeta` (1), ohtra`=deßmita und zättorta` (weeta`) (1), peekta`=deßmita zättorta` weeta` (1), śä§ta`=deßmita` zättorta` weeta` (1), tre§ścha`=deßmita` zättorta` (weeta`) (1), tre§ścha`=deßmita`zättorta` weeta` (1), zättorta weeta` (1), zättorta` weeta` (2), zättorta` weeta`{weeeta`} (1), zättorta`=deßmita`.. zättorta`.. weeta` (2)- cetorts bauslis (8) cettortcz baus§lis (1), cettortz boußlis (1), czättortz baußlis (1), czettortz boußlis (1), zättorts baußlis (1), zättortu baußli (1), zättortu baußlu (2)- līdz / iekškan trešu un ceto(/u)rtu augumu; trešā un cetortā augumā (14) exkan tre§§che vnde czettorte augumme (1), exkan tre§§che vnnde czettorte augumme (1), exkan.. tre§§che vnde czettorte augumme (2), lieds treśchu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§śchu und zättortu aughumu (2), lieds tre§śchu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu und zätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu vnd czätturtu aughumu (1), lieds tre§§chu vnnd czätturtu aughumu (1), tre§ścha` und zättorta` auguma` (1), tre§§cha` und zättorta` aughuma` (2) : liet. ketvirtas 'ceturtais' ↓ cetornis, ↑ cetri, cetras, ↓ cetortapadesmits, cetortapadesmita, cetortsdesmits, cetordiena, ceturdiena, ceturte, puscetorts[2016-10]

cetortsdesmits (12) num. ord. indef. diwi zättorta`=deßmity (1), śimbta`=zättorta` deßmita` peekta` (1), śimbta`=zättorta`=deßmita` śä§ta (1), weens zättorta`=deßmity (1), zättorta=deßmita=tre§ścha (1), zättortadeßmitty (1), zättorta`=deßmita` (1), zättorta`=deßmita`=dehwita` (1), zättorta`=deßmita`=ohtra` (2), zättorta`=deßmita`.. zättorta` (1), zättorta`=deßmity und ohtra` (1)četrdesmitais; četrdesmit (kopā ar pirmais, otrais utt.)Pehtz to ka CHri§tus mohzietz by zättortadeßmitty Ghadda`. Manc1631_LVM, 233<sub>15</sub>. Mums Chri§titeem Ļaudeem buhß d§eedaht ar to Koninju Dawid zättorta`=deßmita`=ohtra` D§eeßma`.. Manc1654_LP2, 92<sub>24</sub>. ∆ viens / divi cetortādesmitī (2) diwi zättorta`=deßmity (1), weens zättorta`=deßmity (1)41. weens zättorta`=deßmity. Manc1638_PhL, 413₆. 42. diwi zättorta`=deßmity etc. Manc1638_PhL, 413<sub>7</sub>. četrdesmit viens utt.weens zättorta`=deßmity. Manc1638_PhL, 413₆.  ↑ la. cetorts 'ceturtais' + desmits ↑ cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2016-10]

cetri, cetras (16) num. card. a§tonede§mette vnd czeetre (2), cettre (3), cettres (1), czettre tuxto§che (2), czettreems (1), czettres (1), czettrus (1), zettri (5)Zettri, Viere. Fuer1650_70_1ms, 316₈. Zettri. Viere. Fuer1650_70_2ms, 546₇. četri,četrasCek doud§e gir pa§tere lhete / taes cilwekes? Cettre. CC1585, 40₁₁. tschettri |. zettri | pauti wehl newa aiskalluśchees. 4. Eyer sind noch o# gebicket. Fuer1650_70_2ms, 160₂₂.  : liet. ketùri, kẽturios 'četri' ↓ cet(e)r(e)desmit(s), cetrsdesmits, ceterkārtīgi, ceterpadesmit, cetorkārtīgs, cetorts, cetorta, ceturts, ceturta, ↔ četri, četras[2016-10]

ceturdiena → cetordiena, ceturdiena[2016-09]

ceturte (1) s. f. zätturte (1)er§te Viertheil/ pirrma zätturte. Manc1638_PhL, 378₁₁. ceturtdaļaer§te Viertheil/ pirrma zätturte. Manc1638_PhL, 378₁₁.  ↑ la. ceturts ↑ cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2015-09]

ceturts, ceturta → cetorts, cetorta, ceturts, ceturta[2016-10]

ciek, cik (372) adv. ceck (1), cek (10), ce^k  (1), cik (2), cyk (1), czeek (26), czick (8), czicke (2), czik (1), zeeck (1), zeek (225), zeekwairak (1), zehk (1), zick (39), zick=dries  (1), zik (53), zik{zikilgi} (1)1. norāda uz nezināmu skaitu, daudzumuCeck gir prate thas me§ces? Pece / Red§echen / Sirde§chen / Boudi§chen / oh§e§chen / ai§twer§chen. CC1585, 33₄. Śchis arrid§an irr nomaitahts/ un wiśśi zeek wiņņam paklauśija/ irr iskaiśiti. JT1685 Apd 5:37. 2. norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpiJaw eß zeļļu/ zeek Spähku turrädams. Manc1638_Run, 436B₁₃. Jo es śchķeetohs taiśnu eśśam zeek ilgi es śchinni^ D§ihwokli^ eśmu/ juhs usmohdinaht un atgahdinaht. JT1685 2P 1:13. 3. (izsaukuma teikumos vai retoriskajos jautājuma teikumos) daudz, ļoti daudzVnde manne dwe§el gir warren ißbedenäta / Och tu Kunx czik ilge. Ps1615, 45₂₄. Un tee brehze ar §tippru Balśi śazzidami: zeek ilgi tu Śwehts un pateeśigs Walditajs ne śohdi un ne atreebi muhśu Aśśini no teem/ kas wirs Semmes d§ihwo? JT1685 Atk 6:10. - cik(i) / ciek daudz(i) / daudzādīgi (24) cek doud§e  (5), cik doud§adige (1), czeek dauds (1), czick doudtcze (2), czicke doudtcze (2), zeek dauds (5), zeek daud§  (2), zik dauds (2), zik daud§ (4)- cik drīz (11) zick dries (9), zick drieß (1), zick=dries (1)- cik / ciek ilgi (62) cyk ylge (1), czeek illghe (1), czick ilge (2), czick ilge (2), czick jlge (2), czik ilge (2), zeek ilgi (7), zeek ilgi (1), zeek ilgi` (6), zeek illgh (1), zeek illghe (4), zick illge (1), zick illghe (20), zik ilg  (1), zik ilgi (11), zik illghe (1)- cik / ciek liel(āk)s (13) czeek leela (2), zeek leela (3), zeek leelaka (1), zeek leels (1), zeek leelß (1), zeek leelu (1), zick leels (1), zick.. leela (1), zik leels (2)- cik / ciek reiz(as) (32) ce^k reyz (1), czeek rei§as (2), zeek reis (1), zeek rei§as (25), zik rei§as (2), zik rei§i (1)- cik / ciek spēdams (28) czeek §pähdams (1), zeek §pädams (1), zeek §pähdama (1), zeek §pähdami (6), zeek §pähdams (9), zeek §pehdami (1), zeek §pehdams (1), zeek §pehjoh (1), zeek.. §pähdama (1), zik §pehdams (4), zik.. §pehdams (2) : liet. kíek 'cik' ↓ ciekkārt, cikkārt[2016-08]

ciekkārt, cikkārt (47) adv. cekart (1), cikkardt (1), czeckaarth (1), czeek=kahrt  (1), czeekahrt (9), czekaarth (1), czekart (1), czekarth (1), czekärt (2), czekärth (8), zeek kahrt (1), zeek=kahrt  (1), zeekahrt (13), zeekart (1), zeekkahrt (5)1. cik reižuCek gir Letes ex§kan greke{gre ke} apwaica§chen iaapdome? A§toeng. Kas / Ka / Ko/ cikkardt / cour kam / Kapetz / Ka / vnde kad. CC1585, 33₁. Tad gahje Pehteris pee to/un śazzija: Kungs/ zeek kahrt buhs man mannam Brahļam/ kas prett man grehko/ peedoht? JT1685 Mt 18:21. 2. ikreiz, kadJsledtcz thope / par pamme§§chenne thös greekes / tho darreth / czekaarth yuus tho §czerreth / exkan manne peminne§chenne. Ench1586, B2B₈. ES pateizu mannam Deewam zeekkahrt es juhśo peeminnu. JT1685 Fil 1:3.  ↑ la. cik, ciek + kārta ↑ ciek, cik ↓ ciekkārtīgs[2016-08]

ciekkārtīgs (5) adj. zeekahrtigs (3), zeekahrtigu (2)cik dažāds ir (kaut kas), cik veidu ir (kaut kam) (jautājumos)Zeekahrtigs ir tas Ļauns? Tas ir zättorkahrtigs: (1) tas Mee§śahs / (2) tas Dweh§śelehs / (3) tas Manntas / und (4) ta Ghoda. Dres1682_SBM, 34₂₄.  ↑ la. cik, ciek + kārta ↑ ciekkārt, cikkārt[2016-10]

cietumnieks (2) s. m. zeetum=neeks (1), zeetumneeks (1)Zeetumneeks, der Stockmeister.. Fuer1650_70_1ms, 317₂₀. Zeetum=neeks. der Stock=Meister. Fuer1650_70_2ms, 546₁₂. cietuma uzraugsZeetumneeks, der Stockmeister.. Fuer1650_70_1ms, 317₂₀. Zeetum=neeks. der Stock=Meister. Fuer1650_70_2ms, 546₁₂.  ↑ la. cietums ↑ cietums, cietuma ¹[2016-07]

cietums ² (7) s. m. czeetumu (1), czetum (2), czetums (1), zeetumu (2), zetum (1)cietums, cietībaThas gulleye exkan ßene ar lele Nabbadczibe / Täs ßilles czetums tam nhe pannicke / Tas ar maße pene baryotcz gir / Katters nhe wene Putninge jßalckt licke. UP1587, G4B₁₉. Wiśśu pehz/ teem ween=padeśmiteem pee Galda śeh§choht/ parahdijahs JE§us/ un lammaja wiņņo Netizzibu un Śirds Zeetumu/ ka tee ne bij tizzejśchi teem/ kas to bij red§ejśchi augścham zehluśchu.. JT1685 Mk 16:14.  ↑ la. ciets[2015-09]

cietums ³ (3) s. m. czetum (3)derība..grib es tho patte ßime walkoth vnde yempt / vnde nepolgath / ai§to tha ßime gir man wayag vnd lab par e§typpro§chen / vnde peminne§chen tho czetum vnd §oli§chen.. Ench1615, C3B₄.  ↑ la. ciets (pēc vlv. bunt 'saišķis; savienība; vienošanās, derība')[2016-07]

cietums, cietuma ¹ (254) s. m. czeetuma` (25), czeetumeems (1), czeetummu (8), czeetumu (5), czetum (3), czetuman (6), czetumas (1), czetuma` (1), czetumi (1), czetumman (15), czetumman{czetu[m]man} (1), czetumme (14), czetummims (2), czietuma` (1), zeetuma (15), zeetuma' (1), zeetuma=beedris (2), zeetuma=beedrus (1), zeetuma=ļaudis (2), zeetuma=ļau§chu (1), zeetuma=śargs (2), zeetuma=śarrgs (1), zeetuma=wihrs (4), zeetuma=wihru (3), zeetumaļau§chu (1), zeetumas (1), zeetuma` (51), zeetuma`eet (1), zeetuma^ (61), zeetumeem (2), zeetumma^ (3), zeetummu (1), zeetumo^s  (2), zeetums (5), zeetumu (16), zetums (1)Gefängniß/ zeetums.. Manc1638_L, 71B<sub>19</sub>. Kärcker/ Zeetuma/ Ka§te. Manc1638_L, 99B<sub>9</sub>. Kercker/ Zeetuma. Manc1638_L, 101A<sub>7</sub>. Zeetums, das gefängniß, kerker. a^ zeest. jeb zeets leiden oder vest. Fuer1650_70_1ms, 317<sub>17</sub>. Zeetums. das gefängniß. Kerker. a` Zeest leiden, jeb zeets{zets}. feste. Fuer1650_70_2ms, 546₉. cietums, ieslodzījuma vietaWue§§es / kattre Czetumman{Czetu[m]man} gir atpe§tyth vnd §wabbade lai§t. UP1587, FA₂₄. Kas aiskawejahs us Krohņa Darbu eet/ tam buhs us Kohku=Sirgu śehdeht/ jeb usślehgtam tapt/ jeb Zeetuma^ pee Uhdens un Mai§es śehdeht. SKL1696_KB, 51. p. cietumā / cietuman turēt; turēt cietumā / cietuman (18) czeetuma` thurreya (1), czeetuma` turrähtz (1), czeetuma` turreya (1), czeetuma`.. turräti (1), czetumman patturrete (1), czetumman thur (1), thurrey.. czetumman (1), zeetuma' turreya (1), zeetuma turr (1), zeetuma` turreja (1), zeetuma` turreya (1), zeetuma`.. turrähti (1), zeetuma^ turr (1), zeetuma^ turrehts (1), zeetuma^ turreja  (1), zeetuma^ turretus (2), zeetumma^.. turrehts (1)∆ cietuma ļaudis (5) zeetuma ļaudis (1), zeetuma=ļaudis (2), zeetuma=ļau§chu (2)Zeetuma ļaudis, gefangene völker.. Fuer1650_70_1ms, 317<sub>21</sub>. Zeetuma=ļaudis gefangene Völker.. Fuer1650_70_2ms, 546<sub>13</sub>. cietumnieki, ieslodzītieZeetuma ļaudis, gefangene völker.. Fuer1650_70_1ms, 317<sub>21</sub>. Ka tas to Nopuhśchanu to Zeetuma=Ļau§chu klauśa/ in atpe§titu tohs Nahwes=Behrnus. LGL1685_K1, 272<sub>33</sub>. ∆ cietuma vīrs (7) zeetuma=wihrs (4), zeetuma=wihru (3)Zeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms, 317<sub>19</sub>. Zeetuma=Wihrs. ein Gefangener. Fuer1650_70_2ms, 546<sub>11</sub>. cietumnieks, ieslodzītaisZeetuma=wihrs, ein gefangener. Fuer1650_70_1ms, 317<sub>19</sub>. Bet Śwehtko^s bij tas Semmes=Walditais eeraddis teem Ļaudim weenu Zeetuma=Wihru atlai§t/ kahdu tee gribbeja. JT1685 Mt 27:15. ∆ cietumā likt; (ie)likt cietumā (12) eelikke.. zeetuma^ (1), leetz.. czeetuma` (1), licka.. czeetuma` (1), likke.. zeetuma^ (2), zeetuma^ likkuśchi (1), zeetuma^ likts (2), zeetuma^ lizzis (1), zeetuma^ lizzis (3)apcietināt, saņemt ciet, sagūstītDohd tam Darrbu / kas Kalpam peedärr / ja wings tad nhe klau§śa / tad leetz to Czeetuma`. Manc1631_Syr, 578₂₇. Jo Erodus bij to Jahni Rohka^ ņehmis/ wiņņu śehjis un Zeetuma^ lizzis/ thas Erodeijas dehļ/ kas Wilippa wiņņa Brahļa Śeewa bija. JT1685 Mt 14:3. ∆ (cietumu) cietumā / cietuman jemt, jemt cietumā (15) czeetuma` jehmis (1), czeetumu czeetuma` jehmis (2), czetum czetuman iemis (3), czetum czetumän iemis (1), czetuman yemptz (1), czetumän iemis (1), czetumman yemis (2), jehme.. zeetuma` (1), zeetuma` jehmis (1), zeetumu zeetuma` jehmis (2)apcietināt, saņemt ciet, sagūstīt; apvaldītTos greekes gir thas czetumman yemis.. UP1587, I2B<sub>4</sub>. Taß gir to zeetumu Zeetuma` jehmis / Kahpdams py Tähwu / No turrenes taß attkall atteeß / śohdiet pehtz śawu Wahrdu.. LGL1685_V5, 83₁₂. ∆ (ie)mest cietumā / iekškan cietuma; cietumā / iekš(kan) cietuma (ie)mest (41) czeetuma` eemä§ts (2), czetuma` eemä§tz (1), eek§ch zeetuma eemäśtz (1), eemette.. zeetuma^ (3), exkan.. czetumme emee§tcz (3), exkan.. czetumme emhe§tz (3), mett zeetuma^  (1), mette.. czeetuma` (1), mette.. exkan.. czetumme (2), mette.. zeetuma` (2), mette.. zeetuma^ (1), mette.. zeetuma^ (2), mettihs.. zeetuma^ (1), zeetuma` ee=mä§ts (1), zeetuma` eemä§tam (1), zeetuma` eemä§ts (4), zeetuma` emä§ts (1), zeetuma` mä§ts (2), zeetuma` me§t (1), zeetuma` me§t  (2), zeetuma^ eeme§ts (2), zeetuma^ eeme§ts (1), zeetuma^ eeme§tu (1), zeetuma^ eemettu (1), zeetuma^ eemettuśchi (1)apcietināt, saņemt ciet, sagūstītBeth thas nogaya / vnde mette to exkan to czetumme tekams ka thas mackßate / ko thas parradan by. EvEp1587, 195₉. Un daud§ Śittenus teem dewuśchi/ eemette tee tohs Zeetuma^/ un pawehleja tam Zeetuma Śargam tohs zeeśchi śargaht. JT1685 Apd 16:23.  ↑ la. ciets ↓ cietumnieks[2016-08]

cik → ciek, cik[2016-08]

cikkārt → ciekkārt, cikkārt[2016-08]

cīkot (6) v. zihko (2), zihkoht (4)Zihkoht, wanken, wibbeln. Fuer1650_70_1ms, 316₁₀. Zihkoht. wancken, wippeln, wibbeln. Fuer1650_70_2ms, 547₂. šurpu turpu kustēties, ņudzētwiśśur pa lauku zihko zihkoht, es wanket viel volks, es wim~elt draußen.. Fuer1650_70_1ms, 316₁₁. wissur pa lauku zihko zihkoht. es wancket viel volks, es wimmelt draußen. Fuer1650_70_2ms, 547₃.  : liet. kinkúoti 'klanīt galvu, klanīties'[2016-08]

cīkstas (3) s. f. pl. zihkstahs (1), zihkstas (2)Zihkstas, bürtzel, bürtzel kraut, grentzel. Fuer1650_70_1ms, 316₁₉. Zihkstahs. Zihkstas. burtzel, bürtzel=Kraut, Grentzel.. Fuer1650_70_2ms, 547₈. dārzeņu portulaka (?)Zihkstas, bürtzel, bürtzel kraut, grentzel. Fuer1650_70_1ms, 316₁₉. Zihkstahs. Zihkstas. burtzel, bürtzel=Kraut, Grentzel.. Fuer1650_70_2ms, 547₈.  ↑ la. cīkstēt 'čīkstēt' Latvijas daba[2016-09]

cīkstēšana (10) s. f. cixte§chen (1), cziexte§chanu (2), ziexte§chana (1), ziexte§chanu (2), zihk§teśchana (1), zihk§teśchanas (2), zihk§teśchanu (1)cīņaPallieds mums myļais Deews vnd Kunx. Czaur tawu Nahwes cziexte§chanu / vnd A§śinigu §weedru. Manc1631_LGL, 369₁₉. Jo mums ne irr Zihk§teśchana prett to Meeśu un Aśśini/ bet pretti tahm Leelkund§ibahm/ pretti tahm Waldiśchanahm/ pretti teem Paśaules Walditajeem.. JT1685 Ef 6:12.  ↑ la. cīkstēt ↑ cīkstēt ¹[2015-04]

cīkstēt ¹ (7) v. cix§t (1), cyk§täs (1), cyxt (1), cziext{cziex} (1), ziexteht (2), zihk§tedami (1)ringen/ zieniet/ ziexteht. Manc1638_L, 144B₃. cīnīties..vnd nepekar wene ioune wilte macibe / kattre prettib to Chri§tite macib / vnd Catholi§che Ba§nedce cix§t. Ench1586, 5₁₉. Garra^ §tahwat/ ar weenu Prahtu zihk§tedami zaur to Tizzibu tahs Preezas=Mahzibas. JT1685 Fil. 1:27.  ↑ la. cīstēt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) ↓ cīkstēšana, ↔ cīstēt ¹, ↓ cīkstēties[2016-07]

cīkstēt ² (2) v. ziext (1), zihksteht (1)Zihksteht, knarren wie ein wagen rad oder Thür. Fuer1650_70_1ms, 316₁₄. čīkstēt (piem., par durvīm)B. Ka tawa ißkapts ta ziext? I.Kluhd§iņa ißkalltu§śi/ Knaggis §wabbads. Kahtz. Manc1638_Run, 461B₈. Zihksteht, knarren wie ein wagen rad oder Thür. Fuer1650_70_1ms, 316₁₄.  : la. čīkstēt (pamatā onomatopoētisms) ↔ cīstēt ²[2016-07]

cīkstēties (15) v. refl. cziextahß (1), cziexteyahß (1), ziextahs (1), ziextejahß (1), ziexteyahß (1), zihk§tahs (2), zihk§tatees (1), zihk§tedamees (3), zihk§tees (1), zihk§tejahs (1), zihk§tejas (1), zihk§tohs (1)cīkstēties, cīnītiesTas by brieni§kis Karr§ch / Kad Nahwe vnd d§iewiba cziexteyahß.. Manc1631_LGL, 276₁₂. Zihk§tees to labbu Zihk§teśchanu tahs Tizzibas/ śagrahb to muh§chigu D§ihwośchanu/ pee ka tu arrid§an aizinahts eśśi/ un apleezinajis labbu Leezibu preekśch daud§ Leezineekeem. JT1685 1Tim 6:12.  ↑ cīstēt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) ↔ cīkstīties, ↑ cīkstēt ¹[2016-07]

cīkstīties (4) v. refl. zihkstitees (4)Zihkstitees sich mit einem ringen. Fuer1650_70_2ms, 316₁₅. Zihkstitees, sich mit einem ringen, ar Nahwi Zihkstitees.. Fuer1650_70_2ms, 547₆. cīkstēties, cīnītiesZihkstitees sich mit einem ringen. Fuer1650_70_1ms, 316₁₉. Zihkstitees, sich mit einem ringen, ar Nahwi Zihkstitees.. Fuer1650_70_2ms, 547₆.  ↑ la. cīstēt, cīstīt 'cīnīties' (ar k iespraudumu) ↔ cīkstēties[2015-04]

cilas (4) s. f. pl. zillas (4)Zillas, brach acker. Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_1ms, 316₂₁. Zillas, brach=Acker, Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_2ms, 547₉. atmataZillas, brach acker. Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_1ms, 316₂₁. Zillas, brach=Acker, Zillas art, brachen, brache pflügen. Fuer1650_70_2ms, 547₉.  ↑ la. celt[2015-04]

cilāt (5) v. zillaht (4), zillat (1)Zillaht, setzen |: an andern ort :| a^ Zelt.. Fuer1650_70_1ms, 316₂₃. Zillaht, setzen. (: an andern Ort:) a` Zelt. Rudsu kas śalijuśchi pahrzillaht. den beregneten Roggen umb=setzen. Fuer1650_70_2ms, 547<sub>10</sub>. cilāt; pieceltEß ghribbu juhß n䧜aht lieds patt wätzuma` / und kamähr juhß śirrmi tapśeeta / eß ghribbu to darriet / eß ghribbu juhß zillaht / und ne§t / und atpe§tiet. Manc1654_LP1, 455₁₆. Kamehrt tas tawa^ Śirdi^ nahks/ Tew palihd§ehs in zillaht śahks/ Kas tewi §emme^ §pehris. LGL1685_K1, 145₂₄.  ↑ la. celt ↓ cilāties, ciļāties, pārcilāt, uzcilāt[2016-07]

cilāties, ciļāties (5) v. refl. zillajahß (1), zillajees (1), zillateeß (2), ziļļateeß (1)piecelties, celties augšāEeepreezenajeeß tu / Manns Draugs / ar ścho Mahzibu / katters tu nhe w䧜äls alla§ch e§śi / tu nhe warri töw zillateeß / wi§śi Kauli gir töw ghruhti / töw gir tawas Mee§śas tuhku§chas.. Manc1654_LP1, 441₂₁. ZIllajees mihļśch Wahrguliht In us Deewa laidees :/: Kam tu Behdu= Bedre^ miht'/ Gau§chahm Aśśrahm waidees.. LGL1685_K1, 245₂₉.  ↑ la. cilāt ↑ cilāt, ↓ necilāties[2016-07]

cinaiņa (2) adj. zinnaiņa (2)ciņaina, tāda, kurā ir daudz ciņuZinnaiņa pļawa, ein hümplichter heuschlag, wiese. Fuer1650_70_1ms, 312₂₉. Zinnaiņa pļawa. ein Hümplichter Heu schlag. wiese. Fuer1650_70_2ms, 548₆.  ↑ la. cinis ↑ cinis[2020-12]

cinis (4) s. m. zinnis (4)Zinnis, ein hümpel, alß da dsehrwenes oder Kraans beere auff wachsen.. Fuer1650_70_1ms, 312₂₄. Zinnis ein Hümpel. alß da. dsehrwenes oder Kraans=behren uffwachsen. Fuer1650_70_2ms, 548₂. neliels zemes izcilnis (piem., pļavā, purvā)Mas zinnis leelu śeenu wesmu ahrkt fuit. apkahrt gahsch, ein klein hümpel wirfft ein groß fuder Heu ümb.. Fuer1650_70_1ms, 312₂₆. Mas Zinnis leelu Śeenu wesmu apkahrt gahsch. ein klein Hümpel, wirfft ein Groß=fuder Heu umb. Fuer1650_70_2ms, 548₃.  : liet. kìnė 'augstāka vieta pļavā, purvā', liet. kinìs, -iẽs 'augu sega virs ūdens; maza saliņa; ūdensaugu saknes; lauku eža; augstāka vieta purvā' ↓ cinaiņa[2016-06]

cīnīšana (8) s. f. zieniśchanu (1), zieni§chana (1), zihniśchana (1), zihniśchanas (2), zihniśchanas=beedram (1), zihniśchanu (2)Ringung/ das ringen/ zieni§chana/ ziexte§chana. Manc1638_L, 144B₆. cīņa, cīnīšanāsRingung/ das ringen/ zieni§chana/ ziexte§chana. Manc1638_L, 144B₆. Es eśmu to labbu Zihniśchanu zihnijis/ es eśmu to Tezześchanu pabeid§is/ es eśmu to Tizzibu turrejs. JT1685 2Tim 4:7.  ↑ la. cīnīt, cīnīties ↑ cīnīt, cīnīties[2016-07]

cīnīt (8) v. czinyt (1), kaŗŗu=zienidams (1), zieniet (4), zienijam (1), zihnijis (1)ringen/ zieniet/ ziexteht. Manc1638_L, 144B₃. cīnītiesKad es nu nake exkan muer§chan Bhede / Vnde czinyt buus ar to Nawe.. UP1587, N2B₁₁. Es eśmu to labbu Zihniśchanu zihnijis/ es eśmu to Tezześchanu pabeid§is/ es eśmu to Tizzibu turrejs. JT1685 2Tim 4:7. - cīnīt ar nāvi / nāvu; ar nāvu cīnīt (4) ar nahwu.. zieniet (1), czinyt.. ar.. nawe (1), zieniet.. ar nahwu (1), zieniet.. ar.. nahwu (1) : pr. erkīnina 'atbrīvo, atpestī' ↓ cīnīšana, cīnīties[2016-07]

cīnīties (30) v. refl. czienie§chohß (1), czieniyahß (2), czieniyamees (1), czinietees (1), cziniyeeß (1), czinyas (1), jazienijahß (1), zienidameeß (1), zienidammees (1), zienijahß (2), zienijameeß (1), zieni§chohs (1), zienitees (1), zieniyameeß (1), zienjohs (1), zihnijahs (1), zihnijamees (1), zihnijatees (1), zihnijees (1), zihnijeetees (1), zihnijohs (1), zihniśchohs (1), zihniśchohs (4), zinieteeß (1), zynnas (1)cīnīties..nothurreetes / yums no meßige egribbe§chenne / kattre prettibe to Dwhe§el czinyas / vnde thurret wene labbe buu§chenne §tarpan tems Paggane loudems.. EvEp1587, 117₁₈. Es luhd§u zaur tawu ruhktu Mohku/ Tu gribbi man Grehzineekam §chehligs buht/ kad es nu nahkśchu eekśch Mirśchanas Behdahm/ in zihniśchohs ar to Nahwi. LGL1685_K1, 177₂₃. - ar nāvi / nāvu cīnīties; cīnīties ar nāvi / nāvu (11) ar nahwi jazienijahß (1), ar nahwi zihnitees  (2), ar nahwu zienitees (1), ar.. nahwu czieniyahß (1), ar.. nahwu zienijahß (2), czienie§chohß ar.. nawu (1), zienidameeß ar nahwu (1), zieni§chohs ar.. nahwu (1), zihniśchohs ar.. nahwi (1)- stipri cīnīties (5) §tippre czieniyamees (1), §tippre zienijameeß (1), §tippre zieniyameeß (1), §tippry.. cziniyeeß (1), §tipri zihnijamees (1) ↑ cīnīt ↑ cīnīt, ↓ necīnīties[2016-07]

cīpārs (1) s. m. ziepahrs (1)dzīparsJeb§che juh§śi Ghräki tick śarrkani gir ka{} śarrkanas{} A§śinis{} / buhß teems tatt§che tapt tick ballteem / ka Śneeks / und jeb§che tee buhtu / ka śarrkans Ziepahrs / tad buhß teem tatt§che tapt ka Willa. Manc1654_LP1, 264₃₀.  ↑ la. dzīpars (ar fonētisku pārveidojumu)[2020-04]

ciprese (1) s. f. cypre§śes (2)cipreseEs äßmu auxte augu§i ka Eggle vhs Libano / vnd ka Cypre§śes Kohx vhs to Kallnu Hermon. Manc1631_Syr, 560₁₄ . ∆ cipreses koks (2) cypre§śes kohx (2)cipreseKa kahts augliex Ölyakohx vn~ ka tas auxtakais Cypre§śes kohx. Manc1631_Syr, 612₆.  < vc. Zypresse 'ciprese' (arī Cypresse(n))[2016-07]

cīpslas (2) s. f. pl. zihpslas (2)Zihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 312₃₁. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 548₇. cīpslasZihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 312₃₁. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 548₇.  : la. dzīsla 'asinsvads; cīpsla' ↔ cīpsles[2020-12]

cīpsles (2) s. f. pl. zihpsles (2)Zihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 312₃₁. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 548₇. cīpslasZihpsles, Zihpslas, die Sehnen. Fuer1650_70_1ms, 312₃₁. Zihpsles, Zihpslas. die Sehnen. Fuer1650_70_2ms, 548₇.  : la. dzīsla 'asinsvads; cīpsla' ↔ cīpslas[2016-07]

ciris → cir(v)is, cirvs[2014-12]

cirītis (2) s. m. dem. zirritis (2)Zirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 313₆. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 548₁₂. cirvītisZirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 313₆. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 548₁₂.  ↑ la. cir(v)is ↑ cir(v)is, cirvs[2020-12]

cirksnis ¹ (4) s. m. zirkschni (2), zirkśnis (2)Zirkśnis, Zirkschni, die bügung unterm Leibe. Fuer1650_70_1ms, 312₃₂. Zirkśnis. Zirkschni. die bügung unterm leibe. Fuer1650_70_2ms, 548₈. cirksnisZirkśnis, Zirkschni, die bügung unterm Leibe. Fuer1650_70_1ms, 312₃₂. Zirkśnis. Zirkschni. die bügung unterm leibe. Fuer1650_70_2ms, 548₈.  : liet. kirkšnìs, kìrkšnis 'cirksnis'[2015-04]

cirksnis ² (2) s. m. zirkschni (1), zirksni (1)Zirkschni, die großen wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_1ms, 313₁. Zirksni. die großen Wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_2ms, 548₉. sirsenisZirkschni, die großen wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_1ms, 313₁. Zirksni. die großen Wespen, die die bienen freßen. Fuer1650_70_2ms, 548₉.  ↑ la. cirst vai : la. sirsenis (ar skaņu pārveidojumu)[2016-06]

cirnis (1) s. m. zirņa (1)Peets. m. Zirņa peets. Fuer1650_70_1ms, 187₁₈. cirvis (?)Peets. m. Zirņa peets. Fuer1650_70_1ms, 187₁₈.  kļūdaina forma?[2016-07]

cirpējs (3) s. m. zirpeju (1), zirrpehju (1), zirrpeju (1)cirpējs..und ka kahda Awis / kattra preek§ch śawu zirrpehju apmähmo.. Manc1654_LP1, 271₂₈. Wiņśch irr itt ka Aws/ pee Kauśchanas we§ts/ un ittin ka Jehrs besbalśigs irr pretti śawu Zirpeju/ ta` patt wiņśch ne atdar śawu Mutti. JT1685 Apd 8:32.  ↑ la. cirpt ↑ cirpt, ↔ cērpējs, cērpēja[2016-07]

cirpis (13) s. m. zirpi (7), zirpis (4), zirrpis (2)Sichel/ Zirrpis. Manc1638_L, 168B₁₆. eine Sichel/ Zirrpis. [Bruck§chas/ i§t eine andere art.] Manc1638_PhL, 359₁₃. Zirpis, eine Sichel. Fuer1650_70_1ms, 316₂₇. Zirpis ein Sichel. Fuer1650_70_2ms, 548₁₁. 1. sirpisSichel/ Zirrpis. Manc1638_L, 168B₁₆. Eezehrti ar tawu Zirpi/ un pļauji: jo ta Pļauśchanas Stunda irr tew nahkuśi/ tapehz/ ka tas Pļaujums tahs Semmes irr eenahzis. JT1685 Atk 14:15. 2. kūlis (piem., labības)..no tham Spirtim. Von denen Haufen. fasciculi manuales. melius kohpiņ. Zell Kohpiņņus. die Ehstländer, weil sie mit Sicheln, so sie Zirpi und Zirpischi heissen, und bei Hand=vollen nur die Ähren in gar kurzem Stroh schneiden, mögen ihre fasciculos manuales, haben, wir haben gute Schooß voll. Fuer1650_70_2ms, 442k₃.  ↑ la. cirpt ↓ cirpītis, ↑ cirpt[2016-07]

cirpītis (1) s. m. zirpischi (1)kūlītis (piem., labības)..no tham Spirtim. Von denen Haufen. fasciculi manuales. melius kohpiņ. Zell Kohpiņņus. die Ehstländer, weil sie mit Sicheln, so sie Zirpi und Zirpischi heissen, und bei Hand=vollen nur die Ähren in gar kurzem Stroh schneiden, mögen ihre fasciculos manuales, haben, wir haben gute Schooß voll. Fuer1650_70_2ms, 442k₃.  ↑ la. cirpis ↑ cirpis[2020-12]

cirpšana (1) s. f. zirrp§chana (1)das §cheren/ zirrp§chana. Manc1638_L, 154B₁₉. cirpšanadas §cheren/ zirrp§chana. Manc1638_L, 154B₁₉.  ↑ la. cirpt ↑ cirpt[2015-04]

cirpt (7) v. zährp (1), zirpt (4), zirrpt (2)§cheren/ zirrpt. Manc1638_L, 154B₁₇. Zirpt, scheeren, wie wolle.. Fuer1650_70_1ms, 316₂₆. Zirpt. scheren, wie wolle. Fuer1650_70_2ms, 548₁₀. cirpt, griezt (par dzīvnieka vilnu, cilvēka matiem)zeek rei§as Ghaddus=kahrta Awis zährp? Manc1638_PhL, 269₁₉. Awis zirpt. die Schafe scheren, wollen. Fuer1650_70_2ms, 39₈. - avis / avjus cirpt (4) aujus zirrpt (1), awis zährp (1), awis zirpt (2) : liet. kirpti 'griezt, cirpt' ↓ apcirpt, cērpējs, cērpēja, cirpējs, cirpšana, nocirpt[2016-06]

cir(v)is, cirvs (28) s. m. zirris (2), zirrwa=kahtz (1), zirrwa=peetz (1), zirrwi (9), zirrwis (8), zirrwiß (1), zirwa (1), zirwa=kahts (1), zirwis (2), zirws (1)Beil/ Zirrwis. Manc1638_L, 30A₂₁. Axt/ Zirrwiß. Manc1638_L, 26B₁₁. ein Beil/ Zirrwis. Manc1638_PhL, 301₁₉. ein Beil/ Zirrwis. Manc1638_PhL, 360₂₇. Zirris, zirritis, it: Zirws, eine Axt. beil, it: eine flitte. Fuer1650_70_1ms, 313₆. Zirris, Zirritis, it. Zirws. ein Axt, beil, it. eine flitte. Fuer1650_70_2ms, 548₁₂. cirvisJ. Śaimneex/ dohd Zirrwi. A. Wai beß Zirrwi vs Zeļļu §taigha? Manc1638_L, 438B_17–18. Tas Zirwis irr jaw arrid§an teem Kohkeem pee Śakni peelikts/ tapehz ikkatrs Kohks/ kas labbus Augļus ne neśs/ tohp nozir§ts/ un Ugguni^ eeme§ts. JT1685 Lk 3:9.  : liet. kirvis 'cirvis' ↓ cirītis[2016-10]

cirvs → cir(v)is, cirvs[2016-08]

cīrvul(i)s (6) s. m. zierwuls (1), zierwuļo (1), zihrwulis (4)Lerch/ Zierwuls. Manc1638_L, 116A₄. ein Lerche/ Zihrwulis. Manc1638_PhL, 277₁₃. cīrulisdie Lerche le§t §ich vernehme~/ es wird bald Vorjahr werden/ Zihrwulis d§eed/ ghan~ dries Pa=wa§śars tapps. Manc1638_PhL, 277₁₅. Jo ta Śwehtiśchana tohp śatzita nhe Śoh§śo / Zierwuļo / jeb tho Kräßlo dehļ / bett to Zillwäko dehļ / ka tad Deews patz to tha gir ee§tahdijis. Manc1654_LP1, 134₇.  : la. cīrulis, liet. dial. cỹrulis, cyrulỹs (neskaidra etimoloģija) [2016-10]

cisa (11) s. f. czi§śu (1), zisśa (1), ziśśahm (2), ziśśa^ (1), ziśśu (1), zi§śahm (1), zi§śas (2), zi§śu (1), zi§§ahm (1)Stroh im Bett/ Zi§śas. Manc1638_L, 33A₄. Stroh oder Hew im Bette/ Zi§śas. Manc1638_PhL, 344₁₀. Zisśa. Streu. Fuer1650_70_2ms, 550₂. 1. cisas, guļasvieta no salmiem vai sienaVs śawu Ghulltu jeb czi§śu / Warru no §chennenes nobraukt. Manc1631_LGL, 388₇. Kad ta Śauliht' usmoh§tahs/ Śawu Śpihdum rahda/ Zeļļohs ir es Kahjiņahs Darru/ kas ja§trahda: Wiņņai atkal no=eijoht/ kad ta no§uhd wiśśa/ Es nod§eedajs Deewa Gohd/ Lezzu śawa^ Ziśśa^. LGL1685_K1, 126₃. 2. salmiZisśa. Streu. Fuer1650_70_2ms, 550₂. EEkśch tumśchas Kuhts/ ak! Brihnums leels/ Gull pliks tas §kaidrajs Deewa Dehls/ Us zeetahm Ziśśahm trinnahs: Ak baggats Deews! LGL1685_K1, 18₂₈.  : liet. kìsti (kìsa, kìsė) 'klāt (labību, linus) uz ārdiem žāvēšanai' ↓ cisiņas[2016-07]

cisiņas (2) s. f. pl. dem. ziśśiņahm (1), ziśśiņņahm (1)salmiņi; cisasWiņ§ch Śille^ gull us Ziśśiņņahm/ Ziśśiņahm/ Kas wald pa wiśśahm Malliņņahm. LGL1685_K1, 21₂₂.  ↑ la. cisa(s) ↑ cisa[2020-12]

ciska (5) s. f. ziska (5)Ślauna - Wind Ziska Sem. huffte.. Fuer1650_70_1ms, 219₁₉. Ślanna. Cur. Ziska, die Keul am huhn, gans.. Fuer1650_70_1ms, 268₁₁. Ziska, die hüffte, die Keule. Fuer1650_70_1ms, 316₂₈. Ślauna. Wind. Ziska. Sem. hüffte. Fuer1650_70_2ms, 414₆. Ziska. die Hüffte, die Keule. Fuer1650_70_2ms, 549₇. ciska, augšstilbsŚlauna - Wind Ziska Sem. huffte.. Fuer1650_70_1ms, 219₁₉. Ziska. die Hüffte, die Keule. Fuer1650_70_2ms, 549₇.  : liet. kiškà 'apakšstilbs, liels'[2016-07]

cīstēt ¹ (3) v. czi§te (1), czi§teth (1), zi§tam (1)cīnītiesO Kunx czour touwe §peeke mums ßattais / vnde e§tipprena taes Meßes baylibe ka mhes §cheit §tippre zi§tam / czour Nawe vnde cziwibe py thoew §peßam.. UP1587, A2A₂₂. Thur gribbe es par töw czi§teth / Ai§to es e§me töws / vnde tu es mans / Vnde kur es palleck / Tur buß tu buth / Tam Enaidenekam nebus mums §kirth. Ps1615, 118₃.  : la. ciest, liet. kę̃sti 'ciest' (neskaidra etimoloģija ) ↔ cīkstēt ¹[2016-07]

cīstēt ² (1) v. zihsteht (1)Zihsteht, knarren, wie ein Waagen Rad, oder Thür. Fuer1650_70_2ms, 547₅. čīkstēt (piem., par durvīm)Zihsteht, knarren, wie ein Waagen Rad, oder Thür. Fuer1650_70_2ms, 547₅.  : la. cīkstēt, čīkstēt (pamatā onomatopoētisms) ↔ cīkstēt ²[2016-07]

citkārt (25) adv. czitkärth (2), czittkahrt (1), zitkahrt (1), zittkahrt (20), zitu kahrt (1)citkārt, reiz, agrākAe§to yuus byeth czitkärth tumpßibe. Beth nu e§§eth yuus wena Gay§me exkan tho Kunge. EvEp1587, 60₃. Un irr juhs/ kas juhs zittkahrt Śweśchi un Eenaidneeki Prahta^ eekśch ļauneem Darbeem eśśat bijuśchi/ taggad śalihd§inajis.. JT1685 Kol 1:21.  ↑ la. cits + kārta ↓ citkārtīgs[2016-06]

citkārtīgs (1) adj. zittkahrtigus (1)kādreizējsEs atmminnu tohs zittkahrtigus Laikus/ es runnaju no wiśśas tawas Darriśchanas / in śakku no taweem Rohku Darbeem. LGL1685_K1, 281₂₅.  ↑ la. cits + kārta ↑ citkārt[2015-09]

cu (4) excl. zu (4)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 313₁₈. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 553₇. sauciens, ar kuru aicina cūkas (parasti atkārtojumā)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 313₁₈. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 553₇.  ↑ la. cūka ↔ cūk, čuk[2016-07]

cūcenes (4) s. f. pl. zuhzenes (4)Schwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_1ms, 158₁₆. Zuhzenes, die Schwartzen heidelbeer, die unter den blauen wachsen, al: Mihsenes. Fuer1650_70_1ms, 313₂₁. Mellenes. Schwartz=heidel=beeren Alij Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_2ms, 223₂₂. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 553₁₁. mellenes vai melnās vistenesSchwartze heidel=beeren. alij. Zuhzenes Misenes idem. Fuer1650_70_1ms, 158₁₆. Zuhzenes. die Schwartzen=Heidelbeere: die unter den blauen wachsen. al. Mihsenes. Fuer1650_70_2ms, 553₁₁.  ↑ la. cūka Ēdelmane, Ozola 2003, 216, 443; Siliņa-Piņķe, Trumpa 2013, 93–103. ↑ cūka[2020-04]

cūk (4) excl. zuhk (4)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 313₁₈. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 553₇. sauciens, ar kuru aicina cūkas (parasti atkārtojumā)Zuhk, zuhk, oder Zu, zu, ist ein wörtl. die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_1ms, 313₁₈. Zuhk, Zuhk, oder zu, zu. ist ein Wörtlein die Schweine zu ruffen. Fuer1650_70_2ms, 553₇.  ↑ la. cūka ↔ cu, ↑ cūka, ↔ čuk[2016-07]

cūka (97) s. f. czuhkaß (1), czukes (1), zuhka (30), zuhka=śaŗŗi (1), zuhkahm (6), zuhkahs (1), zuhkai (2), zuhkam (4), zuhkas (15), zuhkas=śarri (1), zuhkas=tauki (1), zuhkasśaŗŗi (1), zuhkaß (1), zuhka` (1), zuhka^s (1), zuhko=ganni (1), zuhko=ghanns (1), zuhko=ghanns (2), zuhko=ghannu (1), zuhko=kuhts (1), zuhko=pulks (4), zuhko=pulku (2), zuhko=pullka` (1), zuhko=śille (2), zuhko=śuhds (1), zuhko=vtts (1), zuhko§tallis (1), zuhku (70), zuhku=pulks (1), zuka (2), zukam (1), zuko (1)Saw/ Zuka. Manc1638_L, 150B₁₂. Schwein/ Zuhka. Manc1638_L, 164B₈. ein Schwein/ Zuhka. Manc1638_PhL, 271₁₈. Zuhka eine Sau, Schwein. Fuer1650_70_1ms, 313₁₅. Zuhka. eine Sau, Schwein. Fuer1650_70_2ms, 553₃. cūkaBus thems czilwekems par barrybe buth{buh} / Breßo / Laczes / Lopus vnde Czukes / Sattays Dews vnde thems tho wene. Ps1615, 188₂₆. Bet teem irr notizzis tas pateeśi śakkams Wahrds: Śuns atkal eerihj śawu Wehmekli: un peldejuśi Zuhka atkal wahrtahs Dubļo^s. JT1685 2P 2:22. - cūka(s) sari / saŗi (3) zuhka=śaŗŗi (1), zuhkas=śarri (1), zuhkasśaŗŗi (1)- cūku gans (5) zuhko=ganni (1), zuhko=ghanns (3), zuhko=ghannu (1)- cūku pulks (8) zuhko=pulks (4), zuhko=pulku (2), zuhko=pullka` (1), zuhku=pulks (1)- (kā) cūkai (dubļos) vārtīties; vārtāties kā cūkai dubļos (4) ka zuhka dubbļohß wahrtaiteeß (1), ka.. zuhka.. wahrtiteeß (1), wahrtajahß ka zuhka dubblohß (1), zuhka.. wahrtahs (1)- (ne)piedzerties kā cūkai (mielēs / ar mielēm); kā cūkai piedzerties (5) ka zuhka peed§errteeß (1), nhe pee=d§erreß ka zuhka (1), peed§ehreeß ka zuhka (1), peed§errahß ka zuhka meelehß (1), peed§eŗŗahß ka zuhka ar meelehm (1)∆ cūku piperis (2) zuhku pipperis (2)Zuhku pipperis, haselwurtz. Fuer1650_70_1ms, 313₁₇. Zuhku pipperis. Hasel=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 553₆. parastā kumeļpēdaZuhku pipperis, haselwurtz. Fuer1650_70_1ms, 313₁₇. Zuhku pipperis. Hasel=wurtz. Fuer1650_70_2ms, 553₆. ◊ mest pērles priekš cūkām; pērles priekš cūkām mest (2) metteet.. pehrles preekśch zuhkahm (1), pehrles preek§ch zuhkahm meśt (1)dot vērtības cilvēkiem, kuri tās nespēj novērtētWings nhe ghribb to Śwähtumu Śuņņeem doht / und tahß Pehrles preek§ch Zuhkahm meśt. Manc1654_LP3, 95₁₉. Ne dohdeet to Śwehtu teem Śuņņeem/ neds metteet śawahs Pehrles preekśch Zuhkahm: Ka tahs ar śawahm Kahjahm wiņņahs ne śaminn/ un atgree§damees juhs śaplohśa. JT1685 Mt 7:6.  neskaidra etimoloģija ↓ cūk, cūcenes, puscūcis, puscūka[2016-07]

cūska, cūška (22) s. f. czu§ka (3), czu§ke (2), czu§kims (1), czußkam (1), czuu§kes (1), czuu§kims (1), t§uhśchka (3), t§uhśchkahm (3), t§uhśchku (3), tzuhśchkahs (3), tzuhśchku (1)1. čūskaBeth taes Symes / kattre tur peetcz nätcys / tims / kattre tur titcz / gir the / exkan manne wärde the whelnes J§czys / ar younims mhelims tre§§ees czuu§kes noczys.. EvEp1587, 127₁. Jeb kad tas kahdu Siwi lud§/ kas tam weenu Tzuhśchku dohtu? JT1685 Mt 7:10. 2. pārn. nelabais, velnsVnd wußas pa§§oules wenu Kungu / Tam gir ta packlou§iga. Tas dar tam Wetzam Czußkam du§mes / Vnde grib to beerne apridt. Ps1615, 163₇. Un tas leelais Puhķis irr isme§ts/ ta wezza T§uhśchka/ dehwehts tas Wels/ un tas Śatans/ kas to wiśśu Paśauli peewiļļ/ tas irr (śakku es) us to Sem`i me§ts/ un wiņņa Eņģeļi tur irr nome§ti. JT1685 Atk 12:9.  : la. čūkstēt, čukstēt (pamatā onomatopoētisms) ↔ čūska, čūška[2016-04]