badīgs, badīga ¹ (7) adj. baddiga (1), baddiga{baddija} (1), baddigeem (1), baddigs (4)baddigs, baddiga, stößig. Fuer1650_70_1ms, 39₂₂. baddigs. baddija. stößig. Fuer1650_70_2ms, 48₁₂. badīgs, tāds, kas mēdz badītiesbaddigs, baddiga, stößig. Fuer1650_70_1ms, 39₂₂. Jeb irr tas §innams bijis/ ka tas Wehrśis papreekśchu baddigs bijis/ un wiņņa Kungs to ne irr śargajs/ tad tas Wehrśi prett Wehrśi parei§i atdohs/ bet tai Maitai buhs wiņņam buht. VD1689_94 2Moz 21:36.  ↑ la. badīt, badīties ↑ badīt[2020-03]