starpānācējs (1) s. m. §tarpanahzeja (1)starpnieks, vidutājs..istaiśiti no teem Eņģeļeem / zaur to Rohku ta Widdutaja. (Starpineeka / Starpanahzeja Mo§u.) VLH1685, 71₂₉.  ↑ la. starpā + nākt ↑ starpā, starpan ²[2016-11]