svelt ¹ (5) v. śwehle (2), śwelt (2), §welt (1)Świlt, Swelt schrögen; sengen. Fuer1650_70_1ms, 230₉. Świlt, śwelt, schrögen, sengen. cum compositis. Fuer1650_70_2ms, 470₁₀. sviltŚwilt, Swelt schrögen; sengen. Fuer1650_70_1ms, 230₉. Adolphi in seiner Anleitung p. 199 dicit Śwelt sei glim~en. habet m' hanc vocem. Manc. edit. vet. p. 370. P. 1. Postille. śwehle, ubi Adolph. in imperfecto: Śwehle. glim~en. Fuer1650_70_2ms, 467l_{1, 3}.  : liet. svélti 'svilināt', la. svilt, liet. svìlti 'svilt, degt bez liesmas' Fīrekera vārdnīcas 2. manuskriptā 467.l lpp. vārds svelt ir ietverts vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstītā komentārā. Par to sīkāk Zemzare 1961, 74. ↔ svilt[2023-04]