dēstīt (30) v. dehstiht (2), dehśti (1), deh§ti (2), deh§tiet (5), deh§tiets (1), deh§tietz (4), deh§tihts (1), deh§tija (4), deh§tijis (4), deh§tita (1), deh§titam (1), deh§titas (1), deh§titi (2), deh§tiyis (1)Jmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B₁₈. pflantzen/ deh§tiet/ §tahdiet. Manc1638_L, 136A₂₆. zweigen/ plantare, deh§tiet. Manc1638_L, 222A₂₀. Dehstiht pflantzen. Fuer1650_70_1ms, 56₅. Dehstiht. pflantzen. Fuer1650_70_2ms, 84₁₀. 1. dēstīt, stādītKlau§śaita mannis juhs §wähti Bährni / vnd Aud§eeta ka Ro§es / py Vppi§cheems deh§titas. Manc1631_Syr, 590₁₆. Ja jums Tizziba buhtu ka Sinnepes Graudiņśch/ tad warretut juhs śchim Wihgu=Kohkam śazziht: tohpi ar Śakneem israuts/ un Juhŗa^ deh§tihts: tad buhtu tas jums paklauśijis. JT1685 Lk 17:6. 2. uzpotētJmpffen/ deh§tiet. Manc1638_L, 96B₁₈. 3. pārn. radīt, darīt; iedibinātAi§to nhe buhtu taß / kaß to Atz darrijis gir / red§ejis / unnd kaß to Au§śi deh§tijis / nhe buhtu taß d§irrdejis? waiza taß Konings Dawid. Manc1654_LP2, 128₁₃. Jo ja mehs deh§titi eśśam lihd§iga^ Nahwe^ ar wiņņu/ tad buhśim mehs arrid§an Augścham=Zelśchana^ lihd§i. JT1685 Rm 6:5.  : liet. dėstyti 'likt, kraut; stāstīt, skaidrot; mācīt' (< la. dēt, liet. dėti 'likt') ↓ dēstīšana, dēstītājs, iedēstīt[2016-07]