dusība (1) s. f. du§§ybe (1)atpūtaMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A18. ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2015-04]