dusīga (2) adj. du§§ig (1), dußige (1)mierīga, tāda, kurā var atpūstiesMhes luudtczam thöw doudtcze §weeteis Kunx / Pa§§arge mums exkan §cho bre§mige nacte / Layde gir exkan thöw muße du§§ybe / Wene dußige Nacte dode tu mums. UP1587, H2A₁₈. Mäs ludzam teuw grib mums §arga't Szo nakt o^ kunx / vnd §tawät kla't /Ekßan teuw ley mums du§§ätes / Vnd dod wen' du§§ig nakt tey mäs. Elg1621_GCG, 170₉.  ↑ la. dusēt ↑ dusēt[2020-04]