viltīgi (29) adv. willtighe (4), wiltige (3), wiltigi (21), wiltigi` (1)viltīgi, negodīgi, blēdīgi; nodevīgi; ar ļaunu nodomuMums buus Dewe bytes vnde myleeth / ka mhes muße Tuwake nhe wiltige apmhelloyam nedtcz aptree§§am ieb wene loune ßlawe darram.. Ench1586, C4A₁₅. Wiņ§ch pawehrtija wiņņu Śirdi/ ka tee wiņņa Ļaudis eenihdeja/ ka tee us wiņņa Kalpeem wiltigi gluhneja. VD1689_94 Ps 105:25. - turēties viltīgi (5) turrahs wiltigi (1), turrejahs wiltigi (1), wiltigi turrejees (3) ↑ la. viltīgs ↑ viltīgs, viltīga[2024-08]