puķīte (28) s. f. puckit (1), puckydt (1), pugkiet (3), pugkite (8), pugkiteem (1), pugkitems (1), pugkites (1), pukit (1), pukkites (2), puķķiht (2), puķķiht' (1), puķķit (1), puķķit' (1), puķķites (1), śirds=puķķiht (1), śirds=puķķiht' (1), śirds=puķķit' (1)puķīte, ziedošs lakstaugs; arī pārn. kaut kas ļoti labs, piem., Jēzus Kristus, Dieva vārdsES §inn man wene puckit / tas gir tick youcks vnde tick kra§ne / Tas dar man tick labbe pattikt / tho pemilo ta ßirdis manna / No tho patte pukit / par ottre pukims wußims. Ta puckydt gir tas Dewi§ke wartcz.. Ps1615, 169₂₆. Seeneta Puśchķiśchus/ Krahśites taiśeet/ Bahr§teeta Roh§ites/ Puķķites kaiśeet. Parahdeet wi§śadi Preezibas=Sihmes.. ZP1685, --₁₅. ∆ Māŗas puķītes (2) Mahrjas pukkites (2)Mahrjas Pukkites Marien blümchen. Fuer1650_70_1ms, 155₁₉. Mahrjas Pukkites Marien=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 218₁₅. mārpuķītesMahrjas Pukkites Marien blümchen. Fuer1650_70_1ms, 155₁₉. Mahrjas Pukkites Marien=blümchen. Fuer1650_70_2ms, 218₁₅.  ↑ la. puķe ↑ puķe, ↔ puķiņš, puķītis[2016-08]