pēdājs, pēdāja (5) adj. pädayß (2), pehdajeems (1), pehdajo^s  (1), pehdaju (1)1. pēdējais no kāda vienveidīga kopuma; arī lietv. nozīmēEkß' §aldas mylybes nu dzeda't vnd e§§et lyxmige mu^§u §yrds eprecetayß tas gull ekßan to §illyt / vnd §pyde ka ta Soule / ekßan §ouw' ma^tes kläp' Tu pirms vnd pädayß / tu pirms vnd pädayß. Elg1621_GCG, 35₁₇. In śargajees no to Zilweku Mahzibas/ No tahs śamaitahs tahs Tizzibas Baggatiba/ To at§tahju es tew par pehdaju Mahzibu. LGL1685_K1, 103₃₂. 2. tāds, kas tikko vai nesen bijis; tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu)Kam no wiņņa Śakni isplaukt bij/ Śchinni^s pehdajo^s Laiko^s/ Zaur ko Deews ustaiśiht gribbeja/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§/ Śawu Wal§tu to Kri§titu Draud§. LGL1685_K1, 17₂₆.  ↑ la. pēda ↑ pēda, ↔ pēdējs, pēdēja, pēdīgs, pēdīga[2020-04]