atķīls, atķīla (18) adj. atkihls (3), attkiel (1), attkiels (1), attkielam (1), attkielas (1), attkieli (1), attkiels (9), attkili (1)behend/ attkiels/ t§chacklis/ §chigglis. Manc1638_L, 29B₁₃. hurtig/ attkiels. Manc1638_L, 95A₉. §chnellfü§§ig/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 160A₁₄. attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 199A₂. ge§chwind/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 74B₂₁. mutig/ fri§ch/ attkiels/ jaux/ t§chacklis. Manc1638_L, 128A₁. ge§chwind/ attkiels/ t§chacklis. Manc1638_L, 165A₂₅. wacker machen/ attkiel darriet. Manc1638_L, 199A₃. atkihls. Sirgs. w. atķihlam. adv. Lange. Fuer1650_70_2ms, 25k₃. nasks, žigls; čakls; mundrsKa tas Kunx §chahs Pa§śaules / Mann nhe §pähtu peewareht / Ai§to ja tu mann nhe vsturri / Tad gir wings attkiels mann piewillt. Manc1631_LGL, 400₂₆. Tad nu/ manni mihļi Brahļi/ lai ikkatrs Zilweks atkihls irr d§irdeht/ bet palehns runnaht/ un palehns duśmoht. JT1685 Jk 1:19.  < liet. akýlas 'acīgs, vērīgs; gudrs, apsviedīgs' Forma atkilhs ir Fīrekera vārdnīcas vēlāko īpašnieku vai glabātāju ierakstīti papildinājumi. (Par to sk. Zemzare 1961, 74.) Domājams, 18. gs. beigās, tā kā atsauce uz J. Langes vārdnīcu (1773[1777]). Atķihls, aķķihls, §chnell. atķihlam., adv. idem. (Lange 1773[1777], 34). ↓ atķīlam, atķīli, ↔ aķils[2020-03]