aumuļām (4) adv. aumulahm (1), aumuļahm (1), aumuļam (2)aumaļām, strauji un lielā daudzumāNahk Nhelaime aumulahm und pa Pullkam / nhe dohma tudeļļ / mans Draugs / Deews töw nhe mielojohts. Manc1654_LP1, 547₃. Behdu pilni d§ihwojam/ Behdas uskriht aumuļam/ Kad ta Dwehśle eekśch mums mohdahs/ Behdas tudaļ pee mums rohdahs. LGL1685_K1, 192₂₄. ◊ nāk nelaime aumulām und pa pulkam (1) nahk nhelaime aumulahm und pa pullkam (1)saka, ja daudzas nelaimes strauji seko viena otraiNahk Nhelaime aumulahm und pa Pullkam / nhe dohma tudeļļ / mans Draugs / Deews töw nhe mielojohts. Manc1654_LP1, 547₃.  ↑ la. *au- 'no, nost' + mala ↔ aumakām, aumaļām, aumaļis[2023-06]