apbruņot (38) v. ab=bruņnoht (1), ab=bruņņoht (1), ab=bruņņohtz (1), abbrunnņotu (1), abbrunņotu (1), abbruņņohtz (1), ap=brunnohtz (1), apbruņņohs (1), apbruņņohts (9), apbruņņohtu (1), apbruņņoteem (3), apbruņņoti (16), apbruņņots (1)bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A₂₂. wapnen/ bruņņoht/ ab=bruņņoht. Manc1638_L, 201B₇. apbruņot, arī pārn.bewaffnen/ ab=bruņnoht. Manc1638_L, 199A₂₂. To Stipro Stohps irr śaluh§is/ un tee Wahjee irr apbruņņoti ar Stiprumu. VD1689_94 1Sam 2:4. - apbruņots (kaŗa)vīrs (10) ap=brunnohtz wiers (1), apbruņņohts wihrs (5), apbruņņoteem kaŗŗa=wihreem (1), apbruņņoteem wihreem (1), apbruņņoti kaŗŗa=wihri (1), apbruņņots wihrs (1) ↑ la. bruņa, bruņas ↓ apbruņošana, apbruņoties, apbruņots ↔ apbruņāt, apbruņenāt, apbruņināt[2020-03]