apbruņots (11) partic. abbrunņohtz (1), abbrunyotz (2), abbruņņohtu (1), abbruņņotu (1), apbruņņotee (2), apbruņņoti (2), apbruņņoto (1), apbruņņotu (1)bewaffnet/ ab=bruņņohtz/ Bruņņineex . Manc1638_L, 199A₂₄. apbruņotais (lietv. nozīmē); karavīrs, karaspēksKad wens §tippraax abbrunyotz ßouwe pille paßarge / tad pallecke wynge pils ar mere. EvEp1587, 61₁₈. Un tee śeptiņ Pree§teŗi/ kas tahs śeptiņ Gawileśchanas Taures neśśe preekśch ta KUNGA Śchķir§ta/ gahje prohjam/ un taureja ar Taurehm/ un tee Apbruņņotee gahje teem preekścha.. VD1689_94 Joz 6:13. - stiprāks / stiprs apbruņots (5) §tippraax abbrunyotz (2), §tippris abbrunņohtz (1), §tippru abbruņņohtu (1), §tippru abbruņņotu  (1) ↑ la. apbruņot ↑ apbruņot[2020-03]