Asklons (3) s. m. nloc. A§klona (1), A§klonu (1), A§kloņa (1)Aškalona (arī Aškelona); pilsētaNe śluddinajeet to Gatta^/ ne teizeet to us A§klona Eelahm/ ka to Wili§teŗu Meitas ne preezajahs/ ka to Neapgrai§itu Meitas ne lihgśmojahs. VD1689_94 2Sam 1:20.  < vc. Askalon, Asklon ↔ Askalons[2023-04]