atvieglotājs (2) s. m. adweglotais (1), atweglotays (1)atvieglotājs; spirdzinātājs, uzmundrinātājsNatcz Thews tos nabbages / Kunx ar touwe dawan mums kra§no / tu §weetz tos ßirdes gais vnd §kaidre Tu auxtax prex exkan wu§§ems bede~s / tas dwe§eles wuß mileis we§is / vn~ adweglotais exkan tho na§th / exka~ to darb kra§ne du§§e§§chen.. Ps1615, 131₅.  ↑ la. atvieglot ↑ atvieglot[2023-06]