alotāji (1) s. m. pl. allotayi  (1)tie, kas maldās, nomaldījušies (?)Bett kas nhe gir ißmahzietz / tas proht mas / vnd tee allotayi Gharri dauds ļaun eeśahk. Manc1631_Syr, 379₁₉.  ↑ la. alot, aloties 'klīst, maldīties' ↑ alot[2020-11]