asinsvainīgie (2) adj. pl. emph. aśśinswainigee (2)slepkavas (?)Ak Deews! kaut tu to Besdeewigu nokautu/ un tee Aśśinswainigee no mannim at§tahtu. VD1689_94 Ps 139:19.  ↑ la. asins + vainīgs ↑ asens, asin(i)s[2023-05]