aitiņa (9) s. f. dem. aitiņa (2), aitiņņa (1), aitiņņai (1), aitiņu (5)Awitiņņa, aitiņa id. Ein mutterschaff. Fuer1650_70_1ms, 15₆. Awitiņņa, Aitiņņa. id/. ein Mutter=Schaff.. Fuer1650_70_2ms, 39₁₀. aitiņa, arī pārn. tas, kurš tic Dievam, ticīgais..tad śitt wings to Willku / und nhe dohd tam Waļļu / weenu Aitiņu maitaht.. Manc1654_LP1, 451₁₃. Un a§tota^ Deena^ buhs tam diwi Jehŗus/ kas bes Wainas/ un weenu gadskahrtigu Aitiņu/ kas bes Wainas/ ņemt/ lihd§ ar trim Kweeśchu=Miltu Deśmiteem par Ehdamu=Uppuri.. VD1689_94 3Moz 14:10. ◊ Kristi Jēzu aitiņa (1) Chri§ti Jesv aitiņa (1)kristietisO ho / nhe ißtruhzenajeeß tu Chri§ti JESV Aitiņa / tu Deewa=Bährns: Taws Ghanns nhe ghull / neds śnau§ch / wings.. Manc1654_LP1, 454₁₉.  ↑ avitiņa (ar v zudumu) ↓ aitas, ↔ aitiņš[2023-04]