Apollion (1) s. m. npropr. Apollion  (1)Apollions; JD nāves eņģelis, elles valdnieksUn pahr teem bija weens Ķehniņśch/ tas Eņģelis ta Besdibbeņa/ wiņņa Wahrds bija Ebra`i§ki: Abbaddons/ un Greeķeŗo Walloda^: Apollion. JT1685 Atk 9:11.  < vc. Apollyon ↔ Abadons[2023-06]