ārīgs, ārīga (11) adj. ahriga (2), ahrigas (1), ahrigs (1), ahrigu (2), ahrige (1), ahrigeem (2), arige (2)ārējsCek doud§e gir me§cige vnde ahrige darbe taes d§ele§tibes? Tas pirmais gir / toes i§calktos barioet.. CC1585, 37₆. Ezekie#ls tohp zaur weenu Deewa Parahdiśchanu J§rae&ļa Semme^ we§ts: 1. Red§ tur weenu Wihru ar weenu Aukli un mehŗamu Rihk§ti mehŗojam to ahrigu Muhri ta jauna Deewa Namma: 3. Un zittus Kambaŗus. VD1689_94 Ech 40:0. ∆ ārīgs ģīmis (2) ahriga ģihma (1), ahrigu ģihmi (1)ārieneBEt Pehteris atdarrijis śawu Mutti śazzija: nu śajuhtu es teeścham/ ka Deews ta Zilweka ahrigu ģihmi ne peeņemm. JT1685 Apd 10:34.  ↑ la. ārs 'ārs, lauks; ārpuse' ↓ ārīgi[2022-01]