Hagare (1) s. f. npers. Hagares (1)Hagare (arī Hāgare); VD, JDHagares Dähls ghribbeja wiśchkim noślahpt ar leelu Twickśchanu ta Mahte buhtu tam labpraht weenu lah§śiet jeb śurrbiņu Vhdens däwu§śi kad pa§§chai buhtu kahds mallzings bijis bett winjai tick dauds nhe bija. Manc1654_LP2, 258{238}₂₃.  < vc. Hagar ↔ Agara, Āgare[2021-05]