apgrēcināt (12) v. apgräzinaß (1), apgrehzina (6), apgrehzinaht (1), apgrehzinahts (1), apgrehzinajs (1), apgrehzinajśchi (1), apgrehzinatu (1)mudināt kādu grēkot, būt par iemeslu tam, ka kāds grēko; apgrēkoties, grēkot (savienojumā ar sev)Bätt jä tawa labba Atziß töwi apgräzinaß / wältz wingiu ara / unn mätt no §öwin. Reit1675_UeP, 11₁₂. Ja tas Pree§teris/ kas śwaidihts irr/ irr apgrehkojees/ ka wiņ§ch tohs Ļaudis apgrehzina/ tad buhs wiņņam śawu Grehko dehļ/ ko wiņ§ch grehkojis irr tam KUNGAM peene§t weenu Wehrśiti/ weenu jaunu Wehrśiti/ kas bes Wainas/ par Grehku=Uppuri. VD1689_94 3Moz 4:3.  ↑ la. grēks ↑ apgrēcīt ↓ apgrēcināšana, apgrēcināties, ↔ apgrēcenāt[2021-12]