apdomīgs (11) adj. abdohmigham (1), abdohmigs (1), abdomigus (1), apdohmiga (1), apdohmigam (1), apdohmigs (1), apdohmigu (3), apdohmigus (1), apdomiegs (1)für§ichtig / apdomiegs. Manc1638_L, 168B₂₃. 1. apdomīgs, prātīgs; izmanīgsWallda kaß labban / tad buhß tam apdohmigam buht. Manc1631_LVM, 47₂₆. Wehl śazzija Urams: slawehts laid irr tas KUNgs J§rae&ļa Deews/ kas Debbes un Semmi darrijs/ kas tam Ķehniņam Dahwidam weenu gudru/ śaprattigu un apdohmigu Dehlu dewis irr.. VD1689_94 2L 2:12. - apdomīgs prāts (4) apdohmiga prahta (1), apdohmigs prahts (1), apdohmigu prahtu (2)2. apdomīgais, apdomīgs cilvēks (lietv. nozīmē)Nepazeetigs isturrahs ehrmigi/ bet weens Abdohmigs to ne paneśs. VLH1685_Sal, 21A₂₈.  ↑ la. apdomāt ↑ apdomāt, ↓ apdomīgi[2021-12]