auklis ¹ (23) s. m. aukli (13), auklis (10)§chnur/ funiculus, auklis. Manc1638_L, 160B₁₀. eine Schnur/ Auklis/ Aukla. Manc1638_PhL, 314₁₉. die Schnur/ Auklis. Manc1638_PhL, 348₂₇. aukladie Schnur taug nichts/ taß Auklis nhe därr leetas. Manc1638_PhL, 349₃. Un kad wiņ§ch manni bij turp weddis/ raugi/ tad bija weens Wihrs/ ka Ģihmis bija red§ams/ itt ka` no Waŗŗa/ un wiņņa Rohka^ bija weens linnu Auklis / un weena mehŗama Rihk§te/ un wiņ§ch §tahweja Wahrti^s. VD1689_94 Ech 40:3. - pazils auklis (5) pa§illu aukli (5)∆ mēra / mēŗams auklis (3) mehra auklis (1), mehŗamu aukli (2)mēraukla, aukla kas paredzēta kaut kā mērīšanai, arī pārn. paraugsUn zeek pehz ścho mehŗamu Aukli §taigahs/ pahr teem buhs Meers un Schehla§tiba pahr to Deewa J§ra`e`ļu. JT1685 Gal 6:16. śakka tas KUNGS Zebaot: Un tas Mehra Auklis taps pahr Jeru§alemi is§teepts. VD1689_94 Zah 1:16.  : liet. aũklas, aũklė 'pastalaukla,virve;·auts', pr. aucklo 'apauši' ↓ auklīši, ↔ aukla[2023-04]