Luķius (1) s. m. npers. Luķius (1)Lūkijs; JDUN eekśch Antiokias bija §tarp tahs Draud§ibas Praweeśchi/ un Mahzitaji/ Barnabus un Śihmeans/ kas dehwehts Niger/ un Luķius no Kirenes/ un Mannahim/ kas ar Erodu to Leelu=Kungu usaud§inahts bija/ un Sauls. JT1685 Apd 13:1.  < vc. Lucius ↔ Luzius[2020-04]