Hīriho (1) s. g.? nloc. Hiericho (1)Jērika; pilsēta VD, JDEs äßmu vhsaugu§i ka kahtz Pupuļu Kohx pi Vdens / vnd ka tee Roh§es Kohki / kattri pi Hiericho tohp vhsaud§enati. Manc1631_Syr, 560₁₇.  < vc. Hiericho ↔ Jeriho, Jerikus, Jērikus[2016-10]