Jerikus, Jērikus (9) s. m. nloc. Jehrikus (1), Jeriku (4), Jerikus (4)Jērika; pilsēta VD, JDBet tas lehzehs/ kad wiņśch tuwu klaht pee Jerikus nahze/ śehdeja weens Akls Zeļļmalli^/ un deedeleja. JT1685 Lk 18:35.  < vc. Jericho ↔ Hīriho, Jeriho[2016-11]