miesta (24) s. f. mee§tahm (3), mee§tahs (2), mee§tas (3), mee§ta^ (8), mee§ta^s (5), mee§tu  (3)ciemsUn wiņśch śazzija us teem: Lai mehs no=eetam tuwaka^s Mee§ta^s/ ka es tur arrid§an mannu Wahrdu śluddinaju: jo tapehz es eśmu isgahjis. JT1685 Mk 1:38. - ieiet / noiet miestā(s); miestās noiet (11) eegahje mee§ta^s (1), eet mee§ta^s  (1), eij mee§ta^ (2), eita.. mee§ta^ (1), eite.. mee§ta^ (2), mee§ta^s.. nogahjuśchi (1), no=eetam.. mee§ta^s  (1), noeet.. mee§tahs (1), noeite.. mee§ta^ (1) < sl. město 'apdzīvota vieta' ↔ miests[2016-08]