čaklība (4) s. f. tśchakliba (1), tśchaklibu (3)1. čaklums, centībaJepśchu tad es us jums rak§tijis eśmu/ tad tas ne irr tadehļ/ ka muhśo Tśchakliba pahr jums parahdita taptu pee jums preekśch Deewa. JT1685 2Kor 7:12. 2. veiklība, ātrumsBet Rohma^ nahzis/ irr tas mann ar leelu Tśchaklibu meklejis un atraddis. JT1685 2Tim 1:17.  ↑ la. čakls ↑ čakl(i)s, čakla, ↔ čaklums[2016-07]