mieles (8) s. f. pl. meelehm (2), meelehß (1), meeles (2), meele^hs (2), meles (1)Hehfe/ Meeles. Manc1638_L, 87B₁. Hefen/ Meles. Manc1638_PhL, 319₁₇. mieles; šķidras vielas (parasti rauga) nogulsnesHehfe/ Meeles. Manc1638_L, 87B₁. Tas Appiņņa=Stihgas, kad tahs mett appiņņu Dahrsa^ us Zerreem jeb us Dohbeem tad tahs par Seemu śapuhst weenas meele^hs, tad aug ohtra^ Gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_2ms, 16₁₄. ∆ sapūt mielēs (2) sa=puhst.. meele^hs (1), śapuhst.. meele^hs (1)sapūt, kļūstot šķidram, glumam (parasti par augiem)Tas appiņņa stihgas, kad tahs{ta[hs]}mett appiņņu dahrsa^ uhs zerreem jeb uhs dohbeem, tad{t[ad]} tas par seemu sa=puhst weenas{w[ee=]nas} meele^hs, tad aug ohtra^ gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_1ms, 8₇. Tas Appiņņa=Stihgas, kad tahs mett appiņņu Dahrsa^ us Zerreem jeb us Dohbeem tad tahs par Seemu śapuhst weenas meele^hs, tad aug ohtra^ Gadda^ jo labbi appiņņi. Fuer1650_70_2ms, 16₁₄.  : liet. miẽlės 'raugs, mieles' ↓ mielestapa, mieļatapa [2016-08]