četrstūrīgs adj. tśchetr§tuhrigs (1)četrstūrains, tāds, kam ir četrstūra formaUn tas Pilsśats gulleja tśchetr§tuhrigs/ un bija tik garśch ka` plats: un wiņśch mehroja to Pilsśatu ar to Needru pee diwpadeśmits tuhk§toścheem Bir§umeem/ wiņņas Gaŗŗums un Plattums un Aug§tums bija itt lihd§i. JT1685 Atk 21:16.  ↑ la. četri + stūris ↑ četri, četras[2015-07]