negadīgs, negadīga (5) adj. negaddiga (1), negaddigi (1), negaddigu (1), negadigs (1), nhegadigs (1)netikumīgs, izlaidīgs; tāds, kurš viegli pakļaujas kārdinājumamNe atraujeetees weens ohtram/ ka ween jelle weenada^ Prahta^ par kahdu Brihdi/ ka jums Patappas eśśus pee Gawenes un Peeluhgśchanas: un nahzeet atkal kohpa^ ka tas Śatans juhs ne kahrdina zaur juhśo negaddigu D§ihwośchanu. JT1685 1Kor 7:5.  ↑ la. gadīgs 'čakls; tikumīgs' ↓ negadīgi[2016-08]