nabadziņš (11) s. m. dem. nabad§iņ§ch (1), nabbad§ings (3), nabbad§iņs (1), nabbad§iņ§ch (6)1. nabadziņš, nabadzīgs cilvēksĻaudis nhe ghribb uslukoht / da§§ch läppniß beßdeewiegs nhe pa§ie§t no leelas leppnibas śawu Raddu / kaß nabbags gir. Dohdeeß ar Meeru / tu Nabbad§ings / mieļo Deewu / zeeni winja Wahrdu.. Manc1654_LP2, 425{405}₈. Wiņ§ch gribbedams muhs aug§ti Zelt/ Tohp §ems in Nabbad§iņ§ch.. LGL1685_K1, 18₂₀. 2. nožēlojams, nelaimīgs cilvēksKad nu taß Bährns to Maht tick dries nhe warr attra§t / ee=śahk taß Nabbad§iņs tick gau§che raudaht.. Manc1654_LP1, 469₂₁. ES grehzigs Zilweziņ§ch / Es behdigs Nabad§iņ§ch / Us kurren buhs man gree§tees? LGL1685_V5, 137₂₂.  ↑ la. nabags ↔ nabadzīt(i)s, nabadzīte[2020-04]