vērdiņš (4) s. m. wehrdinge (1), wehrdings (1), wehrdinju (1), wehrdiņus (1)ein Färding/ Wehrdings. Manc1638_PhL, 373₂₀. vērdiņš, sena naudas vienībaTa liedcz arriedczan bus jckwens, ka pirmack peminnehtz, to bygrafft tan wetan jeb würßon eelas §ew §akrahtes, vnd tam nomürru§cham pehtz §taigath, jeb pawaddiet py §e§§che wehrdinge bröhcke. LS1625, 22v₆. Kad da§§ch ghodiegs Zillwähx apdohma tohß ghrutus Laikus / ar Mehri / ar Kaŗŗeems / ar Baddu / und leelu dahrd§ibu / ka nhe buhtu taß ghau§che nopuhteeß? Śatzidams / kur nu tee Laiki / kad Śahls Pohds maxaja puß Mahrkas / trieß Wehrdiņus / nu tick nhe buhs puß Wehrścha Naudu doht. Manc1654_LP1, 17₃₀.  < vlv. vērdink 'vērdiņš' ↔ ferdiņš [2020-04]