Matīss (6) s. m. npers. Mattihśa (1), Mattihśu (2), Mattih§u (2), Mattißa (1)1. Matijs; JDUn tee meślojahs/ un tee Meśli kritte uhs Mattihśu/ un tas tappe wiśśeem gribboht teem ween padeśmiteem peelikts. JT1685 Apd 1:26. ∆ Matīsa diena (1) Mattihśa deena^ (1)Svētā apustuļa Matīsa diena (kristīgās baznīcas svētki), 24. februārisŚ: Mattihśa Deena^. 24. Februar.. VLH1685, 101₂. 2. Matejs; JDEek§ch taaß §wätaß Mattißa Evangiliuma Gramataß. Reit1675_UeP, 7₉.  < vc. Matthias ↔ Matejs, Mateuss, Matužs[2016-11]